ceturtdiena, 2013. gada 17. janvāris

Norvēģijā liels pieprasījums pēc latviešu emigrantiem


Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz Lielbritāniju un Īriju mazinājusies, bet šo valstu vietā aktualizējusies Norvēģija, kas ir otra bagātākā valsts Eiropā pēc Luksemburgas, vadoties pēc IKP, un labprāt uzņem strādniekus arī no Latvijas, raksta laikraksts Neatkarīgā.
Pārsvarā latvieši Norvēģijā strādājot darbus, kurus paši norvēģi izpilda nelabprāt – pieprasījums ir pēc amatniekiem, celtniekiem, krāsotājiem, zemes darbu veicējiem, kā arī darbiniekiem zivrūpniecībā. Savukārt Latvijā arvien vairāk cilvēku apgūstot norvēģu valodu. Viņi mācās, lai aizbrauktu, saņemtu lielāku atalgojumu un sociālās garantijas, kā arī izceļo īslaicīgi, lai nopelnītu līdzekļus kredītu atmaksai, skaidro laikraksts.
Inta Armane (28) Norvēģijā studē tūrisma ekonomiku un Neatkarīgajai stāstījusi, ka latviešu skaits tur esot strauji pieaudzis – gandrīz katrā pilsētā dzīvojot latvieši. Norvēģijas medijos izskanot, ka iebraucēji sekmējot ekonomikas izaugsmi, un, ja vien viņus interesē strādāt, nevis saņemt pabalstus, imigrācija tiekot vērtēta labvēlīgi.
I. Armane par imigrantu iztikas iespējām sacījusi: «Ja viņi nenonāk darba devēja-krāpnieka rokās, par Norvēģijas algu var nomaksāt īri, rēķinus, sadzīves izdevumus un, ja nav kredītu, var atļauties arī iekrāt vai nopirkt jaunāko telefonu.» Viņa esot sastapusi arī daudzus jaunus cilvēkus līdz 30 gadu vecumam, kuri vēloties atgriezties Latvijā un to plānojot darīt, tiklīdz nomaksās dzimtenē ņemtos kredītus.
Norvēģis Sveins Grontveds, kurš nesen sācis Latvijas iedzīvotāju darbā iekārtošanu, laikrakstam pastāstījis, ka parasti atbraucēji strādājot celtniecībā un lauksaimniecībā, arī zivrūpniecībā. Šos darbus paši norvēģi darīt nevēloties. Pēc strādniekiem no Latvijas esot liels pieprasījums, jo vietējie dienā strādājot no pulksten 7 līdz 15.30 (8 stundas), bet atbraucēji – 10 līdz 12 stundu katru dienu, arī nedēļas nogalēs. Viņš atzinis, ka cilvēki atbraucot galvenokārt algas dēļ, bet jāņem vērā arī dārdzība – piemēram, puslitrs alus krogā maksājot 60 līdz 80 norvēģu kronu (5–8 lati).

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru