ceturtdiena, 2013. gada 17. janvāris

Dombrovskis atzīst, ka krīzes pārvarēšana nesa arī ēnas puses



Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.
Toreiz bija jāpieņem stratēģiski lēmumi, kā pārvarēt krīzi, vai devalvēt nacionālo valūtu, atminējās premjers. Viņš atzina, ka Latvija ir maza ekonomika, vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir kredīti eiro, tādējādi devalvācijas iespēja tika atmesta un tika nolemts veikt strukturālas reformas, kas ietvēra fiskālo konsolidāciju, ekonomikas stimulācijas pasākumus un sociālās drošības tīklu iedzīvotājiem.
Dombrovskis atzīmēja, ka, sakārtojot valsts finanses, lielāko daļu jeb divas trešdaļas veidoja izdevumu samazināšana, bet vienu trešdaļu - nodokļu paaugstināšana. Tika paaugstināti gandrīz visi nodokļi, sacīja premjers, atzīstot, ka grūti nosaukt kādu nodokli, kas netika paaugstināts. Tagad, uzlabojoties valsts budžeta situācijai, pievienotās vērtības nodoklis gan atkal nedaudz samazināts, sākta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana.
Premjers arī atzina, ka krīzes laikā auga ēnu ekonomika - sabiedrības reakcija uz nodokļu paaugstināšanu bija nevēlēšanās maksāt nodokļus. Taču, atkāpjoties krīzei, arī ēnu ekonomika samazinās.
Nodokļu paaugstināšanas laikā bija vajadzīgi arī mehānismi, kā stimulēt ekonomiku. Lai to panāktu, tika sekmēta Eiropas Savienības fondu apguve, kā arī tika ieviesta eksporta kredītu garantiju sistēma, lai palīdzētu eksportētājiem. Noritēja arī darbs administratīvo šķēršļu mazināšanai. Premjers domā, ka krīze palīdzēja mainīt publiskās pārvaldes domāšanu, motivējot tajā strādājošos vairāk domāt par to, kā palīdzēt.
Krīzes pārvarēšanas laikā būtisks bija arī sociālās drošības tīkls, tostarp arī pagaidu darbu programma, kas palīdzēja pārdzīvot laiku, kad valstī bija augsts bezdarba līmenis. Bezdarba līmenis ir būtiski samazinājies, bet tas joprojām ir gana augsts un ir jāstrādā, lai to samazinātu, atzina premjers.
Viņaprāt, no Latvijas pieredzes krīzes pārvarēšanā var mācīties, ka finanšu stabilitāte ir priekšnoteikums ekonomiskai izaugsmei. Ja ir finanšu stabilitāte, bankas sāk kreditēt, uzņēmumi sāk investēt sāk, pilsoņi sāk tērēt.
Dombrovskis atzina, ka Latvija īstenoja vislielākos taupības pasākumus no 27 Eiropas Savienības valstīm, bet tagad mūsu valsts ir visstraujāk augošā valsts 27 Eiropas Savienības valstu vidū. Tātad nav pretrunas starp taupību un izaugsmi, rezumēja Latvijas Ministru prezidents.
Viņš arī salīdzināja Latvijas un Grieķijas situāciju, norādot, ka Grieķijā krīze sākās salīdzinoši maigi, taču valdība nerīkojās pietiekami strauji, tādējādi krīze arvien padziļinājās. Ja Latvijā apmēram divas trešdaļas no konsolidācijas pasākumiem veidoja izdevumu samazināšana, tad Grieķijā - aptuveni pusi, salīdzināja premjers.
Dombrovskis atzina, ka joprojām ir karstas debates pasaules ekonomistu vidū par to, vai Latvijas pieredze ir veiksmes stāsts un vai valūtas devalvācija nebūtu bijis labāks risinājums eksporta balstīšanai un mazākai recesijai. Statistika liecina, ka eksporta jomā pērn labākie rādītāji ir Baltijas valstīm, Bulgārijai un Slovākijai - valstīm, kur ir fiksēts valūtas kurss vai eiro. Tikai pēc tam seko Polija, kurā ir peldošais valūtas kurss, norādīja Dombrovskis.
Premjers arī informēja, ka pērn Latvijas tautsaimniecība augusi par aptuveni 5%, kamēr šogad tiek prognozēts 3,7% iekšzemes kopprodukta kāpums.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru