trešdiena, 2013. gada 27. marts

Audita ziņojums: Kā «Liepājas metalurga» darbības pārtraukšana ietekmētu tautsaimniecību



Ņemot vērā AS «Liepājas metalurgs» (LM) un ar LM saistīto uzņēmumu tiešo ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ar to saistīto netiešo ietekmi uz pārējām nozarēm, to darbības pārtraukšanas vai sašaurināšanas kopējā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību var sasniegt no 1,2% līdz pat 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina biznesa portāla «Nozare.lv» rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM.

Ziņojumā teikts, ka uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā - 2012.gadā nodokļos tika nomaksāti 9,4 miljoni latu, kas veidoja 0,22% no visiem valsts budžetā iekasētajiem nodokļiem.

LM darbība būtiski ietekmē arī Liepājas pilsētas budžetu, piemēram, uzņēmuma 2012.gada ieskaitījums pilsētas budžetā ir līdzvērtīgs finansējumam, ko pašvaldība 2012.gadā ir tērējusi pilsētas sociālajiem pabalstiem (2,5 miljoni latu) un visu iestāžu komunālo maksājumu segšanai (1,4 miljoni latu).

Uzņēmums ir lielākais darba devējs Liepājā, kas pilsētas apstrādes rūpniecības izlaidē veido vairāk nekā 62% un nodarbina 6% no pilsētas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kopējais LM tieši un netieši iesaistīto darbinieku skaits tiek lēsts ap 15 000, kas veido 39% no Liepājas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Ziņojumā teikts, ka LM ir viens no lielākajiem eksportētājiem un darba devējiem Latvijā. Uzņēmums pēdējos divus gadus ir 13.lielākais Latvijas uzņēmums pēc apgrozījuma.

LM saražotās produkcijas īpatsvars veido aptuveni 5% no visas Latvijas apstrādes rūpniecības kopapjoma jeb 0,7% no tautsaimniecības kopējās pievienotās vērtības. LM strādājošo skaits veido 1,9% no visiem apstrādes rūpniecībā nodarbinātajiem un 0,3% no kopumā tautsaimniecībā nodarbināto skaita.

Jau ziņots, ka LM ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas. Auditora «Ernst&Young» veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu LM 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

Valdība otrdien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā LM glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu LM problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.

Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par «Liepājas metalurga» saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un «UniCredit S.p.A». Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

LM lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins intervijā laikraksta «Vesti Segodņa» pielikumam «Delovije Vesti» atzinis, ka būtu gatavs atdot savas «Liepājas metalurga» akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.

Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS «Latvenergo» saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu LM sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku «UniCredit». «Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. «Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi,» intervijā norāda Zaharjins.

Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.

Biržā «NASDAQ OMX Riga» publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka LM konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.

LM mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru