trešdiena, 2013. gada 13. februāris

Diskusija par 'radio nodevu' nonākusi strupceļā – rosina vēlreiz skaidrot publiskā atskaņojuma jēdzienu



Strupceļā nonākusi diskusija par tā dēvētās "radio klausīšanās nodevas" atcelšanu – Saeimas komisijas sēdē trešdien strīda dalībnieki trešdien secināja, ka nav skaidrs, kur tad var klausīties mūziku bez licences, un aicināja tomēr atļaut klausīties plašsaziņas līdzekļus – radio un televīziju – jebkur, arī publiskajās vietās, nemaksājot autortiesību nodevu.
Trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā skata grozījumus Autortiesību likumā, diskusijas nonāca strupceļā. Dalībnieki ne vien nespēja vienoties par to, vai likumā par mūzikas klausīšanos būtu jānorāda gan mantisks, gan nemantisks labums, ko klausītājs gūst, bet arī secināja – jāatgriežas pie jautājuma, kur tad īsti radio publiski var klausīties bez licences. Iepriekš tika konceptuāli panākta vienošanās - neprasīt maksu par mūzikas atskaņošanu ģimenes lokā, darba biedru vai draugu lokā. Taču trešdien vairāki komisijas dalībnieki aicināja vēlreiz atgriezties pie jautājuma par publiskās atskaņojuma definīciju, no kura atkarīgs, kam mūzikas atskaņošanai ir jāsamaksā autortiesību nodeva.

Trešdien komisijā tika lauzti šķēpi par to, cik liela nodeva būtu nosakāma publiskā atskaņojuma gadījumos. Autoru aizstāvji norādīja – likumā jāietver gan mantiskais, gan nemantiskais labums, kurš tiek gūts ar mūzikas atskaņošanu. Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvji bilda, ka var būt situācijas, ka mantisks labums netiek gūts, taču pastāv arī nemantiskais labums, kuru var gūt, kā arī netiešs labums. Piemēram, tika minēta situācija grāmatveža birojā, kurā ierodas klients pēc konsultācijas un, dzirdot mūziku, gūst no tās netiešu labumu.
Tieši netiešais labums izraisīja lielākas diskusijas, komisijas dalībnieki norādīja, ka nav skaidrs - kas tad tas īsti ir. Deputāts Ņiķita Ņikiforovs (SC) retoriski jautāja – vai smaids, kuru izraisa mūzika, ir netiešs labums. Vai, piemēram, cilvēks, kurš ieslēdz radio un dzird, ka ir sākušie plūdi – izglābjas, bet tas, kurš neieslēdz, – neizglābjas, un izglābtais, klausoties radio, savā ziņā ir guvis nemantisku labumu, norādīja deputāte Janīna Kursīte-Pakule ( V), sakot, ka tā var nonākt līdz absurdam. "Mēs nevaram cilvēku izslēgt no informācijas telpas," sacīja deputāte, pievienojoties idejai, ka ir jāatgriežas pie jautājuma par publiskās atskaņojuma definīciju.

Ieslēdzot radio vai televīziju, cilvēks jau nevar zināt, kurā brīdī runās premjers Valdis Dombrovskis un kurā skanēs mūzika, komisijā sacīja Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls. Viņš sacīja, ka ir absurdi definīcijā par publisko atskaņojumu iekļaut arī plašsaziņas līdzekļus, un mudināja atgriezties pie publiskā izpildījuma definīcijas, no tās izslēdzot radio un televīziju. Tam piekrita arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš sacīja – ja trešdienas sanākšanas mērķis ir runāt vienīgi par autortiesību nodevas lielumu, tad sarunai nav jēgas.

"Es pieļauju, ka restorāna īpašnieks tiešām atskaņo mūziku, lai klientiem būtu patīkamāk kavēt laiku, gaidot steiku un vīnu. Toties es nekādi nevaru iedomāties, kā mūzika veicina uzturēšanos zobārstniecības kabinetā," komisijas sēdē sacīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Viņam piekrita arī Endziņš, sakot – zobārsta apmeklējuma mērķis nudien nav mūzikas klausīšanās, bet gan zobu labošana.

Apīnis norādīja, ka šī brīža iecere paredz – slimnīcās, kurās guļ slimi cilvēki, radio klausīties nedrīkst. "Ja nu tante Marta vēlas klausīties Latvijas Radio, tad lai tur radioaparātu zem segas un izvelk laukā tikai uz ziņām?" retoriski jautāja Apinis, rosinot panākt saprātīgu problēmas risinājumu. "Rodas sajūta, ka šī aģentūra [AKKA/LAA] nebūt netiecas godprātīgi atbalstīt māksliniekus vai izpildītājus, bet gan savu maciņu," sacīja Apinis. AKKA/LAA pārstāvji gan norādīja, ka nekad nav vēlējušies naudu iekasēt no ārstniecības iestādēm, bērnudārziem un vai citām šāda tipa iestādēm.

Citi diskusijas dalībnieki arī satraucās, ka liegums darbā klausīties mūziku novedīs cilvēkus līdz informācijas vakumam. Piemēram, ja ģimenei pieder ēdināšanas uzņēmums, kāpēc gan viņi virtuvē, kurā nav apmeklētāju, nevar klausīties radio. "Jūs tiešām esat atrāvušies no reālās dzīves," pie autoru aģentūrām vērsās nodevas pretinieki.

"Autoru organizāciju mērķis ir peļņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēlas tiesiski skaidrību," sacīja zvērināts advokāts Valdis Bergs, norādot, ka šī diskusija ir pilnīgi atrauta no realitātes. Šī brīža regulējums ir neskaidrs gan tiesām, gan policijai, tāpēc advokāts mudināja publiskā izpildījuma definīcijā iekļaut komerciālu labumu, kas ir skaidrs un saprotams jēdziens, jo pasaka – maksā tie, kuri mūziku izmanto, lai gūtu peļņu. Autortiesību aizstāvji gan norādīja, ka tikai komerciāla labuma iekļaušana būšot pretrunā ar starptautiskajiem normatīviem.

Trešdien komisijā neizdevās panākt nekādu vienošanos, un komisijas vadītāja Ina Druviete atzina, ka kādam būs jānāk uz kompromisu, un aicināja dalībniekus līdz nākamajai tikšanās reizei tomēr pārdomāt visu, lai tad varētu vienoties.

Jau vēstīts, ka diskusija par nesamērīgu soda mēru par autortiesību pārkāpumiem sākās pēc publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Šis gadījums izraisīja gan sabiedrības, gan politiķu sašutumu, un NA rosinājuši atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".

Pēc šī gadījuma Saeima sākusi izskatīt Nacionālās apvienības sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos Autortiesību likuma grozījumus, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā. Savukārt AKKA/LAA norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru