otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

Izstrādās elektroenerģijas cenu pieauguma risku ierobežošanas plānu



Valdība otrdien atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu kopīgi ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministrijām izstrādāt un līdz 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetam (MK) elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu.
Kā informē ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe, ņemot vērā, ka vēsturiski īstenotās politikas rezultātā tuvākajos gados ir sagaidāms būtisks elektroenerģijas kopējās cenas kāpums, Ministru kabinetā (MK) šodien tika skatīts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvais ziņojums par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to potenciālo ierobežošanu.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādījis: «Lai arī elektroenerģijas cenām ir tendence palielināties visā pasaulē, tomēr elektrības cenu palielinājuma riski Latvijā ir nesamērīgi un var būtiski ietekmēt visas ekonomikas konkurētspēju. Cenu kāpuma riskus pamatā nosaka elektrības izmaksu sasaiste ar gāzes cenu, jo gandrīz trešdaļa elektroenerģijas tiek saražota gāzes koģenerācijā un tās atbalstam jau pašlaik patērētāji maksā klāt gandrīz vienu santīmu pie elektroenerģijas tirgus cenas. Arī atbalsta formula daudziem «zaļās enerģijas» ražotājiem ir saistīta ar gāzes cenu. Gāzes cenas pieauguma dēļ nākamā gada 1.aprīlī obligātā iepirkuma komponente palielināsies līdz 1,93 santīmiem par katru kilovatstundu. Tādēļ EM informatīvajā ziņojumā sniedz izvērstu analīzi par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem, lai valdībai un sabiedrībai būtu pilnīgs priekšstats par reālo situāciju. Valdībai jābūt gatavai tos sistemātiski novērst gan ar vēsturiskā atbalsta sistēmas pārskatīšanu, jaunas atbalsta sistēma izstrādi, gan ar citiem pasākumiem, lai elektrības cena neapdraudētu mūsu uzņēmēju konkurētspēju, darbavietas, iedzīvotāju maksātspēju un nepadziļinātu sociālās problēmas sabiedrībā. Šie jautājumi ir jārisina starpnozaru un starpministriju dialogā, lai panāktu iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm sabalansētāko risinājumu.»

Ziņojumā norādīts, ka, pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai Latvijā, laika posmā līdz 2020.gadam, salīdzinot ar 2012.gadu, vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%, t.sk. mājsaimniecībām par 53%, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par 63% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem par 73%.

Nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu (OIK) maksājumi. Pašlaik tos proporcionāli maksā visi lietotāji - gan mājsaimniecības, gan mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), gan lielie energoietilpīgie ražotāji, tostarp AS «Liepājas metalurgs», AS «Latvijas Finieris», AS «Valmieras stikla šķiedra», SIA «CEMEX» un tml..

Cenu pieaugums atstāj ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju gan Eiropas Savienībā (ES), gan starptautiskā mērogā. Diemžēl elektroenerģijas cenu pieaugumam risku mazināšanai nav vienkāršu risinājumu. Tāpēc tā vietā, lai diskutētu par OIK maksājumu pārdali no vienas patērētāju grupas uz citu, EM uzskata, ka problēma ir jārisina plašāk - kā primāro izvirzot nevis OIK maksājumu pārdali, bet gan OIK maksājumu samazināšanu ilgtermiņā kopumā. EM skatījumā jāizvērtē arī iespējas sniegt atbalstu maznodrošinātākajiem elektroenerģijas patērētājiem, norāda Grūbe.

Ņemot vērā, ka elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums atstātu plašu ietekmi uz ekonomiku, tajā skaitā pievienotās vērtības radīšanu, EM uzskata, ka pēc iespējas ātrāk nepieciešams ieviest tādas politikas izmaiņas, kas nodrošinātu politiku līdzsvaru, lai Latvija vienlaikus varētu sasniegt ne tikai 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, bet vienlīdz veiksmīgi nodrošināt arī ekonomikas konkurētspējas attīstību un novērst iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos.

Ņemot vērā priekšlikumu, sadarbojoties vairākām ministrijām izstrādāt elektroenerģijas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu, Ministru kabinets šodien uzdeva EM sadarbībā ar FM līdz 2013.gada aprīlim iesniegt izvērtējumu par iespējām izveidot obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas izmaksu kompensācijas mehānismu, tostarp paredzot daļu finansējuma no publiskajiem resursiem, izvērtējot atbilstību ES valsts atbalsta nosacījumiem.

Savukārt sadarbībā ar Valsts kanceleju un Tieslietu ministriju tiks veikts pasākumu izvērtējums attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas maiņu no tiesiskās paļāvības aspekta.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana