trešdiena, 2013. gada 30. janvāris

Cilvēki, kas strādā par minimālo algu, nākotnē saņems «nabadzības pabalstu»



Patlaban minimālo algu pelnošs četrdesmitgadnieks 2035.gadā pensijā no pirmā un otrā pensiju līmeņa kopā saņems 111 latus, ar šādiem Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem aģentūras LETA, «SEB bankas» un LM rīkotajā diskusijā šodien iepazīstināja «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Ja minimālās algas saņēmējs vēl būs ieguldījis arī trešajā pensiju līmenī, tad viņa nākotnes pensija tiek lēsta 130 latu apmērā.

Rudzītis atzīmēja, ka patlaban diezgan daudzi Latvijā saņem minimālo algu. Saskaņā ar optimistisko scenāriju minimālās algas saņēmējam nākotnes pensija būs 111 lati, kas ir krietni zemāk nekā vidējā bruto alga un nekā vidējā vecuma pensija patlaban. Ja 40 gadus vecs cilvēks, kas algu saņem aploksnē, tagad legalizētu savus ienākumus un maksātu nodokļus no visas algas, tad pensija no 111 latiem varētu «aizvilkt» līdz 180 latiem, kas pašlaik ir vidējā pensija valstī, lēsa eksperts.

«Cilvēki, kas saņem minimālo algu, pakļauj sevi nabadzības pabalstam, ko būs grūti nosaukt par kaut cik saprātīgu pensiju,» sacīja «SEB bankas» eksperts.

Pēc viņa teiktā, protams, var pieļaut, ka šie cilvēki kaut ko uzkrās arī trešajā pensiju līmenī. Taču Rudzītis aicināja būt reāliem un atzina, ka cilvēki, kas saņem minimālo algu, nevar vai negrib neko uzkrāt - tie, kas patiešām saņem minimālo algu, līdzekļu trūkuma dēļ krāt nevar, bet tie, kas saņem algu aploksnē, krāt negrib. «Visu to, ko nopelnam, tagad arī notērējam,» teica Rudzītis, norādot, ka par to liecina bruto ietaupījumu likme.

Bruto ietaupījumu likme ir tā daļa no kopējiem bruto ieņēmumiem, kas netiek iztērēta gala patēriņam. Statistika liecina, ka Eiropā cilvēki novirza uzkrājumiem vidēji virs 10% ieņēmumu, kamēr Latvijā un Lietuvā situācija ir daudz sliktāka. Nedaudz labāka - virs 5% - bruto ietaupījumu likme ir Igaunijā.

«SEB banka» sadarbībā ar LM aplēsusi vidējo nākotnes pensijas apmēru četrdesmitgadniekam. Aprēķins veikts, pieņemot, ka 1970.gadā dzimusi persona pensijā dodas 2035.gadā 65 gadu vecumā, tai ir 40 gadu darba stāžs un persona piedalās pensiju otrajā līmenī kopš tā darbības sākuma. Sākot ar 2010.gadu, šī persona ik gadu 5% no algas novirza trešajā pensiju līmenī. Reālais ienesīgums otrajā un trešajā pensiju līmenī ir 3%. Aprēķins veikts, pieņemot, ka ir stabila, mērena ekonomikas izaugsme un algu pieaugums, kā arī neliels inflācijas līmenis. Dzīves ilgums pēc 65 gadu vecuma atbilstoši «Eurostat» demogrāfijas prognozēm.

Saskaņā ar šo aprēķinu 2035.gadā vidējās algas saņēmējam vecuma pensija no pensiju pirmā un otrā līmeņa kopā Latvijā būs 380 eiro (267 lati), Lietuvā - 311 eiro (219 lati), Igaunijā - 526 eiro (370 lati). Ja cilvēks būs ieguldījis arī trešajā pensiju līmenī, tad vidējās algas saņēmējam vecuma pensija 2035.gadā Latvijā būs 444 eiro (312 lati), Lietuvā - 370 eiro (260 lati), Igaunijā - 627 eiro (441 lati).

Ja pensiju veidos tikai pirmais un otrais līmenis, tad aizvietojamība pensijas saņēmējam Latvijā būs 42% no pirmspensijas algas, Lietuvā - 35%, Igaunijā - 43%. Savukārt, ja persona būs ieguldījusi arī trešajā pensiju līmenī, tad aizvietojamība pret pirmspensijas algu Latvijā būs 49%, Lietuvā - 42%, Igaunijā - 51%.

«SEB bankas» eksperts rezumēja, ka Igaunijā situācija izskatās labāk nekā Latvijā un Lietuvā gan tāpēc, ka mūsu kaimiņvalstī algu līmenis ir augstāks, gan arī tāpēc, ka otrajam pensiju līmenim tur ir lielāka loma.

Rudzītis gan atzīmēja, ka šie kopā ar LM veiktie aprēķini ir hipotētiski un nav jāuztver kā akmenī iecirsts cipars. «Tas ir diezgan liels izaicinājums noteikt, kāda būs saulainā un ne tik saulainā tāle,» rezumēja bankas sociālekonomikas eksperts.

Nākotnes pensija aplēsta četrdesmitgadniekiem, jo nav pārliecības, ka tie, kas tagad sāk darba gaitas, arī baudīs šo pašu pensiju sistēmu. Pensiju sistēma mainās, un cilvēka darba mūža gaitā nomainās pilnībā, atzina eksperts.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru