Tā secina šodien publiskotās Pasaules Bankas (PB) atskaites autori pētījumā par EU11 sauktajām valstīm – Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Horvātiju.
PB šogad reģionā paredz diezgan anēmisku situāciju – vien 1,3% izaugsmi, un arī to nodrošinās Baltijas paredzamie labie rādītāji. Latvijas ekonomikai PB šogad paredz 3% izaugsmi, Lietuvai – 2,5%, Igaunijai – 3,2%, kamēr Slovēnijā tā turpinās sarukt.
«Produktu un darba tirgus reformas ir izšķirīgas, lai EU11 veicinātu ražīgumu un konkurētspēju,» relīzē raksta PB Nabadzības mazināšanas un ekonomiskās pārvaldības direktore Eiropā un Centrālāzijā Ivonne Tsikata, un blakus biznesa regulējumu vienkāršošanai kā izšķirīgus faktorus min arī valsts dienestu efektivitāti un mazākuma akcionāru aizsardzību pret korporatīvo aktīvu nelietīgu izmantošanu iedzīvošanās nolūkos.
Pētījums sevišķu uzmanību vērš uz sabiedrības novecošanas problēmu, kuras apjoms un sekas EU11 būs lielākas nekā Rietumeiropā. Viens no tā iemesliem ir darba tirgus atšķirības. Proti, EU11 piekļuve darba tirgum ir izteikti nelabvēlīga sievietēm bez augstākās izglītības. Ja lietas labā nekas netiks darīts, tas kopā ar sabiedrības novecošanu šo reģionu tuvākajās desmitgadēs padarīs vēl mazāk konkurētspējīgu un apgrūtinās centienus «pievilkties» pie «vecās» Eiropas dzīves un labklājības līmeņa.
Kā risinājumu šīm problēmām PB iesaka darbaspēka produktivitātes pieaugumu, vienlīdzīgākus spēles noteikumus darba tirgū, kā arī pieprasījumam piemērotāku un augstāku darbaspēka prasmju attīstīšanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru