otrdiena, 2013. gada 22. janvāris

Pieprasa četru ministru vizīti Liepājas metalurgā



Liepājas metalurga strādnieki izplatījuši vēstuli, kas adresēta četriem Latvijas valdības ministriem, aicinot ierasties uzņēmumā un pārrunāt draudīgo finanšu situāciju.
Strādniekus satraukusi uzņēmuma finanšu situācija, ko dramatizē elektroenerģijas cenas kāpums obligātā iepirkuma komponentes * (OIK) dēļ. «Ņemot vērā izveidojušos situāciju - Latvijas valdības pieņemto lēmumu dēļ nekontrolējami pieaug maksa par obligāto iepirkumu, kas šobrīd apdraud metalurģijas nozares pastāvēšanu Latvijā un līdz ar to visus 2300 a/s Liepājas metalurgs strādājošos, metalurgu arodbiedrība aicina nākošās nedēļas laikā uz tikšanos metalurģijas ražotnē Liepājā ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, tieslietu ministru Jāni Bordānu, labklājības ministri Ilzi Viņķeli un finanšu ministru Andri Vilku, lai uzklausītu paskaidrojumus par valsts nostāju metalurģijas nozares saglabāšanā un metalurģijas nozarē strādājošo labklājību,» teikts vēstulē, ko parakstījis metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.
Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs valde pagājušajā nedēļā nolēmusi uz laiku pārtraukt maksāt AS Latvenergo obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja Liepājas metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.

«Saprotam, ka tas ir nesmuks gājiens, bet mums nav citas izvēles,» teica Terentejvs.
Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica atzina, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Viņa Db.lv arī norādīja, ka iepriekš izskanējusī informācija par kredītlīniju neatbilst patiesībai, proti, bankas kredītlīniju ir pagarinājušas, bet problēmas ir ar to, ka bankas šobrīd kredīlīniju nepalielina.
Ilustrējot ievērojamo OIK ietekmi uz uzņēmuma finansēm, Terentejvs informēja, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet 2013.gadā būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. «Jums ir jāpiekrīt, ka šis kāpums ir nenormāls,» norādīja uzņēmuma vadītājs.
Viņš arī skaidroja, ka OIK maksājumu dēļ nav iespējams palielināt algas darbiniekiem, lai gan tiek runāts, ka tās jāpaaugstina, lai cilvēki nebrauktu prom.
OIK nolemts nemaksāt, kamēr jautājums par OIK tiek atrisināts.
OIK ir viens no maksājumiem, kas elektroenerģijas tirgus klientiem jāsedz līdz ar elektrības cenu un tīklu maksājumu.
Kā ziņots, lielie ražotāji ir aicinājuši pārdalīt OIK maksājumus un samazināt to apjomu eksportējošajiem uzņēmumiem.
Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss Nozare.lv pēc komisijas sēdes teica, ka kompānija no Liepājas metalurga nav saņēmusi informāciju par lēmumu nemaksāt OIK. Viņš arī pieļāva, ka ražotājs neplāno pārtraukt maksāt energokompānijas rēķinus, bet gan ar šādu paziņojumu izteicis aicinājumu politikas kontekstā. Vaicāts, vai ir bijuši citi gadījumi, kad nav maksāts OIK, Bariss teica, ka uzņēmumam ir klienti, kas nemaksā rēķinus, un OIK ir daļa no rēķina. Tomēr tas, viņaprāt, ir cits jautājums. Viņš atturējās komentēt, ko darītu Latvenergo, ja Liepājas metalurgs tiešām nemaksātu daļu rēķina.
Liepājas metalurga pārstāvji informēja, ka OIK nolemts nemaksāt, kamēr jautājums par OIK tiek atrisināts. Lūgts precizēt, vai jau nākamajā mēnesī netiks apmaksāts Latvenergo rēķins, Terentjevs Nozare.lv teica, ka patlaban ir pieņemts šāds lēmums, taču ir pagājušas tikai trīs dienas. Redzēsim, kā attīstīsies situācija, kā vienosimies, ar kādiem nosacījumiem, kā reaģēs Latvenergo. Protams, viņu reakcija nebūs no labākajām. Tajā pašā laikā vēl starp Latvenergo un Liepājas metalurgu atrodas attiecīgās ministrijas, acīmredzot vēl runāsim kopā, vērtēja Terentjevs.
«Esam gatavi iesaldēt šo rēķina daļu līdz zināmam laika periodam. Mums ir jāredz situācija. Tas ir nevis principa, bet naudas trūkuma dēļ. Apgrozāmo līdzekļu mums vairs nepietiek, lai mēs varētu piedalīties arī šajā varbūt valstij nozīmīgajā projektā - zaļās enerģijas attīstībā. Tādā tempā, kā tas viss notiek, to mēs nevaram atļauties,» norādīja Liepājas metalurga vadītājs.
Viņš norādīja, ka Eiropas Savienībā patlaban ir krīze - 20 metalurģijas uzņēmumi ir vērsušies Eiropas Parlamentā ar lūgumu sniegt oficiālu atbalstu no valsts un pašvaldības puses, un parlaments ir uzdevis Eiropas Komisijai šo jautājumu atrisināt. Savukārt Liepājas metalurgam klāt vēl nāk OIK daļa, kas aug nesaprotamā tempā. Esošo sistēmu viņš vērtējā kā neefektīvu, nesaprotamu un neprognozējamu.
Terentjevs nevarēja atbildēt, cik ilgi OIK netiks maksāta. Vaicāts, vai neuztraucas par Latvenergo sankcijām nemaksāšanas gadījumā, viņš teica, ka ir grūti paredzēt. Runāsim ar Latvenergo, visu laiku esam kontaktā. Sadarbojamies jau labu laiku, un ir bijuši gadījumi, kad Latvenergo atbalstījis.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš arī piedalījās komisijas sēdē, tās laikā iepazīstināja deputātus ar Ekonomikas ministrijas ziņojumu par elektroenerģijas cenu pieauguma risku, bet vēlāk sociālajā tīklā Twitter vērtēja, ka Latvijas lielākā ražotāja paziņojums ir ļoti nopietns signāls. Viņš arī vēstīja: «Trauksme, ko ceļam par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu, nav nekāds joks. Riski ir un būs taustāmi un reāli.»
Sēdē piedalījās arī citu būvmateriālu ražotāju - SIA Cemex un AS Valmieras stikla šķiedra - pārstāvji. Cemex pagājušajā gadā OIK izmaksas bijušas tuvu diviem miljoniem latu, kas veidojot lielu procentu no izmaksām. Savukārt Valmieras stikla šķiedras valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns norādīja, ka ražotājam jāņem vērā ne tikai OIK, bet arī gāzes cenu nenoteiktība. Viņš piebilda, ka eksporta tirgi ir valstis, kurās ir zemāka OIK, līdz ar to konkurentiem ir zemākas izmaksas. Arī viņš uzskata, ka strādājošajiem jāpaaugstina algas. Turklāt, pēc Brutāna domām, cieš ne tikai lielie ražotāji, bet arī mazie.
Savukārt enerģijas ražotāja SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa uzsvēra, ka arī viņas pārstāvētais uzņēmums ir veicis investīcijas, balstoties uz esošo politiku. Investētā summa no 2007.gada sasniedz 70 miljonus latu. Viņasprāt, ir jāredz gan viena, gan otra puse un izmaiņas jāveic sabalansēti.
OIK ir viens no maksājumiem, kas elektroenerģijas tirgus klientiem jāsedz līdz ar elektrības cenu un tīklu maksājumu. Lietotājiem, kas pērk elektrību par regulētu cenu, OIK tajā jau ir iekļauta. Obligātajā iepirkumā elektroenerģiju no ražotājiem iepērk publiskais tirgotājs - Latvenergo - par noteiktu cenu. Gada sākumā Latvenergo iesniedz regulatoram atskaiti par obligātajā iepirkumā iepirkto elektroenerģiju iepriekšējā kalendārajā gadā un aprēķina maksu latos par kilovatstundu, kas jāsedz galalietotājiem proporcionāli savam patēriņam kā OIK. Regulators pārbauda iesniegtos aprēķinus un apstiprina OIK, kas stājas spēkā attiecīgā gada 1.aprīlī.
Kā ziņots, lielie ražotāji ir aicinājuši pārdalīt OIK maksājumus un samazināt to apjomu eksportējošajiem uzņēmumiem.

Tikmēr birža Nasdaq OMX Riga 22. janvārī nolēma nekavējoties apturēt tirdzniecību ar AS Liepājas metalurgs akcijām līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai
* OIK ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, paredzot tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru