trešdiena, 2013. gada 9. janvāris

Ivars Godmanis: Prognoze 2013.gadam


Galvenais notikums: Vai Latvija iestāsies eirozonā?
Ivars Godmanis: Prognoze 2013.gadam

Pozitīvais no iestāšanās:

1.    Latvija beidzot varētu apdrošināties Eiropas Centrālā bankā pret graujošajām, regulārajām banku krīzēm (Banka Baltija, Rīgas Komercbanka, Parex, Krājbanka), ko pamatā izsauca darbošanās ar nerezidentu naudām.

Citādi jauna banku krīze atkal liks aicināt palīgā Starptautisko Valūtas fondu ar visām no tā izrietošām sekām.

2.    Saņemot savas algas un citus ieņēmumus eiro, iedzīvotājiem vairs nebūtu «jāuztraucas » par savu spēju maksāt savas kredītsaistības eiro valūtā par dzīvokļiem un mājām.

3.    Maznodrošinātiem iedzīvotājiem, saņemot pensijas un pabalstus eiro, nebūtu «jābaidās» par spēju arī turpmāk nopirkt lētākas mantas(drēbes u.c.) un samaksāt par apkuri un elektrību, ko Latvija pamatā importē, maksājot eiro /vai dolāros/.

4. Uzņēmējiem dzīve kļūtu paredzamāka un stabilāka, kas rosinātu investīciju palielināšanos, t.sk no ārzemju investoru puses. Tas kopumā palielinātu tik vajadzīgo darbavietu skaitu, nobremzējot prombraukšanu no Latvijas un uzlabotu arī vietējo pirktspēju.

Bet ir arī negatīvais:

1. Latvijai tāpat kā Igaunijai, būtu jāpiedzīvo īslaicīgs cenu kāpums, kura iespaidu valdībai būtu jāmēģina mazināt īpaši maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

2. Latvijai tāpat kā Igaunijai ar savu «pienesumu» (ap 200 milj.eiro) būtu jāpiedalās kopējos eirozonas stabilizācijas mehānismos (t.sk. Eiropas Stabilizācijas fondā). Tiesa, nepieciešamības gadījumā Latvija tad pati varētu arī saņemt palīdzību no šiem mehānismiem.

2.Otrs svarīgs notikums: Cik lielā apmērā Latvija saņems ES struktūrfondus un maksājumus lauksaimniecībai, zivsaimniecībai turpmākajos septiņos gados?

2.1.Neskatoties uz domstarpībām ES dalībvalstu starpā 2013. gadā tomēr tiks pieņemts ES 2014-2020. gadu kopbudžets, no kura Latvijai jāizcīna taisnīgs finansējums:

- lauksaimniecībai ( kurš tiešmaksājumos 2017.g. var būt robežās no 172 eiro/ha līdz 196 eiro/ha, salīdzinot ar 96eiro/ha 2013.g.),

- kohēzijai ( kas var būt robežās no -10 % līdz 0% izmaiņām attiecībā pret 2007-2013g. saņemto struktūrfondu kopējo daudzumu).

/Tā kā kopumā ES maksājumi lauksaimniecībai un kohēzijai samazināsies , tad Latvija nākamajos 7 gados , pareizi mantojot ES maksājumus, neapšaubāmi ātrāk tuvosies ES vidējam līmenim. Tomēr augšējās robežas vēl jāizcīna./

2.2. Atšķirībā no pašreizējā ES fondu apguves perioda, Valdībai 2014. gadā ar Eiropas Komisiju būs jānoslēdz Partnerattiecību un investīciju vienošanās, kas daudz striktāk noteiks , ka ES līdzekļus varēs izmantot:

- uzņēmējdarbības, konkurentspējas paaugstināšanā, gan eksportētājiem, gan tiem, kas darbojas iekšējā Latvijas tirgū / kurš pēc iestāšanās ES ir būtiski samazinājies aizbraukušo strādnieku un pircēju dēļ/. Vienā vārdā - ES naudu būs jānovirza vairāk biznesa vides uzlabošanai, uzņēmumu darbības uzsākšanai un stimulēšanai,

- transporta, satiksmes un IT komunikāciju attīstīšanai, kur lielākā uzmanība būs jāpievērš lielo un reģionālo ceļu turpmākai rekonstrukcijai, īpaši mazinot Latvijas reģionu atšķirības ( kā to arī paredz Nacionālais plāns: atšķirību reģionu attīstības indeksos mazināt no 42,5% 2009.g. līdz 35% 2020 g.). Tiesa, šiem mērķiem nauda plānota mazāka kā tagad.

- arodizglītības un mūžizglītības uzlabošanai, tās tieši sasaistot ar darba tirgus pieprasījumu, neturpinot sagatavot tirgum vairs nevajadzīgus «speciālistus».

- zinātnei un pētniecībai, taču tās ciešāk piesaistot tieši Latvijas tautsaimniecības un uzņēmējdarbības vajadzībām un pieprasījumam,

- energoefektivitātes (t.sk. dzīvokļu un māju siltināšanai) paaugstināšanai,

- vides piesārņojumu mazināšanai un atkritumu šķirošanai un savākšanai,

- sociālās atbalsta sistēmas ( t.sk. pabalstu u.c.) koncentrēšanai tieši uz maznodrošinātajiem , samazinot atbalsta saņēmēju skaitu un mazinot vēlmi paildzināt bezdarbnieka statusu.

3.    Problemātiskākās lietas 2013.gadā.

3.1.    Valdībai būs jānobalansē starp vēlmi uzsākt «ekonomisko izrāvienu» un ES prasības izpildi, turpinot mazināt budžeta deficītu līdz -0,5% IKP 2015g. -2017.g.

3.2.    Valdībai būs jāturpina «uzmanīga» algu paaugstināšana valsts sektorā strādājošiem (ārstiem, skolotājiem, policistiem), lai tie kaut cik tiktu līdz eksporta jomās strādājošiem, lai ekonomikai turpinot augt, neveidotos lielākas ieņēmumu «šķēres» starp eksportā un vietējā tirgū strādājošiem .

3.3.    Valdībai pēc ilgāka laika būs jāatjauno vismaz mazāko pensiju indeksācija, tādējādi cenšoties panākt, ka ekonomikas izaugsmi reāli sāks just liela un maznodrošināta sabiedrības daļa. Vienlaikus 2013.g. būs līdz 4% jāpalielina iemaksas pensiju otrā līmenī, lai tagad strādājošiem augtu pārliecība par nodrošinājumu vecumdienās.

Tiesa, gan indeksācijas lielums , gan iemaksas palielinājums būs jāsamēro ar Valdības apņemšanos arī turpmāk mazināt budžeta deficītu ( līdz -0,5% IKP 2015.g),

3.4. Valdībai būs jāatrod veids, kā mazināt zaudējumus tiem uzņēmējiem laukos, kas vēl turpina saņemt drīz izbeidzošās subsīdijas alternatīvās enerģijas ražošanā (biogāzei, u.c.), palīdzot tiem pārorientēties citu produktu ražošanā.

3.4.    Valdībai būs jāuzsāk darba spēka tirgus pieprasījumam neatbilstošo arodizglītības iestāžu un augstskolu programmu slēgšanu un pārorientāciju.

Valdībai būs jāuzsāk arī zinātnes iestāžu reformu ar mērķi panākt zinātnes un pētniecības ciešāku sasaisti ar Latvijas tautsaimniecības prasībām, nesadrumstalojot gan ES, gan valsts finansu atbalstu.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru