otrdiena, 2013. gada 12. februāris

Ekonomists: Iespējams, Latvija būs straujāk augošā ekonomika Eiropā arī šogad



Noturīgi spējāku Latvijas izaugsmi redzēsim, kad atsāksies straujāka atgūšanās arī pārējā Eiropā - cerams, 2013.gada otrajā pusē vai 2014.gada sākumā. Šogad Latvijas izaugsme būs lēnāka nekā pērn un sasniegs aptuveni 4%. Ja tā būs, tad arī šogad Latvija būs viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā (ES), norāda «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

«Kā prognozējām, Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi pērnā gada nogalē kļuva lēnāki, bet kopumā ļoti spēcīga izaugsme joprojām turpinājās,» uzsver Kazāks.

Par spīti vājumam un pat recesijai vairumā Eiropas valstu, Latvijas izaugsmes temps joprojām bija ļoti robusts, akcentē ekonomists. Ļoti labs kāpums turpinājās apstrādes rūpniecībā, kas ceturkšņa griezumā auga par 1,8%, gada griezumā par turpat 8%.

«Lauvas tiesa šī kāpuma ir eksports, uzņēmējiem iespiežoties iepriekš mazāk apgūtos noieta tirgos. Eksportu īslaicīgi kāpināja arī rekordaugstā graudu raža. Lai gan optimisms nedaudz uzlabojās, mazumtirdzniecības apgrozījums gada pēdējā ceturksnī mazliet saruka, bet iepriekšējos ceturkšņos akumulētā kāpuma dēļ mājsaimniecības vienalga tērēja par turpat 10% vairāk kā gadu iepriekš,» norāda Kazāks.

Ja netiks pārskatīti vēsturiskie dati, tad saskaņā ar šodien publicēto ātro novērtējumu, Latvijas IKP izaugsme pērn ir bijusi pat mazliet straujāka kā 2011.gadā. Proti, aptuveni 5,6%, iepretim 5,5% 2011.gadā, skaidro Kazāks.

«Tomēr līdz ar Eiropas ekonomikas vājumu, Latvijas izaugsme šogad kļūs lēnāka. Lai gan samērā stabili aug mājsaimniecību patēriņš, ļoti labās izaugsmes pamatā tomēr ir eksporta sektors. Panākumu pamatā ir smags darbs efektivitātes uzlabošanā, jaunu produktu un tirgu apgūšanā,» paredz «Swedbank» galvenais ekonomists.

Kazāks norāda, ka krīzes laikā smagi panākto priekšrocību guvums pamazām izsīkst - krīzes smagāk skartās Eiropas valstis samazina darbaspēka izmaksas, samazinot algas un nodarbinātību. Latvijai šīs metodes vairumā gadījumu vairs nav pieejamas un konkurētspēja ir jāstiprina jau daudz sarežģītākos veidos, piemēram, investējot jaunu produktu attīstībā, procesu efektivitātē, jaunu tirgu apgūšanā.

«Pērnā gada laikā redzētais investīciju pamatkapitālā izaugsmes tempu sabremzējums - gada izaugsmes temps saruka no 40% gada sākumā līdz vien 2% trešajā ceturksnī - nudien rada bažas. Lai gan pasaulē nenoteiktība joprojām ir augsta, jaunākie noskaņojuma indeksi rāda, ka lielākais izbīlis jau varētu būt aiz muguras un krasi sliktāk, šķiet, nebūs. Negatīvi riski ir vērā ņemami un piesardzība ir jāsaglabā, tomēr investīcijas nākotnes izaugsmē joprojām ir ļoti nepieciešamas,» uzsver Kazāks.

Jau ziņots, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2011.gada ceturto ceturksni, ir palielinājies par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.

IKP ietekmēja apjomu kāpums tirdzniecībā - par 11% un apstrādes rūpniecībā - par 6%. Par 5% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP 2012.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada trešo ceturksni, palielinājies par 1,3%.

Precizēts un izvērsts 2012.gada ceturtā ceturkšņa IKP temps un vērtība tiks publiskoti 2013.gada 11.martā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana