otrdiena, 2013. gada 19. marts

Darba meklētāja: Kā lai iegūstu pieredzi, ja mani šajā specialitātē neņem darbā?



Turpinām publicēt mūsu lasītāju stāstus par viņu pieredzi saistībā ar darba meklējumiem Latvijā. Tāpat kā medijos sastopamie viedokļi par ekonomisko situāciju valstī, tie ir dažādi. Šoreiz publicējam Ingas L. stāstu.
Sievietei ir 25 gadi, viņa pabeigusi bakalaura studijas personāla vadības jomā, kaut ne savā profesijā sākusi strādāt jau studiju laikā.

«Līdz šim esmu strādājusi banku un parādu piedziņas sfērās, nav man bijis tāda perioda, kad es sēdētu bez darba, bet visi darbi ir bijuši vienlīdzīgi,»  stāsta Inga.

«Pirmajā darbā es stājos būdama studente, tāpēc bija vienalga, kas par darbu, ka tik maksā un darba devējs atsaucīgs. Studiju gados mēģināju atrast darbu savā specialitātē, sūtīju CV un pabiju arī kādās divās darba intervijās, bet, protams, tālāk arī netiku,»  savā pieredzē dalās Inga.

Pēc studiju beigām Inga četrus mēnešus intensīvi meklējusi darbu, kas būtu atbilstošs viņas specialitātei - darbu, kas viņai pašai sagādātu prieku un nestu gandarījumu.

«Neesmu no tiem izmisušajiem darba meklētājiem, kas sūta CV visiem pēc kārtas. Izvērtēju, pie kāda darba devēja gribētu strādāt, lasu internetā atsauksmes un tikai tad sūtu savu pieteikumu. Četru mēnešu laikā esmu nosūtījusi 40 pieteikumus,» stāsta Inga.

Diemžēl sieviete uzaicināta tikai uz trīs darba intervijām, kas visas izrādījušās nesekmīgas un darbu viņa nav dabūjusi. No visiem pārējiem potenciālajiem darba devējiem, kam Inga aizsūtīja savu CV, tikai četri atteikumu pauda, rakstiski pasakot paldies par izrādīto interesi.

Inga uzsver, ka nesūta CV uz vadītāju amatiem, kam ir «astronomiskas prasības», bet gan uz tādiem amatiem, kur viņa varētu iederēties ar «bagāžu», kas viņai ir.

«Darba devējiem mūsdienās vajag tikai pieredzējušus darbiniekus,»  secina Inga, kas ir neizpratnē: «Nu pastāstiet man, lūdzu, kā, lai es, tikko ieguvusi bakalaura grādu, iegūstu darba pieredzi, ja mani šajā specialitātē neviens neņem darbā? Tas ir kā apburtais loks, no kura ārā tiek tie, kam ir «savi gali».»

Viņa atgādina, ka šī situācija daudzus strādāt gribošus, ambīciju pilnus un gudrus jaunus cilvēkus dzen izmisumā!

«Es daru darbu, ko nemīlu, daru to, lai saņemtu algu, bet tajā pašā laikā izdegu,» saka Inga.

«Vai tiešām darba devēji uzskata, ka cilvēks bez profesionālās pieredzes nespēs darīt darbu labāk kā kādam, kam ir pieredze?»  jautā Inga.

Viņa uzskata, ka tās ir muļķības, ka visur nepieciešama pieredze, tā vietā būtu jādod iespēja jauniem cilvēkiem sevi pierādīt un tapt par profesionāļiem.

Inga piebilst, ka medijos publicētie raksti par to, ka darba devēji nevar atrast darbiniekus viņu augsto prasību dēļ pret darba devēju ir kā «lētas anekdotes». «Tos palasot, rodas iespaids, ka kāds mēģina sevi attaisnot un padarīt baltāku nekā ir. Tādiem darba devējiem vajadzētu «rakt» dziļāk un pievērst uzmanību ne tikai kandidāta esošajai vai neesošajai darba pieredzei, bet gan citām lietām, kas minētas CV un pieteikumā,» tā Inga.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru