otrdiena, 2013. gada 19. februāris

Dombrovskis formāli lūgs uzņemt Latviju eirozonā marta sākumā



Latvijas premjers Valdis Dombrovskis formāli valsts uzņemšanu eirozonā varētu lūgt jau marta sākumā. Britu laikraksts «The Guardian» raksta, ka Latvija ir trešā nabadzīgākā ES dalībvalsts, kas apņēmusies kļūt par 18. eirozonas dalībvalsti, tomēr Latvijas veiksme var veicināt arī Lietuvas un Polijas centienus ieviest eiro, eirozonu no 17 dalībvalstīm dažu gadu laikā paplašinot līdz 20.
«Tas ir tikai tehniskas dabas jautājums. Līdz jūlijam visai procedūrai būtu jābeidzas,» saka Dombrovskis par oficiālo pieteikumu.

«The Guardian» uzsver, ka Igaunija, kas eiro ieviesa 2011.gadā, no tā guvusi ekonomisku labumu. Latvija, kas atgūstas no Eiropas lielākās finansiālās krīzes, ieviešot eiro, cerot pārspēt savus veiksmīgos kaimiņus.

Eiro ieviešanai gatavojas arī Lietuva, kura šai procedūrai varētu pieteikties nākamajā gadā. «Ir sagatavots rīcības plāns un valdības rezolūcijas uzmetums,» informē Lietuvas premjerministrs Alģirds Bukevičs. Lietuvas eiro ieviešanas plāns tikšot pabeigts jau līdz šis nedēļas beigām, un valsts cer, ka Eiropas vienotā valūta tiks ieviesta līdz 2015.gadam.

Polijai eiro - ierocis cīņā par politisko ietekmi ES

Tāpat eiro ieviešanas diskusijas arvien uzkarst Polijā. Tā, kā krietni lielāka valsts, eirozonai var kļūt gan par lielāku ieguvumu, gan lielāku risku, raksta «The Guardian». Polija ir vienīgā no Eiropas Savienības valstīm, kurā pēc «Lehman Brothers» kraha nav iestājusies recesija. Polija savu nākotni saredz arvien ciešākā ES integrācijā un strādā pie tā, lai atņemtu daļu bloka politikas noteikšanas ietekmes Lielbritānijai. Lai tas notiktu, eiro ieviešana Polijai ir izšķirīgi svarīga, jo galvenie visas Eiropas Savienības lēmumi tiek pieņemti tieši starp eirozonas valstīm. Kā galīgais eiro ieviešanas termiņš Polijā tiek minēts 2017.gads.

Paradoksālie austrumeiropiešu centieni

Austrumeiropiešu centieni pievienoties valūtai, kuras izdzīvošana pēdējos trīs gadus bijusi uz naža asmens, varētu šķist paradoksāla, norāda laikraksts. «Viņi meklē stabilitāti eiro lielākās nestabilitātes laikā,» secināts rakstā.

«Mēs to redzam kā sava veida garantijas mehānismu. Mēs nedomājam, ka atkal ieslīgsim krīzē. Mēs pieturamies pie piesardzīgas fiskālās politikas un savu ekonomiku atkal nepārkarsēsim,» saka Dombrovskis.

Pie tam no eiro ietekmes tik un tā neizbēgt.

«Lai kas notiktu ar eiro, tas tik un tā notiks arī ar mums. Mūsu ekonomika ir tāpat ir cieši saistīta ar eiro: 80% kredītu, mājsaimniecību un biznesu ir eiro. Tas palīdzēs finansiālajai un ekonomiskajai stabilitātei,» pārliecināts Latvijas premjers.
Polija eirozonu uzskata par drošāko cīņā pret Krieviju

Līdzīgi argumenti izskan arī Lietuvā, kamēr Polijā eiro ieviešana ir mazāk ekonomisks un vairāk politisks un ģeopolitisks jautājums. Varšava ir apņēmusies sevi arvien ciešāk sasaistīt ar kaimiņos esošo Vāciju un eiro uzskata teju par nacionālās drošības jautājumu, baidoties no Vladimira Putina vadītās Krievijas arvien ciešākas iesaistes Eiropas Savienībā. Polija eirozonu, neskatoties uz tās nestabilitāti, patlaban uzskata par drošāko no vietām Eiropā.

Māstrihtas kritērijus Latvija nešaubīgi izpilda, norāda «The Guardian», atgādinot, ka Latvijas budžeta deficīts pagājušajā gadā bija 1,5%, - tā ir puse no atļautajiem 3% deficīta griestiem un krietni labāks rādītājs nekā tādām valstīm kā Francija un Nīderlande, kur nu vēl grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm. Latvijas parāds tikmēr ir 42% no IKP, kamēr prasītie griesti ir 60%.

Tomēr viena no Latvijas problēmām eiro jautājumā ir sabiedrības izteikti negatīvā nostāja.

ES komisārs: sabiedrības viedoklis nav noteicošais

«Eirozonas valstis līdz 2014.gadam varētu būt jau 18. Nav tādu kritēriju, kas saistīti ar sabiedriskās domas aptaujām. Jūs nevarat tikt diskvalificēti, pamatojoties uz sabiedriskās domas aptaujām un politiskiem kritērijiem,» skaidro ES monetārais komisārs Oli Rēns, tai pašā laikā neizslēdzot citus scenārijus. «Saturs ir svarīgāks nekā grafiks.

Es nedrīkstētu radīt veltas cerības. Mums jāizvērtē, vai Latvijas ekonomiskais modelis ir ilgtspējīgs,» viņš piebilst.

Problēma varētu būt Krievijas ietekme un nauda Latvijā

Pēc rekomendāciju saņemšanas no Briseles un Frankfurtes jautājums par Latvijas pievienošanos eirozonai būs jālemj tagadējo tās dalībvalstu valdībām, kuras nogurušas no grūtībās nonākušo valstu finansiālās glābšanas un varētu kavēties uzņemt tik nabadzīgu valsti kā Latvija, kurai starptautiskā palīdzība bija nepieciešama 2008.gadā. Francija tradicionāli iebildusi dažādos ES paplašināšanās jautājumos, un Latvijas politiskā elite uztraucas, ka Parīzes nostāja varētu būt problēma, raksta «The Guardian».

Tāpat lielas bažas Eiropas valstīm ir par Krievijas ietekmi Latvijā, kur pusi banku sektora līdzekļu veido nerezidentu nauda, īpaši no Krievijas.

«Jā, mūsu banku sektorā ir relatīvi liela daļa nerezidentu līdzekļu. Tas piesaistījis uzmanību,» atzīst arī premjers Dombrovskis.

«The Guardian» tai pašā laikā atzīst, ka liela daļa Krievijas kapitāla no Latvijas aizplūda nestabilajā krīzes laikā, un finanšu sektors kopš tā laika pakļauts daudz stingrākām prasībām. Pie tam Latvija nevarot ne tuvu sacensties ar savu «konkurenti» ārvalstu kapitāla jautājumā - Kipru.

«Pirms gada mēs teicām, ka pieturamies pie eiro ieviešanas plāna, kamēr citas valstis teica, ka nogaidīs. Tagad tas mainās. Lietuva runā par pievienošanos 2015.gadā, Polija kā mērķi izvirzījusi 2017.gadu. Polijas pievienošanās varētu būt vēl viens spēcīgs politiskais signāls,» par eirozonas stabilitāti raksta nobeigumā citēts premjers Dombrovskis.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru