pirmdiena, 2013. gada 4. februāris

Vai «Liepājas Metalurgs» kļūs par «Parex 2»?


Privātais uzņēmums «Liepājas Metalurgs» grib valdības palīdzību, bet izvairās atklāti stāstīt par savu finanšu virtuvi, vēstī TV3 raidījums «Nekā personīga». Uzņēmums teorētiski var kļūt par otru «Parex» banku, kas atkal valstij būs jāglābj par visu mūsu kopīgo budžeta naudu.
Kā ziņo raidījums, starp uzņēmuma īpašniekiem ir Latvijas miljonāru saraksta augšgalā esošie Sergejs Zaharjins un Kirovs Lipmans. Abi savstarpēji plūcas par akcijām, bet skaidri un publiski nosaukt faktus par uzņēmuma finanšu stāvokli izvairās.

Visneapskaužamāk patlaban jūtas 2310 rūpnīcas strādnieki un viņu ģimenes, kas solītā algu pieauguma vietā tagad dzird administrācijas izteikumus par drīzu bankrotu. Valdība pagaidām pauž pārliecību, ka tā nenotiks un domā, ko tagad darīt. Ja tikšot izlemts ar valsts naudu arī šoreiz vēl uzņēmumu balstīt, tad tikai strādnieku dēļ. Bet akcionāriem nāksies rūpnīcas glābšanā ieguldīt arī savus līdzekļus, brīdina valdošie politiķi.

Lai tiktu skaidrībā, kāds ir patiesais stāvoklis, sarunās par «Liepājas metalurga» likteni gan šeit uz vietas, rūpnīcā Liepājā, gan Rīgā valdības namā, faktu vākšanā iesaistījās gan pats premjers, gan četri ministri, gan Valsts kase, gan policijas priekšniecība. Tomēr pēc visa tā secināts, ka informācijas vēl ir par maz, lai ziņotu par konkrētu rīcības plānu, kā valdība varētu palīdzēt.

Patlaban skaidrs, ka uzņēmumu noteikti nedzen bankrotā tā sauktās zaļās elektrības cena, par kuru uzņēmums ultimatīvi attiecies maksāt.

Kā vēstī «Nekā personīga», daudz nopietnāks iemesls ir tērauda cenu un pieprasījuma kritums pasaules tirgū un rūpnīcas modernizācijai ņemtais līdz šim Latvijas vēsturē lielākais valsts garantētais kredīts – 73 miljoni latu. Lai gan uzņēmuma  galvenais īpašnieks un lielākais akciju turētājs Zaharjins nebūt nav nabadzīgs cilvēks, viņš tomēr nāca ar glābšanas lūgumu pie premjera, stāstot par sava uzņēmuma finanšu grūtībām.

Tomēr ir kāda būtiska faktu daļa, kas pagaidām nav zināma un kas vēl jāpārbauda. Par to liecināja arī Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža klātbūtne sarunās par to, kas īsti notiek ar uzņēmumu. Vairākos kriminālprocesos tiek izmeklētas varbūtējas kriminālas finansiālas darbības, piemēram, uzpērkot metāllūžņus. Nav skaidrs, kāpēc uzņēmuma administratīvās izmaksas sasniedz tik lielu summu - tuvu piecus miljonus. Tas viss liek valdībai nestrēbt karstu un pieprasīt padziļinātu finanšu izpēti.

Tikmēr rūpnīcas īpašnieki atklātus komentārus nesniedz. Zaharjins interviju atteica, izpilddirektors Leons Ptičkins atzinās, ka neko nezina. Savukārt valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs teica, ka jautājums nav adresējams viņam. «Es neesmu galvenais grāmatvedis un es negribu viņam atņemt maizi un atbildēt nekompetenti uz Jūsu jautājumu.»

Visatsaucīgākais bija uzņēmuma padomes loceklis Andris Deniņš. Viņš atbildi solīja jau pagājušonedēļ. Taču tagad, kad nedēļa pagājusi, Deniņš telefonsarunā pavēsta, ka izbraucis uz Šveici un skaidrība jāprasa Finanšu daļas vadītājai un vienai no akcionāriem Benitai Imbovicai, taču viņa neatbildēja ne uz telefona zvaniem, ne uz īsziņu.

Savukārt no interešu konflikta viedokļa valdībā par dīvainu atzīst faktu, ka iepriekšējos gados tieši Deniņa vadītā firma BDO veikusi auditu uzņēmumā, kura padomē Deniņš pats darbojas.

Valdībā, protams, raizējas par to, kas notiks ar valsts garantēto 73 miljonu kredītu, taču negrib pat pieļaut domu, ka visiem no budžeta nāksies atdot aizņemto naudu bankai.

Aizkulisēs dzirdētās runas, ka lielākais akcionārs ļoti vēlētos, lai valsts ņem uzņēmumu savā pārziņā līdz ar visām tā saistībām, vai priecātos, ja to izdevīgi varētu pārdot.

Esot arī panākta vienošanās, ka uzņēmums pēdējo elektrorēķinu tomēr nomaksās un par tālāko grafiku spriedīs sarunās ar «Latvenergo».

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru