ceturtdiena, 2013. gada 25. aprīlis

Vai sabiedrības maldināšana kā līdzeklis ir attaisnojams?



Klaja sabiedrības maldināšana ir kaitnieciska, sevišķi no tiesībsargājošo iestāžu puses un valsts ierēdņiem. Medijos cirkulējošais raksts par to, ka grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (BTAL) attiecībā uz vardarbības definīcijas paplašināšanu nozīmētu kriminālatbildības iestāšanos par smēķēšanu bērna klātbūtnē, ir demagoģiska interpretācija.
Cik man zināms, vienīgais likums Latvijas teritorijā, kas nosaka kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem ir Krimināllikums, kurā nekādi grozījumi attiecībā uz smēķēšanu nav paredzēti (vismaz man par tādiem ziņu nav).

Neviens nevar noliegt to, ka smēķēšana bērna klātbūtnē ir bērna pakļaušana pasīvai smēķēšanai, par kuras kaitīgo ietekmi uz veselību ir veikti neskaitāmi pētījumi. Tātad ir skaidrs, ka šādas darbības būtu jāierobežo. Iespējamie instrumenti, ko valsts var pielietot nav visai daudz – sabiedrības izglītošana un attiecīga likumdošana. BTAL nosaka bērna tiesības, brīvības un aizsardzību, reglamentē vecāku un citu fizisko un juridisko personu, kā arī valsts un pašvaldību tiesības, pienākumus un atbildību par bērna tiesību nodrošināšanu, nosaka bērna tiesību aizsardzības sistēmu un tās darbības tiesiskos principus. Likums nosaka, ka bērna tiesību aizsardzība ir valsts politikas sastāvdaļa. 4.pants, cita starpā, nosaka, ka bērna tiesību aizsardzība tiek realizēta ar mērķi veidot un nostiprināt bērnā sabiedrības vērtību sistēmu, bērna orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu, bērna drošību, kā arī viņa veselības un dzīvības maksimālu aizsardzību. Bērnu tiesību aizsardzības likums sniedz arī vairākas definīcijas, lai skaidri paustu noteiktu jēdzienu nozīmi, pēc iespējas izslēdzot interpretācijas. Virzītie grozījumi paredz vardarbības jēdzienu skaidrojumu:

1) piedāvāta vardarbības definīcija (līdz šim BTAL tādas nebija), kas pamatota uz PVO 1999.gadā izstrādāto vardarbības definīciju:

vardarbība — visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.

2) paplašināta fiziskas vardarbības definīcija

fiziska vardarbība – bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu iedarbībai.

Līdz šim par fizisku vardarbību tika uzskatīts tikai apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu (sišana), kas bieži vien radīja problēmas dažādām bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, jo, piemēram, Finalgona ziedes smērēšana uz dibena pēriena vietā, esošajā definīcijā neiekļāvās. Ja tiks pieņemta jaunā fiziskās vardarbības definīcija, varēs vērtēt daudz plašāku faktoru klāstu, traktējot to kā vardarbību. Galvenās vardarbības pazīmes būs definētas piedāvātajā vardarbības definīcijā.

Smēķēt bērna klātbūtnē nedrīkst. Tas vienkārši nav apspriežams. Un smēķēšanu kā kaitīgu faktoru šī likuma izpratnē varam attiecināt uz fizisku vardarbību, ne nolaidību. Kāpēc? Apzinātu smēķēšanu bērna klātbūtnē nekādi nevar nosaukt par nolaidību gluži vienkārši tāpēc, ka šī vārda nozīme neatbilst minētajai darbībai ne pēc kādām pazīmēm. Acīmredzami ir arī tas, ka smēķēšana bērna klātbūtnē atbilst vardarbības definīcijā minētajiem nosacījumiem. Jēdzienu skaidrojumam BTAL nav nekāda sakara ar atbildības noteikšanu par noteiktu nodarījumu. Ja dažiem mūsu ierēdņiem liekas, ka nolaidība ir mazāk ļauns nodarījums kā vardarbība, tad viņi dziļi šaubās. Nolaidība arī ir vardarbības forma, kurai bieži vien ir pat daudz traģiskākas sekas kā fiziskai vardarbībai. Arī par nolaidību, starp citu, var iestāties kriminālatbildība. Nolaidība iekļauta arī jaunajā vardarbības definīcijā.

Visbeidzot par grūtniecēm. Latvijas likumdošanā bērns ir persona līdz 18 gadu vecumam. Šī iemesla dēļ, minētie grozījumi BTAL neattieksies uz grūtniecēm, kuras smēķē, jo nedzimis bērns nav persona. Tomēr tas nenozīmē, ka nav pamata uzsākt diskusiju par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā par augļa aizsardzību, mēģinot rast sakarīgus risinājumus, ko diemžēl uzskatu par praktiski nerealizējamu iniciatīvu.

Esam uzlikuši par virsprioritāti Latvijā demogrāfisko jautājumu risināšanu. Maldīgi reducējam savu uzmanību uz dzimstības veicināšanu. Demogrāfija ir krietni plašāks jēdziens un tostarp ietver arī tautas veselības rādītājus. Veseli bērni nodrošinās veselu nākamo paaudzi un dzīvos kvalitatīvāku dzīvi.

Esmu patiesi gandarīta par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu absolūtu atbalstu iniciētajiem grozījumiem. Zinot, cik daudzi deputāti Saeimā kopumā strādā pie demogrāfijas uzlabošanas Latvijā, esmu pārliecināta, ka grozījumi gūs parlamenta vairākuma atbalstu, tā sperot soli uz priekšu mūsu bērnu veselības uzlabošanā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru