trešdiena, 2013. gada 20. marts

Dombrovskis: Kipras balsojums, noraidot starptautiskā aizdevuma programmu, bija kļūda



«Šis Kipras parlamenta balsojums, noraidot starptautiskā aizdevuma programmu, bija kļūda,» notikumus Kiprā komentē Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka šobrīd, lai atrisinātu situāciju, valsts rīcībā ir dienas, nevis nedēļas.
«Tā arī ir paziņots, jo faktiski birža un bankas tiks turētas aizslēgtas – tas ir pilnīgi skaidrs, ka pie šādas situācijas mēģināt atvērt biržu vai bankas nozīmētu tur visu «izslaucīt». Jo vairāk šo situāciju «iestieps», jo situācija arī paliks smagāka,» Dombrovskis sacīja LNT raidījumā 900 sekundes.
Kiprai, pēc Latvijas premjera teiktā, ir jāpanāk vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, pretējā gadījumā finanšu tirgus reakcijas būs ļoti smagas, kas būs arī ļoti smags trieciens Kipras ekonomikai.
Runājot par notikumiem Kiprā, Dombrovskis pauž uzskatu, ka diez vai tiem būs kāda ilgstoša vai nopietna ietekme uz eirozonas un vēl jo mazāk uz Latvijas ekonomiku, jo Kipras ekonomiskais īpatsvars Eirozonā ir mazāks par pusi procenta. «Līdz ar to ir skaidrs, ka tas nevar radīt kaut kādas būtiskas un paliekošas problēmas,» tā viņš.
«Skaidrs, ka tas radīs neskaidrības finanšu tirgos, iespējams, kādas īstermiņa svārstības, bet, ja runājam par paliekošām problēmām, tad  es domāju, ka, pirmkārt, mēs varam runāt par problēmām pašā Kiprā,» skaidro premjers.
Dombrovskis arī norādīja, ka ir pašreiz nav novērojama tendence, ka no Kipras bēgošie noguldītāji par savu mērķi varētu izraudzīties Latviju. «Jebkurā gadījumā ir jāsaprot divas būtiskas atšķirības – pirmkārt, banku sektora īpatsvars Latvijas ekonomikā ir daudzkārt mazāks nekā Kipras ekonomikā. Otrkārt, šis nerezidentu noguldījumu bizness Latvijā tiek vērtēts kā augstāka riska bizness. Līdz ar to tas arī saskarās ar augstākām kapitāla pietiekamības un likviditātes prasībām - stingrāku uzraudzību. Tā kā šajā gadījumā situācija tiek stingri kontrolēta, un arī kopējais nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijā ir ap pusi no visiem noguldījumiem, kas apmēram atbilst tām tendencēm, kas arī bijušas pirms krīzes,» sacījaus premjers, piebilstot, ka šo jautājumu pārrunājis arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju Kristapu Zakuli.
Kipra apsvēra iespēju noguldītājiem, kuru rīcībā ir līdz 100 tūkstošiem eiro lieli noguldījumi, piemērot vienreizēju nodevu 3% apmērā. Savukārt noguldītājiem, kuru noguldījumi ir robežās no 100 līdz 500 tūkstošiem eiro, tiks piemērota nodeva 10% apmērā, bet noguldītājiem ar 500 tūkstošiem eiro – 15% apmērā. Tomēr Kipras parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu otrdien noraidījuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu.
Kipras parlaments gatavojās balsot pret starptautisko aizdevumu, kura ietvaros paredzēts ar vienreizēju nodevu aplikt noguldījumus, tādējādi sala nonākusi soli tuvāk maksātnespējai un banku sistēmas sabrukumam.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru