piektdiena, 2013. gada 22. februāris

Parādu dēļ siltumuzņēmumu ņemtie kredīti 'norok' cerības uz mazākiem tarifiem



Iedzīvotāju parādi par siltumu kļūst par aktuālu problēmu katru apkures sezonu, taču par spīti nesamaksātajiem miljoniem latu, siltumražotāji turpina darbu. Parādu dēļ tie nedrīkst palielināt tarifus, tāpēc izmanto kredītus vai īpašnieku palīdzību. No vienas puses, klienti var atviegloti nopūsties – parādu dēļ cenas nekāps, taču uzņēmumi norāda uz "ēnas pusi" – kredīti arī neļaus tarifus pazemināt. Tikmēr "DNB bankas" sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka daudz lielāki draudi ir pamesto, mazapdzīvoto vietu siltumtīklu sabrukšana nākotnē.

Februāra sākumā iedzīvotāju parādi par siltumu saskaņā ar Pašvaldību savienības informāciju sasnieguši 39,6 miljonus latu. Tradicionāli parādiem ir sezonāls raksturs un ražotāji cer, ka vasarā saņems savu naudu, bet līdz tam uzņēmumus "glābj" kredīti, liecina portāla "Delfi" aptauja.

Taču parādnieku dēļ ņemtie kredīti "noēd" uzņēmumu rezerves, tiem ir grūtības investēt modernizēšanā, novērst siltuma zudumus, padarīt siltuma ražošanu efektīvāku, kas ļautu samazināt tarifus.
Cik nobrauks auto bez degvielas?

SIA "Liepājas enerģija" valdes loceklis Jānis Bērziņš atklāj, ka namu apsaimniekotāju parāds janvāra beigās bija 2,919 miljoni latu, ieskaitot parādu par janvārī piegādāto siltumenerģiju. "Jautājums par konkrētu parādu kritisko masu ir tikpat viegli atbildams, kā jautājums cik kilometrus varētu nobraukt ar automašīnu, ja tai neuzpildītu degvielu," ironizēja Bērziņš.

Bērziņš klāstīja, ka Liepājā daļa apsaimniekotāju norēķinās savlaicīgi, daļa kavē maksājumu termiņus un norēķinās vēlāk. Lai cīnītos ar parādiem, uzņēmums rudenī, uzsākot apkures sezonu, pieprasa, lai parāds par iepriekšējo apkures sezonu būtu samaksāts, "līdz ar to posmā apsaimniekotājs - siltumapgādes uzņēmums parāda summas krāšanās no gada uz gadu nenotiek, izņemot varbūt atsevišķus gadījumus".

Lai par spīti parādiem turpinātu darbu, "Liepājas enerģija" izmanto īstermiņa kredītlīniju. Jo lielāki parādi, jo lielāks risks, ka uzņēmums nespēs samaksāt par kurināmo un pārtrauks siltumenerģijas ražošanu, atzina Bērziņš.

"Valmieras Siltums"  atzina, ka iedzīvotāju parāds 1.februārī bija 351 944 lati, un arī Valmierā parādiem ir sezonāls raksturs. Valmieras siltumražotājs par savām saistībām ar piegādātājiem norēķinās, izmantojot kredītlīniju, kuru galvenokārt lieto ziemas sezonā, un tā neietekmē tarifus.

Savukārt "Rīgas Siltums" atklāja, ka 2012./2013.gada apkures sezonā apmaksas disciplīna būtiski nav mainījusies. Parāds par patērēto siltumenerģiju līdz janvāra sākumam sasniedza 7,55 miljonus latu, taču kopumā "Rīgas Siltums" rēķinu apmaksu vērtē kā apmierinošu.

"Rīgas Siltums" neatbildēja, kāda ir parādu kritiskā masa, kas apdraudētu uzņēmuma darbu un kā uzņēmums nodrošina darbību, ņemot vērā parādus, vien atgādināja, ka Rīgā apkures tarifs ir zemāks nekā Viļņā un Tallinā, un martā, samazinoties gāzes cenām, par 4,4% saruks arī siltumenerģijas cena galvaspilsētā, bet vasarā tarifu plānots pazemināt vēl par 3%.

Caurumu lāpīšana šodien, nevis labāka rītdiena

Jēkabpilī SIA "Jēkabpils Siltums" piegādā siltumenerģiju pašvaldības dzīvojamo namu apsaimniekotājam, taču līgumā ir atruna, ka dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki ar uzņēmumu norēķinās paši. 1.februarī uzkrāts 1,262 miljonu latu parāds, un no šīs summas vairāk nekā 90% ir iedzīvotāju parāds, portālam "Delfi" skaidroja SIA "Jēkabpils Siltums" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko.

"Mūsu uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā bija nedaudz mazāks par  2,8 miljoniem latu, tāpēc šāds debitoru parāda īpatsvars nopietni apdraud uzņēmuma darbību. Parāda "kritiskā masa" vēl nav sasniegta, jo uzņēmums spēj ražot siltumenerģiju, taču mēs nespējam rekonstruēt uzņēmuma iekārtas un tehnoloģijas. Rekonstrukciju var veikt tikai ar kredītu palīdzību, kas var turpmāk negatīvi ietekmēt pakalpojuma cenu. Grūtības sagādā arī uzņēmuma kredītsaistību izpilde," atzina Karpenko.

Arī Jēkabpilī apkures sezonas laikā parādi pieaug, bet vasarā parādnieki cenšas tos nomaksāt. Kopējais parāda apjoms par piegādāto siltumenerģiju katru gadu pieaug par aptuveni 200 000 - 250 000 latu, sākot ar 2007./2008. gada apkures sezonu, kad tas bija viszemākais (nedaudz mazāk par 250 000 latu).

Pašlaik jēkabpilieši siltumu saņem, jo tarifi ietver arī atskaitījumus pamatlīdzekļu atjaunošanai ("amortizācijas" atskaitījumus), taču tie netiek uzkrāti, lai varētu norēķināties ar uzņēmuma kreditoriem. Kredītsaistību termiņi atsevišķos gadījumos tiek būtiski kavēti, un uzņēmums izmanto arī kredītus - kurināmajam vai rekonstrukcijai. Lielu atbalstu sniedz uzņēmuma īpašnieks - Jēkabpils pilsētas pašvaldība, kas palīdz arī finansiāli, palielinot uzņēmuma pamatkapitālu vai arī sniedzot galvojumu uzņēmuma ņemtajiem kredītiem.

Karpenko atklāja, ka kredīti noteikti ietekmēs siltumenerģijas cenu, ko var kompensēt, tikai ievērojami samazinot ražošanas izmaksas, taču pieaugot energonesēju cenai vai nodokļiem, to ir grūti izdarīt. "Debitoru parādu dēļ siltumenerģijas cena gan nepieaugs - parādus nedrīkst iekļaut siltumenerģijas cenā, taču nepietiekamas finanšu plūsmas dēļ var pietrūkt apgrozāmo līdzekļu uzņēmuma darbības nodrošināšanai un tā darbs var būt būtiski apdraudēts. Noteikti pietrūks līdzekļu arī renovācijai, kas neļaus samazināt ražošanas izmaksas. Tas, savukārt, neļaus pazemināt siltumenerģijas cenu," skaidroja Karpenko.

Jelgavas siltumražotājam SIA "Fortum Jelgava" par patērēto siltumenerģiju 1.februārī uzkrāts 2,9 miljonu latu parāds. SIA "Fortum Jelgava" komunikācijas vadītāja Guntra Matisa norādīja, ka parādi pieaug ziemā, kad rēķini par apkuri ir lielāki. "Vislielākais parāda apjoma pieaugums ir februārī un martā, bet vasarās parāda apjoms pakāpeniski samazinās. Tomēr, oktobrī, kad ēkas sāk izmantot siltumenerģiju apkures vajadzībām, parāda apjomam ir tendence palielināties katru gadu par aptuveni 10%," atzina Matisa.

Neskatoties uz tiesvedībām, kas ir ne tikai dārgs, bet arī ilgs process, dažu nemaksātāju parādi turpina augt. "Uzskatām, ka situācija ar parādiem par apkuri varētu uzlaboties, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī," pauda Matisa.

Pašlaik SIA "Fortum Jelgava" ar finansējumu palīdz mātes uzņēmums Somijā, tiesa, šāds atbalsts nevar turpināties bezgalīgi. "Nauda, ko klienti mums ir palikuši parādā, ir paredzēta izmantošanai konkrētiem mērķiem, piemēram, lai norēķinātos par kurināmo, uzturētu kārtībā siltumtrases," uzsvēra Matisa.

Pašlaik "Fortum Jelgava" par kurināmo izmanto dabasgāzi, kuras cena kopš 2005.gada ir palielinājusies 2,8 reizes, taču būvē arī biomasas koģenerācijas staciju, kuras mērķis ir padarīt centralizētas siltumapgādes cenu Jelgavā konkurētspējīgu un līdz ar to paplašināt klientu loku, kas ļautu samazināt siltumenerģijas tarifu.

Bankas tic, bet lieli draudi ir citur

Bankas siltumu ražotājus uzskata par uzticamiem kredītņēmējiem, jo parādiem ir sezonāls raksturs, un bankas var aprēķināt, kad un cik lielā mērā ražotāji atgūs savu naudu. Par situāciju liecinot arī bezdarba mazināšanās, gan vidējo algu pieauguma radītāji.

Turklāt liela daļa siltuma uzņēmumu pilnībā vai daļēji pieder pašvaldībām, bet pat, ja tas tā nav, ir mazticami, ka pašvaldības kādā kritiskajā gadījumā neiesaistīsies un ļaus uzņēmumam bankrotēt, pieļauj Strautiņš. Viņš arī norāda, ka siltuma ražotājiem, kā uzticamiem klientiem, kredīta likmes ir ļoti zemas, "naudu faktiski dod par velti".

Tāpēc apkures parādi uzņēmumiem nav galvenā problēma - daudz satraucošāka ir siltumtīklu efektivitāte nākotnē mazapdzīvotajās vietās. Strautiņš paredz, ka aizvien vairāk cilvēku pārcelsies uz Rīgu un daudzās mazapdzīvotās vietās centralizētā siltumapgāde kļūs neefektīva, jo būs vajadzīga vien dažiem dzīvokļiem no visas mājas. Taču uzņēmumiem joprojām būs jāmaksā kredīti, vai jāpilda citas saistības, kas var palikušajiem iedzīvotājiem padarīt siltumu pārāk dārgu, kas atkal veicinās viņu vēlmi braukt prom.

Pagaidām gan par to publiski neuztraucās, iespējams, tāpēc, ka tā ir ilgtermiņa problēma, pieļāva Strautiņš.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru