otrdiena, 2013. gada 19. februāris

Ceļinieki ir neizpratnē par premjera lēmumu



Biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB) pārstāvji ir neizpratnē, kāpēc Ministru prezidents nav respektējis satiksmes ministra lūgumu un šodienas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā nav iekļāvis Satiksmes ministrijas (SM) iesniegto jautājumu par ceļu nozares ilgtermiņa finansēšanas modeļiem.
Kā biznesa portālam «Nozare.lv» skaidro biedrībā, šodien, tiekoties ar satiksmes ministru Aivi Roni, tika pārrunāta kritiskā situācija ar ceļu būves nozares finansējumu un diskutēts par efektīviem risinājumiem, apspriežot Satiksmes ministrijas sagatavoto autoceļu ilgtermiņa finansēšanas modeli.

Biedrības pārstāvji cer, ka premjers nav rīkojies apzināti un jautājuma neiekļaušana nav saistīta ar izpratnes vai zināšanu trūkumu par ceļu nozares nozīmi sabiedrības attīstībā, darbaspēka mobilitātes nodrošināšanā, sociālo pakalpojumu pieejamībā, reģionālajā attīstībā, valsts un pašvaldību centralizēto infrastruktūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Kā norāda LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš kopā ar biedrības izpilddirektoru Zigmāru Brunavu sanāksmē pārstāvēja ceļu būvnieku intereses, tikšanās Satiksmes ministrijā noritējusi ļoti konstruktīvā un lietišķā gaisotnē, valdot savstarpējai sapratnei.

Sarunās piedalījās arī satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, valsts sekretāra vietniece attīstības jautājumos Ilze Aleksandroviča, Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns un VAS «Latvijas Valsts ceļi» vadītājs Ivars Pāže.

«Priecē tas, ka no Satiksmes ministrijas puses mēs sagaidījām izpratni par nozares problemātiku, kā arī pārliecinājāmies par viņu apņēmību risināt situāciju un nepieļaut nozares finanšu krahu,» pēc sanāksmes atzina Bērziņš.

Sanāksmes gaitā Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja ceļu būvniekus par to, kā tiek plānots atbalsts nozarei. Kā norāda Bērziņš, tikšanās laikā varēja noprast, ka 2014.gadā Satiksmes ministrija galvenokārt uzmanību pievērsīs nevis budžeta finansējuma būtiskai palielināšanai, bet gan, tāpat kā līdz šim, - Eiropas finansējuma piesaistei ceļu būves nozarei.

«Satiksmes ministrija šā mērķa īstenošanai ir paredzējusi divu veidu taktiku - vai nu novirzīt līdzekļus no dažādiem nerealizētiem projektiem uz valsts ceļu būves darbiem, vai arī darīt visu, kas ir ministrijas spēkos, lai 2014.-2020.gada Eiropas finansējums tomēr būtu pieejams laikā,» stāsta Bērziņš.

Taču sarunas gaitā arī izskanējis, ka valsts nākamā gada budžeta iespējamie palielinājumi ir ļoti ierobežoti - visām ministrijām kopā nosauktā fiskālās telpas paplašināšanas summa var būt ne lielāka kā 30 miljoni latu.

«Mēs kā ceļu būvnieki šo skaitli nevaram komentēt, jo nav zināms, kurš to ir aprēķinājis un kāpēc tieši šāds skaitlis. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka ceļu nozarei pat visi šie 30 miljoni latu nebūtu glābiņš, jo jau šodien uz ceļiem neveikto darbu deficīts kopsummā veido vairāk nekā 4,5 miljardus latu,» komentē Bērziņš.

Ceļu būvētāji savā paziņojumā norādīja, ka apspriežot iespējamo papildu finansējumu nozarei, Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja par saviem plāniem jau no 2014.gada ieviest jaunu nodokli «Ceļu lietotāju maksājumi», kura administrēšanai tiks piesaistīts Valsts ieņēmumu dienests. No šī nodokļa valsts galvenajiem autoceļiem 2014.gadā paredzēts iekasēt papildu sešus miljonus latu.

Satiksmes ministrija skaidro, ka situācija gan interpretējama citādi. SM skaidro, ka 2008.gada 11.decembrī Saeimā tika pieņemts Autoceļu lietošanas nodevas likums, kas paredz autoceļu lietošanas nodevas ieviešanu. Likuma spēkā stāšanās laiks jeb nodevas ieviešanas brīdis ir divas reizes atlikts ar pēdējiem likuma grozījumiem līdz 2014.gada 1.janvārim. Pašreiz tiek gatavoti grozījumi minētajā likumā, lai pārņemtu jaunākās ES direktīvas normas, kas paredz, ka nodeva jāattiecina arī uz kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 3500 kilogramiem. Tāpat vēl jāpārskata atbrīvojumi no nodevas, kā arī jāveic citi ar nodevas administrēšanu saistīti grozījumi. Likumprojektu plānots iesniegt Ministru kabinetā šā gada pirmajā ceturksnī.

Turklāt Satiksmes ministrijas plānos ir 2014.gadā ieviest tādu ceļu fonda modeli, kurā 100% visu transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumu - aptuveni 50 miljoni latu un 20% akcīzes nodokļa - summa 2013.gadā būtu līdzvērtīga 55,2 miljoniem latu - tiktu novirzīti ceļu uzturēšanai un remontdarbiem.

Bērziņš norāda, ka Satiksmes ministrija ir apņēmusies uzlabot situāciju ceļu nozarē, taču finansējums no akcīzes nodokļa šādā apmērā Latvijas ceļus nespēs glābt - lai to izdarītu, nozarei būtu nepieciešams novirzīt vismaz 60% no akcīzes nodokļa. Izprotot situāciju, LCB neuzstāj, ka tam tūlīt ir jānovirza likumā noteiktie 80% akcīzes ieņēmumu.

Sanāksmes laikā tika pārrunāti arī publiskās privātās partnerības projekti, kurus Satiksmes ministrija ir sākusi plānot, bet kurus vēl nav akceptējusi valdība. Kā norāda Brunavs, ceļu būvniekiem nav iebildumu pret šādi finansētiem projektiem, taču svarīgākais ir, kurš tos pasūta un kurš uzņemas ilgtermiņa saistības norēķināties par veiktajiem darbiem, taču tas vēl nav pateikts.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis tikšanās laikā pievērsis uzmanību ceļu darbu izpildes kvalitātes jautājumiem, kuriem nozares pārstāvji pilnībā piekrita, jo paši ir ieinteresēti kvalitātes uzlabošanā un veicamo darbu pašizmaksas samazināšanā. Taču, lai to spētu īstenot, nozarei esot nepieciešama ilgtermiņa stabilitāte un skaidrība par ceļu finansēšanas modeļiem, kas ļautu savlaicīgi plānot tehnoloģiju iepirkumus, veikt personāla apmācību, iepirkt lētākas un kvalitatīvākas izejvielas.

Biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» pauda gatavību, ja nepieciešams, piedalīties SM organizētā starpresoru saskaņošanas sapulcē, kā arī sagatavot savu viedokli par izskatāmo dokumentu. Biedrība arī aicināja satiksmes ministru to atkārtoti iesniegt skatīšanai nākamo otrdien Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu.

Kā ziņots, Latvijā 66% ceļu ir tādi, kuru mūžs ir ilgāks par 21 gadu, un šo gadu laikā tie nav remontēti. 4,67 miljardi latu esot nepadarīto darbu deficīts. Savukārt 585 miljonus latu gadā zaudē tie, kas pārvietojas pa nesakārtotajiem ceļiem. Tie esot gan ekspluatācijas izdevumi, gan braukšanas laika izmaksu pieaugums.

Pēc ceļinieku ieskata, labākais risinājums būtu valsts pamatbudžeta programmai «Valsts autoceļu fonds» piešķirt 60% no transporta līdzekļa ekspluatācijas un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Aprēķini liecina, ka 2012.gadā iekasētais akcīzes un transporta nodoklis ir 326,93 miljoni latu.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru