piektdiena, 2013. gada 22. marts

Viktors Makarovs: Valstij ir jāpierāda lojalitāte aizbraukušajiem tautiešiem



Pēc nesen publiskotā Ārlietu ministrijas plāna sadarbībai ar diasporu, ne reizi vien no radiem, draugiem un paziņām (visiem viņiem ir ģimenes locekļi vai tuvi draugi ārzemēs) dzirdēju skeptisko jautājumu: "Vai tiešām ir iespējams cilvēkus ieinteresēt, kur nu vēl pārliecināt atgriezties Latvijā?" Domāju, ka, mainot attieksmi un ieguldot resursus sadarbībā ar tautiešiem ārzemēs, var daudz panākt gan aizbraukušās, gan palikušās mūsu sabiedrības daļas labā.
Diaspora nav "nogriezts rieciens"

Sākumā, runājot par attieksmes maiņu, ir jāatsakās no diviem stereotipiem. Pirmais no tiem , ka Latvijas diaspora - tātad, mūsu tautieši ārzemēs - ir "nogriezts rieciens". Vispirms jāatzīst, ka realitātē Latvijas sabiedrība šodien ir kļuvusi par transnacionālu kopienu: liela tās daļa (21.gadsimtā no Latvijas izbrauca apmēram 200 000 Latvijas valstspiederīgo - 9% no visiem iedzīvotājiem) dzīvo ārpus valsts robežām, taču paliek saistīta ar Latviju ekonomiski, sociāli un emocionāli. Šie cilvēki nav "zaudēti", bet ir mūsu cilvēki, daļa no mūsu sabiedrības.

Protams, cik lielā mērā un kādā veidā saglābāt saikni ar Latviju - tā ir izvēle, ko izdara katrs cilvēks individuāli, un šīs izvēles būs dažādas. Taču valsts uzdevums ir parūpēties, lai cilvēkiem būtu vēlme un iespējas šo saikni saglabāt. Citiem vārdiem sakot, valstij ir jāpierāda lojalitāte cilvēkiem - arī tiem, kas tagad dzīvo zem citām debesīm. Darīt to ir gan morāls pienākums, gan pragmatisks solis.

Pateicoties mūsdienu komunikācijas un transporta infrastruktūrai, attālums ir arvien mazāks šķērslis, tāpēc šodienas diasporai uzturēt kontaktu ar izcelsmes zemi ir daudz vieglāk. Cilvēku mobilitāte nozīmē ne tikai to, ka ir viegli aizbraukt; monētas otra puse ir, ka viegli arī atgriezties. Emigrācija kļūst atgriezeniska, kamēr iespējas izmantot ārzemēs iegūto izglītību, darba pieredzi un iemaņas Latvijas labā, arī paliekot ārpus Latvijas, ir arvien lielākas.

Otrais novecojušais stereotips - ka migrācija, kuras rezultātā izveidojas diasporas, ir viennozīmīgi slikta parādība. Ir taisnība, ka liela daļa Latvijas diasporas izveidojās vēsturisko kataklizmu rezultātā, kamēr pēdējos gados daudzi cilvēki bija spiesti pamest Latviju dēļ skarbajiem ekonomiskajiem apstākļiem, lai uzturētu un pabarotu ģimenes. Taču brīvprātīga, nevis ārkārtas apstākļu uzspiesta mobilitāte var būt iespēja cilvēkam pilnveidoties un sasniegt savus mērķus dzīvē, un to izmantos arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Šo procesu valsts nevar apturēt, taču var gūt labumu, sadarbojoties ar šo "nerezidējošo" savu tautiešu daļu. Latvijai, to darot, ieguvums būs gan praktisks, gan psiholoģisks: nejutīsimies vairs kā sarūkošs iedzīvotāju kopums, bet gan  kā sabiedrība, kuru saista ar ārpasauli un kuru bagātina tie mūsu tautieši, kas - pastāvīgi vai uz laiku - dzīvo ārpus Latvijas robežām.

Atbalstīt, iesaistīt, sadarboties

Šī pieeja ir pamats Ārlietu ministrijas plānam darbam ar Latvijas diasporu. Plānā ir iekļauts  arī mūsdienu Latvijas diasporas daudzveidīgums: visi, kas sevi identificē un kas jūtas piederīgi Latvijai - neatkarīgi no tautības, pilsonības statusa, ieskaitot arī no Latvijas izceļojušos 19. un 20. gadsimtā un viņu pēctečus - ir Latvijas diaspora.  Latvijas plānā iezīmēti vairāki darbības virzieni, kuriem ĀM pievērsīsies savas kompetences ietvaros, sadarbojoties gan ar citām ministrijām, gan ar diasporas organizācijām.

Pirmkārt, tautiešiem ārzemēs jāpalīdz uzturēt praktisko saikni ar Latviju un saglabāt latvisko identitāti. Latvijas pārstāvniecībām būs aktīvāk jāstrādā ar tautiešiem ārzemēs un viņu organizācijām un jāsniedz praktiskais atbalsts latviešu nedēļas nogales skolām (šobrīd tādu pasaulē ir vairāk par 90) - ar telpām, koordinējošu darbību, kā arī organizējot nepieciešamo mācību materiālu pārsūtīšanu no Latvijas. Katru dienu daudzi mūsu valstspiederīgie nāk uz Latvijas pārstāvniecībām, lai, piemēram, reģistrētos Latvijas pilsonībā, reģistrēt bērna piedzimšanu, laulību, veikt notariālās darbības. Tas, cik kvalitatīvi un ātri tiek atrisināti šie jautājumi, ir arī signāls par valsts attieksmi, un tas ietekmē arī cilvēku vēlmi uzturēt saikni ar Latviju. Diemžēl krīzes laikā pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem pieauga, kamēr pārstāvniecību personāls un finansējums saruka, tas ietekmēja arī konsulāro pakalpojumu sniegšanas ātrumu. Problēma būs jārisina, veltot vairāk cilvēku resursu konsulārajam darbam un darbam ar diasporu. Būs vajadzīgs papildu budžeta finansējums, lai sūtītu papildu diplomātus uz pārstāvniecībām - pirmkārt uz Lielbritāniju, Vāciju, ASV un Īriju.

Otrkārt, jānodrošina iespēja Latvijas pilsoņiem ārpus valsts piedalīties Latvijas politiskajā dzīvē. Pērnā gada referendumā par valsts valodu nobalsoja gandrīz 40 tūkstoši Latvijas pilsoņu - trīsreiz vairāk, nekā pēdējās Saeimas vēlēšanās. Tas liecina, ka ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi nav vienaldzīgi pret dzimtenē notiekošo un vēlas paust savu nostāju par mūsu valstij izšķirīgiem jautājumiem. Garās rindas vēstniecībās Lielbritānijā un Īrijā referenduma dienā parādīja, ka tur neiztiksim bez papildu finansējuma telpām un aprīkojumam, lai nodrošinātu cilvēkiem iespēju paust savu gribu vēlēšanās un balsojumos.

Gaidot Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu, Latvijas vēstniecībām, sadarbībā ar PMLP jāgatavojas sniegt nepieciešamo informāciju un konsultācijas diasporas pārstāvjiem par dubultpilsonības iespējām, jāapzina iespējami plašs interesentu loks un jānodrošina Latvijas pilsonības pretendentu pieteikumu pieņemšana - arī veicot vēstniecību izbraukumu sesijas.

Treškārt, jāveido mijiedarbība ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē.  Modernās tehnoloģijas ļauj veidot saites un komunikāciju pāri robežām, iesaistot Latvijas izcelsmes zinātniekus, māksliniekus, uzņēmējus, kas dzīvo ārzemēs. Taču svarīgi ir veidot arī reālas tikšanās un tīklošanās platformas. Šogad visnozīmīgākais šāds pasākums būs Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums - to rīkos PBLA, LTRK un Ārlietu ministrija.

Šogad sāks darboties arī jaunā komunikācijas platforma "Globālais latvietis". Ar tās palīdzību internetā un sociālajos tīklos varēs vieglāk atrast informāciju, kas ir svarīga tieši tautiešiem ārzemēs - par elektroniskajiem pakalpojumiem, notikumiem un izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar diasporu, par reemigrāciju, izglītības iespējām bērniem Latvijā utt. Platforma arī palīdzēs "tīkloties" un apmainīties jaunumiem savā starpā Latvijas diasporām dažādās valstīs.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru