otrdiena, 2013. gada 26. februāris

Eiropas Savienības finansējums izaugsmei: šodien un rīt



Ja palūkojamies apkārt, redzam, ka pēdējos gados ir uzlaboti autoceļi un pašvaldību ielas. Daudzviet veikti apjomīgi ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi, siltinātas ēkas, realizēti inovāciju un zinātnes projekti, atbalstīti bezdarbnieki un vēl, un vēl... Tie ir Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas jeb ES fondu ieguldījumi Latvijā.
Līdzšinējā ES reģionālās attīstības jeb kohēzijas politika ar tās finanšu instrumentiem – Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu ir ieguvusi dalībvalstu atzinību. Ar šīs ES politikas palīdzību dalībvalstīs, t.sk. Latvijā tiek noteikts septiņu gadu publisko investīciju plāns valsts ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei.

Kohēzijas politikas finansējums Latvijā 3,2 miljardu latu apmērā 2007.–2013.gadā ir visapjomīgākās publiskās investīcijas un ir pievienojušas savus procentu punktus ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. Piemēram, no 2004. līdz 2011. gadam palielinājušas nodarbinātības pieaugumu vidēji par 7,5 tūkstošiem nodarbināto gadā. ES fondu pozitīvā ietekme uz IKP no 2004. līdz 2012.gadam svārstās ap 4,1 procentpunktiem gadā. 2004.gadā Latvijas IKP bija 46% no ES vidējā, bet šodien tie jau sasniedz 60% – esam pietuvojušies ES vidējam dzīves līmenim.

Kohēzijas politika finansē mūsu mērķtiecīgās izvēles. 2007.–2013. gadā Latvija koncentrējusies uz infrastruktūras pilnveidošanu, uz izglītību, zinātni un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu un investīcijām Latvijas galvenajā vērtībā – cilvēku kapitālā. Ieguvēji ir katrs iedzīvotājs vai uzņēmums ja ne tiešā, tad pastarpinātā veidā. Uzlabojot ceļus, skolas, ūdenssaimniecību, paaugstinās iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Investējot izglītības kvalitātē, sniedzam iespējas iegūt mūsdienīgas zināšanas. ESF stipendijas veicina studentu pieaugumu dabas un inženierzinātnēs. Atbalstot zinātni un pētniecību, ieguldot uzņēmumu modernizācijā, veicinām biznesa attīstībai labvēlīgu vidi Latvijā. Publiskās investīcijas dod arī daudzas iespējas Latvijas uzņēmējiem nākt valstij talkā, piedāvājot savas preces un pakalpojumus un tādējādi attīstot savu biznesu.

Būtiski ir arī tas, kā izskatāmies uz citu ES dalībvalstu fonda. Šobrīd Latvija ir starp līderēm 2007.-2013.gadā veikto ieguldījumu ziņā. Latvijas piemērs parāda, ka tās ekonomika šobrīd ir visstraujāk augošā ES.

2014.-2020. gads

Šā gada 7. un 8. februārī notika Eiropadome, kas iezīmēja jaunu pieeju dalībvalstu līderu redzējumā par Savienības budžetu 2014-2020. gadam, kas noslēgsies gada vidū un noteiks Latvijai pieejamo ES fondu finansējuma apjomu. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Eiropā, bija būtisks spiediens ES budžetu samazināt, tostarp arī kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Ierobežoti līdzekļi rada nepieciešamību pēc stingrākām prasībām pēc rezultāta. ES daudzgadu budžeta prioritātes Latvijai ir divas: saglabāt kohēzijas politikas investīciju apjomu līdzšinējā apmērā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un strukturālās reformas, un izlīdzināt tiešmaksājumus lauksaimniekiem.

Nākamo septiņu gadu prioritātes Latvijā noteiks EK rekomendācijas, Nacionālais attīstības plāns, izaugsmes stratēģija Eiropa 2020. Mūsu investīciju vajadzības daudzkārt pārsniedz finansēšanas iespējas, tāpēc investīcijām ir jābūt pārdomātām, ilgtspējīgām un vērstām uz rezultātu.

Ciešā dialogā ar EK un partneriem Finanšu ministrija sagatavos nepieciešamos ES fondu dokumentus un iesniegs apstiprināšanai EK līdz gada vidum. Oficiālās konsultācijas ar EK par 2014.–2020. gada ES fondu dokumentiem sāksies pavasarī, bet dokumentu apstiprināšana EK sagaidāma līdz šā gada beigām.

Noslēgumā

Visi īstenotie ES fondu projekti ir sabiedrībai nozīmīgi, dod kopēju labumu un ir dzīvotspējīgi. Ikviens ES fondu saņēmējs var lepoties, ka tieši viņa projekts ir guvis atbalstu un tādējādi apliecina ES fondu investīciju nozīmīgumu. Nav atšķirības, vai tas ir uzņēmēja projekts, kas nodrošina jaunas darba vietas un ievieš modernas tehnoloģijas, vai nevalstiskās organizācijas īstenots sociāls projekts.

Kohēzijas politikas investīcijas ir un būs Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atslēga. Tas ir ieguldījums visas sabiedrības un katra nodokļu maksātāja labklājības celšanai. Tā ir iespēja tuvināties vidējam ES labklājības līmenim.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru