piektdiena, 2013. gada 22. februāris

Māra Libeka: Vai valdība pati nožņaugs 'airbaltic'?



Man, protams, negribas brīdināt cilvēkus būt piesardzīgiem ar biļešu rezervāciju "airBaltic" uz rudens pusi, taču, izlasot pavisam nesen publicēto Eiropas Komisijas (EK) lēmumu par valsts atbalstu šim uzņēmumam, rodas jautājums - kā "airBaltic" un Latvijas valsts izstrēbs to putru, ko ir ievārījušas.
Savā lēmumā EK ir norādījusi, ka visi seši valsts atbalsta pasākumi šim uzņēmumam ir nelikumīgi. Izlasot šo atzinumu, vairs nav jautājumu, kāpēc savu portfeli noliek satiksmes ministrs Aivis Ronis, kura vadītā ministrija ir SIA "Air Baltic Corporation" valsts kapitāla daļu turētāja. Viņš ir pietiekami gudrs, lai nevēlētos bojāt savu turpmāko dzīvi, pārliecinot Eiropas Komisiju par valdības pieņemto lēmumu likumību, pretēji tam, ko apgalvojusi Komisija. Iespējams, ka Ronis jau novembrī ir iepazinies ar atzinuma konfidenciālo versiju un sapratis, ka briest nepatikšanas, kurās viņš nevēlas ņemt dalību.

EK ir centusies pārliecināties, vai valsts ar saviem atbalsta pasākumiem "airBaltic" nav radījusi konkurences izkropļojumus Eiropas Savienības līmenī . Padziļinātā izmeklēšanā uzmanība bija pievērsta Latvijas valsts "airBaltic" piešķirtajam pirmajam aizdevumam 16 miljonu latu apmērā un otrajam aizdevumam 67 miljonu latu apmērā. 2011. gada decembrī, kad Latvijai jau piederēja 99,8% "airBaltic" akciju, valdība pieņēma lēmumu atļaut samazināt procentu likmi pirmajam valsta aizdevumam no 11-13% līdz 2-4%. EK pastāv bažas, ka pat sākotnējā procentu likme nav tirgus līmenī, nemaz nerunājot par 2-4 procentiem.

EK šaubās par to, vai šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. ES ir noteikts, ka valsts iestādes var bez ierobežojumiem piešķirt finansiālu palīdzību uzņēmumiem, ja privātie investori, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, arī piešķirtu šādus līdzekļus attiecīgajam uzņēmumam uz līdzīgiem noteikumiem. Jāatceras, ka tolaik "airBaltic" bija ievērojamas grūtības un uzņēmums bija tuvu bankrotam. Saskaņā ar 2011. gada rezultātu revīziju, uzņēmuma zaudējumi bija 83,5 miljoni latu.

Tādēļ nav skaidrs, vai privāts ieguldītājs tolaik būtu piešķīris uzņēmuma aizdevumu ar tik zemu procentu likmi, ņemot vērā aizdevuma nosacījumus (atmaksu piecu gadu laikā), sniegto nodrošinājumu un faktu, ka tolaik nebija atbilstīga uzņēmējdarbības plāna. Turklāt Komisija norāda, ka tajā pat laikā "airBaltic" tika piešķirts otrais valsts aizdevums, kura procentu likme bija 9-11%. Latvijas iestādes nav sniegušas paskaidrojumus, kāpēc aizdevumam ir atšķirīgi nosacījumi. Jau pagājušajā gadā zvērināts advokāts Uģis Zeltiņš laikrakstā "Dienas Bizness" brīdināja, ka "valsts aizdevums tiek uzskatīts par likumīgu tikai no brīža, kad ir saņemta attiecīga EK atļauja. " taču šādas atļaujas nebija. Gadījumā, ja valsts atbalsts tiek atzīts par pretlikumīgu, saņēmējam tas ir jāatmaksā. Komisija aizvadītā gada janvārī noteica, ka, piemēram, Ungārijas aviosabiedrībai "Malev"  ir jāatmaksā nelikumīgi piešķirtais valsts atbalsts un tas bija iemesls "Malev"  bankrotam. Latvijai adresētajā lēmumā Komisija vērš iestāžu vērību uz padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu, saskaņā ar kuru nelikumīgu valsts atbalstu var atgūt no saņēmēja.

Atzinumā atklājies, ka Latvijas Krājbanka uzņēmumam "airBaltic" 2011. gada novembrī ir samaksājusi 2,8 miljonus eiro. Komisija norāda, ka Latvijas Krājbanka tika nacionalizēta un tās darbība apturēta ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2011. gada 21. novembra rīkojumu. Bet pirms tam FKTK izdeva rīkojumu ierobežot bankas operācijas, kuras pārsniedz 100 000 eiro. Taču Krājbanka 25. novembrī un 30. novembrī izpildīja "airBaltic" maksājumu un naudas pārveduma rīkojumus par apmēram 2,8 miljoniem eiro, kas pēc Komisijas ieskata, varētu nodrošināt nepamatotu priekšrocību izlases veidā.

Šī ir tikai neliela daļa no publiski pieejamā EK lēmuma. Tas vēl nav galīgs, tā ir tikai pirmā procesuālā darbība . Taču no lēmuma kopumā izriet, ka Latvijas valdībai būs ļoti grūti pārliecināt Komisiju par valsts atbalsta likumību, jo valdības rīcībā parādās vērā ņemama nekompetence. Pirmkārt, Latvijas valdība, piešķirot finansiālu atbalstu "airBaltic", ir rīkojusies, kā ienācis prātā, neiedziļinoties, ko tā drīkst vai nedrīkst darīt saskaņā ar Eiropas tiesībām šajā jomā. Otrkārt, Latvijas valdībai bija iespēja mainīt savu stratēģiju, jo izmeklēšana sākās 2012. gada janvārī un bija laiks to izdarīt, taču tas nenotika.

Tomēr vēl kāda cerība paliek. Briseles juristi ziņo, ka EK neanalizēs "airBaltic" situāciju pilnīgi izolēti no tā, kas notiek ar Austrumeiropas aviokompānijām, kuras arī nonākušas finansiālās grūtībās un kurām arī palīdz attiecīgo valstu valdības. Kā norāda juristi, katrs komisijas lēmums būs precedents, uz kuru varēs paļauties citas valstis, palīdzot savām aviokompānijām.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana