piektdiena, 2013. gada 3. maijs

Financial Times komentētāji lauž šķēpus par Latvijas ekonomiku



Britu finanšu laikrakstā Financial Times vairāku rakstu sērijā izvērtusies ekspertu un komentētāju diskusija par Latvijas ekonomiku un krīzes pārvarēšanas modeli.

Laikraksta galvenais ekonomikas jautājumu komentētājs Mārtins Volfs apjomīgā rakstā «Kāpēc Baltijas valstis nav piemērs» apstrīd taupības pasākumu efektivitāti, norādot, ka Baltijas valstu izaugsme nebūt nav atjaunojusies, kā arī apšauba līdzīgas taktikas realizēšanas efektivitāti citās Eiropas valstīs.
Apjomīgajā komentārā salīdzināti pirmskrīzes, krīzes laika un pašreizējie makroekonomiskie rādītāji, Volfam norādot, ka Lietuvas, Igaunijas un īpaši Latvijas ekonomika nav atlabusi pirmskrīzes līmenī.

«Latvijas IKP vēl joprojām ir 12% zem pirmskrīzes augstākā līmeņa. Tas ir sliktāk nekā Īrijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā. Pārējām divām Baltijas valstīm klājas labāk, kaut arī tās piedzīvoja milzīgu lejupslīdi,» raksta komentētājs.
«2012.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP bija par 41% zem līmeņa, kāds tas būtu, ja 2000.-2007.gada ekonomiskās izaugsmes temps būtu saglabājies,» uzskata Volfs.
Baltijas valstu zemās darba spēka izmaksas, kā arī fakts, ka tās ir mazas un atvērtas ekonomikas, nozīmē, ka līdzīgu modeli nevar pielāgot citām valstīm, raksta komentētājs.
Pie Volfa raksta izvērtusies vētraina diskusija, neskaitāmiem komentētājiem norādot, ka 2006.-2007.gada kreditēšanas un nekustamo īpašumu burbuļa uzpūsto IKP pieaugumu nevar uzskatīt par normālu izaugsmi, kuru pieņemt par standartu.
Atbildē uz Volfa rakstu FT arī publicēts investīciju bankas Renaissance Capital starptautiskās ekonomikas galvenā analītiķa un izpilddirektora Čārlzs Robertsons raksts, kurš arī norāda, ka pašreizējo makroekonomisko datu salīdzināšana ar pirmskrīzes rādītājiem nav korekta.
Volfa kunga slēdziens, ka Baltijas valstu pieredzi nevar pielietot lielākām un slēgtākām ekonomikām ir pareizs, taču «viņa minētajā pamatojumā izlaists pats svarīgākais izskaidrojums, kāpēc Latvijas vēlētāji pieņēma šādus skarbus taupības pasākumus,» raksta Robertsons.
Analītiķis norāda, ka ievērojami audzis Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis, salīdzinot ar 2000.gadu.
«Laika posmā no 2000. līdz 2012.gadam IKP uz iedzīvotāju pieauga par 85%. Pēc patreizējām cenām Latvijas (13 900 ASV dolāri) iedzīvotājiem klājas daudz labāk nekā ungāriem (12 700 ASV dolāri) vai poļiem (12 500 ASV dolāri), taču 2000.gadā viņu IKP uz iedzīvotāju bija 3265 ASV dolāri, kas bija vairāk nekā par 25% mazāk nekā Ungārijā un Polijā,» raksta Robertsons, piezīmējot, ka «Volfa atsauce uz Latvijas 2007.gada pirmskrīzes augstākā līmeņa IKP ir maldinoša».
Tikmēr Itālijas IKP uz iedzīvotāju kopš 2000.gada ir sarucis par 5%. Portugāles par 1%, Grieķijas - pieaudzis par tikai 3% un Spānijas par 6%. Šajās valstīs iedzīvotāji nav piedzīvojuši reālu IKP pieaugumu uz iedzīvotāju un situācija kļūst

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru