otrdiena, 2013. gada 19. februāris

Zīle: Viena eiroparlamentārieša zaudēšana liecinās par «solidaritāti» ES



Otrdien notikušais balsojums Eiropas Parlamenta (EP) Konstitucionālo lietu komitejā, kas cita starpā paredz viena Latvijas EP deputāta vietas zaudēšanu nākamajā sasaukumā, diemžēl skaidri liecina par Eiropas Savienībā (ES) it kā valdošo «solidaritāti», uzskata EP deputāts Roberts Zīle.
«Protams, var jau teikt kā Latvijas Ministru prezidents, ka nekas liels jau šī deputātu skaita samazināšanā neesot un tā jau iepriekš esot bijusi paredzama. Bet no diskusijām Konstitucionālo lietu komitejā ir skaidri noprotams, ka nākotnē sekos nākamais solis - balsu skaita izmaiņas ES Padomē, kas arī var izrādīties Latvijai un tās premjerministram nelabvēlīgas,» komentē Zīle.

Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) preses asistents Rolands Pētersons aģentūru LETA informēja, ka, pēc Zīles domām, lielo valstu nežēlīgā cīņa par savas pārstāvniecības saglabāšanu visdažādākajās institūcijās apliecina, ka šie jautājumi pasaulē tiek uztverti nopietni. «Līdz pat tam, ka, piemēram, Luksemburga ir gatava darīt visu iespējamo, lai saglabātu tādu pašu balsu skaitu kā par to nesalīdzināmi lielākā Dienvidāfrika. Es gribētu aicināt līdzīgi uztvert lietas arī Latvijas valdībai,» aicina Zīle.

LETA jau ziņoja, ka EP Konstitucionālā komiteja otrdien balsoja par eiroparlamentāriešu skaita izmaiņām pēc nākamajā gadā plānotajām vēlēšanām. EP komiteja priekšlikumu atbalstīja ar 21 deputāta balsi, neviens deputāts nebalsoja pret, bet viens balsojumā atturējās.

Komitejas lēmums paredz, ka pa vienam deputātam nākamajā sasaukumā zaudēs 12 valstis - Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Austrija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Lietuva un Latvija. Savukārt trīs deputātus no pašreizējiem 99 zaudēs Vācija, kurai būs maksimālais Lisabonas līguma paredzētais EP deputātu skaits.

Lisabonas līgums paredz, ka EP jābūt 751 deputātam. Pašlaik EP strādā 754 deputāti, bet pēc šā gada jūlijā gaidāmās Horvātijas pievienošanās ES eiroparlamentāriešu skaits sasniegs 766. Šo iemeslu dēļ pēc 2014.gada, kad gaidāmas EP vēlēšanas, deputātu skaitu EP ir jāmazina līdz Lisabonas līgumā noteiktajam.

EP par ziņojumu varētu balsot 11.marta līdz 14.marta plenārsesijā Strasbūrā. Pēc tam jautājums par parlamenta deputātu skaita izmaiņām nonāks Eiropadomē, kur ir jāpanāk visu dalībvalstu piekrišana.

Citādam situācijas risinājumam komitejā bija iesniegti vairāki priekšlikumi, tostarp arī no Latvijas ievēlēto deputātu puses. EP deputāti Krišjānis Kariņš (V), Kārlis Šadurskis (V), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Ivars Godmanis, Lajos Bokros un Marjeta Džanaku bija iesnieguši priekšlikumu, kas paredz deputātu skaita izmaiņas EP saistīt ar balsstiesībām ES Padomē. Latvijas eiroparlamentāriešu izstrādātais priekšlikums paredzēja, ka EP deputātu skaits līdz ar Horvātijas pievienošanos blokam pieaugtu par 12 deputātiem. Savukārt par izmaiņām EP deputātu skaitā tiktu lemts vēlāk un tikai vienlaicīgi ar ES Padomes balsstiesībām.

Vēl vienu priekšlikumu bija iesniegusi Sandra Kalniete (V). Deputātes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka arī Kalnietes priekšlikums paredz, ka Latvija nākamajā sasaukumā saglabātu deviņas EP deputātu vietas, taču no citām valstīm ievēlēto eiroparlamentāriešu skaits varētu gan sarukt, gan pieaugt. Piemēram, deputātu skaits samazinātos Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai un Grieķijai, bet pieaugtu - Francijai un Lielbritānijai.

Tāpat Zīle kopā ar vēl vienu ECR grupas deputātu Lajošu Bokrošu ziņojumā iesniedza vairākus priekšlikumus, kas pēc būtības paredzēja, ka deputātu skaits netiek samazināts tām dalībvalstīm, kuru iedzīvotāju skaits ir sarucis sakarā ar ES atbalstīto krīzes pārvarēšanas pasākumu īstenošanu. «Mūsu priekšlikuma būtība bija ņemt vērā to ieguldījumu, ko Latvija, atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem īstenojot skarbu valsts budžeta «griešanu», «Parex» bankas glābšanu un nacionālās valūtas kursa nemainīšanu, faktiski sniedza visas ES finanšu sistēmas stabilitātei,» norāda Zīle. «Šīs pieejas rezultātā notika īslaicīgs straujš Latvijas ekonomikas kritums un bezdarba pieaugums, kas noveda pie daudzu Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanas.»

Šie priekšlikumi tika noraidīti.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru