otrdiena, 2013. gada 15. janvāris

Igaunijas Banka: eiro stiprinās uzticību Latvijai



Eiropas centrālā valūta Latvijai ir vajadzīga. Tā uzskata Igaunijas Centrālās bankas viceprezidents Ilo Kāsiks. Vienlaikus viņš pauž viedokli - nekas ļauns nenotiks, ja Latvijā eiro neieviesīs jau nākamgad, kā patlaban tiek plānots. Valstij ir jāiekļaujas Māstrihtas kritērijos, bet izvēle par eiro ir jāizdara Latvijai pašai.
Atskatoties uz pēdējiem diviem gadiem, kopš Igaunijā ieviests eiro, Kāsiks intervijā Latvijas radio atzina, ka valūtas maiņa kaimiņvalstī bijusi veiksmīga gan tehniski, gan ekonomiski.

«Igaunijas ekonomikai un ekonomikas politikai uzticas daudz vairāk. Arī sabiedrības atbalsts eiro ir diezgan liels.»

Loģisks nākamais solis

Kāsiks neuzskata, ka Igaunijā notikušas būtiskas izmaiņas, kopš tā kļuvusi par eirozonas valsti. Drīzāk tas bijis loģisks nākamais solis tās stratēģijas ietvaros, kas piekopta kopš 90.gadu sākuma, kad Baltijas valstis atguva neatkarību.

Tā kā Igaunijas krona jau bija piesaistīta eiro, kaimiņvalsts ekonomikā valūtas maiņa neko daudz nemainīja. Tomēr tas palīdzēja stiprināt uzticību.

Iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā

Runājot par suverenitāti, Kāsiks sacīja: «Patiesība ir tāda - vienīgais, ko nodevām kopienas institūciju rokās, bija monetārā politika. Attiecībā uz to lēmumus tagad pieņem Eiropas Centrālā banka, bet, protams, mēs esam daļa no tās.»

Daļu pilnvaru esam atdevuši centram, taču esam arī daļa no centra.

«Ieguvēji ir visi. Kad krona bija piesaistīta eiro, būtībā arī tad mēs nepieņēmām lēmumus par monetāro politiku.»
Tagad Igaunija ir pārstāvēta Eiropas Centrālās bankas padomē. Tai nav nacionālo interešu, tās locekļu uzdevums ir domāt par eirozonu kopumā.

Cenas kāpa, taču ne ilgstoši

Atskatoties uz eiro ieviešanu Igaunijā, Kāsiks norādīja, ka iedzīvotājiem bija ļoti svarīgi, vai valūtas maiņas rezultātā pieaugs cenas. Statistika liecina, ka eiro ieviešanas dēļ cenas kāpa par 0,2-0,3%.

«Protams, ir skaidrs, ka dažas cenas kļuva augstākas. Bet tas bija vienreizējs šoks, nevis ilgstoša parādība.» Tas notika brīdī, kad Igaunijas ekonomika diezgan strauji atkopās un inflācija bija augsta arī citu iemeslu dēļ, piemēram, naftas cenu dēļ.

Jāseko līdzi arī pašiem

Kaimiņvalsts centrālās bankas pārstāvis uzskata, ka saistībā ar cenu līmeņa stabilitāti daudz var darīt arī paši iedzīvotāji un patērētāju aizsargi. «Labākais, kā novērst negodīgu rīcību, ir cilvēkiem pašiem sekot līdzi cenām, ziņot par pārkāpumiem un

kaunināt tos, kas izmanto eiro ieviešanu cenu paaugstināšanai.

No tā uzņēmumi baidās visvairāk. Vismaz tie, kas darbojas konkurences apstākļos.»
Nekas ļauns nenotiks

Runājot par Latviju - paredzēts, ka pie mums eiro ieviesīs pēc gada, taču sabiedrībā valda skepse par to, - Kāsiks norādīja, ka nenotiks nekas slikts, ja Latvija eirozonai nepievienosies 2014.gada sākumā.

Arī Igaunijā pirms eiro ieviešanas bija līdzīgas diskusijas sabiedrībā.

«Vienmēr varam uzdot to pašu jautājumu - ja mēs nepievienojamies, vai notiks kas slikts? Jāsaka, ka tas nav atkarīgs no izmantotās valūtas - tas ir vairāk jautājums par to, vai iedzīvotāji, uzņēmumi, tirgi uzticas valsts ekonomiskajai politikai.»

Igaunijas centrālās bankas pārstāvis pauda viedokli, ka Latvija šajā ziņā ir padarījusi labu darbu; ja tas tā turpināsies, tad valūtas veidam nebūs būtiskas nozīmes.

Skatoties ilgtermiņā, domāju, ka arī latviešiem būtu vajadzīgs eiro.

Mūsu pašu izvēle

Vaicāts, vai Brisele varētu Latvijai nedot zaļo gaismu eiro ieviešanai, ņemot vērā sabiedrības negatīvo noskaņojumu, Kāsiks sacīja, ka no ekonomiskā skatu punkta valstij ir jāiekļaujas Māstrihtas kritērijos, bet izvēle par eiro ieviešanu ir jāizdara Latvijai pašai.

«Ja striktās prasības ir izpildītas, tad valsts var iestāties eiro zonā, bet galu galā tas ir Latvijas iedzīvotāju un viņu ievēlēto politiķu lēmums. Galīgā izvēle ir jāizdara jums pašiem. Eiropas Komisijas konverģences ziņojums ir tikai par to, vai kritēriji ir vai nav izpildīti.»

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana