piektdiena, 2013. gada 4. janvāris

Ēku siltināšana no frontes līnijas Rīgā


Aizvadītā gada pēdējās dienās ar neviltotu izbrīnu iepazinos ar Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša pēkšņas apgaismības pilno publikāciju «Vislētākā enerģija ir tā, kuru mēs netērējam». Ar nožēlu jāsecina - šis ir kārtējais apliecinājums, ka mūsu valstī augsta līmeņa un atbildības amats nav tieši saistīts ar zināšanām uzticētajā nozarē.
Vēlos uzsvērt, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums apkurei tieši nav saistīts ar ēku siltināšanu. Siltumenerģijas izmaksas ir augstas un, kā jau vairākkārt esmu norādījis publikācijās 2011. un 2012.gadā (piem. «Ēku siltināšana Rīgā – mīti un realitāte», 27.februāris 2012.g. u.c.), tās turpinās augt. Maksājuma slogs turpinās palielināties, tāpēc vienīgais ilgtermiņa risinājums dzīvokļu īpašniekiem ir mazināt siltuma maksājumu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai. Tas ir vienīgais ilgtermiņa solis, kurš ne vien samazina maksājumu par siltumu, bet arī, veicot kvalitatīvu renovāciju, paaugstina dzīves kvalitāti.

Savukārt PVN samazinājums ietekmētu šodienas maksājumu ikvienam siltuma patērētājam. Samazinoties rēķinam par siltumu, tas neizslēdz nepieciešamību ilgtermiņā mazināt izmaksas ar ēkas siltumnoturības paaugstināšanu. Par populistisku nodēvēt aicinājumu jau šobrīd samazināt siltumenerģijas maksājumu apmēru ir vēl lielāks populisms. Lai gan lētākā enerģija ir tā enerģija, kuru netērējam, valstij būtu jāiesaistās cenas samazināšanā tai enerģijai, kuru nevaram netērēt.

Norādot uz SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» apsaimniekotajiem 70% no Rīgas daudzdzīvokļu ēkām un norādēm uz tā «neizdarību», mums būtu jāsecina, ka atlikušajos 30% siltināšanas programma tiek realizēta būtiski labāk. Tas tā nav. Ēkām, kuras spējušas nodibināt dzīvokļu īpašnieku kopību un dzīvokļu īpašnieku sapulcēs lemt par ikvienu ēkas uzturēšanā nozīmīgu jautājumu, šie rādītāji ir tikai mazliet labāki. Tas nozīmē, ka Rīgai raksturīgās siltināšanas īpatnības ir reālas, nevis izdomātas.

Neizprotu Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra zināšanu īpatnības, kuras ļauj apgalvot, ka apsaimniekotājs bez dzīvokļa īpašnieku lēmuma var veikt daudz dažādus darbus. Gribu uzsvērt, ka lēmumu par sava mājokļa siltināšanu un attiecīgi arī šo darbu apmaksu, var pieņemt tikai un vienīgi paši dzīvokļu īpašnieki. Ne pašvaldība, ne «Rīgas namu pārvaldnieks» un vēl jo vairāk EM Parlamentārais sekretārs nevar šo procesu uzsākt «piespiedu kārtā», ja dzīvokļu īpašnieki to nevēlas vai nav gatavi segt ar siltināšanu saistītos izdevumus. Taču ir jāsaprot, ka dzīvojamo ēku siltumefektivitātes paaugstināšanas programma, īpaši ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, ir vienīgais un nepieciešamais instruments, lai dzīvokļu īpašnieka maksājumi ilgtermiņi samazinātos un dzīves kvalitāte paaugstinātos. Bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas, bet pēc tam informējot, veicami tikai avārijas darbi, uz tiem neattiecas ēkas siltumefektivitātes paaugstināšana.

Ja cienījamais ekonomikas ministrijas pārstāvis savā pēkšņajā apgaismībā par privātīpašumā esošu dzīvokļu apsaimniekošanu, ir iedomājies, ka apsaimniekotājs piespiedu kārtā var iekļaut ēkas uzlabošanas darbus nākamajam gadam, izstrādājot nākamā gada tāmi, un vienpersoniski to veikt, atgādināšu, ka tāmes projekts ir tikai provizorisks apsaimniekotāja piedāvājums. Arī šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem jāsanāk kopā un jālemj par piedāvājuma pieņemšanu vai izmaiņām tajā. SIA «Rīgas namu pārvaldnieks», neraugoties uz to, ka likumdošana to nepieprasa, katram dzīvokļa īpašniekam izsūta tāmes projektu. Uzņēmuma apsaimniekotajās ēkās notikušas simtiem kopsapulces, kurās īpašnieki ir apsprieduši apsaimniekotāja piedāvājumu, un, pretēji piedāvātajam, lēmuši pret nepieciešamo remontdarbu veikšanu.

Vēlreiz uzsveru - tikai dzīvokļu īpašnieki ir tie, kuri var pieņemt lēmumu par to vai citu darbu veikšanu, jo jebkuru remontdarbu finansēšana notiek no dzīvokļu īpašnieku maciņiem.

Jā, mēs gatavojam priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos par ēku komplekso remontu, ar mērķi normatīvajos aktos noteikt algoritmu, kas ļautu mājas pārvaldniekam izlemt par siltināšanu. Ja apsaimniekotājs izvērtē, ka mājas energozudumi ir lielāki par pieļaujamajiem un izvērtē izmaksas pēc konkrēta algoritma, ietverot tajā arī mājas tehniskā stāvokļa kritērijus, lai māja tuvākajā laikā nesabruktu, tad viņš būtu tiesīgs pieņemt vienpersonisku lēmumu par renovāciju. Bet tā nedrīkst būt kā panaceja katras otrās Rīgas ēkas glābšanai un siltumenerģijas patēriņa samazināšanai. Vairākkārtēji esam tikušies ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, kur ir solītais rezultāts?

Uzreiz pēc ēkas siltināšanas maksājumu slogs nemazināsies. Tas, neraugoties uz siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, visdrīzāk paliks tai pašā līmenī vai pat pieaugs, jo rēķinos būs iekļautas remontdarbu izmaksas. Līdzekļu ekonomija būs jūtama tikai pēc remontdarbu izmaksu pilnīgas nosegšanas.

Turklāt, lemjot par ēkas siltināšanu, nedrīkst aizmirst, ka neraugoties uz to, ka kredītu darbu veikšanai ņem apsaimniekotājs, bankas vēlas, lai par siltināšanu lēmums tiktu pieņemts nevis ar 50% + 1 balss, bet ar kvalitatīvu vairākumu – ar vismaz 65 – 70% balsu un dzīvokļu maksājumu maksājuma disciplīna iepriekšējo 12 mēnešu laikā nedrīkst būt sliktāka par 85%. Ja šie nosacījumi netiek izpildīti, bankas finansējums netiek piešķirts.

Pēdējā pusotra gada laikā SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» darbinieki ir piedalījušies vairāk kā 600 sapulcēs par ēku siltināšanu. Rezultātā, pavasarī, neraugoties uz to, ka atsevišķos iepirkumos par ēku renovāciju nav pieteicies neviens uzņēmējs, pirmās mūsu klientu ēkas tiks kompleksi nosiltinātas.

Tāpēc aicinu kvalificētus valsts pārvaldes ierēdņus domāt par efektīviem risinājumiem ēku siltināšanas veicināšanai, kā arī efektīvu Eiropas līdzfinansējumu sadalījumu, turpinot popularizēt ēku siltumefektivitātes paaugstināšanu.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru