ceturtdiena, 2013. gada 31. janvāris

Vēlēšanu komisija referendumu par eiro ieviešanu nerīkos



Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien nolēma nesākt parakstu vākšanu par partijas "Vislatvijas Sociāldemokrātu kustības "Par Neatkarīgu Latviju"" ierosināto referenduma likumprojektu par eiro ieviešanu Latvijā, uzzināja CVK padomes sēdē.
Gandrīz visi CVK padomes locekļi atzina, ka iesniegtais likumprojekts ir nepilnīgi izstrādāts. Tostarp CVK padomes loceklis Pēteris Dzalbe norādīja, ka "nav ne mazāko šaubu par to, ka iesniegtais likumprojekts nav pilnībā izstrādāts un neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem". Viņš arī piebilda, ka likumprojekta autoru rīcība nav bijusi nopietna, ņemot vērā, ka likumprojektā vietām Saeima nosaukta par "Saimi".

Savukārt CVK padomes loceklis Aleksandrs Maļcevs sacīja, ka komisijā iesniegtais likumprojekts ir pretrunīgs. "Ja vērtējam uzrakstīto, likumprojekts ir iekšēji pretrunīgs, un līdz ar to rodas šaubas, vai tas vispār ir izpildāms. To nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu no juridiskā viedokļa," pastāstīja Maļcevs.

Viņiem piekrita arī CVK padomes locekles Loreta Skaburska un Ieva Birka. "Uzskatu, ka likumprojekts nav pilnībā izstrādāts. Eksperti atzinumos norādījuši, ka pašreizējais likumprojekta teksts nonāk pretrunā ar Satversmi, ka arī, manuprāt, rada vairākas neskaidrības," informēja Birka.

Vienīgais CVK padomes loceklis, kas aicināja padomi balsot vai nu par likumprojekta reģistrāciju, vai termiņa došanu tā trūkumu novēršanai, Ritvars Eglītis uzsvēra, ka sniegtie atzinumi par likumprojektu ir no valsts iestādēm un līdz ar to tie pārstāv valdošās varas viedokli. "Tām vienmēr būs kārdinājums sniegt valdošajām aprindām vēlamu atzinumu. Gandrīz visi atzinumi min starptautiskās saistības, bet tikai viens atzinums min Zviedrijas piemēru, jo Zviedrijā tika rīkota tautas nobalsošana par eiro ieviešanu, kaut neviens no šīs valsts pamatlikumiem to nepieprasa. No tā var secināt, ka starptautiskās tiesības neliedz rīkot nobalsošanu. Tas liek domāt, ka atzinumi varētu būt nepilnīgi izstrādāti," klāstīja Eglītis.

Savukārt CVK padomes priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzsvēra, ka iesniegtajā likumprojektā ir daudz trūkumu. "Pietiekami daudz šajā likumprojektā ir problēmu, un nav tā tikai viena, ko varētu identificēt kā novēršamu," teica Cimdars.

Par likumprojekta reģistrācijas atteikšanu lēma seši no klātesošajiem septiņiem CVK padomes locekļiem.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūrai BNS pavēstīja, ka uz to, ka minētais likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, CVK savos atzinumos norādīja Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, tiesībsargs, kā arī Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Biznesa augstskolas "Turība" tiesībzinātņu eksperti.

Savukārt pēc CVK uzskata, likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem ir tas, ka pastāv pretrunas likuma tekstā, proti, lai gan likumprojekta pirmais pants nosaka likuma mērķi – nodrošināt tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanai Latvijas Republikā, likumprojekta otrais pants paredz rīkot tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu, norādīja Bērziņa.

CVK arī secinājusi, ka likumprojekts paredz izlemt jautājumu, kas ar likumu vispār nav regulējams. Likumprojektā paredzētā tautas nobalsošana par eiro ieviešanu ir Satversmē neparedzēts veids, kādā pilsoņi var īstenot savu gribu, līdz ar to šādu tautas nobalsošanas veidu varētu ieviest, tikai grozot Satversmi, nevis pieņemot likumu, uzsvēra CVK pārstāve.

Pēc komisijas uzskata, tai iesniegtais likumprojekts ir arī pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām un Satversmes pantam, kurā teikts, ka tautas nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. "Ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā Latvija ir uzņēmusies pienākumu piedalīties Ekonomikas un monetārajā savienībā un pildīt saistības attiecībā uz eiro ieviešanu. Tādējādi jautājums par eiro ieviešanu ir iekļauts Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā. Satversme paredz, ka tautas nobalsošanu par dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā var sarīkot, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas deputātu. Nav paredzēts, ka šādi jautājumi tautas nobalsošanai tiek nodoti ar vēlētāju likumdošanas iniciatīvu," klāstīja Bērziņa.

Viņa arī atgādināja, ka Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu, ja tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār nav regulējami ar likumu vai arī ja likumprojekta pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Satversmē iekļautajām normām, principiem un vērtībām vai Latvijas starptautiskajām saistībām. Vienlaikus Satversmes tiesa arī ir norādījusi, ka neviena konstitucionālā institūcija, arī tauta, realizējot tai piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt Satversmi.

Pilns CVK padomes lēmums būs pieejams triju darbdienu laikā. CVK lēmumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Partijas "Vislatvijas Sociāldemokrātu kustības "Par Neatkarīgu Latviju"" pārstāvis Genādijs Celuškovskis žurnālistiem pavēstīja, ka, visticamāk, CVK lēmums tiks pārsūdzēts, jo, pēc partijas uzskata, valsts iestāžu sniegtie atzinumi par attiecīgo likumprojektu neatbilst tautas viedoklim. Viņš arī norādīja – ja likumprojektu vērtētu sabiedrība, atzinums būtu pretējs.

Celuškovskis norādīja, ka CVK vajadzēja pieņemt lēmumu par termiņa noteikšanu likumprojekta trūkumu novēršanai. "Tāds lēmums nav pieņemts. Mēs gribējām novērst trūkumus, un, ja pēc tam atzinumos sniegtais viedoklis nemainītos, tad būtu cita lieta, un mēs varbūt lēmumu nepārsūdzētu. Šajā gadījumā mēs CVK lēmumu pārsūdzēsim un domājam, ka tiesas lēmums varētu būt mums labvēlīgs," sacīja partijas pārstāvis.

Viņš arī uzsvēra, ka, pēc partijas uzskata, eiro ieviešanas termiņš ir jāpagarina līdz 2021.gada 1.janvārim. "Šeit ir runa nevis par eiro ieviešanu vai neieviešanu, bet par ieviešanas termiņa pagarināšanu līdz 2021.gada 1.janvārim. Pat [Vācijas kanclere] Angela Merkele uzskata, ka apmēram 2021.gadā būs eiro stabilizācija, bet pagaidām nekādas stabilizācijas nav. Un, ja mēs skatāmies uz citu valstu piemēriem, tad arī tās nesteidzas ieviest eiro. Mūsuprāt, tas nebūs pareizs gājiens no mūsu valdības puses ieviest eiro jau no nākamā gada," klāstīja Celuškovskis un piebilda, ka valdības viedoklim par eiro ieviešanu nepiekrīt aptuveni 75% Latvijas iedzīvotāju.

Pērn decembrī CVK saņēma partijas izstrādāto likumprojektu "Par tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā". Atbilstoši likumam par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu grozījumiem, kuri stājās spēkā pagājušā gada 11.decembrī CVK 45 dienu laikā ir jāizlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir reģistrējams parakstu vākšanai.

Kustības "Par Neatkarīgu Latviju" iesniegtajā likumprojektā ir trīs panti. Likuma mērķis ir nodrošināt tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā Latvijā. Likums paredz, ka eiro Latvijā tiek ieviests ne ātrāk kā 2021.gada 1.janvārī un par eiro ieviešanu tiek rīkota tautas nobalsošana.

CVK iepriekš apliecināja, ka saņēmusi visus atzinumus no tiesībzinātņu ekspertiem par ierosināto referenduma likumprojektu par eiro ieviešanu Latvijā. Eksperti referenduma likumprojektu atzinuši par nepietiekami izstrādātu un neatbilstošu Satversmei. Sniegt atzinumus par likumprojektu CVK bija lūgusi Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, tiesībsargu, Satversmes tiesu, kā arī Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Juridisko augstskolu un Biznesa augstskolu "Turība".

Latvija eiro plāno ieviest no 2014.gada.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru