otrdiena, 2013. gada 5. februāris

Prezidents: Latvijas valsts atrodas daudzu pārmaiņu priekšā



Latvijas valsts atrodas daudzu pārmaiņu priekšā, un turpmākajos gados mums būs jāapliecina sev un visai pasaulei, ka esam nobriedusi demokrātiska sabiedrība, šodien Latvijas Universitātes (LU) 71.zinātniskās konferences plenārsēdē, uzstājoties ar priekšlasījumu «Latvija un Eiropas Savienība: ģeopolitiskās un ekonomiskās perspektīvas», sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
«Turpmākajos gados mums būs jāapliecina sev un visai pasaulei, ka esam nobriedusi demokrātiska sabiedrība, kuras pilsoņi ir lepni par savu valsti un pārliecināti par savu nākotni. Vienlaikus, lai pieņemtu svarīgus lēmumus un izvērtētu alternatīvas, mēs nevaram paļauties tikai uz politiķiem un viņu spriedumiem. Mūsdienu pasaule ir pārlieku dinamiska, un pārmaiņas - pārlieku komplicētas, lai tās pilnībā varētu pārredzēt tikai politikas īstenotāji,» uzsvēra Bērziņš.

Viņš akcentēja, ka, raugoties uz šodien Eiropā notiekošo, Latvijā nedrīkstam gaidīt uz citu pienestu labklājības pieaugumu. «Tomēr varam pamatoti cerēt, ka cītīgi strādājot un pieņemot pareizus lēmumus, mēs ieliksim stiprus pamatus mūsu nākotnes labklājībai konkurētspējīgā Eiropā,» teica prezidents.

Viņš norādīja, ka Latvijai ir jādomā par tās vietu Eiropas Savienībā (ES), kā arī par ES kopīgo nākotni. «Protams, mēs šodien nevaram būt pilnībā droši par to, kāda tieši izskatīsies Eiropas Savienība, teiksim, pēc pieciem gadiem. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka mūsu valsts dalība un klātbūtne Eiropā ir ilgtermiņa plāns, nevis kāda pēkšņa iegriba. Nav pamata domāt, ka eirozonas grūtību dēļ Latvijai būtu jāatmet virzība uz ilgtermiņa mērķi. Viena no nozīmīgākajām vērtībām valsts politikā ir stabilitāte un prognozējamība, kuru mēs vienmēr esam saistījuši ar dalību Eiropas Savienībā,» klāstīja prezidents.

Latvijas politiskā prioritāte neapšaubāmi ir tālāka un padziļināta aktīva dalība ES. Tas atspoguļojas arī valsts ārpolitikā, strādājot ar ES institūcijām un mūsu partneriem citās Eiropas Savienības valstīs, norāda prezidents, piebilstot, ka Eiropas valstu attīstības veiksmes pamatā ir ražošana un eksports; izglītības saikne ar tautsaimniecību; saprātīgs līdzsvars starp indivīda atbildību un sociālās drošības tīklu.

Pēdējā krīze esot parādījusi, ka tautsaimniecībā nav universālu likumu, kuri būtu piemērojami pilnīgi vienmēr un visiem gadījumiem. «Neapšaubot to, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par nākotni, gribu aicināt domāt par to, ka nākotnes veidošana ir kopīga politiķu un iedzīvotāju atbildība. Ikviens esam atbildīgs par savu izvēli, veidojot politiskas, sociālas un ekonomiskas struktūras. Eiropas Savienība mums šodien jau ir kļuvusi par iekšējo tirgu, tās sniegtās iespējas ir jāapzinās un jāizmanto. Integrācija jāuzlabo gan plašumā, gan dziļumā, un te savs darbs joprojām ir veicams arī politiķiem,» sacīja prezidents.

Viņš arī aicināja saprast, ka «ekonomiskās izaugsmes modelis», kuru Latvija baudīja līdz 2008.gadam, šodien vairs neatgriezīsies, bet iedzīvotāju labklājība nav panākama, atbalstot nesamērīgu uz parāda balstītu iekšējā patēriņa izaugsmi, mazai ekonomikai esot būtiski piedāvāt preces un pakalpojumus, kas pieprasīti ārējā tirgū.

«Politikā ir nepieciešama aktīva rīcība, lai izmantotu tās priekšrocības, kuras mums sniedz dalība Eiropas Savienībā un jau tuvākajā laikā - arī eirozonā. Latvijas starptautiskais potenciāls tuvāko gadu laikā pieaugs, un ir svarīgi to izmantot. Ir jāraugās, lai šīs iespējas tiktu liktas lietā Latvijas interesēs. Ir jāuzsver, jo līdz šim lēmumu ietekmēšanas potenciāls ne vienmēr tiek izmantots pilnībā,» akcentēja Bērziņš.

Bērziņš arī minēja, ka ārpolitikā būtu aplami aizmirst divpusējās attiecības un sadarbību ar valstīm ārpus ES, ar kurām saista ilgstoši ekonomiski kontakti. Viņaprāt, ir svarīgi arī nebaidīties no sadarbības ar tām valstīm, ar kurām vēsturiski nav bijis ciešu saikņu, taču kuras šodien slēpj sevī lielu attīstības potenciālu.

Prezidents uzsvēra, ka Latvijas dalība eirozonā ir ne tikai mērķis, bet arī nopietns uzdevums, lai šā soļa pareizība atspoguļotos konkrētā valsts ekonomiskā izaugsmē. «Nav pareizi likt pārāk lielas cerības uz eiro ieviešanu kā tādu, kas uzreiz atrisinās mūsu iekšpolitiskās un saimnieciskās problēmas. Ir jānovērš birokrātiskie šķēršļi daudzās jomās. Jāsakārto valsts īpašumu un uzņēmumu pārvaldība. Ir nepieciešamas reālas un pamatotas, nevis retoriskas un ar politiskiem saukļiem motivētas reformas, reģionālajā attīstībā, profesionālajā un augstākajā izglītībā, bet it īpaši nekavējoši ekonomiskajā politikā saistībā ar enerģētikas jautājumiem, kas jau tuvākajā nākotnē var radīt ļoti negatīvu ietekmi uz visu valsts attīstību,» teica Bērziņš, norādot, ka šo reformu kopīga izpratne un efektīga īstenošana ir valstij vitāli nepieciešama tūlīt.

Tāpat esot jābūt skaidriem valsts un līdz ar to darba tirgus attīstības virzieniem, bet augstskolām ir jāspēj pielāgoties mūsdienu darba tirgus vajadzībām un visaugstākās kvalitātes nosacījumiem. Viņš gan atzina, ka, no otras puses, ir jāsaprot, ka valsts līdzšinējais budžeta finansējums ir nepietiekams, lai sasniegtu nākotnes izglītībai un zinātnei izvirzītās prasības. «Jau Krišjānis Valdemārs savulaik teica, ka tikai izglītots latvietis spēj būt patiesi neatkarīgs. Šie vārdi skan pārsteidzoši aktuāli arī šodien,» izteicās prezidents.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru