piektdiena, 2013. gada 4. janvāris

Rinkēvičs: no ES budžeta Latvija, visticamāk, nedabūs prasīto


Latvija no Eiropas Savienības (ES) nākamā daudzgadu budžeta, visticamāk, nesaņems tik daudz, cik prasīs, taču vienalga būs ieguvēja, intervijā atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, Latvijai nākamo septiņu gadu laikā ES budžetā būs jāiemaksā apmēram 1,2‒1,3 miljardi eiro, savukārt

Latvija no ES budžeta atpakaļ saņems apmēram 6‒6,4 miljardus eiro, ieskaitot lauksaimniecības finansējumu.

Ministrs sacīja, ka tuvākā mēneša laikā gaidāmas smagas sarunas par ES daudzgadu budžetu un katra valsts aktīvi aizstāv savas intereses. «Ja domājat, ka mēs esam vienīgie daiļrunīgie, tad tā nebūt nav. Tādas pašas tur ir vēl 27 valstis, nu jau ieskaitot arī Horvātiju, kas piedalās sarunās kā nākamā ES dalībvalsts. Mēs dzirdam sirdi plosošus stāstus, ka kādā valstī lielāks atbalsts ir vajadzīgs, jo tur ir mazākais iedzīvotāju blīvums, citai tādēļ, ka tur ir lielākais iedzīvotāju blīvums, vēl kādai, jo tai ir daudz salu, un tā tālāk. Argumenti ir ļoti dažādi, un katram ir savs pamatots stāsts,» pastāstīja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija no ES budžeta saņem un saņems vairāk, nekā tajā iemaksā.

«Savukārt ir arī valstis, kuras maksā vairāk un saņem mazāk. Un šīs valstis ir ar ļoti lielu vēlmi ES budžetu samazināt.

Mani kolēģi ir teikuši, ka mēs savai sabiedrībai nevaram paskaidrot, kādēļ mums ir jāpalielina iemaksas ES budžetā, bet vienlaikus radikāli tiek samazināts veselības aizsardzības budžets. Tā ir problēma, un šo valstu premjeri nevar pārbraukt mājās no Briseles ar lēmumiem, kas viņu sabiedrībā netiks akceptēti,» klāstīja Rinkēvičs.
Viņš minēja, ka Latvijas amatpersonas ļoti aktīvi runā un izskaidro Latvijas pozīciju visos līmeņos. «Te es varu teikt paldies gan Latvijas Eiroparlamenta deputātiem, gan nevalstiskajām organizācijām par to darbu, kas jau ir ieguldīts, izskaidrojot mūsu apstākļus.

Visi atzīst, ka tas nav normāli, ka Latvija ir pēdējā vietā tiešmaksājumu ziņā.

Daudzi atzīst, ka mēs bijām ar lielāko iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu Eiropā un tagad esam atpakaļ uz izaugsmes ceļa. Jā, to pagaidām vēl uzrāda tikai makroekonomikas skaitļi, un paies laiks, kamēr to reāli sajutīs cilvēki, bet tas tiek novērtēts,» informēja ārlietu ministrs.
Rinkēvičs gan prognozēja, ka Latvijai diez vai izdosies panākt gan Kohēzijas finansējuma palielināšanu, gan tiešmaksājumu apmēru pieaugumu,

kas ir galvenās prioritātes sarunās par ES budžetu. «Tomēr cīņa ap budžetu ir diezgan nopietna grūstīšanās ar elkoņiem, un par savām interesēm ir jāpastāv. Tādēļ es arī nekautrējos teikt, ka ir zināmas līnijas, ar kurām mēs budžetu akceptēt nevaram. Veto, protams, var uzlikt tikai diskusijas beigās, bet mums būs cīņa par katru eiro. Vai tas galu galā būs tas, ko mēs gribam? Domāju, ka ne. Būs, protams, zināmi kompromisi, un uz tiem ir jābūt gataviem. Cilvēkiem ir arī jāsaprot, ka, budžetam samazinoties, arī mums būs samazinājumi. Tomēr visi, kas strādā no Latvijas puses, – diplomāti, politiķi, eksperti – dara visu, lai rezultāts būtu maksimāli labs,» teica Rinkēvičs un piebilda, ka Latvija jebkurā gadījumā saņems vairāk, nekā ES budžetā iemaksā, un šī starpība ir būtiska.
Jau vēstīts, ka ES prezidenta Hermana van Rompeja pašreizējais piedāvājums Latvijai ir tiešmaksājumu apmērs 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā un kohēzijas palīdzības griesti 2,59% līmenī no IKP. Lai arī šis piedāvājums ir labāks, nekā sākotnēji piedāvātais, tas joprojām Latviju neapmierina. Sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020. gadam turpināsies februāra sākumā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana