otrdiena, 2013. gada 5. marts

Valdība lūdz izvērtēt Latvijas atbilstību uzņemšanai eirozonā


Kopš 2012.gada septembra Latvija izpilda visus Māstrihtas ekonomiskos kritērijus, arī tiesību akti ir saskaņoti atbilstoši prasībām, tāpēc valdība šodien nolēma vērsties Eiropas Komisijā (EK) un Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu izvērtēt mūsu valsts atbilstību uzņemšanai eirozonā.
Latvija sasniegusi progresu Māstrihtas kritēriju izpildē

Latvijas sasniegtais progress Māstrihtas kritēriju izpildē ir valdības apzinātas fiskālās un ekonomiskās stratēģijas rezultāts, labojot iepriekšējos gados pieļautās kļūdas un radot pārliecību par Latviju kā uzticamu sadarbības partneri, teikts šodien valdībā uzklausītajā ziņojumā par konverģences ziņojuma pieprasīšanu EK un ECB, Māstrihtas kritēriju izpildi un tiesisko konverģenci.

Fiskālās ilgtspējas jomā Latvija panākusi būtisku progresu, samazinot budžeta deficītu no pārmērīgi augstiem apmēriem 2009. un 2010. gadā uz saprātīgu fiskālo pozīciju 2011.gadā, kas ir gan būtiskas fiskālās konsolidācijas rezultāts starptautiskās aizdevumu programmas laikā, gan īstenoto strukturālo reformu rezultāts. Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) novērtējumam

budžeta deficīta apmērs 2012.gadā plānots 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ļauj Latvijai kvalificēties Māstrihtas budžeta deficīta kritērija izpildei.

Ziņojumā atzīmēts, ka Latvijā ir nozīmīgi stiprināts fiskālās disciplīnas regulējums. Likumā noteikts, ka Latvijā jāveido ekonomiskajā ciklā sabalansēts budžets, ar to saprotot, ka strukturālais deficīts nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP.

Latvija ir zemas inflācijas valsts

Attiecībā uz valsts parāda apmēru secināts, ka Valsts kase īstenojusi konservatīvu parāda vadības politiku, kas palīdzēja pēdējās dekādes laikā valsts parādu noturēt vidējā līmenī, nepārsniedzot Māstrihtas kritēriju noteiktos griestus. Papildus tam īstenotā fiskālā konsolidācija ļāvusi sabalansēt parāda apmēru, un budžeta sabalansēšana mazinājusi nepieciešamību aizņemties papildu resursus.

Pat 2014. un 2015. gadā, kad Valsts kase plāno veikt būtiskāko starptautiskā aizdevuma atmaksu un esošā aizdevuma pārfinansēšanu,

parāda līmenis joprojām būs būtiski zemāks par noteikto Māstrihtas kritērija robežu, norāda FM.
Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir zemas inflācijas valsts ar gada vidējo inflāciju aptuveni 2,5% līmenī. Analizējot periodus bez izteikta ārējo faktoru spiediena uz kopējo cenu līmeni - no 90.gadu beigām līdz Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) brīdim un kopš 2010.gada - secināts, ka šajos periodos Latvijā nebija novērojami citi būtiski inflāciju palielinoši faktori.

Pēdējos gados Latvija bijusi valsts ar zemu pamatinflāciju, un aptuveni trīs ceturtdaļas no inflācijas veidojās pasaules cenu spiediena vai nodokļu politikas izmaiņu rezultātā. Ziņojumā skaidrots, ka strauju cenu pieaugumu pēc pievienošanās ES 2004.gadā ietekmēja vairāku faktoru kopums: zems privātā sektora parāds, neattīstīts finanšu sektors un vājš regulējums, agresīva ārvalstu banku cīņa par tirgus daļām, strukturāla rakstura pieprasījums pēc mājokļiem, procikliskas fiskālās politikas īstenošana.

Lai nodrošinātu inflācijas ilgtspēju un neļautu atkārtoties nekustamā īpašuma burbulim, ir būtiski stiprināts finanšu sektora regulējums, kā arī veiktas nozīmīgas izmaiņas nodokļu politikā: paplašināta Kredītu reģistrā iekļautā informācija par aizņēmējiem, nekustamā īpašuma ķīlas tiek izsniegtas pret ienākumu deklarāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, paplašināta nekustamā īpašuma nodokļa bāze, iekļaujot tajā arī dzīvojamās platības, kapitāla pieaugums tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ziņojumā atzīmēti arī citi faktori, kas izslēdz piedāvājuma puses šokus: banku sektors ir kļuvis daudz piesardzīgāks, izvērtējot potenciālos kredītņēmējus, privātā sektora parādsaistības joprojām ir ļoti augstas, kas mazina strauja pieprasījuma pieaugumu pēc kredītiem varbūtību, būtiski palielinājies dzīvojamais fonds, kā arī nacionālajos normatīvajos aktos iestrādātie ilgtspējīgas fiskālās politikas principi būtiski mazinās iespēju, ka nākotnē valdības fiskālā politika varētu veicināt ekonomikas pārkaršanas risku pieaugumu.

Attiecībā uz piedāvājuma puses inflācijas riskiem ziņojumā norādīts, ka nozīmīgi stiprināta darba tirgus vide un plānotas turpmākas reformas, kas nepieļaus algu un cenu spirāles veidošanos.

Latvijā inflācijas līmenis vidējā un ilgākā termiņā, visticamāk, būs augstāks nekā pašlaik, ko varētu veicināt pakāpeniska tuvošanās attīstīto ES valstu labklājības līmenim, prognozē FM. Tomēr sagaidāms, ka cenu līmeņa konverģenci ar eirozonas valstīm pamatā noteiks produktivitātes pieaugums tirgojamo preču un pakalpojumu sfērā nevis citi faktori, teikts ziņojumā.

Attiecībā uz procentu likmēm ziņojumā norādīts: kopš straujā valsts ilgtermiņa parāda vērtspapīru procentu likmju kāpuma ekonomiskās krīzes vidū, kas bija gan rezultāts finanšu tirgus spēlētāju spekulācijām, gan arī neskaidrībai par turpmāko Latvijas ekonomisko attīstību, procentu likmes turpina samazināties, kas atspoguļo ārējās vides pārliecību par to, ka Latvijas ekonomika ir stabils garants ieguldījumam valstī, kas ticis panākts ar fiskālās ilgtspējas nodrošināšanu un ekonomiskās izaugsmes sekmīgu atjaunošanos.

Sekmīga starptautiskās aizdevuma programmas noslēgšana, atgriešanās starptautiskajos finanšu tirgos, aizdevuma atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam, valsts kredītreitingu atjaunošana līdz investīciju pakāpei, kopējās ekonomiskās attīstības tendences un fiskālās disciplīnas stiprināšana ir pozitīvie aspekti, kurus ārējie partneri novērtē un kuri liek būtisku pamatu tendencei, ka valsts vērtspapīru procentu likmes saglabāsies zemā un ilgtspējīgā līmenī, teikts ziņojumā.

Ziņojumā atzīmēts, ka vairāku Māstrihtas kritēriju izpildi ietekmē citu ES valstu makroekonomiskie rādītāji, tādējādi ir neiespējami garantēt visu rādītāju izpildi jebkurā brīdī nākotnē. Līdz ar to ilgtspējas novērtējums balstās uz prognozēm par to, vai valsts ekonomikas attīstība un īstenotā fiskālā politika nodrošinās to, ka nebūs vērojamas būtiskas un sistemātiskas novirzes no Māstrihtas kritērijiem. Zems parāda līmenis, atbildīga fiskālā politika un veiktie normatīvo aktu uzlabojumi jaunu ekonomisko burbuļu nepieļaušanai Latvijai nodrošina ilgtspējas kritērija izpildi. Šie nosacījumi vēl vairāk tiks nostiprināti, Latvijai iestājoties eirozonā, kuras tiesiskais regulējums samazina risku, ka valsts varētu atteikties no atbildīgas fiskālās politikas, norāda FM.

Analizējot iepriekšējo gadu datus par Māstrihtas kritēriju izpildi, secināts, ka

Latviju no dalības eirozonā atbilstoši sākotnēji nospraustajam mērķim pievienoties 2008.gadā atturējusi gan inflācijas kritērija un budžeta deficīta kritērija neizpilde,

kas raksturo ekonomikas pārkaršanas sekas un valdības ekspansīvās fiskālās politikas īstenošanu, gan arī valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes kritērija neizpilde, kas norāda uz ārējām bažām par valdības īstenotās ekonomiskās politikas ilgtspējību.
FM sagatavotajā ziņojumā sniegta informācija gan par ekonomisko, gan tiesisko konverģenci. Par tiesiskās konverģences nodrošināšanu ziņojumā norādīts, ka parlaments pieņēmis nepieciešamos grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un par Latvijas Banku. Valdība arī atcēla noteikumus par eiro lietošanu, tādējādi mūsu valsts izpildījusi visus tiesiskās konverģences kritērijus un salāgojusi tiesību aktus ar ECB statūtiem un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem.

Ziņojumā secināts, ka Latvija ir sekmīgi īstenojusi tiesisko un ekonomisko konverģenci, tāpēc valdība atbalstīja vēstuli EK un ECB ar lūgumu novērtēt Latvijas gatavību pievienoties eirozonai.

Par vēstules iesniegšanu atbildīgs būs finanšu ministrs.
Informējot par Konverģences ziņojuma pieprasīšanu, finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien valdības ārkārtas sēdē sacīja, ka šodien ir ļoti svarīgs brīdis, un, lai gan it kā diena ir parasta, pēc vairākiem gadiem šo datumu atcerēsies. «Tas būs spēcīgs, pozitīvs grūdiens Latvijas ekonomikai,» klātesošajiem sacīja ministrs.

Viņš atgādināja, ka Latvija par eiro ieviešanu ir runājusi jau kopš 2003.-2004. gada un vienmēr ir bijusi sapratne par to, cik tas ir svarīgs mērķis. «Mēs esam bijuši pat ļoti tālu iepriekšējos gados no šī mērķa, kas mums tagad ir kļuvis ļoti tuvs,» viņš uzsvēra. Arī ekonomiskās krīzes laikā Latvija kā mērķi bija nospraudusi Māstrihtas kritēriju izpildi un ekonomikas augšupeju. «Tas tagad ir noticis, mums ir izdevies šo plānu kopīgiem spēkiem realizēt un rādītājus izpildām labāk, nekā esam cerējuši. Atbilstība Māstrihtas kritērijiem ir kvalitātes zīmols,» Vilks turpināja.

Latvijas interesēs vienmēr ir bijis piederēt Eiropas kodolam, lai pastarpināti nav jāsaņem informācija un jādomā, kā rīkoties. Šajā kodolā būtu jāatrodas visām trim Baltijas valstīm, pauda ministrs.

Latvija pieprasījumu iesniegs jau rīt un gaida pozitīvu atbildi jūnija otrajā pusē, lai jūlijā jau tiktu pieņemts gala lēmums par dalību eirozonā.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) sēdē uzsvēra, ka Latvijai ir jāpanāk ne tikai tehniskais, bet arī politiskais atbalsts, lai visas eirozonas valstis atbalstītu Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai, - tas būs viens no būtiskākajiem ārpolitikas un lielā mērā iekšpolitikas jautājumiem tuvākajos mēnešos

Ja EK un ECB ekspertu atzinums būs Latvijai labvēlīgs, galīgais politiskais lēmums par Latvijas uzaicināšanu iestāties eirozonā būs jāpieņem Eiropas Padomei.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru