otrdiena, 2013. gada 12. februāris

Par labu Lembergam no KNAB piedzen 500 latu morālo kompensāciju



Rīgas apgabaltiesa šodien par labu Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam viņa prasībā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) piedzina 500 latu morālā kaitējuma atlīdzinājumu tā dēvētajā Grinberga lietā.
Tāpat piedzīti 288 lati par tiesāšanās izdevumiem.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, apgabaltiesa faktiski atstāja negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, vienīgi samazinot summu no 4000 latu uz 500 latiem.

Tāpat atstāts negrozīts pirmās instances 2011.gada 8.jūnija spriedums daļā par pienākuma uzlikšanu KNAB atsaukt divās preses relīzēs 2006.gada aprīlī un maijā publicētās ziņas par Lembergam noteikto aizdomās turamās personas statusu un kriminālvajāšanu tā dēvētajā Grinberga lietā.

Lembergs aģentūrai LETA norādīja - lai arī apgabaltiesa ir samazinājusi kompensācijas apmēru, viņš ir apmierināts ar tiesvedības rezultātu, jo tās galvenais mērķis bija panākt, ka citu Latvijas valsts amatpersonu darbības likumību uzraugošā iestāde vispirms pati strikti ievēro likumus un starptautiskās tiesību normas, tostarp attiecībā uz cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanu.

Tiesvedība varēja arī nesākties, ja KNAB būtu atzinis savu kļūdu un atvainojies, secināja Lembergs. «Diemžēl mūsu valstī šis labas pārvaldības princips ir tikai teorētiska klauzula, tā vietā valsts pārvaldes iestāde tērē nodokļu maksātāju naudu, lai vairākās instancēs pierādītu, ka tā darbojusies tiesiski,» viņš rezumēja.

LETA jau vēstīja, ka Lembergs un viņa advokāte Gunta Kuzmane pirmās instances tiesā sacīja, ka neiebilst pret to, ka KNAB plašāku sabiedrību ar paziņojumiem mājaslapā internetā informējis par minētajiem faktiem, taču aizskaroša ir preses paziņojumu forma, kurā izvērsti un apgalvojuma formā izteiktas nepatiesas ziņas un faktiski apsūdzības nodarījumos, kuros Grinberga krimināllietā Lembergs ticis attaisnots.

Lemberga un viņa advokātes ieskatā, informējot sabiedrību, KNAB būtu bijis tas jādara pieļāvuma formā, informējot par savām aizdomām par to, ka Lembergs vainojams smagos nodarījumos vai izmeklētāju secināto, nevis jāizsaka kategoriski apgalvojumi, tā sekmējot negatīva Lemberga publiskā tēla veidošanos sabiedrībā.

Savukārt KNAB pārstāve Ilze Draveniece tiesas sēdē oponēja, sakot, ka preses paziņojumu rakstīšanas brīdī paziņojumos ietvertā informācija atbildusi patiesībai un preses relīzē KNAB iekļāvis citātus jeb izvilkumus no attiecīgajiem lēmumiem. Ja KNAB lēmumus rakstītu pieļāvuma formā, tad pēc būtības nevienu lēmumu birojs īsti nevarētu pieņemt, jo ar pieņēmumiem lēmumi netiek pamatoti, skaidroja KNAB pārstāve. KNAB pārstāve Lemberga prasību novērtēja kā nepamatotu un neatzina.

LETA jau ziņoja, ka Lembergs preses konferencē 2010.gada marta sākumā norādīja: 2006.gada 18.aprīlī KNAB interneta mājaslapas sadaļā «Preses relīzes» publicēta ziņa - «Ventspils domes priekšsēdētājs atzīts par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā», kurā apgalvojuma formā pirms tiesas sprieduma norādīts, ka, būdams valsts amatpersona, Lembergs esot ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli.

Tāpat 2006.gada 17.maijā KNAB preses relīžu sadaļā publicēta ziņa «KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Ventspils domes priekšsēdētāju», kurā apgalvojuma formā arī norādīts, ka Lembergs ļaunprātīgi esot izmantojis savu dienesta stāvokli.

«Kaut arī visās trijās Latvijas tiesu instancēs - Kuldīgas rajona tiesā, Kurzemes apgabaltiesā un Augstākās tiesas Senātā - esmu atzīts par nevainīgu man celtajās apsūdzībās un pilnībā attaisnots, un kaut arī attaisnojošais tiesas spriedums ir spēkā jau divus gadus, šīs preses relīzes ir pieejamas KNAB interneta vietnē vēl šobrīd,» iepriekš savu lēmumu vērsties tiesā skaidroja Lembergs.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana