pirmdiena, 2013. gada 18. marts

Latvija no ES gūst četrarpus reižu vairāk līdzekļu nekā iemaksā



Pēdējā laikā sabiedrībā un valsts pārvaldē aktualizējušās diskusijas gan par Eiropadomē apstiprināto Eiropas Savienības (ES) 2014. -2020.gada budžetu, gan par ES fondu pieejamību Latvijā minētajā laika periodā un citiem saistītiem jautājumiem. Kaut arī dzirdēti dažādi viedokļi, jāuzsver, ka jau gandrīz desmit gadu garumā Latvija ir ieguvēja no dalības ES un saņemtais finansējums ir devis būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un iedzīvotāju dzīves līmeņa kvalitātes celšanā. Īpaši būtiski, ka šie līdzekļi mums bijuši pieejami arī piedzīvotās ekonomikas lejupslīdes laikā. Tomēr, iepazīstoties ar publiski pieejamiem pētījumu rezultātiem, tostarp «DNB Latvijas barometra» pētījumu, kas šomēnes veltīts ES fondu investīciju tematikai, jāsecina, ka iedzīvotāju zināšanas (un vienlaikus varbūt – interese) par ES finansējuma pienesumu Latvijas tautsaimniecībai nav tik labas, kā varētu domāt.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vien 37% aptaujāto ir pārliecināti, ka Latvija no dalības ES ir ieguvēja. Tikmēr pretēju viedokli pauž 32% aptaujāto, bet 31 procentam ir grūti paust konkrētu viedokli šajā jautājumā. Tādēļ vēlos atgādināt dažas būtiskas lietas saistībā ar ES fondu izlietošanu Latvijā.

2004.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija 46% no ES vidējā rādītāja, savukārt 2011.gadā tas sasniedza 58% - pat ņemot vērā krīzes radīto kritumu. Latvijai piešķirtā ES finansējuma kopējais apjoms 2007.-2013.gadam ir 6,3 miljardi eiro, tostarp Kohēzijas politikai paredzēti 4,5 miljardi eiro, bet Kopējai lauksaimniecības politikai – 1,8 miljardi eiro. Turklāt Latvijai ir iespējas saņemt finansējumu arī no citām ES programmām, kurās iegūtais finansējuma kopējais apjoms perioda beigās būs atkarīgs no veiksmīgas individuālu projektu izstrādes, taču jau tagad ir izdevies piesaistīt aptuveni 250 miljonus eiro.

Latvijas iemaksas ES budžetā 2007.-2013.gadā ir aptuveni 1,4 miljardi eiro. Kopējais mūsu valsts neto ieguvums ir vismaz 4,9 miljardi eiro, tādēļ ir grūti piekrist tai iedzīvotāju daļai, kura uzskata, ka Latvija no dalības ES vairāk zaudē nekā iegūst.

Aptuveni tikpat lielas ES fondu investīcijas saņemsim arī 2014.-2020.gada periodā, kas četras reizes pārsniegs Latvijas iemaksas ES budžetā, un pēc atbalsta intensitātes uz vienu iedzīvotāju Latvija starp 27 ES dalībvalstīm ieņems trešo vietu. Jāatzīmē, ka patlaban lielākie ES fondu ieguldījumi veikti transporta infrastruktūrā, vides projektos, uzņēmējdarbībā un inovācijās, izglītībā, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanā, zinātnē, veselības jomā, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībā.

Tikmēr analizējot iedzīvotāju informētību par ES fondu līdzekļu sadali un izmantošanu, ir jānodala vispārēja informētība un padziļinātas zināšanas. Kā liecina 2012.gadā veiktās sabiedriskās domas aptaujas «Sabiedrības informētība par Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi Latvijā» rezultāti, 95% aptaujāto zina, ka Latvijai ir pieejami ES fondu līdzekļi, 80% respondentu var nosaukt konkrētu ar ES fondu atbalstu īstenotu projektu un 70% norāda, ka pieejamā informācija par ES fondiem ir atbilstoša viņu vajadzībām. Savukārt «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti liecina, ka 75% respondentu zināšanas par ES līdzekļu sadali un izmantošanu Latvijā ir vājas. Jāsecina, ka iedzīvotāji kopumā ir labi informēti par atsevišķiem projektiem, bet, iespējams, viņiem nav padziļinātas izpratnes par nozarēm piešķirto ES fondu apjomu un nozīmīgākajiem katrā nozarē īstenotajiem projektiem. Informācija par ES fondu sadali un izlietojumu ir publiski pieejama gan mediju telpā, gan ES fondu ieviešanā iesaistīto institūciju un projektu īstenotāju mājas lapās.

Klātienes konsultācijas var saņemt reģionālajos struktūrfondu informācijas centros un vairākās ES fondu ieviešanā iesaistītajās institūcijās. Papildus tiek uzturēta aktīva un regulāra komunikācija, tostarp mediju informēšana, informatīvi pasākumi, kampaņas par ES fondu sniegtajiem ieguldījumiem un komunikācija sociālajos medijos. Tiesa, ikdienas steigā lielākajai daļai iedzīvotāju nav ne laika, ne vēlēšanās detalizēti pētīt ES fondu jautājumus, bet ir svarīgi, lai vajadzības gadījumā informācija būtu viegli pieejama un kopumā iedzīvotājiem nebūtu šaubu par fondu ietekmi uz Latvijas attīstību. Tostarp būtiski, lai iedzīvotāji rastu motivāciju un paši piedalītos ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā, tādējādi radot pievienoto vērtību.

Pētījuma rezultāti skaidri parāda arī iedzīvotāju bažas par to, ka daļa ES fondu līdzekļu netiek izlietota efektīvi. Tiesa, jāpiebilst, ka ar vienu darvas karoti var sabojāt pat vislielāko medus mucu. Ik pa laikam publiskajā telpā skaļi izskan atsevišķi gadījumi par nelietderīgu ES fondu līdzekļu izlietojumu vai krāpnieciskām un nelikumīgām darbībām. Ir svarīgi šādiem gadījumiem pievērst uzmanību, sodīt vainīgos un pilnveidot uzraudzības un kontroles sistēmas, bet nav pamata vispārināt atsevišķus gadījumus uz ES fondu izlietojumu kopumā. Salīdzinot ar citām dalībvalstīm, Latvijā ES fondu ieviešana ir labā līmenī. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka pieļauto kļūdu līmenis nedrīkst pārsniegt 2% no valstij piešķirtā ES fondu apjoma, savukārt Latvijā tas ir vien 0,86%. Turklāt ES fondu investīcijas ir devušas acīmredzamu rezultātu, un 70% publisko investīciju infrastruktūrā un valsts attīstībā paveikts tieši ar ES fondu atbalstu. Vienlaikus ir jātiecas pēc arvien augstākas ES fondu investīciju efektivitātes, tādēļ 2014.-2020.gada periodam tiek gatavota jauna fondu ieviešanas koncepcija un pieeja to plānošanā.

Gan veiktie esošās sistēmas izvērtējumi, gan «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti liecina, ka nākamajā periodā nepieciešama vienkāršāka, finansējuma saņēmējiem draudzīgāka sistēma. Tāpat jānodrošina, ka ES fondu ieguldījumi tiek efektīvi koordinēti un sasniedz maksimālus rezultātus un ka uzraudzība un kontrole ir sabalansēta ar iespējamajiem riskiem. Tomēr esmu pārliecināts, ka līdzšinējā pieredze gan līdzekļu saņēmējiem, gan to koordinētājiem ļauj apzināties nepilnības, mācīties no tām, kā arī efektīvi izmantot labās prakses piemērus, lai tie kļūtu par vispārēju praksi.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru