otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

«Latvijas Dzelzceļa» vadības algu pieaugums: To prasījusi biznesa loģika



Biznesa loģika prasīja, lai «Latvijas Dzelzceļa» vadībai tiktu palielināta alga, jo uzņēmuma vadošie speciālisti saņēmuši 2,5 reizes lielākas algas nekā vadība kopš 2008.gada, kad viņu algas tika samazinātas par 56%, šodien preses konferencē informēja VAS «Latvijas Dzelzceļš» prezidents un valdes priekšsēdis Uģis Magonis.
Viņš skaidroja, ka pirms krīzes viņa alga ir bijusi aptuveni 6000 latu, un tad tā samazināta, lai gan uzņēmuma darbiniekiem tā pat esot pieaugusi, jo uzņēmuma vadība nav pakļāvusies valdības ieteikumam samazināt krīzes laikā algas visiem darbiniekiem par 15%. Magonis norādīja, ka, ja viņa alga netiktu paaugstināta, algas būtu jāsamazina visiem darbiniekiem, jo biznesa loģika prasa, lai uzņēmuma vadītājam būtu augstākais atalgojums kompānijā, un tālāk tā tiek noteikta pēc piramīdas principa. Līdz šim tā bijusi neadekvāti zema - ap 2800 latiem.

Viņš arī norādīja, ka saņem algu dalīti gan kā VAS prezidents, gan valdes uzņēmuma loceklis. Vienlaikus atklāt konkrēti, kādi jauni pienākumi tiek veikti kopš decembra, kad, cik noprotams, palielināta alga, viņš detalizēti neatklāja, vien norādīja, ka, ja valdes locekļa atalgojums būtu adekvāts, viņš prezidenta pienākumus varētu pildīt par simbolisku atalgojumu, taču tā neesot.

Savas algas pašreizējo lielumu viņš neatklāja, tāpat netika atklāti konkrēti nosacījumi, pēc kādiem jaunā alga tiek aprēķināta.

Magonis algu paaugstināšanu skaidroja arī ar faktu, ka līdzīgos un pat mazākos uzņēmumos vadītāju algas ir krietni lielākas. Piemēram, Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma vadītāja alga esot 10 000 eiro (6914 latu). Tāpat Magonis atsaucās uz uzņēmuma pasūtītu neatkarīgu «Fontes» pētījumu par atalgojuma līmeni līdzīgās privātās kapitālsabiedrībās, kur atalgojums esot krietni lielāks.

Magonis arī norādīja, ka viņš nav kalkulējis, cik tieši lielu viņam vajadzētu algu, jo «šis cipars ir radies, lai nesamazinātu algas koncernam». «Ja tomēr algu atkal samazinās, tad jāskatās - par cik. Es jau neiestāšos stingrās pozīcijās. Tas nebija tirgus, mani neaicināja darbā un es neteicu, dodiet man tik... Trīs gadus strādāju ar samazinātu algu. Ja man piedāvātu šo darbu par tādu algu, kāda bija pērnā gada novembrī, es nebūtu gājis. Motivācija bija iepriekšējie sasniegumi un interese par darbu, bet otrais bija solījumi, ka drīz algu samazināšana beigsies,» skaidroja uzņēmuma vadītājs. Magonis šaubījās, vai viņš gribētu strādāt tādā uzņēmumā, kur galvenajiem speciālistiem tiek samazināts atalgojums un viņi sāk streikot vai iet prom.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka «valsts uzņēmuma vadītājs ir visaugstāk atalgotais cilvēks, tas ir skaidrs un tā ir biznesa loģika». Tāpat esot pieejams Valsts kontroles atzinums, ka nedrīkst būt citādāk. Viņš arī atklāja, ka tagadējā atalgojumā uzsvars tiek likts uz prezidenta algu, jo, «kā saprotu, būt valdes loceklim ir nosodījums». Kopumā viņa pārvaldībā esot 1,5 miljardu latu lieli aktīvi.

Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) kā VAS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) akcionārs ir pieņēmusi lēmumu atļaut četriem šī uzņēmuma valdes locekļiem saņemt atalgojumu arī par amatu kapitālsabiedrībā, balstoties uz paša uzņēmuma pasūtītu neatkarīgu pētījumu par atalgojuma līmeni līdzīgās privātās kapitālsabiedrībās, kā arī ievērojot Satversmes tiesas (ST) 2012.gada 8.novembra lēmumu.

Kā biznesa portālam «Nozare.lv» skaidroja SM, lai arī LDz gadījumā amatpersonu amatu nosaukumi paliek līdzšinējie, «šo darbinieku darba pienākumi ir ievērojami mainīti, un prezidenta, kā arī viceprezidentu jaunie darba pienākumi būtiski atšķiras no iepriekšējiem pienākumiem».

LDz struktūra esot noteikta atbilstoši prezidentu padomes locekļu atbildības jomām, kuras vada attiecīgais prezidents vai viceprezidents ar nodalītu struktūru - direkciju vai daļu - pakļautību.

LDz prezidentam un viceprezidentiem ir noteikti konkrēti uzdevumi - finanšu vadība, tehniskā vadība, juridiskā vadība un citi uzdevumi, kas nepārklājas ar valdes locekļa pilnvarām un nav pretrunā ST spriedumam.

Darba līgumi ar LDz prezidentu padomes locekļiem - prezidentu un viceprezidentiem - tikuši noslēgti par pienākumu pildīšanu LDz, ievērojot, ka LDz ir īpaši liela kapitālsabiedrība (apgrozījums 2011.gadā virs 40 miljoniem latu) un tās racionālai pārvaldībai ir nepieciešami vairāki hierarhijas līmeņi, skaidro SM.

LTV raidījums «Panorāma» ziņoja, ka ar šo gadu ievērojami pieaugušas AS «Latvijas Dzelzceļš» (LDZ) vadības algas. Kā liecina raidījuma rīcībā esošā informācija, LDZ prezidenta Uģa Magoņa alga paaugstināta no 2600 latiem līdz 8500 latiem.

LDz valdes locekļi un vienlaikus viceprezidenti Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas un Ēriks Šmuksts līdzšinējo 2400 latu vietā turpmāk saņems 6800 latu mēnesī.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru