pirmdiena, 2013. gada 4. marts

Valsts saprot, ka aizbraukušie neatgriezīsies



Valsts izdara korekcijas līdzšinējos plānos par Latvijas iedzīvotāju repatriāciju. «Lielākā daļa izbraukušo neatgriezīsies» – skaidri un gaiši teikts šodien tautai atrādāmajā informatīvajā ziņojumā «Par Ārlietu ministrijas sadarbību ar Latvijas diasporu 2013.–2015. gadā».
Jaunās politikas nostādnes cita starpā balstītas LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesora Mihaila Hazana un viņa kolēģu pētījumos par Latvijas diasporu. Profesora dati liecina, ka vien 20% no Latvijas uz ārzemēm aizbraukušo plāno atgriezties dzimtenē.

Ziņojumā lēsts, ka 21. gadsimtā valsti atstājuši ap 200 tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo, kas ir 9% no iedzīvotājiem jeb 14% no visiem darbaspējīgajiem. Lai gan šādas masveida emigrācijas tūlītējās sekas nav tikai negatīvas vien, ilgtermiņā tā tomēr nepārprotami slikti atsauksies uz Latvijas ekonomiku. Pēc Latvijas Bankas datiem, 2011. gadā Latvijas valstspiederīgie ārzemēs uz dzimteni atsūtījuši apmēram 350 miljonus latu –mūsu ekonomikai itin prāvu summu. Citi eksperti spriež, ka emigrācija Latvijā ir mazinājusi sociālo spiedienu, novērsusi vēl lielāku bezdarbu un ļāvusi uzlaboties makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju.
Tūlītējs zaudējums valstij gan ir šo cilvēku izglītībā investētais. Ziņojumā norādīts, ka 62% aizbraucēju ir vidējā, bet 24% – augstākā izglītība, kas savā laikā Latvijai izmaksājis miljardus. Ņemot vērā Latvijas negatīvos demogrāfijas rādītājus, šāda apjoma emigrācija uzliek arī aizvien lielāku sociālo nastu uz palikušo darbaspējīgo pleciem un papildus iedragā ticību valsts sociālajai sistēmai. Un, protams, šeit iederas arī kvalificēta darbaspēka problēma.
Ekonomikas ministrija iepriekš aprēķinājusi, ka 2030. gadā Latvijai sekmīgas ekonomikas uzturēšanai vajadzēs papildus 120 tūkstošus darba roku. Ministrija sākotnējā plānā ir cerējusi uz ievērojamu repatriācijas daļu šā darba tirgus roba aizpildīšanai, bet līdz ar jauno ĀM ziņojumu optimisms ir noplacis.
Tas nenozīmē, ka repatriācijas politika tiks atmesta. Gluži pretēji – tai kalpos, piemēram, vienotās komunikācijas platforma Globālais latvietis, kurā būs pieejamas noderīgas datu bāzes par darba un biznesa iespējām Latvijā. «Latvija kā uzņēmējdarbībai pievilcīga vide ir jāpopularizē arī Latvijas diasporas vidū, jo daļa no Latvijas diasporas pārstāvjiem varētu atgriezīsies Latvijā jau kā darba devēji vai investoru pārstāvji,» teikts ziņojumā.
Politikas uzsvars no plāniem tautiešus skaidri un gaiši «atdabūt» atpakaļ tomēr ir pārbīdīts uz kontaktu uzturēšanu ar diasporu, visa veida informēšanu, palīdzību valodas prasmju un kultūras tradīciju pasargāšanā. ĀM arī plāno izveidot papildus diplomātu vietas valstīs ar lielu diasporu. Ministrija jau iepriekš sūkstījusies, ka vēstniecībai Lielbritānijā ar pārdesmit darbinieku štatu apjoma ziņā jāveic funkcijas kā Daugavpils pašvaldībai.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru