Visi lielākie pasaules plašsaziņas līdzekļi uzsver, ka Latvija pēc smagas krīzes ir spējusi nostāties uz ekonomiskās attīstības ceļa un, īstenojot taupības pasākumus un reformas, ir spējusi izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai atbilstu prasībām iestājai eiro zonā.
Tāpat pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanībai nav paslīdējis garām zemais atbalsts eiro Latvijas sabiedrībā.
Francijas ziņu aģentūra «Agence France-Presse» (AFP) atgādināja aktīvista Ģirta Mazura, kas izveidoja petīciju pret eiro ieviešanu, kuru atbalstīja vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku, sacīto, ka «fakts ir tāds, ka cilvēki nevēlas eiro. Parlamentam ir jāieklausās cilvēku vēlmēs».
Savukārt ASV ziņu aģentūra «Associated Press» (AP) uzsvēra, ka «neskatoties uz šaubām Latvijas iedzīvotāju vidū un starptautiskām bažām par valsts banku sistēmu, nelielā Latvija ir saņēmusi apstiprinājumu, lai kļūtu par 18.valsti problēmu māktajā eiro zonā».
AP atgādina daudzu Eiropas Savienības (ES) amatpersonu viedokli, ka Latvijas vēlme pievienoties eiro zonai ir «spēcīgs uzticības balsojums vienotajai valūtai», kā arī to, ka «pret eiro noskaņotās partijas pagājušajā nedēļā galvaspilsētā Rīgā ieguva vairāk nekā pusi no balsīm pašvaldību vēlēšanās».
«Salīdzinājumā ar tādām lielos parādos nonākušajām eiro zonas valstīm kā Grieķija, Portugāle un Itālija, tās [Latvijas] valsts finanses pašlaik ir lieliskā stāvoklī,» atzina AP, kas atgādina, ka «visas trīs Baltijas valstis ir entuziastiski noskaņotas par integrāciju ES, daļēji bažījoties par Krievijas dominanci. Latvija, Lietuva un Igaunija Otrā pasaules kara laikā ar varu tika iekļautas Padomju Savienības sastāvā un neatkarību atguva vien 1991.gadā».
ASV biznesa ziņu aģentūra «Bloomberg» pozitīvo konverģences ziņojumu aplūkoja no ekonomiskā viedokļa, plaši iztirzājot Latvijas makroekonomikas rādītājus un atgādinot, ka pozitīva ziņojuma gadījumā starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Fitch» ir solījusi paaugstināt Latvijas reitingu.
Britu sabiedriskā raidorganizācija BBC atgādināja, ka «lielā daļā Austrumeiropā ir entuziasms - vismaz politikas veidotāju vidū - pievienoties eiro zonai», turklāt Latvija no daudzām jau pašlaik eiro zonā esošām valstīm patiešām izpilda kritērijus.
ASV laikraksts «New York Times» ziņu par pozitīvajiem konverģences ziņojumiem publicēja ar virsrakstu «Latvija soli tuvāk apsūbējušai balvai - eiro».
Amerikāņu laikraksts «Wall Street Journal» uzsvēra, ka Latvijas pievienošanās eiro zonai nozīmē arī lielas pārmaiņas ECB, jo mainīsies balsošanas sistēma, lielāka dalībvalstu skaita dēļ ieviešot rotācijas sistēmu balsojumos, kas nozīmē, ka ne visas eiro zonas dalībvalstis ECB balsos par visiem lēmumiem.
Arī mikroblogu vietnē «Twitter» trešdien bija daudz 140 rakstzīmes garu ziņojumu ar viedokli par Latvijas soli tuvāk eiro zonai. Ārvalstu «Twitter» lietotāju no dažādām valstīm un dažādās valodās, tostarp citu valstu amatpersonas, izteica apsveikumus, kas mijās ar vienkārši pārsūtītām saitēm uz rakstiem medijos par šo tēmu, bet bija lasāmi arī viedokļi, ka valsts izdarījusi sliktu soli, izvēloties iestāties problēmu māktajā eiro zonā. Kāds «Twitter» lietotājs no Īrijas pat ierakstījis, ka «nekad neesmu redzējis, ka žurka uzlēktu uz grimstoša kuģa».
Daudzi «Twitter» lietotāji visā pasaulē bija pamanījuši un ievietojuši savos mikroblogos saiti uz ASV biznesa ziņu telekanāla CNBC sagatavoto materiālu ar virsrakstu «Kādēļ Latvija vēlas pievienoties eiro zonai», kurā valsts argumentus skaidro premjerministrs Valdis Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka trešdien Eiropas Komisija un arī Eiropas Centrālās bankas publiskotie konverģences ziņojumi par Latvijas gatavību ieviest eiro ir pozitīvi - Latvija ir gatava kļūt par 18. eiro zonas dalībvalsti. Tagad Latvijai būs jāsaņem pārējo bloka valstu apstiprinājums iestājai eiro zonā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru