pirmdiena, 2013. gada 28. janvāris

SVF: No Latvijas pieredzes pasaule guvusi vairākas svarīgas mācības



Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā ziņojumā par Latviju atzinīgi novērtējis Latvijas ekonomikas spēcīgo atlabšanu un veikto aizņēmuma atmaksu pilnā apjomā pirms laika.
«[Aizņēmuma atmaksa] pēc veiksmīgas obligāciju emisijas starptautiskajā tirgū, kas apliecina ekonomikas pārliecības un uzticības valdības politikai atjaunošanos,» teikts SVF ziņojumā.

«Ekonomika turpina spēcīgi atlabt, inflācija ir krietni samazinājusies, un tekošā konta deficīts ir mērens. Kaut arī vidēja termiņa ekonomikas prognozes ir labvēlīgas, neskaidras ārējās vides dēļ riski saglabājas,» teikts ziņojumā.

SVF direktoru valde atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības paveikto būtisko fiskālo pielāgošanu, kā arī šā gada budžeta pienācīgu plānošanu, lai izpildītu kritērijus eiro ieviešanai.

SVF arī aicina ieviest ilgtspējīgus pasākumu, lai izvairītos no finanšu nestabilitātes nākotnē.

Fonds mudina valdību nodrošināt atbalstu vismazāk aizsargātajām sabiedrības daļām, kā arī izvairīties no reģionālo atšķirību padziļināšanās.

SVF direktoru valde pretrunīgi novērtējusi plānoto privātpersonu ienākumu nodokļu samazināšanu - daļa direktoru uzskata, ka tā labvēlīgi ietekmēs darba iniciatīvas, bet citi pauduši bažas.

Valde arī pauž viedokli, ka Latvijas fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai būtiski ir īstenot strukturālās reformas, tajā skaitā laicīgu fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu un efektīva tā piemērošanu.

Tajā pašā laikā SVF atzinīgi vērtē Latvijas institūciju spēcīgo apņemšanos ieviest eiro un uzslavē Latvijas progresu Māstrihtas kritēju ievērošanā. Tomēr reformas būs nepieciešamas, lai novērstu augsto strukturālo bezdarbu un veicinātu konkurētspēju.

Kā prioritārās jomas reformu veikšanai SVF min tieslietu sistēmu, valsts uzņēmumu pārvaldības struktūru un caurspīdīgumu, kā arī augstākās un profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanu.

SVF prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikas pieaugums pirmajā pusgadā nedaudz palēnināsies, bet otrajā pusgadā atkal paātrināsies, kopumā sasniedzot ekonomikas izaugsmi aptuveni 3,75% apmērā.

Pēc fonda aplēsēm, 2013.gadā ekonomiskā aktivitāte Latvijā palēnināsies, taču reģionālā salīdzinājumā tā saglabāsies spēcīga.

Arī eksporta pieaugums saglabāsies spēcīgs, taču tas palēnināsies, jo iespaids no jauno eksporta tirgu apguves vājināsies un eirozonas ekonomiskā aktivitāte saglabājas vāja, kā dēļ tekošā konta deficīts nedaudz palielināsies.

Sagaidāms, ka pamazām atsāksies privātā sektora kreditēšana. Pēckrīzes periodā produktivitātes pieaugums pārsniedza algu pieaugumu, ļaujot kompānijām finansēt investīcijas no naudas līdzekļiem. Taču pieaugošā plaisa starp produktivitāti un algām samazināsies, un kompānijas aizvien vairāk vērsīsies pie bankām pēc kredītiem.

Tikmēr hipotekāro kredītu tirgus kādu laiku turpinās sarukt, jo nekustamo īpašumu cenas saglabāsies zemas, ņemot vērā lielo piedāvājumu tirgū.

SVF arī prognozē, ka šogad turpinās pieaugt nodarbinātības līmenis, taču bezdarbs samazināsies līdz aptuveni 13,7%.

Savukārt inflācija šogad varētu sasniegt 2,2%, liecina SVF aplēses.

Latvijai nepieciešams veikt tālākus darbības, lai konsolidētu pēdējos divos gados panākto un nodrošinātu fiskālās disciplīnas ievērošanu nākotnē.

IKP līmenis vēl joprojām ir zemāks par potenciālu, un bezdarba līmenis ir ļoti augsts. Nepieciešams turpināt strukturālās politikas, lai nodrošinātu konkurētspējas uzlabošanās turpinājumu un bezdarba mazināšanos, teikts fonda ziņojumā.

SVF norāda uz pieaugošo nerezidentu noguldījumu banku sektorā, kas tagad pārsniedz vairāk nekā pusi no visiem noguldījumiem.

SVF uzsver, ka no Latvijas pieredzes pasaule guvusi vairākas svarīgas mācības.

Veiksmīgu korekciju un reformu veikšanai ir nepieciešama spēcīga un apņēmīga rīcība. Latvijas gadījumā tas saistīts faktu, ka sabiedrība pieņēma sarežģītos taupības pasākumus, kas paātrināja fiskālo korekciju.

Krīzes pārvarēšanai būtisku lomu arī spēlēja starptautiskā sabiedrība, kas atbalstīja krīzes pārvarēšanas programmu ar apjomīgu un koordinētu finanšu palīdzību.

Kritiski svarīga ir privātā sektora līdzdalība, lai palīdzētu veicināt banku sektora pārliecību. Latvijas gadījumā īpašu lomu spēlēja banku mātes uzņēmumu apņemšanās saglabāt savas struktūrvienības Latvijā un nodrošināt ar nepieciešamo kapitālu, kas palīdzēja atjaunot banku sektora stabilitāti un ierobežoja nepieciešamību pēc valsts atbalsta bankām.

«Latvijas izaugsme pēdējos divos gados ir bijusi iespaidīga. Pēckrīzes periodā aizvien vairāk saprotamas kļuvušas Latvijas konkurētspējas stiprās un vājās puses. Tas nozīmē, ka ir pieejamas visas iespējas realizēt strukturālas politikas, lai veicinātu investīciju, nodarbinātības un dzīves standartu ilgtspējīgu izaugsmi,» teikts SVF ziņojumā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru