Jaunais Android 4.1 “virtuālais asistents” darbojas ievērojami ātrāk, nekā Siri (video)

Salīdzinot iOS 6 beta versijā iekļauto Siri ar jauno Google Android 4.1 balss komandu sistēmu, redzams visai uzkrītošs Android 4.1 pārsvars.

Abu aplikāciju salīdzinājumu var redzēt video.
Jāņem vērā, ka abos telefonos ir uzstādīta vēl neiznākusi OS versija, taču pašlaik Android uzvar gan ar dabiskāku balss skanējumu, gan spēju ātrāk atrast atbildes uz jautājumiem.

Atbilžu formāts gan ir gaumes jautājums – Android 4.1 atbildes ir izteikt lakoniskākas, kamēr Siri tērē laiku plašākām atbildēm.

Google Play pieejamo aplikāciju skaits sasniedzis 600 000

Google I/O 2012 keynote laikā paziņoja, ka sasniegts kārtējais zīmīgais skaitlis Android attīstībā – Google Play Store pašlaik pieejamas vairāk, nekā 600 tūkstoši aplikāciju.

Pašlaik Google Play Store bezmaksas aplikācijām var piekļūt Android ierīču lietotāji 190 pasaules valstīs, bet maksas aplikācijām – 132 valstis.

Android lietotāji no Play Store (agrāk Android Market) esot kopumā veikuši veikuši vairāk, nekā 20 miljardus lejupielāžu.

Svarīgs iemesls šo skaitļu paziņošanai ir fakts, ka Apple App Store pašlaik ir vairāk, nekā 650 000 aplikāciju un šim paziņojumam jānorāda, ka Google Play Store tuvojas Apple App Store sasniegtajam līmenim.

Draugiem.lv: Latvijas facebook lapas rezultāti nav goda lieta valstij

Nu jau pusgadu kā Latvija uzsākusi komunikāciju sociālajā tīklā Facebook, kad Latvijas Institūts (LI) izveidoja oficiālu lapu If you like Latvia, Latvia likes you ar mērķi līdz gada beigām piesaistīt 100 000 sekotāju, šobrīd lapai seko 27 000 cilvēku.
LI sabiedrisko attiecību projektu speciālists Kārlis Pots portālam pastāstīja, ka, viņaprāt, sekotāju skaits ir adekvāts Latvijas mērogam un lapai sokas labi. "Mēs visu laiku domājam par nākotnes plāniem un dažādiem uzlabojumiem. Patlaban tur ir parādījušies daudz jauninājumu, kas apmierina arī Valsts kanceleju, kas ir daļa no mūsu komandas," stāstīja K. Pots.
Viņš gan piebilda, ka precīzāka informācija būs tikai jūlija sākumā, kad tiks veikta pirmā pusgada analīze par to, kas paveikts un kas vēl jāpaveic.
Tai pat laikā, portāla Draugiem.lv sabiedrisko attiecību vadītājs Jānis Palkavnieks uzskata, ka šādi rezultāti ceļ neslavu Latvijai.
"Ņemot vērā reklāmas kampaņas lapas palaišanas brīdī – video, vides reklāma, par to runāja visi mediji – un tagad ir tikai 27 000 sekotāju, tas šķiet mulsinoši. Jo vairāk tādēļ, ka aptuveni 90% no tiem ir latvieši. Plānotā ārzemnieku auditorija nav sasniegta un tas liek domāt, ka ar lapu pašos pamatos kaut kas idejiski nav kārtībā," apgalvoja J. Palkavnieks. Viņš par piemēru min kāda Saldus apavu veikaliņa Draugiem.lv lapu, kurai vien jau ir 35 000 sekotāju.
"Vai nu komunikācija ar sekotājiem ir bijusi neveiksmīga, vai pati lapa ir neizdevusies, tomēr tikai 27 000 sekotāju.. Tā nav tāda goda lieta Latvijai," norādīja sabiedro attiecību vadītājs.
IT speciālists Rihards Gailums sgan domā savādāk. "Es biju klāt vēl tad, kad Latvijas Institūts par to domāja. Tobrīd tas šķita nedaudz traki, tomēr ideja ir ļoti laba un tās realizācija, manuprāt, ir ļoti pozitīva. Neesmu pētījis, kādu iespaidu lapas saturs atstāj uz lietotājiem, tomēr es novērtēju to, cik Latvijas valsts un valdība ir tehnoloģiski advancētas," portālam Diena.lv atzina R. Gailums. "Ja mēs gribam Latviju pozicionēt, kā mūdsienīgu un tehnoloģiski attīstītu valsti, šis ir brīnišķīgs veids, kā piesaistīt uzmanību. Šī lapa ir tāda nevarmācīga forma, kādā ziņot par savu eksistenci un valsts integrāfija sociālajos tīklos ir apsveicama," uzskata speciālists un piebilst, ka tas palīdz arī padarīt komunikāciju ar pārējo pasauli mūsdienīgāku.
Sociālo mediju speciālists Artūrs Mednis piekrīt, ka lapas ideja ir izdevusies, tomēr realizācijai vēl ir, kur augt.
"Es gaidu, ka nāks kaut kas interesantāks nākotnē. Respektīvi, no realizācijas viedokļa varētu cerēt uz kaut ko labāku, tomēr ideja man patīk,” Dienai.lv pavēstīja speciālists. Viņš gan uzskata, ka ir ļoti acīmredzams, ka gada nosprausto mērķi sasniegt neizdosies.
"Ja mēs gribam piesaistīt ārzemniekus, ir nepareizi to visu reklamēt Latvijā – protams, tur noteikti ir pamatojums, ka latviešiem taču ir ārzemju draugi, ka viņi pados to visu tālāk, bet realitātē tas notiek drusku savādāk,” uzskata A. Mednis.
Tam piekrīt arī J. Palkavnieks: "Ir jāatrod veids, kā uzrunāt ārzemniekus. Iespējams, arī informācija, ko pasniedzam, ir jāpārdomā – vai tiešām tas ir tas, ko vēlamies ārzemniekiem stāstīt. Piemēram, mums pašiem šķiet, ka nenormāli forši ir zirņi ar speķi, bet neviens ārzemnieks nevar kaut ko tādu ieēst. Jādomā, kā runāt par lietām, kas interesē viņus, nevis mūs."
R. Gailums savukārt norādīja, ka paši Facebook pārstāvji šo lapu ir pamanījuši un ir atzinuši to par veiksmīgāko valsts zīmolvedības piemēru.
"Patreizējie rezultāti, manuprāt, ir ļoti labi, paturot prātā to, ka lapai netiek piešķirts valsts finansējums un viss notiek par saviem līdzekļiem. Priekš pirmās lapas, šis sekotāju skaits ir labs rezultāts. Informācija, raksti un video tiek pasniegti interesantā formā. Atlikušā pusgada laikā var parādīties arī notikumi, kuri, ja tiek pasniegti pareizi, var ieinteresēt cilvēkus un galu galā to 100 000 sekotāju mērķi varētu arī sasniegt," skaidroja R. Gailums.
J.Palkavnieks gan uzskata, ka Latvijai, pirms sociālajos medijos komunicēt ar ārzemniekiem, vispirms ir jāiemācās komunicēt ar savējiem. "Mēs, protams, varam pateikt, ka esam zaļākā vai foršākā valsts, bet, ja mūsu pašu cilvēki tā neuzskatīs un sociālajos tīklos paudīs pretēju viedokli, tad šādas kampaņas ir izgāšanās. Tāpat, kā lielveikals var izreklamēt, ka viņiem ir vislaipnākās kasieries, tomēr realitātē pie kases sēž īgna un ar dzīvi neapmierināta meitene. Latviešiem ir jābūt kā bastionam, kurš aizstāv to viedokli ārpus Latvijas," savu nostāju pauž J. Palkavnieks.

Pēc 14 gadu ilgas cīņas 'Microsoft' būs jāmaksā ES 860 miljoni eiro

Eiropas apelācijas tiesa trešdien paturējusi spēkā ASV informācijas tehnoloģiju gigantam "Microsoft" uzlikto soda naudu, izbeidzot 14 gadus ilgo kompānijas cīņu ar Eiropas konkurences regulatoriem, vēsta aģentūra AP.
Eiropas Savienība (ES) pārbaude par "Microsoft" darbību tika uzsākta 1998. gadā, pēc tam, kad "Microsoft" atteicās sniegt noteiktu tehnisku informāciju kompānijai "Sun Microsystems". Informācija bija nepieciešama, lai "Sun Microsystem" serveri varētu tikt izmantoti, strādājot ar "Microsoft Windows" operētājsistēmu.

ES šajā rīcībā saskatīja "Microsoft" vēlmi izmantot savu gandrīz monopola stāvokli ar "Windows" operētājsistēmu, lai kontrolētu arī citas tirgus nišas, tai skaitā serveru programmatūras, interneta pārlūkprogrammas un tiešsaistes mediju programmatūru.

Eiropas Komisija (EK) atzina "Microsoft" par vainīgu konkurences noteikumu pārkāpumos jau 2004. gadā un piesprieda kompānijai 497 miljonu eiro (348 miljoni latu) lielu naudassodu. Tā arī noteica, ka kompānijai jādalās ar konkurentiem tehniskajā informācijā un jālaiž tirgū "Windows" versija bez mediju atskaņotāja "Media Player".

Zaudējot apelācijas procesā, "Microsoft" 2005. gadā izveidoja operētājsistēmu "Windows XP N" bez "Media Player" atskaņotāja. Tikmēr ES sāka šaubīties par "Windows" publiskoto tehnisko dokumentu derīgumu.

2006. gadā ES secināja, ka "Microsoft" nepakļaujas 2004. gada spriedumam un sodīja uzņēmumu ar vēl 280,5 miljoniem eiro (196 miljoni latu).

2007. gada martā ES apsūdzēja "Microsoft", ka tā izvairās no tiesas lēmuma pildīšanas, nosakot pārāk augstu maksu par tehnisko informāciju. ES piedraudēja kompānijai ar vēl lielākiem sodiem.

Šī paša gada oktobrī "Microsoft" piekrita samazināt maksu par tehniskajiem dokumentiem un piedāvāja piekļūt brīvā koda un citiem attīstītājiem par vienreizēju maksu 10 tūkstošu eiro (6993 lati) apmērā. Lai gan tas atrisināja galvenās nesaskaņas, ES uzsvēra, ka uzņēmumu tik un tā var sodīt par noteikumu neievērošanu pirms tam.

2008. gada janvārī ES atkal uzsāka izmeklēšanu pret "Microsoft", pēc tam, kad saņēma interneta pārlūka attīstītāja "Opera Software ASA" sūdzību. Šoreiz "Microsoft" turēja aizdomās par tirgus pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu, izspiežot no tā citus interneta pārlūkus un konkurējošās programmatūras, kuras ir atkarīgas no "Microsoft" programmām.

Februārī ES regulators par "Microsoft" izvairīšanos pilnībā izpildīt 2004. gadā noteiktās saistības uzlika kompānijai rekordlielu sodu – 899 miljonus eiro (629 miljoni latu). Kopā ar 2004. un 2006. gadā piespriestajiem, kopējais sodu apmērs nu sasniedza aptuveni 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardi latu). Maijā "Microsoft" paziņoja, ka ir pārsūdzējusi sodu.

2009. gada maijā EK pieprasīja atdalīt "Microsoft" interneta pārlūkošanas programmu "Microsoft Internet Explorer" no operētājsistēmas "Windows". Jūlijā "Microsoft" piekrita konkurējošajām pārlūkošanas programmām atļaut darboties "Windows" vidē, lai izvairītos no jaunām soda naudām.

ES pārtrauca interneta pārlūku lietu 2009. gada decembrī, pēc tam, kad "Microsoft" piekrita dot iespēju Eiropas "Windows" lietotājiem izvēlēties līdz 12 citām interneta pārlūkošanas programmām. Ar to tika pārtrauktas visas ES aktīvās lietas pret "Microsoft", tomēr joprojām tika gaidīts lēmums 2008. gada kompānijas pārsūdzētā soda lietā.

Trešdien, 27. jūnijā ES Tiesa noraidīja "Microsoft" pārsūdzību par 2008. gada sodu, bet samazināja to uz 860 miljonu eiro (601 miljons latu), izbeidzot lietu, vēsta AP.

Dombrovskis: tuvākā pusgada laikā gaidāmas smagas sarunas, aizstāvot Latvijas intereses ES daudzgadu budžetā

Tuvākā pusgada laikā gaidāmas smagas sarunas, aizstāvot Latvijas intereses Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā, piektdien pēc Eiropadomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš pastāstīja, ka ceturtdien, 28.jūnijā, un piektdien Eiropadomē pārrunāti divi būtiski jautājumi ‒ finanšu perspektīvas ES budžetā 2014.‒2020.gadam, kas ir ļoti būtisks jautājums Latvijai, kā arī tā dēvētais ES izaugsmes pakts.

Premjers norādīja, ka Latvijas interesēs ir saglabāt Kohēzijas līdzekļus vismaz esošajā līmenī un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) kontekstā nodrošināt godīgu konkurenci tiešmaksājumu jomā, kas ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā līmeņa. Dombrovskis arī uzsvēra, ka Kohēzijas finansējums un tiešmaksājumi ir ļoti svarīgs jautājums visu triju Baltijas valstu attīstībai.

Viņš arī piebilda, ka šajā Eiropadomē pirmo reizi valstu līderi izklāstīja savas pozīcijas par interesēm ES budžetā.

"Skaidrs, ka sarunas būs ļoti smagas un tuvākajā pusgadā mums būs ļoti smagi jāstrādā," sacīja Dombrovskis un piebilda, ka pašreizējā ES valstu apņemšanās ir decembrī panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu, bet pēc vienošanās Eiropadomē par šiem jautājumiem būs vēl jālemj Eiropas Parlamentam.

Savukārt runājot par ES izaugsmes paktu, Dombrovskis informēja, ka ES valstu līderi šajā jautājumā panāca vienošanos.

Viņš pastāstīja, ka izaugsmes pakts paredz nodrošināt ekonomikas izaugsmi ES, izmantojot ES iekšējā tirgus sniegtās iespējas, ieviešot pakalpojumu direktīvu un citas iniciatīvas, kā arī palielinot Eiropas Investīciju bankas pamatkapitālu, lai finansētu ES svarīgus projektus. "Izaugsmes pakts ietver vairākas iniciatīvas, un tas parāda, ka ES koncentrējas ne tikai uz budžeta deficīta samazināšanu un taupības pasākumiem, bet arī uz pasākumiem, kas veicina ES ekonomikas izaugsmi," sacīja Dombrovskis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ES valstu un valdību vadītāji samita pirmajā dienā Briselē vienojās par tā dēvēto ES izaugsmes paktu 120 miljardu eiro (84 miljardu latu) vērtībā. Par 10 miljardiem eiro (septiņiem miljardiem latu) paredzēts palielināt Eiropas Investīciju bankas kapitālu, bet bankai par 60 miljardiem eiro (42,2 miljardiem latu) jāpalielina savas spējas aizdot un palīdzēt problēmās nonākušajām valstīm finansēt to ekonomikas izplešanos, lai "tās pašu spēkiem varētu izkļūt no krīzes". Vēl 55 miljardi eiro (38,7 miljardi latu), kas tiks ņemti no neizlietotajiem ES fondu līdzekļiem, tiks atvēlēti mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, kā arī jauniešu nodarbinātības programmu īstenošanai.

'Latvenergo' lieta: iespējams, uzrādīta apsūdzība Meļko; pret 'Sadales tīklu' amatpersonu lieta izbeigta

Par nepatiesām ziņām amatpersonas deklarācijā, neuzrādot slepenu dalību kādā firmā, prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību vienam bijušajam "Latvenergo" valdes loceklim, un, visticamāk, apsūdzētais ir Aigars Meļķo, piektdien vēsta Latvijas Radio.
Pašlaik prokuratūra lemj par apsūdzības uzrādīšanu bijušajiem akciju sabiedrības "Sadales tīkls" valdes locekļiem.

Latvijas Radio noskaidroja, ka aprīlī KNAB pierādījumu trūkuma dēļ izbeidza kriminālprocesu daļā par "Sadales tīkla" amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu kāda uzņēmuma interesēs.
Ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja, ka rosina saukt pie kriminālatbildības bijušās valsts amatpersonas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā, un jau piektdien "Latvenergo" lietā tika uzrādīta pirmā apsūdzība, Latvijas Radio apliecināja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.

Jebkurā krimināllietā pirmstiesas izmeklēšanas laikā var mainīties iesaistīto personu loks, tiek izvērtēti esošie fakti un pierādījumi, tiek iegūti jauni pierādījumi, tāpēc kriminālizmeklēšanas laikā dažādās tās stadijās var mainīties arī krimināllietā atklāto un izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija, portālam "Delfi" skaidroja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.

Kriminālprocesa likums (KPL) nosaka, ka kriminālprocesu pilnībā vai daļā jāizbeidz gadījumos, kad izdarītajā nodarījumā nav konkrētajā KL pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. "Kriminālprocesa likums precīzi un skaidri nosaka konkrētus kritērijus un pazīmes, pēc kurām kādai personai inkriminē attiecīgo KL pantu un to atzīst par aizdomās turēto," uzsvēra KNAB.

"Ņemot vērā augstāk minēto, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklējamo nodarījumu kvalifikācija var mainīties – personas izdarītais nodarījums tiek kvalificēts pēc citā KL panta paredzētajām noziedzīgā nodarījuma pazīmēm, izbeidzot pret personu kriminālprocesu kādā daļā pēc kāda sākotnējā KL panta, bet atzīstot par aizdomās turēto pēc cita KL panta," uzsvēra Vitenburgs.

KNAB pārstāvis norāda, ka procesa virzītāja uzdevums ir noskaidrot objektīvo patiesību – faktus un apstākļus, noskaidrot faktisko personu rīcību un nodomu, konstatēt iespējamā noziedzīga nodarījuma sastāvu, izvērtēt iegūtos pierādījumus un to pietiekamību iespējamo noziedzīgo darbību kvalifikācijai pēc atbilstošā Krimināllikuma pantā paredzētajām noziedzīgā nodarījuma pazīmēm.

Vērtējot visus kriminālizmeklēšanas laikā iegūtos faktus kopumā un to savstarpējā atkarībā, KNAB izmeklētājs konstatēja, ka personu rīcībā nav saskatāmas sākotnējā KL pantā, bet citā KL pantā paredzētās pazīmes, paskaidroja Vitenburgs.

Jau ziņots, ka KNAB prokuratūrai nodevis no tā dēvētās "Latvenergo amatpersonu lietas" izdalīto kriminālprocesu pret vienu bijušo "Latvenergo" un diviem bijušajiem AS "Sadales tīkls" valdes locekļiem. KNAB neatklāj, kuras personas figurē izdalītajā kriminālprocesā. Taču, zināms, ka starp tām nav bijušais uzņēmuma šefs Kārlis Miķelsons.

KNAB izmeklēšanā konstatēja, ka trīs valsts amatpersonas deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par savas mantas stāvokli amata pienākumu pildīšanas laikā – nenorādot, ka tām ir piederējušas kapitāla daļas privātā komercsabiedrībā, kura bijusi viena no lielākajiem "Sadales tīkls" pasūtījumu izpildītājiem.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka minētajām amatpersonām vismaz kopš 2008.gada katrai faktiski ir piederējušas ne mazāk kā 10% jeb 3648 kapitāla daļas kādā Latvijā reģistrētā komercsabiedrībā, vēsta KNAB. Minētā informācija bija jānorāda valsts amatpersonu deklarācijās. KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka, būdami slēpti kapitāla daļu turētāji un patiesā labuma guvēji no šīm kapitāla daļām, tās realizējušas ietekmi un kontroli pār šīm kapitāla daļām.

Motociklists gandrīz paskrien zem policijas automašīnas

Nozog mašīnu un pēc tam vēl ņirgājas par policistiem!

Re kā es protu!

Ar sievietēm nevajag jokot!

Jampampiņi uz motocikliem

Kaut kas nereāls kā brauc ceļu policisti uz motocikliem

Uz ielas atstāto sievietes automašīnu vardarbīgi iznīcina

Nenormālais uz motocikla ar ātrumu 299 km. stundā

Lidojošais zāles pļāvējs

Motorizēta ķerra!

LTA paziņo par cenu kāpumu pēc PVN mazināšanas - 'Rimi' pamet asociāciju

Uzņēmums "Rimi Latvia" izstājas no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA), jo LTA atkārtoti paudusi viedokli par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanas ietekmi uz tirgotājiem, kas atšķiras no "Rimi Latvia" uzskatiem un uzņēmējdarbības prakses, informēja "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.
"Rimi" nav pieņemami LTA paziņojumi par it kā gaidāmo cenu pieaugumu pēc PVN likmes samazināšanas no 1.jūlija. "Rimi" veikalos jau no piektdienas notiek pakāpeniska cenu pazemināšana, kas noslēgsies līdz ar PVN likmes maiņu 1.jūlijā.

"Rimi", parakstot sadarbības memorandu ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), apņēmās samazināt produktu cenas veikalu plauktos atbilstoši PVN likmes samazinājumam. "Esam rūpīgi gatavojušies, lai tas varētu notikt, un esam neizpratnē, kādēļ LTA nolēmusi diskreditēt šo pozitīvo signālu Latvijas ekonomikai," skaidro "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.
"Rimi Latvia" ir vairāku asociāciju, tai skaitā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedrs, un arī turpmāk sola būt konstruktīvs sadarbības partneris valsts institūcijām.

Savukārt veikalu tīkla "Maxima" preses sekretārs Ivars Andiņš portālu "Delfi"  informēja, ka arī viņa pārstāvētais uzņēmums kategoriski nepiekrīt LTA paziņojumam un lems par izstāšanos no šīs organizācijas.

"Vismaz mūsu veikalu sakarā viennozīmīgi skaidrs un esam to publiski paziņojuši, ka cenas "Maxima" veikalos pēc PVN pazemināšanas tiks pazeminātas. Iespējams gan, ka LTA zina citus veikalus, kur tās patiešām augs, taču tad arī to vajadzētu atklāti darīt zināmu sabiedrībai. Slikti, ka šāds LTA paziņojums būtībā maldina sabiedrību, kas LTA joprojām, iespējams, uztver kā organizāciju, kas pārstāv Latvijas tirgotāju lielākās daļas viedokli. Tāpēc tikai likumsakarīgi, ka jau tuvākajās dienās lemsim, vai turpmāk vairs lietderīgi atrasties LTA vai arī no tās izstāsimies. Pašlaik izskatās, ka vairāk argumentu ir par aiziešanu no šīs organizācijas," sacīja Andiņš.

Jau vēstīts, ja no 1.jūlija PVN likmi Latvijā samazinās no 22% līdz 21%. Pirms tam valdība vienojās ar tirgotājiem par attiecīgu cenu samazināšanu.

Savukārt LTA iepriekš norādīja, ka saistībā ar PVN samazināšanu tirgotājiem radīsies ļoti lielas izmaksas – visi vajadzīgie pasākumi tirgotājiem izmaksās 8,7 miljonus latu un to atpelnīšana izraisīs nelielu cenu kāpumu. Līdz ar PVN samazināšanu tirgotājiem būs jāpārprogrammē grāmatvedības un kases aparātu sistēmas. Tāpat būs jāpārceno preces. LTA skaidroja, ka daļa tirgotāju pārtikas cenas varētu samazināt uzreiz pēc 1.jūlija, kad stāsies spēkā samazinātā PVN likme, bet citi vēlāk, kad būs atpelnījuši saistītos izdevumus.

ST vērtēs auto īpašnieka, nevis vadītāja sodīšanu par fotoradara fiksētu pārkāpumu

Satversmes tiesa (ST) pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma ierosinājusi lietu, lai izvērtētu likuma normas, kas paredz par fotoradara fiksētajiem pārkāpumiem sodīt automašīnas īpašnieku, nevis autovadītāju, kurš izdarījis pārkāpumu, portālu "Delfi" informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa.
Saeima ir uzaicināta līdz 29.augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 29.novembris.

Jau ziņots, ka Tiesībsargs norāda - pie vienāda nodarījuma sods atšķirsies atkarībā no tā, kurš fiksējis pārkāpumu - fotoradars vai policists, apturot autotransportu. Šāda prakse ir pretrunā labas pārvaldības un vienlīdzības principam. Tāpēc Tiesībsargs 29.maijā ST iesniedza pieteikumu par Ceļu satiksmes likuma normu neatbilstību Satversmei.
Pārkāpuma izdarījušās personas noskaidrošana nav uzskatāma par neiespējamu vai nesamērīgu nastu atbildīgai iestādei, uzskata Jansons. Jau šobrīd Ceļu satiksmes likums paredzot transportlīdzekļa īpašnieka pienākumu pēc Valsts policijas pieprasījuma sniegt ziņas par transportlīdzekļa vadītāju, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots.

Tādējādi nepastāv objektīvi šķēršļi valstij noskaidrot ar fotoradariem fiksētā pārkāpuma izdarītāju, uzskata Jansons.

Fotoradaru mērķis ir satiksmes drošības uzlabošana, "tādēļ maksimālā soda piemērošanā par mazāk bīstamiem un minimālā soda piemērošanā par bīstamākiem braukšanas ātruma pārkāpumiem nav saskatāms saprātīgs pamats," skaidro Tiesībsargs. Ceļu satiksmes likums paredz nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret personām, kuru braukšanas ātruma pārkāpums ir fiksēts ar fotoradaru, neapturot transportlīdzekli.

Tiesībsargs jau iepriekš lūdzis Iekšlietu, Tieslietu un Satiksmes ministrijas izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu pastāvošos trūkumus, taču ministrijas neuzskatīja šādu grozījumu izstrādi par lietderīgu.

Tiesībsargs pērn novembrī atkārtoti vērsās pie Saeimas ar aicinājumu mainīt tiesību aktu normas. Savukārt pērn decembrī Jansons vērsās Saeimas Tautsaimniecības vides un reģionālās politikas komisijā ar konkrētiem grozījumu priekšlikumiem Ceļu satiksmes likumā.

Itālijas izlase pretēji prognozēm sasniedz EČ finālu

Itālijas futbola valstsvienība, spītējot lielākās daļas prognozēm, ceturtdien Polijā un Ukrainā notiekošā Eiropas čempionāta pusfināla mačā ar rezultātu 2:1 (2:0) pieveica Vācijas izlasi.
Abus vārtus jau pirmajā puslaikā guva Mario Balotelli, kurš precīzi sita 20. un 36.minūtē. Jau kompensācijas laikā vienus vārtus ar 11 metru soda sitienu vāciešiem atguva Mesuts Ezils.

Spēles pirmajās minūtēs iniciatīva piederēja Vācijas izlasei, kas arī izveidoja pirmos vārtu gūšanas momentus. Pirmo reizi Vācijas izlases vārtsargam Manuelam Noieram spēlē bija jāiesaistās 17.minūtē, bet vēl trīs minūtes vēlāk arī tika atklāts rezultāts, kad Antonio Kasāno apspelēja vairākus pretiniekus un iespēlēja bumbu soda laukumā, kur to Balotelli ar galvu ieraidīja vārtos.

Pēc zaudētajiem vārtiem aktīvāk turpināja uzbrukt Vācijas izlase, bet atkal rezultatīvi nospēlēja tieši Itālija - pēc Rikardo Montolīvo piespēles Balotelli izgāja viens pret Noieru un raidīja bumbu zem vārtu pārliktņa, panākot 2:0.

Pēc otrajiem vārtiem pirmā puslaika izskaņā jau bumbu vairāk kontrolēja Itālija, bet rezultāts pirmo 45 minūšu laikā vairs nemainījās.

Otrajā puslaikā jau no pirmajām minūtēm Vācijas izlase darīja visu, lai samazinātu rezultāta starpību, radot vairākus vārtu gūšanas momentus. Itālijas izlase atbildēja ar pretuzbrukumiem, kas bieži vien bija pat bīstamāki nekā Vācijas vārtu gūšanas momenti - tā 67.minūtē Klaudio Markisjo sitiens lidoja nedaudz garām tuvajam vārtu stūrim, bet vēl pēc astoņām minūtēm viņš nokļuva vēl vienā bīstamā pretuzbrukumā un šoreiz raidīja bumbu nedaudz garām tālajam stabam.

Vāciešu pēdējie dramatiskie uzbrukumi jau kompensācijas laikā noslēdzās ar vieniem atgūtiem vārtiem, kad pēc itāļu spēles ar roku tika piešķirts 11 metru soda sitiens un to realizēja Ezils.

Vācijai palika vēl pāris uzbrukumi, lai atspēlētos, bet neviens no tiem netika izmantots un itāļi varēja priecāties par fināla sasniegšanu.

Iepriekš Itālijas izlase Eiropas čempionātā triumfējusi vien 1968.gadā. Zīmīgi, ka tas notika četrus gadus pēc tam, kad iepriekšējā turnīrā bija uzvarējusi Spānija. Arī šoreiz pirms četriem gadiem uzvarēja Spānija.

Šajā spēlē Vācijas izlasē sākumsastāvā negaidīti devās pussargs Tonijs Kross. Šo maču Vācijas izlase uzsāka ar diviem uzbrucējiem nevis trim kā iepriekš. Salīdzinājumā ar iepriekšējo maču vāciešu sākumsastāvā bija notikusi vēl viena izmaiņa - maču uzsāka arī Lukašs Podoļskis

Tikmēr Itālijas sastāvā savainotā aizsarga Ignacio Abates vietā no kreisās uz labo malu bija pārbīdīts Frederiko Balcareti, savukārt kreisajā malā spēlēja centra aizsargs Džordžo Kjelīni.
Apakšgrupu turnīra pirmajā kārtā Vācijas izlase ar rezultātu 1:0 uzvarēja Portugāli, nākamajā spēlē ar 2:1 pārspēja Nīderlandi, bet pēdējā, trešajā, cīņā ar 2:1 uzvarēja arī Dāniju.

Ar maksimāli iespējamajiem deviņiem punktiem Vācijas izlase B grupā ieņēma pirmo vietu, bet vēlāk ceturtdaļfinālā ar 4:2 uzvarēja Grieķiju.

Savukārt Itālijas futbolisti apakšgrupu sacensību pirmajās divās kārtās cīnījās neizšķirti 1:1 attiecīgi ar Spāniju un Horvātiju, bet trešajā spēlē ar 2:0 pieveica Īrijas valstsvienību.

Ar pieciem punktiem Itālijas izlase ierindojās C grupas otrajā pozīcijā, bet ceturtdaļfināla cīņā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica Anglijas valstsvienību.

Finālspēle paredzēta svētdien. Atšķirībā no Pasaules kausa finālturnīra Eiropas čempionātā jau kopš 1984.gada netiek aizvadīta spēle par trešo vietu.

Ar Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) zīmi šis ir 14.Eiropas čempionāta finālturnīrs, bet divās valstīs vienlaicīgi sacensības notiek trešo reizi. Pirmo reizi divām valstīm turnīrs tika uzticēts 2000.gadā, kad kontinenta spēcīgākās izlases sacentās Nīderlandē un Beļģijā, bet pirms četriem gadiem turnīru uzņēma Austrija un Šveice.

Pēc uzvaras 2008.gada Eiropas čempionātā un 2010.gada Pasaules kausa izcīņas turnīrā Spānijas izlase var kļūt par pirmo nacionālo futbola vienību vēsturē, kas uzvarējusi trīs galvenajos starptautiskajos turnīros pēc kārtas. Tāpat līdz šim neviena izlase nav pratusi uzvarēt divos Eiropas čempionātos pēc kārtas.

Šīgada čempionāts īpaši zīmīgs ir ar to, ka pēdējo reizi tajā pulcējas 16 komandas. Sākot ar nākamo čempionātu, kas 2016.gadā notiks Francijā, finālturnīrā startēs jau 24 vienības.

Itālijas izlases sākumsastāvs: Džanluidži Bufons, Frederiko Balcareti, Andrea Barzagli, Leonardo Bonuči, Džordžo Kjelīni, Andrea Pirlo, Klaudio Markisjo, Daniēle de Rosi, Mario Balotelli (Antonio di Natale, 70.min.), Antonio Kasāno (Alesandro Diamanti, 58.min.), Rikardo Montolīvo (Tjagu Mota, 63.min.).

Vācijas izlases sastāvs: Manuels Noiers, Žeroms Boatengs (Tomass Millers, 71.min.), Matss Hummelss, Filips Lāms, Bastians Šveinšteigers, Sami Kedira, Tonijs Kross, Mesuts Ezils, Lukašs Podoļskis (Miroslavs Kloze, 46.min.), Mario Gomess (Marko Reiss, 46.min.).

Neticami! Kā ķer zivis Taizemē?

Ījabs: Bērziņš devis Saeimai signālu, ka nevajag «haltūrēt»

Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmums nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» grozījumus ir konstruktīva rīcība un kalpo kā signāls, ka Saeimai jāstrādā labāk, uzskata politologs Ivars Ijabs.
Bērziņam jāpanāk zelta vidusceļš

Pēc Ijaba domām, prezidenta argumentācija ir pietiekami konstruktīva - viņam nešķiet, ka referendumu ierosināšanas kārtībā viss ir jāatstāj pa vecam, taču, paaugstinot prasības, jāatvieglo iespējas parakstīties, apejot naudas iesaistīšanu. Nodošana otrreizējai caurlūkošanai ir loģiska rīcība, jo pašreizējais likumprojekts par parakstu vākšanas atvieglošanas pusi runā pārāk abstrakti un hipotētiski, uzskata politologs.

Bērziņam jāpanāk, ka jautājumā par referendumu ierosināšanu tiek atrasts zelta vidusceļš starp divām galējībām - pieļaut anarhistiskus un populistiskus referendumus vai tos aizliegt, kā tas būtu gadījumā, ja likums neatvieglotu iespējas parakstīties. "Lai precīzi noietu zelta vidusceļu, nevar steidzīgi kalkulēt, kā to ir darījis likumdevējs. Prezidents norāda, ka pasākums nav slikti iecerēts, bet nav izdomāts līdz galam, tāpēc izmanto savas konstitucionālās tiesības uzdot likumdevējiem visu izdomāt līdz galam. Tas ir adekvāts lēmums, un nav vērts par to taisīt lielu troksni, jo likums stāsies spēkā tikai 2015.gadā - līdz tam mums vēl visiem jānodzīvo un ir gana daudz laika diskutēt un pārdomāt visas lietas," sacīja Ijabs.

Varētu raisīties beidzot atsākties diskusija

Ijabs neuzskata, ka prezidents tādējādi būtu izdarījis pakalpojumu opozīcijas partijām "Saskaņas centrs (SC) un ZZS, kuras kritizēja šos likuma grozījumus un aicināja prezidentu tos neizsludināt. "Vienīgais labums, kādu SC vai ZZS no šī Bērziņa soļa varētu gūt, ir tas, ka atsāksies diskusija. Partijas diskutēs, ko un kā darīt, un process tiks vairāk pakļauts dažādai publiskai iztirzāšanai. Neizskatās, ka kāds varētu būt radikāli ieguvis no tā lēmuma," domā politologs. Bērziņa rīcība ir signāls, ka Saeimai nevajag iet par tālu savā fanātismā abām pusēm, bet ir jāstrādā labāk.

"Pateicoties bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pagājušas vasaras "izgājienam", mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību visiem gadījumiem, kad prezidents konfliktē ar Saeimu, bet šis ir loģisks un konstruktīvs solis, aicinot domāt ar galvu un nehaltūrēt. Prezidents norāda uz neprecizitātēm un neapdomīgu rīcību," sacīja Ijabs.

"Laba Saeima" ir filozofisks jautājums

Jautāts, vai tas nozīmē, ka Saeima strādā slikti, Ijabs norādīja, ka "labi strādājoša Saeima" ir filozofisks jautājums. "Tur ir vesels bars ar cilvēkiem, kuri nesaprot, kur ir nokļuvuši, un vesels bars ar populistiem, kas grib iztaisīties par tautas draugiem un visu ideālu pārstāvjiem, bet neizdomā domu līdz galam. Viena no prezidenta funkcijām ir būt nosvērtākam. Tur jau tā laime, ka prezidents nav tautas ievēlēts - viņam nav jāklausās tračus medijos, bet viņš var vēsu prātu paskatīties uz produkciju, kas nāk ārā no Saeimas," sacīja Ijabs.

Kā ziņots, Valsts prezidents šodien otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodeva pieņemtos likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" grozījumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu ierosināšanai, informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.


21.jūnijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 paraksti.

Patlaban referenduma ierosināšanai ir jāsavāc tikai notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā Vēlēšanu komisija.


Neapmierinātību ar Saeimā apstiprinātajām referendumu ierosināšanas kārtības izmaiņām paudusi arī politiskās apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
SC frakcijas deputāti kategoriski iebilst "pret tiešās demokrātijas ierobežošanu", ko paredz grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Pēc SC politiķu domām, "valdošā koalīcija, baidoties no tautas iniciatīvām, tiecas ierobežot pilsoņu tiesības ietekmēt politiskos procesus".

Arī ZZS pauda neapmierinātību par pieņemtajiem likuma grozījumiem. Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) norādīja, ka līdz ar jauno kārtību referendumu rīkošana praktiski nebūs iespējama.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), ar kuru likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, prezidents šodien pauda viedokli, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.

Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtē kā soli pareizā virzienā, jo "mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos". Līdz ar to ir pamatoti izvirzīt pietiekami augstas prasības attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai, uzskata prezidents.

Tomēr Bērziņš norādīja, ka Saeima pārāk vispārīgi ieskicējusi saudzējošus risinājumus parakstu vākšanai, deleģējot Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus vai uzdodot iesniegt grozījumus citos likumos, kuru aprises nav skaidras un varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus no pašvaldību budžetiem. Prezidents uzsver, ka tā nav laba likumdošanas prakse - tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoregulēt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus.

Prokuratūrai nodot no 'Latvenergo amatpersonu lietas' izdalīto kriminālprocesu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) prokuratūrai nodevis no tā dēvētās "Latvenergo amatpersonu lietas" izdalīto kriminālprocesu pret vienu bijušo "Latvenergo" un diviem bijušajiem AS "Sadales tīkls" valdes locekļiem,  informēja biroja pārstāvis Andris Vitenburgs.
KNAB neatklāj, kuras personas figurē izdalītajā kriminālprocesā. Taču, zināms, ka starp tām nav bijušais uzņēmuma šefs Kārlis Miķelsons.

Kriminālvajāšanu pret trim bijušajām amatpersonām KNAB lūdz sākt par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās attiecībā uz mantu lielā apmērā.
KNAB izmeklēšanā konstatēja, ka trīs valsts amatpersonas deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par savas mantas stāvokli amata pienākumu pildīšanas laikā – nenorādot, ka tām ir piederējušas kapitāla daļas privātā komercsabiedrībā, kura bijusi viena no lielākajiem "Sadales tīkls" pasūtījumu izpildītājiem.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka minētajām amatpersonām vismaz kopš 2008.gada katrai faktiski ir piederējušas ne mazāk kā 10% jeb 3648 kapitāla daļas kādā Latvijā reģistrētā komercsabiedrībā, vēsta KNAB. Minētā informācija bija jānorāda valsts amatpersonu deklarācijās. KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka, būdami slēpti kapitāla daļu turētāji un patiesā labuma guvēji no šīm kapitāla daļām, tās realizējušas ietekmi un kontroli pār šīm kapitāla daļām.

KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības bijušās valsts amatpersonas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi par minētajiem iespējamajiem noziedzīgiem nodarījumiem, Ģenerālprokuratūrai nosūtītie kriminālprocesa materiāli ir izdalīti no KNAB lietvedībā esošās krimināllietas par akciju sabiedrības "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām.

Kā liecina , starp aizturētajiem "Latvenergo" vadītājiem bija arī bijušais Miķelsona vietnieks Aigars Meļko, savukārt no "Sadales tīkliem" aizturēts valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī "Sadales tīkla" Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis.

Google prezentē Nexus 7 – pirmo Nexus sērijas planšetdatoru

Google prezentējuši Nexus sērijas planšetdatoru Nexus 7. Kā visas Nexus sērijas ierīces, tas apgādāts ar tīru Android OS (bez  ražotāju modifikācijām).

Asus ražotā Nexus 7 planšetdatora tehniskie parametri ir gana labi:

7” 1280×800 (216 ppi) IPS ekrāns, klāts ar skrāpējumdoršu Corning stiklu
1.2MP priekšējā kamera
8 vai 16 GB iekšējā atmiņa
Četrkodolu Tegra 3 procesors ar ar 1,3GHz takts frekvenci, 1 GB RAM
4325 mAh akumulators, kas spēj nodrošināt 8 stundas planšetdatora aktīvas lietošanas
WiFi 802.11 b/g/n, Bluetooth
Android 4.1 (Jelly Bean)
Microphone, NFC (Android Beam), Accelerometer, GPS, Magnetometer, Gyroscope
198.5 x 120 x 10.45mm, 340 gramus viegls
Un nu – vislabākā daļa: 8GB versijas cena ir 199 dolāri, turklāt pērkot šo planšetdatoru, tiek piešķirti 25 dolāri pirkumiem Play Store.

Kā jau visas Nexus sērijas ierīču gadījumā, šī planšetdatora īpašnieki var būt droši, ka labu laiku saņems visus Android jauninājumus, turklāt – kā pirmie.

Android 4.1 Jelly Bean ir klāt, satur vairākus nelielus uzlabojumus

Android 4.1 tiek prezentēta kā ātrākā un pludenāk darbīgā Android versija, kas satur vairākus nelielus uzlabojumus, salīdzinot ar Android 4.0.

Galvenais uzsvars šīs Android versijas prezentācijā ir likts uz tās darbības pludenuma uzlabošanu. Lūk video, kurā parādīts Android 4.0 un 4.1 animācijas salīdzinājums, skatot tās palēninājumā.
Lai panāktu labāku veiktspēju un pludenāku darbību, Andoid 4.1 automātiski aktivizē maksimālo procesora veiktspēju, tikko lietotājs pieskaras ierīces ekrānam un pēcāk pielāgo to atbilstoši nepieciešamajai jaudai, lai samazinātu akumulatora enerģijas patēriņu.

Paziņojumu joslas jaunās iespējas – paplašināmi (atverami) un citos veidos interaktīvi paziņojumi

Android paziņojumu josla ir gana veiksmīgs izgudrojums un Android 4.1 tās iespējas tiek vēl vairāk uzlabotas. Android 4.1 ierīcēs ir iespējams veikt dažādas darbības uzreiz no paziņojumu joslas. Piemēram, kavējot sapulci, var izsūtīt visiem tās dalībniekiem informāciju par šo faktu, neatbildēto zvanu gadījumā var uzreiz veikt atzvanīšanu, var paplašināt paziņojumu, lai izvēlētos, kuru no nelasītajiem e-pastiem lasīt pirmo u.c.

Uzlabots darbs ar sīkrīkiem

Android 4.1 sākumekrānu pielāgošana kļuvusi vēl ērtāka – kad mēģini uz ekrāna novietot sīkrīku, visi uz ekrāna esošie objekti pārvietojas, lai atbrīvotu tam vietu. Ja ar to nepietiek, sīkrīks automātiski samazinās.

Foto uzņemšana un koplietošana

Android 4.0 padarīja fotogrāfiju uzņemšanu ātrāku un ērtāku, Android 4.1 sper nākamo soli, uzlabojot foto skatīšanas iespējas. Pārvelkot pār ekrānu var ātri pārslēgties no kameras uz tikko uzņemto fotogrāfiju sarakstu. Šajā sarakstā var ātri un ērti izdzēst mazāk veiksmīgās fotogrāfijas veicot žestu – pirksta pārvilkšanu pār ekrānu augšup. Ja kāda fotogrāfija tiek nodzēsta kļūdas pēc, dzēsšanu var atcelt nospiežot Undo pogu, kas parādās tūlīt pēc fotogrāfijas “izmešanas”

 Gudrāka tastatūra

Android tastatūras vārdnīcas kļūst gudrākas, piedāvājot līdzīgu funkcionalitāti, kā Swift Keyboard. Uzlabota balss atpazīšana – tagad ir iespējams diktēt ziņas tekstu arī laikā, kad ierīcei nav pieejams datu pieslēgums
.

Vācija - Itālija noskaidros otro EČ finālisti

Eiropas čempionātā futbolā, kas risinās Polijā un Ukrainā, šodien tiek aizvadīta otrā pusfināla spēle, kurā Vācijas izlase spēkosies ar 2006.gada Pasaules kausa ieguvēju Itāliju. Mačs Varšavā sāksies plkst.21.45 pēc Latvijas laika, un to tiešraidē būs iespējams vērot Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanālā.

Pirlo uzskata, ka Vācijai ir bail no Itālijas

«Mums ir ļoti spēcīga komanda,» UEFA mājaslapā citēts Itālijas izlases pussargs Andrea Pirlo. «Vācija piekopj tādu pašu stilu, kā pirms sešiem gadiem. Esmu pārliecināts, ka vācieši baidās no Itālijas izlases.»

«Protams, Vācijai ir labs sastāvs, kurš laukumā dodas ar pareizu attieksmi. Pēdējos gados viņi parādījuši labus rezultātus. Mēs izpētījām savus pretiniekus un sapratām, ka varam viņus uzveikt. Mēģināsim uzspiest savus spēles stilu - kā mačā pret angļiem,» sacīja Pirlo.

Apakšgrupu turnīra pirmajā kārtā Vācijas izlase ar rezultātu 1:0 uzvarēja Portugāli, nākamajā spēlē ar 2:1 pārspēja Nīderlandi, bet pēdējā, trešajā cīņā ar 2:1 uzvarēja arī Dāniju.

Ar maksimāli iespējamajiem deviņiem punktiem Vācijas izlase B grupā ieņēma pirmo vietu, bet vēlāk ceturtdaļfinālā ar 4:2 uzvarēja Grieķiju.

Vācijas valstsvienība kļuvusi spēcīgāka

«Salīdzināt šo Vācijas izlasi ar 2006. gada nav iespējams. Esam kļuvuši daudz spēcīgāki,» Vācijas medijiem izteicies uzbrucējs Lukašs Podoļskis. «Šobrīd mūsu komandas spēles filozofija ir pavisam cita, un itāļi to ļoti labi zina.»

Itālijas futbolisti apakšgrupu sacensību pirmajās divās kārtās cīnījās neizšķirti 1:1 attiecīgi ar Spāniju un Horvātiju, bet trešajā spēlē ar 2:0 pieveica Īrijas valstsvienību.

Vācijas valstsvienības uzbrucējs Miroslavs Kloze. Foto: AP/Scanpix
Ar pieciem punktiem Itālijas izlase ierindojās C grupas otrajā pozīcijā, bet ceturtdaļfināla cīņā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica Anglijas valstsvienību.
Kloze zina Itālijas komandas vājās vietas

«Itālija viennozīmīgi piespieda Angliju spēlēt aizsardzībā, taču ar mums tā nenotiks. Mūsu taktika būs uzbrukt,» UEFA mājas lapā pastāstījis pieredzējušais Vācijas nacionālās komandas uzbrucējs Miroslavs Kloze. «Domāju, ka zinu pretinieka vājās vietas, tā ka mēģināsim tās izmantot sev par labu. Mēs zinām, kādu taktiku piekops Itālija.»

Kloze domā, ka viņš varētu piedalīties šajā mačā. «Pieļauju, ka spēlēšu. Vienmēr esmu teicis, ka mūsu izlasē ir divi lieliski uzbrucēji un treneris allaž izdarījis pareizo izvēli. Redzēsim kādu lēmumu viņš pieņems šoreiz.»


Finālspēle paredzēta svētdien. Atšķirībā no Pasaules kausa finālturnīra Eiropas čempionātā jau kopš 1984.gada nenotiek spēle par trešo vietu.

Ar Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) zīmi šis ir 14.Eiropas čempionāta finālturnīrs, bet divās valstīs vienlaicīgi sacensības notiek trešo reizi. Pirmo reizi divām valstīm turnīrs tika uzticēts 2000.gadā, kad kontinenta spēcīgākās izlases sacentās Nīderlandē un Beļģijā, bet pirms četriem gadiem turnīru uzņēma Austrija un Šveice.
Pēc uzvaras 2008.gada Eiropas čempionātā un 2010.gada Pasaules kausa izcīņas turnīrā Spānijas izlase var kļūt par pirmo nacionālo futbola vienību vēsturē, kas uzvarējusi trīs galvenajos starptautiskajos turnīros pēc kārtas. Tāpat līdz šim neviena izlase nav pratusi uzvarēt divos Eiropas čempionātos pēc kārtas.

Šīgada čempionāts īpaši zīmīgs ir ar to, ka pēdējo reizi tajā pulcējas 16 komandas. Sākot ar nākamo čempionātu, kas 2016.gadā notiks Francijā, finālturnīrā startēs jau 24 vienības.

Itālijas izlases sastāvs Eiropas čempionātā

Vārtsargi: Džanluidži Bufons (Turīnas «Juventus»), Salvatore Sirigva (Parīzes «Saint-Germain», Francija), Morgans de Sanktiss («Napoli»).

Aizsargi: Kristiāns Madžjo («Napoli»), Ignacio Abate («AC Milan»), Frederiko Balcareti («Palermo»), Leonardo Bonuči, Džordžo Kjelīni, Andrea Barzagli (visi - «Juventus»), Andželo Ogbona («Torino»).

Pussargi: Andrea Pirlo, Klaudio Markisjo, Emanuēle Džakerīni (visi - «Juventus»), Daniēle de Rosi («AS Roma»), Tjagu Mota («Saint-Germain»), Antonio Nočerīno («AC Milan»), Rikardo Montolīvo (Florences «Fiorentina»), Alesandro Diamanti («Bologna»).

Uzbrucēji: Antonio Kasāno («AC Milan»), Mario Balotelli (Mančestras «City», Anglija), Sebastjans Ginovinko («Parma»), Antonio di Natale («Udinese»), Fabio Borīni («AS Roma»).

Vārtsargi: Manuels Noiers (Minhenes «Bayern», Vācija), Tims Vīze (Brēmenes «Werder», Vācija), Rons-Roberts Cīlers («Hannover 96», Vācija).

Vācijas izlases sastāvs Eiropas čempionātā

Vārtsargi: Manuels Noiers (Minhenes «Bayern», Vācija), Tims Vīze (Brēmenes «Werder», Vācija), Rons-Roberts Cīlers («Hannover 96», Vācija).

Aizsargi: Žeroms Boatengs, Holgers Badštūbers, Filips Lāms (visi - «Bayern»), Pērs Mertezakers (Londonas «Arsenal», Anglija), Matss Hummelss, Marsels Šmelcers (abi - Dortmundes «Borussia», Vācija), Benedikts Hevedess (Gelzenkirhenes «Schalke 04», Vācija).

Pussargi: Mesuts Ezils, Sami Kedira (abi - Madrides «Real», Spānija), Tonijs Kross, Tomass Millers, Bastians Šveinšteigers (visi - «Bayern»), Marko Reiss (Menhengladbahas «Borussia», Vācija), Mario Gēce, Ilkajs Gundogans (abi - Dortmundes «Borussia»), Larss Benders (Leverkūzenes «Bayer», Vācija).

Uzbrucēji: Mario Gomess («Bayern»), Miroslavs Kloze (Romas «Lazio», Itālija), Lukašs Podoļskis («Arsenal»), Marko Reiss (Menhengladbahas «Borussia»).

Prezidents neizsludina grozījumus par referendumu ierosināšanu

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodeva pieņemtos likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» grozījumus, informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), ar kuru likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, prezidents izklāsta argumentus, paužot viedokli, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.

Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtē kā soli pareizā virzienā, jo

«mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos»

. Šādu vērtējumu Valsts prezidenta skatījumā apliecina arī fakts, ka Satversmes 78.pantā attiecībā uz Latvijas pilsoņu tiesībām ir paredzēts citām Eiropas Savienības valstīm netipisks regulējums. Proti, Saeimā noraidot likuma ierosinājumu, automātiski tiek rīkots referendums par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pieņemšanu.
«Līdz ar to ir pamatoti izvirzīt pietiekami augstas prasības attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai,» uzsver prezidents.

Atņems sabiedrībai iespējas pašai organizēties

Bērziņš pauž bažas, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai.

Analizējot grozījumus, Valsts prezidents secina, ka likumdevējs centies mīkstināt divu posmu principa atcelšanu un paredzējis papildu parakstīšanās iespējas. Proti, to varētu darīt ne tikai pie zvērināta notāra un bāriņtiesā, bet arī citā pašvaldības institūcijā, kā arī elektroniskā veidā.

«Šādi saudzējošāki risinājumi varētu būt pietiekami, lai pamatotu atteikšanos no parakstu vākšanas divos posmos. Tomēr Saeima šos saudzējošākos risinājumus likumā ir tikai vispārīgi ieskicējusi un deleģējusi Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus vai uzdevusi iesniegt grozījumus citos likumos, kuru aprises nav skaidras un varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus no pašvaldību budžetiem,» atzīst prezidents un uzsver, ka tā nav laba likumdošanas prakse – tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoregulēt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus.

Vēstules noslēgumā prezidents uzsver, ka pirms likuma grozījumos nav ietverti skaidri un svarīgākajos jautājumos izsmeļoši priekšraksti attiecībā uz likumdevēja jau piedāvātajiem saudzējošākajiem risinājumiem - parakstu vākšana pašvaldības institūcijā un elektroniski, nevajadzētu lemt par divu posmu principa atcelšanu, un ir iespējamas diskusijas tikai par prasību paaugstināšanu.

Tāpat prezidents uzskata, ka

likumā ir nepieciešami arī citi uzlabojumi, kas novērstu atsevišķas pretrunas un pastiprinātu aģitācijas kontroli.

«Neapšaubāmi, ka Latvija tiešās demokrātijas ziņā ir samērā unikāla, tomēr Satversmē paredzētās indivīdu kopuma tiesības nedrīkstētu atcelt ar likumā ietvertu nesamērīgu prasību starpniecību. Iespējams, vietā ir diskusija par Satversmē noteikto slieksni – viena desmitā daļas vēlētāju – un paša Satversmes 78.panta konstrukcijas pilnveidošanu. Tas bez sarežģījumiem ļautu atteikties no divu posmu principa likumu ierosināšanā,» uzskata Bērziņš.

Kā ziņots, 21.jūnijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 paraksti.

Apple panāk Samsung planšetes aizliegumu ASV

Apple tomēr ir izdevies panākt Samsung planšetes Galaxy Tab 10.1 tirdzniecības aizliegumu Savienotajās Valstīs. ASV apgabala tiesnese Lūcija Koha aizliegumu noteikusi līdz brīdim, kamēr nebūs pilnīgas skaidrības par Apple patentu pārkāpumiem.
Kā zināms, Apple apgalvo, ka Samsung, ko analītiķi uzskata par amerikāņu kompānijas nopietnāko konkurentu strauji augošajā planšetdatoru tirgū, ir nelietīgi nokopējuši tehnoloģijas, kā arī Apple iPad dizainu un patērētājiem tādējādi var piedāvāt savu Galaxy Tab 10.1.

Samsung tikmēr uzskata pārmetumus par nepamatotiem un sola visiem juridiskajiem spēkiem cīnīties pret Apple patvaļu, taču tai pašā laikā norāda, ka īpaši traģisks Galaxy Tab 10.1 tirdzniecības aizliegums nebūs jebkurā gadījumā; jo īpaši tādēļ, ka tas neattiecas uz modernizēto Galaxy Tab 10.1 II.

Var atzīmēt, ka cīņa par savām tiesībām Apple un Samsung starpā ir ilgstoša un noris vairākās pasaules valstīs. Apple cita starpā apgalvo, ka dienvidkorejieši kopē dizainu, savukārt pret Apple tiek vērstas apsūdzības, ka Kupertino (Kalifornijas štatā) bāzētais uzņēmums ir pārkāpis patentus, kas attiecas uz mobilo ierīču (viedtālruņu un planšetdatoru) pieslēgšanos internetam, vēsta BBC.

Apple un Samsung ir divi lielākie viedtālruņu un planšetdatoru ražotāji pasaulē. Apple pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos vien visā pasaulē pārdeva 37,04 miljonus iPhone, kas ir divreiz vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Savukārt iPad pārdošanas apjomi 2011. gada pēdējā ceturksnī arī vairāk nekā dubultojās un sasniedza 15,43 miljonus. Samsung konkrētus datus neatklāj.

Haotiskā angļu valodas eksāmena dēļ Valsts pārbaudījumu departamenta direktori Kamarūti pazemina amatā

Haotiskā angļu valodas eksāmena dēļ Valsts pārbaudījumu departamenta direktori Kamarūti pazemina amatā
Disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātā Valsts izglītības satura centrā (VISC) nolemts no šā gada 1.jūliju Valsts pārbaudījumu departamenta direktori Ingrīdu Kamarūti pārcelt zemākā amatā - par Valsts pārbaudījumu sagatavošanas nodaļas vadītāju, informē VISC pārstāve Kristīne Ilgaža.
VISC ir pabeidzis disciplinārlietu pret I.Kamarūti par 9.klases eksāmena angļu valodā nepareizas vērtēšanas skalas ievietošanu elektroniskajā saziņas vietnē ar izglītības iestādēm, informē K. Ilgaža.
Disciplinārlietas gaitā ir konstatēts, ka laikā, kad tika ievietota kļūdainā vērtēšanas skala, minētā amatpersona atradās LR Saeimā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, lai informētu tās pārstāvjus par valsts pārbaudes darbu sesijas norisi, tāpēc nevarēja novērst minēto kļūdu.
Disciplinārlietas ietvaros ir noskaidrota vainīgā persona, kura pieļāva kļūdainās vērtēšanas skalas ievietošanu; vainīgā persona ir saukta pie disciplināratbildības. Ņemot vērā, ka darbinieks VISC strādā ļoti neilgu laiku, par pieļauto kļūdu ir izteikts rājiens.
VISC neatkarīgi no disciplinārlietu lēmumiem ir nolēmis veikt Valsts pārbaudījumu departamenta reorganizāciju un papildināt iekšējās kārtības, kas nosaka valsts pārbaudes darbu sagatavošanas, piegādes, vērtēšanas un citus procesus.

Vilks uzskata, ka pašiznīcināšanās instinkts Latvijā ir ārprātīgs

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) pauž bažas, ka Latvijā valda visaptverošs pesimisms par ekonomiku un negatīvās ziņas par to medijos.

Sarunā ar žurnālu «Ir» ministrs sacījis, ka Latvija ekonomikas izaugsmē ir izcilniece uz Eiropas un pasaules fona. Tomēr «pašiznīcināšanās instinkts» Latvijā ir «vienkārši ārprātīgs».

Ministrs ir pārliecināts, ka Latvijas ekonomika arī šī gada otrajā pusē turpinās augt, bet budžeta deficīts būs mazs. Vilks nešaubās, ka eiro ieviešanas kritērijus valsts izpildīs, lēmums par mūsu uzaicināšanu pievienoties būšot politisks.

Vilks uzskata, ka eirozonas nākotne izšķirsies vasarā. Viņaprāt, tā būs atkarīga ne no Spānijas, bet no Grieķijas.

«Par eiro nākotni es sevi nemoku,» intervijā žurnālam sacīja finanšu ministrs. «Es uzskatu - mums ir ļoti cieši jāstrādā ar Vāciju, Nīderlandi, Franciju, Somiju. Jācenšas tikt tajā monetārajā grupā, kurā ir šīs valstis.» «Varbūt Vācija pati iziet ārā [no eirozonas]. Vācu marka - lūdzu! Kāpēc ne? Man vienalga, tā var būt arī reģionāla skandināvu valūta.»

Iespējamas vēl zemākas degvielas cenas

Potenciāls turpmākam naftas un līdz ar to arī degvielas cenu samazinājumam nākamajā pusgadā ir visai ierobežots. Tā uzskata makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Viņš atzina, ka pēdējā laikā vērojamais degvielas cenu kritums priecē: "Tas labvēlīgi atsaucas uz ekonomisko aktivitāti, lai gan notiekošā pamatā ir naftas cenas kritums, ko veicina bažas par pasaules ekonomikas veselību.

Izskan dažādi turpmākās attīstības scenāriji, kas prognozē cenu krituma (pat ļoti ievērojama) turpināšanos. Tomēr SEB bankas vērtējumā potenciāls turpmākam naftas cenas, līdz ar to arī degvielas

samazinājumam nākamajā pusgadā ir visai ierobežots.

Sagaidāms, ka pieaugs sezonālais pieprasījums, ko diktē autobraukšanas intensitātes pieaugums atvaļinājumu periodā, kā arī no 1.jūlija aktualizēsies Irānas naftas embargo ietekme."

Eksperts norāda, ka tā rezultātā ievērojami varētu sarukt OPEC jaudu pārpalikums.

"Acīmredzami kartelis vēlas izvairīties no 2009.gada scenārija atkārtošanās, kad naftas cena nokritās vidēji līdz 62,7 $ par barelu.

Ja situācija pasaules ekonomikā turpinās pasliktināties, OPEC samazinās naftas ieguvi ļoti ātri, lai izvairītos no līdzīga krituma.

Jāpiebilst, ka karteļa spēja ietekmēt cenu kritumu ir lielāka nekā tās pieaugums, īpaši apstākļos, kad esošās jaudas ir izsmeltas. Sāktie ekonomikas stimulēšanas pasākumi ļauj prognozēt, ka Ķīnas cietās piezemēšanās risks nākamajā pusgadā mazināsies, kamēr notikumi eiro zonā turpinās uzturēt nenoteiktību,

kas ietekmēs naftas cenas svārstīgumu.

Bankas pārstāvis akcentēja, ka Saūda Arābija ir sasniegusi savu naftas cenas mērķi - 100 $ par barelu.

"Lai to panāktu, pēdējo trīs mēnešu laikā tika sasniegti rekordaugsti ieguves apjomi, kā arī likta lietā informatīva kampaņa. Kā atbalsts nāca sezonālā pieprasījuma vājums, situācijas pasliktināšanās finanšu tirgos un dolāra nostiprināšanās. Naftas krājumi ir atjaunoti.

Pērn tie saruka Lībijas piegādes pārrāvumu dēļ. Patlaban naftas tirgus ir noturīgāks naftas piegādes satricinājumu gadījumā. Līdz ar to Saūda Arābija var pamazām sākt ieguves apjomu samazināšanu, lai stabilizētu tirgu un pieturētos pie OPEC jūnija sanāksmē izteiktajiem mērķiem.

Tā, iespējams, darīs visu, lai aizstātu zaudēto Irānas apgādi.

Saūda Arābijai ir trīs galvenie mērķi: 1) Saglabāt pietiekami augstu naftas cenu, kas nodrošinātu stabilu kapitāla plūsmu jaunu jaudu izveidei un nodrošinātu valsti ar finansēm; 2) Panākt, lai naftas cena saglabātos pietiekami zema, lai neapdraudētu vājo pasaules ekonomikas izaugsmi; 3) Nodrošināt, lai naftas cena joprojām ir pietiekami zema, lai palielinātu sankciju ietekmi pret Irānu.

Pirmais mērķis paredz, ka Saūda Arābija nevēlas 2009.gada atkārtošanos.

Ņemot vērā izmaksu kāpumu, tā drīzāk nebūtu ieinteresēta Brent jēlnaftas cenas samazinājumam zem $ 90 par barelu.

Otrais mērķis izsaka to, ka augstākas cenas par $ 110-120 par barelu nebūtu vēlamas līdz globālā ekonomika ir stabilizējusies.

Visbeidzot, trešais mērķis nozīmē to, ka, iespējams, Saūda Arābija drīzāk dotu priekšroku Brent jēlnaftas cenai $ 95 nekā $ 105 par barelu."

'airBaltic' uz pusi samazina padomes sastāvu

Ceturtdien nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru sapulcē tika apstiprināta lidsabiedrības padome jaunā sastāvā un līdzšinējo sešu padomes locekļu vietā turpmāk padomē strādās trīs, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.
"airBaltic" akcionāru sapulce tika sasaukta, jo par atkāpšanos no padomes locekļa amatiem paziņojuši Gints Kiršteins un Ilze Aleksandroviča. Saskaņā ar Komerclikumā noteikto, atkāpjoties padomes loceklim, pārvēlēta tiek visa padome. Akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums, ka darbu lidsabiedrības padomē neturpinās arī līdzšinējie padomes locekļi Valters Grīnvalds un Raitis Tukāns.

Tā kā ir mainījušies faktiskie apstākļi uzņēmumā, kā arī akcionāru struktūra, pieņemts lēmums par padomes locekļu skaita samazināšanu. Satiksmes ministrija (SM) uzskata, ka šobrīd padome var veiksmīgi darboties arī trīs cilvēku sastāvā. Izmaiņas padomē ir arī lidsabiedrības pārvaldes efektivizācijas plāna sastāvdaļa. To nosaka "airBaltic" biznesa plāns, kas paredz arī padarīt efektīvāku aviokompānijas darbību, samazinot uzņēmuma zaudējumus, modernizējot floti un optimizējot maršrutu galapunktu skaitu.
Turpmāk airBaltic padomē darbosies trīs locekļi - padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, padomes priekšsēdētāja vietnieks Nikolajs Sigurds Bulmanis, kā arī padomē jaunieceltais satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens.

Briškens līdz šim no SM puses bijis cieši iesaistīts potenciālo nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" stratēģisko investoru meklēšanā, kā arī aviokompānijas flotes atjaunošanas procesā. Tāpat jaunais padomes loceklis nodrošinās saikni starp lidsabiedrību un tās kapitāldaļu turētāju SM, kā arī veicinās aktīvāku lidsabiedrības sadarbību ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un valsts stratēģisko interešu koordinētāku pārstāvniecību aviācijas nozarē.

Briškens ieguvis maģistra grādu ekonomikā Stokholmas universitātē, kā arī bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā.
Ceturtdien nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru sapulcē tika apstiprināta lidsabiedrības padome jaunā sastāvā un līdzšinējo sešu padomes locekļu vietā turpmāk padomē strādās trīs, informēja Satiksmes ministrijā.
"airBaltic" akcionāru sapulce tika sasaukta, jo par atkāpšanos no padomes locekļa amatiem paziņojuši Gints Kiršteins un Ilze Aleksandroviča. Saskaņā ar Komerclikumā noteikto, atkāpjoties padomes loceklim, pārvēlēta tiek visa padome. Akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums, ka darbu lidsabiedrības padomē neturpinās arī līdzšinējie padomes locekļi Valters Grīnvalds un Raitis Tukāns.

Tā kā ir mainījušies faktiskie apstākļi uzņēmumā, kā arī akcionāru struktūra, pieņemts lēmums par padomes locekļu skaita samazināšanu. Satiksmes ministrija (SM) uzskata, ka šobrīd padome var veiksmīgi darboties arī trīs cilvēku sastāvā. Izmaiņas padomē ir arī lidsabiedrības pārvaldes efektivizācijas plāna sastāvdaļa. To nosaka "airBaltic" biznesa plāns, kas paredz arī padarīt efektīvāku aviokompānijas darbību, samazinot uzņēmuma zaudējumus, modernizējot floti un optimizējot maršrutu galapunktu skaitu.
Turpmāk airBaltic padomē darbosies trīs locekļi - padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, padomes priekšsēdētāja vietnieks Nikolajs Sigurds Bulmanis, kā arī padomē jaunieceltais satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens.

Briškens līdz šim no SM puses bijis cieši iesaistīts potenciālo nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" stratēģisko investoru meklēšanā, kā arī aviokompānijas flotes atjaunošanas procesā. Tāpat jaunais padomes loceklis nodrošinās saikni starp lidsabiedrību un tās kapitāldaļu turētāju SM, kā arī veicinās aktīvāku lidsabiedrības sadarbību ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un valsts stratēģisko interešu koordinētāku pārstāvniecību aviācijas nozarē.

Briškens ieguvis maģistra grādu ekonomikā Stokholmas universitātē, kā arī bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Latvenergo tarifu tiesa: elektrības cena esot par zemu; arī SPRK sola pārsūdzēt

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā pašreiz spēkā esošie elektroenerģijas tarifi iedzīvotājiem ir par zemu, liecina tiesas secinājumi spriedumā par AS "Latvenergo" tarifiem, portālam norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Daiga Reihmane, norādot, ka regulators spriedumu pārsūdzēs.
"Spriedums ir radījis maldīgu priekšstatu gan prasības pieteicējiem, gan plašākai sabiedrībai, ka, apmierinot pieteicēju prasību, ir panākta tarifu iespējama samazināšana, taču tiesas secinājumi ir pilnīgi pretēji," tiesas spriesto komentē regulators.

Reihmane norāda, ka SPRK vairākkārt ir vērsusi uzmanību - apstrīdētais un tiesas atceltais regulatora lēmums neapstiprināja pašreiz spēkā esošos tarifus, bet gan atcēla iepriekš regulatora noteiktos tarifus. Līdz ar to regulators uzskata, ka ar apstrīdētā lēmuma atcelšanu nevar sasniegt pieteicēju mērķi - atcelt šobrīd spēkā esošos tarifus.
"Apgabaltiesas spriedums ir nepamatots un pretrunīgs," uzsver regulatora pārstāve, norādot, ka daļa tajā izdarīto secinājumu neatbilst faktiskajai situācijai. Tādēļ SPRK spriedumu pārsūdzēs, un pašreiz gatavo kasācijas sūdzību Augstākajai tiesai.

Tiesa kopumā ir atzinusi tarifu izmaiņas par pamatotām, tāpat par pamatotām ir atzītas visas tarifu komponentes, izņemot tirdzniecības pakalpojuma komponenti, kura veido 1,3 % no tarifa un par kuras pietiekamu izvērtējumu ir izteiktas bažas.  Par pilnībā pamatotām tiesa ir atzinusi obligātā iepirkuma komponenti, pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas un tarifā iekļauto elektroenerģijas cenu, skaidro Reihmane.

SPRK nepiekrīt tiesas secinājumam, ka tirdzniecības pakalpojuma komponentē ietverto izmaksu prognoze nav pietiekami izvērtēta. Turklāt tirdzniecības pakalpojuma absolūtās izmaksas ir samazinātas - pašreiz spēkā esošajos tarifos tās ir par 10,8% mazākas nekā 2008.gadā apstiprinātajā tarifu aprēķinā, skaidro Reihmane.

Vidējās tirdzniecības pakalpojuma cena uz vienu patēriņa vienību, salīdzinot ar 2008.gadā apstiprināto tarifu, ir pieaugusi elektroenerģijas patēriņa apjoma samazināšanās dēļ, taču palielinājums ir tikai 0,00052 lati par kilovatstundu (Ls/kWh).

Tiesa arī nepiekrīt pieteicējiem, ka tie lietotāji, kuri maksa lielāko "pamata" tarifu, sedz tās izmaksas, kuras nesedz zemākais "starta" tarifs. Tiesa ir iebildusi, ka atlaide mājsaimniecību patēriņam līdz 1200 kWh tiek subsidēta no AS "Latvenergo" ieņēmumiem, kas tiek gūti elektroenerģijas brīvajā tirgū. Tiesas ieskatā šādi tiekot bīstami ietekmēta konkurence.

Izvērtējot AS "Latvenergo" tarifu projekta atbilstību aprēķināšanas metodikai, regulators 2011.gadā jau norādīja, ka uzņēmuma paredzētais plāns piemērot iepriekšējo tarifu elektroenerģijas patēriņam līdz 1200 kWh gadā nav saistīts ar klientu jebkādu diferenciāciju pēc sociālajām pazīmēm un ka sociālo jautājumu risināšanai ir jāizmanto citi mehānismi, skaidro Reihmane. Taču, tā kā šo plānu AS "Latvenergo" kompensē uz savas peļņas rēķina, regulatoram nebija tiesiska pamata šo iniciatīvu aizliegt, jo uzņēmumam ir tiesības noteikt tādus tarifus, ja tas neapdraud tā saimniecisko darbību.

Regulatora pārstāve norāda, ka AS "Latvenergo" tarifu projektu regulatorā iesniedza saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto procedūru, kura paredz, ka publiskais elektroenerģijas tirgotājs tarifu nosaka pats, bet regulatoram tarifu projekts tika iesniegts izvērtēšanai, vai tas aprēķināts saskaņā ar metodiku. Savukārt regulators pēc tarifu projekta izvērtēšanas secināja, ka tas atbilst metodikai un ir ekonomiski pamatots, tādēļ regulatoram nav pamata to noraidīt. Tādējādi, ja nav ekonomiski pamatota iemesla tarifu noraidīšanai, tarifi stājas spēkā.

Jau vēstīts, ka Administratīvā apgabaltiesa pirmdien apmierināja vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par "Latvenergo" tarifu akceptēšanu2011.gada februārī. Tiesa pirmdien atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.40. Tiesa noteica, ka tarifi nav piemērojami no brīža, kad tie stājās spēkā - no 2011.gada 1.aprīļa.

"Latvenergo" jau paziņoja, ka izmantos iespēju 30 dienu laikā pārsūdzēt tiesas spriedumu par 2011.gadā akceptēto diferencēto tarifu atcelšanu. "Latvenergo" uzskata, ka tarifi ir ekonomiski pamatoti. "Cenas samazinājums par pirmajām 1200 kilovatstundām bija pareiza rīcība, tādējādi atbalstot iedzīvotājus laikā, kad pieauga elektroenerģijas cena. Līdz ar to, tā kā tiesas spriedums skar Latvenergo kā trešās puses intereses, spriedums tiks pārsūdzēts," norādīts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

Pieteicēji lūguši nekavējoties izpildīt spriedumu.

Lielāki elektroenerģijas tarifi tiek piemēroti tām mājsaimniecībām, kuras gada laikā patērē vairāk elektroenerģijas. Par pirmajām 1200 kilovatstundām visiem jāmaksā iepriekšējais tarifs - 8,25 santīmi par kilovatstundu, bet, kad šis limits tiek pārsniegts, par katru nākamo kilovatstundu jāmaksā 10,74 santīmi.

Spānija iekļūst EURO 2012 finālā

Spānija pēcspēles sitienos uzvar portugāļus un cīnīsies par titula saglabāšanu
Eiropas futbola čempionāta pirmajā pusfinālā trešdien Spānijas izlase ar 4:2 pēcspēles sitineos pārspēja Portugāli, tādējādi iekļūstot finālā. Tajā spāņi centīsies nosargāt titulu pret Vācijas un Itālijas pusfināla uzvarētāju - šī spēle norisināsies ceturtdienas vakarā.
Spēles pirmajās minūtēs komandas apmainījās ar pāris labiem uzbrukumiem, taču reālu briesmu nebija ne pie vieniem vārtiem. Pirmais bīstamais moments bija devītajā minūtē, kad uzbrukuma smailē nonāca Spānijas izlases pussargs Serhio Buskets, tomēr sita nedaudz pāri vārtiem. Turpinājumā cīņa bija līdzīga, bet 31.minūtē lielisku iespēju gūt vārtus neizmantoja Portugāles valstsvienības līderis Krištianu Ronaldu, kura sitiens no tuvas distances lidoja tikai nedaudz garām vārtu stabam.
Pirmā puslaika otrā daļā ritēja ar nelielu Spānijas pārsvaru, taču nevienai komandai neizdevās bīstami pietuvoties pretinieku soda laukumam, līdz ar to abiem vārtsargiem nebija daudz darba un pēc pirmajām 45 minūtēm rezultāts nebija atklāts.
Otrā puslaika sākumā abas komandas spēlēja ļoti aktīvi un cīņa ritēja no vienas laukuma puses uz otru, taču bīstamu epizožu nebija, līdz ar to rezultāts palika nemainīgs. Turpinājumā bumba pārsvarā uzturējās laukuma centrā un nevienai komandai nebija ievērojams pārsvars, jo gan Spānija, gan Portugāle uzmanīgi spēlēja aizsardzībā, neļaujot pretiniekam izveidot bīstamas epizodes sava soda laukuma tuvumā.
Pamatlaika pēdējās minūtēs neliels teritoriālais pārsvars piederēja portugāļiem, taču Spānijas izlases futbolisti labi spēlēja aizsardzībā un novērsa visas briesmas savu vārtu tuvumā. Arī paši spāņi īpaši neaizrāvās ar uzbrukumu veidošanu, bet pamatlaika pēdējā minūtē ātrs pretuzbrukums izdevās Portugālei, taču tā noslēgums gan nebija sekmīgs, jo Ronaldu sita pāri vārtiem. Otrā puslaika kompensācijas laikā cīņa bija mierīga un nevienai komandai nebija iespēju izraut uzvaru, līdz ar to pamatlaiks noslēdzās neizšķirti 0:0.
Pirmajā 15 minūšu papildlaikā starp abām komandām turpinājās līdzvērtīga spēkošanās un bīstamu momentu nebija, bet otrā papildlaika beigās divas lieliskas iespējas gūt vārtus neizmantoja Spānijas izlases futbolisti - izraut uzvaru viņiem liedza sīkstā portugāļu aizsardzība un arī teicami spēlējošais vārtsargs Rui Patrīsiu.
Portugāles izlases sastāvs: Rui Patrīsiu, Žoau Pereira, Pepe, Brunu Alvešs, Fabiu Koentrau, Rauls Meirelešs (Silvestre Varela, 112.min.), Migels Velozu (Kustodiu, 105.min.), Žoau Moutinju, Nani, Krištianu Ronaldu, Ugo Almeida (Nelsons Oliveira, 81.min.).
Spānijas izlases sastāvs: Ikers Kasiljass, Alvaro Arveloa, Herards Pikē, Serhio Ramoss, Hordi Alva, Ksavi Ernandess (Pedro Rodrigess, 87.min.), Serhio Buskets, Ksavi Alonso, Davids Silva (Hesuss Navass, 60.min.), Andress Injesta, Alvaro Negredo (Fransesks Favregass, 54.min.).

OS X 10.8 Mountain Lion būs iekļauts jauns drošības risinājums

OS X 10.8 izstrādātāju versija saņēmusi jaunu funkciju – automātisko OS jauninājumu uzstādīšanu.

OS X 10.8 būs pirmā MacOS versija, kas spēs automātiski lejupielādēt un uzstādīt sistēmas jauninājumus un drošības ielāpus.

OS X 10.8 automātiski katru dienu pārbaudīs jauninājumu pieejamību un ja tādi būs – lejupielādēs un uzstādīs tos automātiski.

Šāds risinājums palīdzēs nodrošināt OS X 10.8  kvalitatīvu darbību, kā arī laicīgu kritisko drošības caurumu labojumu piegādi.

Šī funkcija ļaus efektīvi mazināt līdzīgu problēmu, kā nesenā OS X Flashback vīrusa izplatība, riskus.

CyanogenMod 9.0-RC1 “3. pušu” Android būvējums pieejams 37 ierīču modeļiem

Plaši zināmie Android izstrādātāji CyanogenMod prezentējuši uz Android 4.0.4 bāzes veidotā būvējuma CyanogenMod 9.0 1. relīzes kandidātu.

CyanogenMod komanda ir ļoti lepni par sasniegto, jo CM9 izstrādes procesā ielikts milzīgs darba apjoms. Atšķirībā no iepriekšējām CM versijām, kas lielā mērā auga pakāpeniski no agrākajiem CM būvējumiem, CM9 tika veidots izmantojot teju tikai idejas un pieredzi no iepriekšējām CM versijām.

Priekš CyanogenMod tika izveidots īpašs mūzikas atskaņotājs un palaidējs (launcher). Tika pārstrādāts veids, kā lietotāji piekļūst CyanogenMod iestatījumiem, izveidoti jauni papildinājumi.

Lai arī pašlaik CM9.0 RC1 saņēmis pavisam neliels ierīču klāsts, nākotnē sagaidāms, ka CM9 tiks pielāgots krietni lielākam klāstam agrāk ražoto ierīču, kas tiks atdzītas par tehniski gana spējīgām, lai nodrošinātu pietiekami labu veiktspēju CM9 darbināšanai.

Jābrīdina, ka lai arī versijas numura noslēgumā ir pievienoti simboli “RC1″, tomēr ir paredzamas problēmas dažādās ierīču funkcijās. Piemēram, visticamāk sagaidāmi kameras darbības traucējumi ierīcēm, kas vēl nav saņēmušas ražotāju veidotus Android 4 jauninājumus.

Kā vienmēr, jaunāko CyanogenMod versiju var lejupielādēt get.cm.

Skaistākais debesskrāpis pasaulē

Ārvalstu komentētāji lauž šķēpus par Latvijas krīzes pārvarēšanas modeli

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) slavinošajiem paziņojumiem par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modeli ārvalstu komentētāju vidū turpinās diskusijas par to, vai Latvijas realizētie taupības pasākumi ir efektīvs līdzeklis krīzes pārvarēšanai.

Mērenu viedokļu šajā jautājumā nav, komentētājiem un ekspertiem sašķeļoties divās pretējās nometnēs - taupības pasākumu atbalstītājos un stingros noliedzējos.

Ar radikālākajiem izteikumiem izcēlušies amerikāņu ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Sommerss, kuri iepriekšējos gados pēc "Saskaņas centra" (SC) uzaicinājuma Latvijā piedalījās ekonomikas konferencē "Atjaunotā Latvija 2010", kuras mērķis bija prezentēt un apspriest SC ekonomiskās politikas koncepciju.

Atzinīgos izteikumus par Latvijas ekonomiku abi komentētāji salīdzina ar nacistu realizēto propagandu Terezinas koncentrācijas nometnē 1944.gadā, kad nacisti ļāva nometni apmeklēt Dānijas Sarkanā Krusta pārstāvjiem. Lai radītu iespaidu, ka koncentrācijas nometnē ieslodzītajiem ebrejiem ir labi apstākļi, nacisti daļu ieslodzīto pārveda uz Aušvicu, bet nometnē uzbūvēja veikalus un kafejnīcas un iekārtoja dažas mājvietas.

Kritiku nav taupījis arī amerikāņu ekonomists Marks Veisbrots, kurš regulāri asi kritizē jebko, kas saistīts ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Komentārā kreisi orientētajā britu laikrakstā "The Guardian" Veisbrots SVF izpilddirektores Kristīnes Lagardas pausto atzinību dēvē par "perversu slavinājumu", bet Latvijas realizētos taupības pasākumus par "katastrofisku iekšējo devalvāciju".

Pēc Veisbrota novērtējuma, vienīgais, ko Latvija ir panākusi, ir "radījusi masu bezdarbu", un šāda krīzes risinājuma plāna piedāvāšana Grieķijai un Spānijai izraisīšot "postošu recesiju un plašu bezdarbu".

Vispārējo eiforiju par Latviju komentārā laikrakstā "The New York Times" asi kritizējis arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmens, kura līdzīgs komentārs par Igaunijas ekonomiku izraisīja Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa asu reakciju.

Krugmens negatīvo nostāju Latvijas taupības pasākumiem pamato ar iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņu grafiku, norādot, ka pašreizējā ekonomikas izaugsme vēl nav sasniegusi pirmskrīzes apmērus.

Ekonomists iepriekš vairākkārt izteicies, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās krīzes labākais risinājums būtu bijusi nacionālās valūtas devalvācija.

Arī amerikāņu ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Sommerss turpina uzstāt, ka Latvijas taktika ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nav bijusi saprātīga un ka to nedrīkstētu pielāgot citām valstīm.

Abi amerikāņu ekonomisti iepriekš vairākkārt asi kritizējuši starptautisko finanšu institūciju realizēto palīdzību Latvijā un citās valstīs, apgalvojot, ka Latvijas ekonomiku ir nolaupījusi ES un SVF politika, pakļaujot Latvijas nodokļu politiku un finanšu programmu Zviedrijas un citu valstu interesēm.

Pagājušā nedēļā publicētā komentārā britu finanšu laikrakstā "Financial Times" (FT) ekonomisti situāciju Latvijā ataino drūmās krāsās - milzīga ekonomikas lejupslīde, ievērojams bezdarbs, liela daļa darba spēka emigrējusi, dzimstības līmenis samazinājies, augsts pašnāvību līmenis, dzērājšoferu izraisīti letāli satiksmes negadījumi, policijas budžeta samazināšanas izraisīts noziedzības vilnis, kā arī izglītība Latvijā kļuvusi mazāk pieejama un sliktākas kvalitātes.

Latvijas taupības plānu ekonomisti raksturo, kā "šoka terapiju un nabadzību", ko valdībai izdevies realizēt, tikai pateicoties "pēcpadomju ekonomikai ar elastīgu darba spēku, kam ir sliktas arodbiedrības".

Premjerministra Valda Dombrovska (V) ilglaicīgo noturēšanos valdības vadītāja amatā Hadsons un Sommerss skaidro ar etnisko sašķeltību Latvijas vēlētājos, kuriem galvenais esot "pretošanās Krievijas apskāvieniem. Visi pārējie jautājumi latviešu vēlētājiem ir otršķirīgi".

Publikācija laikrakstā FT izrādījusies abu ekonomistu komentāra saīsināta versija, un pilnā apjomā Sommersa un Hadsona raksts šonedēļ publicēts kreisi orientētajā radikālajā vietnē "CounterPunch" ("Prettrieciens").

Šajā rakstā abi komentētāji Latviju dēvē par "viltus ekonomisko modeli" un "taupības Potjomkina sādžu Baltijā".

Pēc ekonomistu novērtējuma, citu komentētāju un mediju pozitīvās atsauksmes par Latviju līdzinās nacistu propagandai par Terezinas koncentrācijas nometni.

"Tas atgādina vienu no Sarkanā Krusta inspekcijām Terezinas koncentrācijas nometnē, kur nacisti, demonstrējot orķestrus un tīrus apstākļus, paziņoja, ka "šeit viss ir kārtībā!"," teikts komentārā, gan piezīmējot, ka "Latvija nav koncentrācijas nometne un tās iedzīvotāji nav fašisti".

Pēc Hadsona un Sommersa novērtējuma, "Latvijas izaugsme ir niecīga. Tā ir ārkārtīgi atkarīga no blēdīgas finanšu ofšoru industrijas, kas iznīcina citu valstu bagātību".

Pēc abu ekonomistu raksta laikrakstā FT publicētas arī vairāku komentētāju atbildes kritiskajam rakstam par Latviju.

Poļu komentētājs Pžemislavs Belickis, ironizējot par ekonomistu raksta virsrakstu "Latvija nav nekāds modelis Eiropas taupības centieniem", norāda, ka "Latvija ir supermodele ES valstīm".

Belickis norāda, ka arī poļi masveidā emigrējuši no savas valsts, taču daudzi no viņiem atgriezušies dzimtenē un, balstoties no gūtās pieredzes, izveidojuši veiksmīgus uzņēmumus Polijā.

"Tieši tādai ES arī vajadzētu būt. Darbaspēka mobilitāte un resursu pārvietošana uz to valsti, kur to var efektīvāk izmantot. Modelis citām valstīm? Jā, supermodele!" raksta komentētājs.

Savukārt ekonomists Andress Oslunds no augsti vērtētā Vašingtonā bāzētā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta norāda, ka ekonomisko krīzi Latvijā nebūt neizraisīja valdības realizētie taupības pasākumi, bet gan globālās finanšu krīzes radītā kapitāla ieplūšanas apstāšanās 2008.gadā.

Ekonomists norāda uz Latvijas ekonomikas būtisko pārkaršanu pirmskrīzes gados, līdz ar to "jautājums nebija par to vai, bet gan kā samazināt algas un budžeta izdevumus, ko autori [Sommerss un Hadsons] ignorē".

Abu komentētāju aktīvi aizstāvētā lata devalvācija "izraisītu masveida bankrotus, un galvenie ieguvēji no tā būtu lielie eksportētāji vai oligarhi", norāda Oslunds.

"Ekonomikas kritumu Latvijā neizraisīja taupības pasākumi, bet gan kapitāla plūsmas apstāšanās 2008.gada septembrī. Taupības pasākumi bija nepieciešami ekonomikas lejupslīdes dēļ, kas apgrieza valsts ieņēmumus, nevis otrādi," raksta ekonomists.

"Latvijas iekšzemes kopprodukts laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam pieauga par 83%, sagatavojot cilvēkus divu gadu ekonomiskajai lejupslīdei," raksta Olsunds.

Ekonomists arī norāda, ka arī Igaunijā un Lietuvā tik pat veiksmīgi realizēta līdzīga politika, kas apliecina, ka to var pielietot citas valstis.

"Tagad Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir stabilas valsts finanses un spēcīgs pieaugums un tās ir starp konkurētspējīgākajām ekonomikām Eiropā. Tās plaukst, pateicoties pieaugošam eksportam un ražošanai, un Dienvideiropa tās apskauž. Kā gan to iespējams kritizēt?" raksta Olsunds.

Sociālās problēmas ar diferencētajiem tarifiem risināt nedrīkst

Ar tarifu celšanu "Latvenergo" nedrīkst risināt sociālas problēmas un to savā spriedumā norādījusi arī Administratīvā apgabaltiesa, atceļot 2011.gadā akceptētos tarifus, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" trešdien sacīja premjers Valdis Dombrovskis.
Tiesas galvenais arguments bijis tas, ka nedrīkst sociālas problēmas risināt ar elektrības tarifiem un tam intervijā piekrita ar Dombrovskis. "Latvenergo", nosakot diferencētos tarifus, mēģinājuši risināt sociālās problēmas, taču tās jārisina, izmantojot citas metodes, sacīja  premjers.

To, kas būtu darāms tālāk, premjers neprognozēja, jo tarifu lietā vēl pastā apelācijas iespējas. "Latvenergo" jau paziņojis, ka viņiem nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzēs.
Jau vēstīts, ka Administratīvā apgabaltiesa pirmdien apmierināja vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par "Latvenergo" tarifu akceptēšanu 2011.gada februārī.

Tiesa pirmdien atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.40, informēja apgabaltiesas priekšsēdētājas sekretāre Santa Kalnmale.

Pērn apgabaltiesa vienā lietā apvienoja 34 pieteikumus, kuros apstrīdēts SPRK 2011.gada 16.februāra lēmuma Nr.40 tiesiskums un lūgts to atcelt.

Pieteikumus par minētā SPRK lēmuma atcelšanu bija iesnieguši Rita Strode, Kaspars Ozoliņš, Aldis Pauliņš, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Jeļena Rudņicka, Gunārs Pļavnieks, Inese Mora, Irina Trumpele, Jeļena Girucka, Milda Andermane, Klavdija Baškirova, Tamāra Surkova, Dzintra Savicka, Lidija Uļjāne, Aleksandrs Fadejevs, Laura Baroli, Gunta Gračinska, Vija Streiča, Aldis Bērziņš, Regīna Migla, Mirdza Zāģere, Tekla Žabova, Māra Viktorija Zilgalve, Armands Agrums, Maija Stefane, Mihails Kočetkovs, Voicehs Teivāns, Ieva Margarita Ozola, Sarmīte Janfelde, Eduards Ikvilds, Pēteris Vilks, Ilmārs Poikāns, SIA "Sātiņi-S" un Evija Cera.

"Latvenergo" elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtība patlaban ir stājusies spēkā. Tarifus izvērtēja regulators, kurš atzina, ka nav pamata tos noraidīt.

Lielāki elektroenerģijas tarifi tiek piemēroti tām mājsaimniecībām, kuras gada laikā patērē vairāk elektroenerģijas. Proti, par pirmajām 1200 kilovatstundām visiem jāmaksā iepriekšējais tarifs - 8,25 santīmi par kilovatstundu, bet, kad šis limits tiek pārsniegts, par katru nākamo kilovatstundu jāmaksā 10,74 santīmi.

Tādējādi "Latvenergo" tarifi neatstāj negatīvu ietekmi uz tādu mājsaimniecību budžetiem, kurās vidēji mēnesī tiek iztērētas ne vairāk kā 100 kilovatstundas elektroenerģijas. Pārējiem par elektrību gada griezumā jāmaksā vairāk.