otrdiena, 2013. gada 25. jūnijs

Laikraksts: Augstskolas diploms negarantē lielu algu


Atalgojums dažās kvalificētās darba nozarēs nespēj konkurēt ar nekvalificētu darbu atalgojumu, un tādējādi neattaisno izglītībā ieguldītos līdzekļus, otrdien raksta laikraksts Diena.
Tā, piemēram, ārsts Latvijā saņem vidēji 847 latus mēnesī, bet pirms tam jāiegūst akadēmiskā izglītība – bakalaura vai maģistra grāds vai profesionālā bakalaura/maģistra grāds, vai otrā līmeņa augstākā izglītība. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes programmas ilgums ir seši gadi, bet pilna studiju maksa – ap 10 800 latiem. Vidusskolas skolotājs, kuram jāiegūst bakalaura vai maģistra grāds vai profesionālā bakalaura vai maģistra grāds, vai otra līmeņa augstākā izglītība, mēnesī saņem vidēji 534 latus. Tikmēr ražotnes strādnieka atalgojums vidēji ir 400 – 550 lati mēnesī, un šim amatam nav nepieciešams iegūt īpašu izglītību.

Valsts atzīst sasaistes trūkumu starp izglītību un darba tirgu – vairums laikraksta Diena aptaujāto ekspertu un amatpersonu atzīst, ka nepieciešams uzlabot gan izglītības kvalitāti, gan apzināt to, kā pēc studiju pabeigšanas veicas absolventiem.
Latvijā ir pietiekami daudz diplomu kaltuvju, kuru diplomus var izmantot labākajā gadījumā par tapetēm, uzskata ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Bankas (LB) ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Tajā pašā laikā viņš norāda – «ja vidusskolas beidzējs droši zina, ko dzīvē grib sasniegt un mērķtiecīgi sper soļus šajā virzienā, nav ne mazāko šaubu par viņa karjeras veiksmi, arī Latvijā».
Problēma Latvijas izglītības sistēmā slēpjas tajā, ka pārāk liels uzsvars tiek likts tieši uz teorētisko mācību apguvi, uzskata ekonomists Uldis Osis. Atalgojuma atšķirību, pēc ekonomista domām, nosaka nozaru atšķirības – publiskajā sektorā algas ir zemākas, tomēr var rēķināties ar lielāku stabilitāti – lai arī mazāks, atalgojums tiek izmaksāts regulāri, noteiktā laikā.
Valsts neērtā situācijā nostādījusi tos cilvēkus, kuri jūt aicinājumu strādāt cildenu, tomēr sliktāk atalgotu darbu – tādi ir, piemēram, ārsti un citi medicīnas darbinieki, uzskata ekonomists Jānis Ošlejs. Atalgojuma starpībā neesot vainojama izglītības sistēma, jo šīs pašas sistēmas izglītotie medicīnas darbinieki iegūst zināšanas, kas ļauj bez problēmām savā profesijā strādāt un pelnī arī Zviedrijā, pārliecināts ekonomists. «Es domāju, ka valsts vienkārši izmanto tādu cilvēku motivāciju,» norāda J. Ošlejs.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pauž – lai cilvēki varētu gūt maksimālu labumu no iegūtās izglītības, tai jābūt saistītai ar darba tirgus pieprasījumu. Tāpat viņš uzskata, ka «risinājums tam, lai cilvēki varētu strādāt atbilstoši profesijai un izglītībai, turklāt saņemt par to arī atbilstošu atalgojumu, manā skatījumā, būtu profesionālās izglītības attīstīšana».

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana