MMM 2011 – vieniem lejputrija, citiem - siers slazdā

Lai arī pagājuši vien daži mēneši kopš finanšu piramīdas "MMM 2011" parādīšanās Latvijā, tā esot spējusi mūsu valstī sapulcināt līdz 10 000 cilvēku, kuru pulks ar katru dienu aug augumā.
Kalvis un Jānis, trīsdesmit gadu slieksni pārkāpuši vīrieši, kuri nodarbojas ar cilvēku "vervēšanu" shēmā, paši "MMM 2011" sauc par spēli - bez noteikumiem, līgumsaistībām un garantijām, ka cilvēks savu piramīdā ieguldīto naudu saņems atpakaļ. Abi shēmas daudzinātāji  zīmē rožainu nākotni "MMM 2011", turpretī Latvijas finanšu tirgus uzraugs un eksperti to sauc par krāpniecisku veidojumu, ko agri vai vēlu piemeklēšot tikpat nelabs gals kā tās priekšgājējus.

Policijā pagaidām vēl nav iesniegumu no iespējami apkrāptajiem, tāpat arī valsts iestādēm nav ziņu, cik daudz ļaužu Latvijā varētu būt pakļāvušies piramīdas vilinājumam. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) gan ir skeptiski par Jāņa un Kalvja piesauktajiem 10 000, jo līdz šīm "MMM 2011" darboņu publiskajā telpā minētie cipari bijuši aizdomīgi mainīgi.

Autors - slavenais Mavrodi

Finanšu piramīdas autors ir Krievijā par mahinatoru un krāpnieku dēvētais Sergejs Mavrodi. Par viņa pirmā projekta - deviņdesmito gadu sākumā radītā "MMM" - upuriem saskaņā ar dažādām aplēsēm kļuva 10-15 miljoni ļaužu, vēsta Krievijas ziņu aģentūra "RIA Novosti". Mavrodi Krievijā par krāpniecību tika piespriests 4,5 gadu cietumsods. 2007.gadā viņš nokļuva brīvībā, paziņodams, ka kaut ko plāno iesākt, lai atdotu parādus noguldītājiem iepriekšējās shēmās. Mavrodi kopējā parāda summa tiek lēsta teju 5 miljardu rubļu (aptuveni 90 miljonu latu) apmērā.

2011.gada sākumā Mavrodi paziņoja par jauna projekta sākšanu, izmantojot elektronisko norēķinu sistēmu "WebMoney". Jaunās shēmas dalībniekiem par piramīdā ieguldīto naudu tiek solīti 20% mēnesī, pensionāriem, invalīdiem un daudzbērnu māmiņām - 30%, bet gadā piramīdā iespējams nopelnīt 240-360%. Savu jauno projektu Mavrodi nosauca par "strukturētu sociālo finanšu tīklu". Turklāt, viņš atzīmēja, ka pats personīgi nerīkosies ar noguldītāju resursiem: visas izmaksas veiks paši sistēmas dalībnieki.

Mavrodi izdomāja, ka cilvēki, kuri vēlēsies iesaistīties piramīdā, paši izveidos elektronisku naudas maciņu, kur ieskaitīs reālu naudu. Parole piekļuvei pie maciņa būs tā dēvētajam "desmitniekam", kas rīkosies ar savu piramīdā iesaistīto vismaz desmit dalībnieku ieguldījumiem. Tiem, kas vēlēsies izstāties no projekta, "desmitnieks" pārskaitīs ienākumus, paņemot naudu no pārējo "desmitnieka" aprūpējamo elektroniskajiem maciņiem. Ja naudas tajos nepietiks, "desmitniekam" jāvēršas pie augstāk stāvošā tā sauktā "simtnieka", kurš var paņemt trūkstošo naudu no citiem saviem "desmitniekiem".

Shēmas būtība ir tāda, ka fiziskās personas savā starpā apmainās ar naudu, tādēļ šāda darbība neprasa nekādas licences. "Visus darījumus veiks investori savā starpā. Es šai naudai ne pirkstiņu nepieduršu. [..] Mēs atkal ieviesīsim biļetes," klāstījis Mavrodi. "Tās ir kā naudas vienība: biļete, akcija - vienalga. Bet šīs virtuālās biļetes - tie nav vērstspapīri -, tās ir kas vairāk par "Monopola" naudu. To vērtība pieaugs," jaunus sekotājus mēģināja pārliecināt 55 gadus vecais Mavrodi, kuru gan atkal sākušas vajāt neveiksmes. Nupat viņam Krievijā piespriests vairāku diennakšu arests par nesamaksātu sodu apmēram 18 latu apmērā, bet Baltkrievijā Valsts drošības komiteja aizturēja grupu personu, kuras valstī nelikumīgi organizējušas krāpniecisko "MMM 2011".

Lati pārtop mavro

Latvijā "MMM 2011" iesaistītie Jānis un Kalvis notikušajā ar Mavrodi saskata sava veida vajāšanu. Paši viņi shēmā ir vien aptuveni trīs mēnešus. Šefpavāru Kalvi dalībai piramīdā desmit minūšu laikā pērn beigās pierunājis draugs. "Ātri sapratu, kas par lietu. Saņēmu naudu, pateicu draugiem, tie arī saņēma. Pulciņš bija tik liels, ka kļuvu par desmitnieku. Tas pieskata desmit cilvēkus, es pieskatu jau gandrīz 50," shēmas darbības principus skaidroja Kalvis, kurš gan sarunas laikā tā arī nevar konkrēti pateikt, cik daudz naudas viņš ir ielicis piramīdā un cik saņēmis, sakot, ka, nauda nemitīgi tiek ņemta ārā un likta iekšā un uzreiz nevarot savilkt kopējo bilanci.

Taču bilance esot ar pozitīvu zīmi, un peļņa tiek ieguldīta dažādās lietās, viņš saka. Vēlāk gan viņš precizē paša sacīto, norādot, ka nav tā, ka viņš nezinot, cik shēmā saņemts, bet nevēlas to atklāt: "Mums ir līdz santīmam precīzas uzskaites tabulas. Summas ir palielas."

Arī Jānis sarunā ar nemin konkrētu summu, cik viņš līdz šim ir ielicis un cik nopelnījis finanšu piramīdā. Taču peļņa esot, un to viņš ieguldījis, paaugstinot algas cilvēkiem un iegādājoties pamatlīdzekļus savos uzņēmumos. To darbības sfēru un nosaukumus gan viņš atsakās sarunā atklāt. Jānis salīdzinājumā ar Kalvi vertikālajā shēmā ir "uzdienējis" par pakāpi augstāk - viņš ir tā dēvētais "simtnieks", kurš pieskata 10 savus "desmitniekus" ar zem tiem esošajiem kopumā 100 noguldītājiem.

Vēl vertikālajā shēmā esot "tūkstošnieki". "Simtnieki" arī attiecīgi ik nedēļu "tūkstošniekiem" atskaitās par savu dalībnieku skaitu un to kontu stāvokli.

"Pēc tūkstošnieku skaita Latvijā arī spriežu, ka piramīdā Latvijā varētu būt iesaistījušies līdz 10 000 cilvēku," saka Jānis, gan atzīstot, ka lielāko daļu shēmas dalībnieku nepazīstot. Shēma ir uztaisīta tā, ka tās dalībnieki zina vien tos, kas ir virs viņa un zem viņa. Visu uzskaiti "desmitnieki", "simtnieki" un pārējie vadītāji ved "Excel" izveidotā tabulā, paralēli uzskaitei elektroniskā datu bāzē internetā.

Tāpat piramīdā iesaistītie sazinās savā starpā ar e-pastiem un citādi, tādējādi apmainoties ar dažādu informāciju - gan par grūtībām, gan par panākumiem. "Pateicoties tieši tiešsaistes informācijas apmaiņai dezinformācijai presē ir niecīga ietekme. Nav svarīgi, ko saka presē, daudz svarīgāk, ko cilvēki saka viens otram," saka Kalvis.

Pēc abu vīriešu sacītā, piramīdā ir dažādu profesiju cilvēki, tostarp uzņēmēji, kā arī policisti. Kalvis stāsta, ka shēmā iesaistīti arī sākotnēji skeptiskie tuvinieki, tostarp draugi, kā arī aroda kolēģi - citi pavāri. Sākotnējais ieguldījums piramīdā nav noteikts, tas var būt arī viens lats. Vidējā summa, ko viens shēmas dalībnieks finanšu piramīdā ieguldījis, varētu būt ap 500 latiem. Naudu var ieguldīt uz mēnesi, trim un sešiem mēnešiem, bet maksimālais termiņš ir gads, un jo ilgāks termiņš, jo tiek solīti lielāki procenti.

Ieguvums piesaistīts virtuālajam koeficientam jeb virtuālās valūtas - mavro - kursam, kas līdz šim nemitīgi pret latu ir pieaudzis. Teorētiski esot iespējams, ka "mavro kurss" un attiecīgi arī procenti par noguldījumiem samazinās, taču šobrīd tie noteikti tādi, lai cilvēki maksimāli iesaistītos "MMM 2011", atzīst Jānis.

Abi piramīdas dalībnieki vienlaikus atzīst, ka ar naudas noguldītājiem piramīdā netiek slēgti nekādi līgumi, vien ir nepieciešams viņu vārds un uzvārds, e-pasta adrese un telefona numurs. Tāpat dalībniekiem netiek dotas nekādas garantijas, ka viņi savu ieguldīto naudu atgūs, nav arī nekādu noteikumu.

"Viss notiek tīri uz uzticēšanos. Viņš jau iedod naudu cilvēkam, kam uzticas, nevis pirmajam pretimnācējam," nosaka Kalvis. Replikai, ka investīcijas "MMM 2011" pašas nepelna un ka piramīda dzīvo uz citu, lielākoties jaunpienācēju, naudas rēķina, Jānis un Kalvis piekrīt, taču turpina uzstāt, ka finanšu piramīdai ir lielas izaugsmes iespējas vērsties plašumā, ģenerēt arvien lielāku naudas apjomu un mavro kļūt par globālu virtuālo valūtu.

No valsts iestāžu puses izteiktos brīdinājumus cilvēkiem turēties tālāk no finanšu piramīdas "MMM 2011" un nekādā gadījumā neieguldīt tur savu naudu abi vīrieši sauc par banku lobēšanu. "Finanšu sektors aizsargā savu lauku. FKTK bankas sargās, jo būs noguldījumu atplūdums un cilvēki mainīsies ar līdzekļiem savā starpā. Visi raksti šobrīd ir nopirkti, bez izņēmuma. Mēs redzam, kā masu mediji ziņo," saka Jānis.

Arī medijos izskanējušais par "MMM 2011" noguldītāju Ēvaldu, kurš bijis nemierā, ka saņēmis no piramīdas vien pamatsummu bez procentiem, ir "no sērijas viena tante teica", sašutumu pauž Jānis. Vēlāk gan viņš piebilst: "Ja tomēr tā ir patiesība, tad tas viennozīmīgi ir bijis strīds par būtiskiem noteikumiem, kā rezultātā nācies cilvēkam dalību tīklā atteikt."

Pēdējie - pie sasistas siles

Finanšu piramīdas galvenā pazīme ir tā, ka klientiem tiek solīta nesamērīgi liela peļņa īsā laika posmā, taču jebkuras šādas shēmas liktenis jau tās iedīglī ir iepriekš zināms - tā beigs pastāvēt, kad apsīks naudas plūsma, proti, kad piramīda nespēs piesaistīt jaunus dalībniekus, lai samaksātu augstos procentus jau par esošo dalībnieku ieguldījumiem. Tie dalībnieki, kas pievienojušies piramīdai kā pēdējie, savus līdzekļus zaudēs pilnībā, brīdina FKTK.

"Tie, kas iesaistījušies paši pirmie jeb šaura daļa cilvēku nopelna," portālam "Delfi" klāsta investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, pieļaujot, ka, iespējams, daudziem, iesaistoties piramīdā, ir ilūzija, ka viņi iesaistās shēmā vieni no pirmajiem, taču vēlāk atgūstas jau pie sasistas siles.

FKTK juriskonsulte Guna Dirveika  stāsta, ka finanšu piramīdām ir trīs stadijas - pirmajā ir jāiesaista maksimāli daudz cilvēku un tāpēc tiek izvērsta masveida reklāmas kampaņa, piedāvājot labdarības un citus pasākumus, lai parādītu sevi iespējami labākā gaismā. Otrajā posmā finanšu piramīda ir tikpat kā neredzama - šajā etapā shēma jau ir pietiekami atpazīstama, lai cilvēkus vairs neuzrunātu īpašās reklāmas kampaņās, jo viņi paši meklē iespējas iesaistīties shēmā. "Pasaulē tā otrā stadija var ilgt gadu desmitus, kad principā var arī nepamanīt, ka šāda shēma vispār ir," saka komisijas pārstāve. Savukārt trešajā stadijā finanšu piramīda ir uz sabrukuma robežas, kad cilvēki dažādu iemeslu dēļ sāk izņemt naudu no piramīdas. "Pasaulē aktīvākās lietas līdz šim principā ir noķertas trešajā stadijā," skaidro FKTK pārstāve.

Viņa lēš, ka "MMM 2011" darbība Latvijā patlaban vēl ir pirmajā stadijā - piramīdas aktivitātes Latvijā sākās vien pērn beigās un patlaban arvien ir vērojamas masveida reklāmas kampaņas un cilvēku vervēšana shēmā. Zīmīgi, ka vervētāji cilvēku vilināšanā iesaistei shēmā izmanto vienus un tos pašus lozungus un tekstus, solot atbalstīt labdarību, dēvējot shēmu par "pašpalīdzības kasi" un  liekot priekšā reālus cilvēkus, kuri iesaistījušies shēmā un labi nopelnījuši.

Dirveika uzsver gadījumu telekanāla TV5 20.marta raidījumā "Bez cenzūras", kur shēmas darboņi bija pieaicinājuši kādu sievieti stāstīt par saņemto peļņu, kas, kā vēlāk raidījumā izrādījās, nemaz neesot samaksāta. Tas liecina, ka "MMM 2011" pārstāvji mēdz arī melot.

Rungainis saka: jaunā "MMM" shēma ir gudri uztaisīta, cilvēkiem pašiem vairs nav jānes nauda uz "MMM" birojiem kā deviņdesmitajos gados Krievijā, tāpat tiek izmantots daudzlīmeņu mārketings jaunu dalībnieku iesaistē. "Ir daļa cilvēku, kuri var pārliecināt pārējo masu. Viltīgākie ir pašā augšā un ir skaidrs, ka viņi atgūs savu naudu. [..] Sistēma nevar nebrukt, jo vienā brīdī tiek sasniegta situācija, kad nauda vairāk iet prom, nevis nāk klāt. Nav iespējama šī shēma, jo nauda jau netiek pelnīta," vērtē investīciju baņķieris, "Kamēr aitas dosies uz cirpšanu, tikmēr cirpēji varēs ar vieglu smaidu priecāties par naudu."

FKTK pārstāve piebilst, ka Latvijas iedzīvotājiem finanšu piramīdas nav gluži svešas, piemēram, bēdīgi slavenie "Auseklītis" un "Ābelītes" deviņdesmito gadu Latvijā darbojās pēc līdzīgiem principiem un izbeidzās ar apkrāpto rindām pie firmām. Savukārt pasaulē plašu rezonansi dažus gadus atpakaļ izpelnījās finanšu piramīdas organizators Bernards Medofs, kam ASV tika piespriests 150 gadu cietumsods un kurš jau izpelnījies gadsimta afērista titulu.

"MMM 2011" pielīdzina azartspēlēm

Pagaidām policijā nav saņemta neviena iespējami cietušā sūdzība par iespējamajiem krāpnieciskajiem gadījumiem shēmā "MMM 2011". Līdz ar to tiesībsargājošajām iestādēm pagaidām nav pamata vērsties pret shēmas organizatoriem par iespējamo krāpšanu.

Līdz šim pret finanšu piramīdas dalībniekiem ir vērsies Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs  - pirmais uzlicis sodu kādai personai par nereģistrētu komercdarbību un nodokļu nemaksāšanu, bet otrs ierosinājis divas administratīvās lietas saistībā ar negodīgu komercpraksi reklāmas izplatīšanā sabiedriskā transporta pieturās, liekot novākt cilvēkus maldinošās reklāmas, stāsta FKTK.

Komisijas ieskatā nekādas likumu izmaiņas straujākai "MMM 2011" darbības ierobežošanai nav nepieciešamas, jo normatīvos aktos jau ir atrunātas sankcijas par finanšu piramīdā iesaistīto iespējamiem pārkāpumiem - negodīgu komercpraksi, nereģistrētu uzņēmējdarbību, darbošanos bez licences.

Ekspertu grupas līmenī gan tiek spriests par izmaiņām, piemēram, biedrību darbības nosacījumos, liedzot finanšu piramīdas popularizēt biedrībām, par kādu Latvijā vēl nesen gribēja tapt "MMM 2011". Komisijas ieskatā, šobrīd lielākās iespējas, kā vērsties pret šo veidojumu, kas nav arī FKTK uzraugāmo un licencēšanai pakļauto finanšu tirgus spēlētāju lokā, ir PTAC, sadarbojoties ar policiju.

Savukārt Rungainis uzskata, ka vairāk pret shēmas darboņiem varētu vērsties VID. "Tas, kas VID būtu jādara - jāiet pakaļ šiem cilvēkiem par nodokļu nemaksāšanu un azartspēļu rīkošanas normu pārkāpumu Latvijā," uzskata investīciju baņķieris, pielīdzinot finanšu piramīdas darbības principus azartspēlēm, jo arī tajās ne visi plūc uzvaras laurus.

Zivtiņš rājas par šoferu solidaritātes programmām

Ceļu policistu ekipāžu izvietojumam nevajadzētu būt pieejamam dažādās interneta vietnēs. Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš  kritizēja to darbību un iezīmēja riskus, kas saistīti ar šo autovadītāju iecienīto sistēmu attīstību.
Cīnīsies pret auto zagļiem

Zivtiņš apstiprināja, ka Ceļu policija iesaistīsies nopietnā cīņā ar autozagļiem, taču neatklāja sīkāku informāciju par šiem plāniem. «Valsts policijai saistībā ar automašīnu zādzībām ir padomā ļoti nopietna cīņa.»

Šai jomā Latvija nedarbojas viena. «Mums ir sadarbība ar kaimiņiem. Mums ir pieejama informācija,» viņš teica un piebilda, ka tas palīdz Latvijā aizturēt citas valsts pilsoņus ar zagtām automašīnām.

Policistu ekipāžu izvietojumam nevajadzētu būt internetā

Runājot par automašīnu zādzībām, Zivtiņš norādīja, ka viņam nepatīk dažādās interaktīvās programmas un saites, kurās autovadītāji var redzēt Ceļu policijas ekipāžu izvietojumu.

«Ir dažādas interneta saites, kur var redzēt policijas ekipāžas.

No vienas puses – ļoti kolosāli, autovadītāju solidaritāte un tā tālāk. Varbūt kaut kā var «pievilkt» arī satiksmes drošību, jo zinām, kur stāv policijas darbinieks, un tādēļ samazinām ātrumu. Tas nostrādā preventīvi.

Bet ir otra puse – tie ir noziedznieki, auto zagļi, kā arī iereibušie vadītāji.

Viņi apdraud pārējos cilvēkus.

Tas ir daudz smagāk nekā autovadītāju solidaritāte. Tāpēc es to neatbalstu un nekad neatbalstīšu. (..)

Policijai ir funkcijas, kas jāpilda. Ja iereibušais autovadītājs [internetā] redz, ka priekšā ir postenis, un viņš to apbrauc, policists viņu neapturēs, nepārbaudīs un nesodīs.

Viņš varēs aizbraukt tālāk un nosist kādu cilvēku.

Vai, ja par policijas ekipāžu jau iepriekš zina zaglis, viņš to apbrauks un ar zagto automašīnu aizbrauks tālāk.
Kā tad jūtas cilvēks, kuram automašīna nozagta? Kā jūtas visi pārējie, kuri tiek apdraudēti no satiksmes drošības viedokļa?»

Fotoradari tiesību normu sistēmiskas interpretācijas aspektā

Saistībā ar fotoradaru ieviešanu viens no aktuālākajiem autovadītājus interesējošiem jautājumiem ir precizēt, no cik kilometriem stundā, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, Valsts policija piemēros naudas sodu, ja pārkāpums fiksēts, neapturot transporta līdzekli. Skaidrojumos sabiedrībai policijas amatpersonas līdz šim paudušas viedokli, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta 2.daļu vienmēr var tikt piemērots minimālais autovadītājam nosakāmais naudas sods, tātad iestāde esot tiesīga sodīt automašīnas īpašnieku, ja autovadītājs pārsniedzis ātrumu kaut par vienu kilometru stundā.
Ja tiesību aktu interpretē tikai gramatiski, tad policijas amatpersonām ir taisnība. Neapšaubāmi, Ceļu satiksmes likuma attiecīgās normas uzskatāmas par speciālajām normām ar augstāku juridisku spēku nekā Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Administratīvā procesa likumā ietvertās vispārēja satura normas. Tomēr, interpretējot vēsturiski, likumdevējs savulaik tika secinājis, ka, rūpējoties par sabiedrības drošību un veicinot braukšanas kultūras uzlabošanu, vienlaikus samērīgi jāievēro satiksmes dalībnieku tiesības. Tādējādi, neapturot transporta līdzekli un klātienē neizvērtējot iespējamu vainu mīkstinošu apstākļu esamību, autovadītājs, lai bez pietiekama pamatojuma netiktu nesamērīgi aizskartas tieši viņa tiesības, likumdevēja ieskatā, būtu sodāms tikai ar minimālo naudas sodu, nepiemērojot speciālo tiesību atņemšanu, pārkāpumu uzskaites soda punktus vai citus papildsodus. Likumdevējs pagaidām nav veicis grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un ir spēkā tiesību normas, ka vieglās automašīnas vai motocikla vadītājam par ātruma pārsniegšanu līdz 30 km/h ārpus apdzīvotas vietas, bet līdz 20 km/h apdzīvotā vietā nav obligāti piemērojams naudas sods, var izteikt arī brīdinājumu. Šo pārkāpumu gadījumā tātad vispār nav precizēts sods, kas atbilstoši Ceļu satiksmes likuma normai būtu definējams kā "minimālais naudas sods", ja naudas sods pat nav obligāts. Pie tam, APK 21.pantā noteikts, ka ceļu satiksmē izdarītais administratīvais pārkāpums, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz 30 latu, var tikt noteiktos apstākļos uzskatīts par maznozīmīgu, bet tādā gadījumā amatpersona pārkāpējam izsaka mutisku brīdinājumu, nesastādot administratīvā pārkāpuma protokolu.

Tādējādi fotoradaru problēma vedina atgriezties pie mūžam aktuālās tēmas, proti, ja Latvija ir "demokrātiska republika", tad vai mums ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kuri ikdienā izprot vai cenšas izprast, ko šis jēdziens patiesībā nozīmē. Reāla demokrātija, kā zināms, galvenokārt raksturīga ar to, ka vairums šādas valsts iedzīvotāju zina savas pamattiesības un ir informēti par administratīvā procesa, kas ir būtiska demokrātiskas valsts sastāvdaļa, pamatprincipiem. Kaislības ap fotoradariem vedina šaubīties, vai tas tā ir, tomēr tautas folklora ir vispārzināma, arī paruna "Kur auni, tur cirpēji".
Valsts policija kā ikviena valsts pārvaldes iestāde ir pakļauta likumam un ievēro labas pārvaldības principu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu demokrātiskā valstī iestāde piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību aizsardzību. Iestāde ievēro vienlīdzības, tiesiskuma, samērīguma un tiesību normu saprātīgas piemērošanas principus. Tātad demokrātiskā sabiedrībā nebūtu pieļaujams neklātienē sodīt personu ar naudas sodu par, likumdevēja ieskatā, nenozīmīgu atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, ja vienlaikus Ceļu policijas ilgstoša prakse samērojamās situācijās ir pārkāpēju neaizturēt vai klātienē izteikt mutisku aizrādījumu vai noformēt brīdinājumu.

Jāpiezīmē, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta 3.daļu ceļu satiksmes dalībniekam vienmēr jārīkojas tā, lai nenodarītu zaudējumus, tātad noteiktās situācijās varētu būt attaisnojams autovadītāja profesionālais risks, pārkāpjot zemāka juridiska spēka tiesību akta, tas ir, Ceļu satiksmes noteikumu, normas, lai, īslaicīgi palielinot ātrumu, izvairītos no draudošas sadursmes, iebraukšanas bedrē u.tml. Likumdevējs, domājams, ir pietiekami izvērtējis Latvijas ceļu stāvokli, gājēju satiksmes kultūru, meža zvēru un nepieskatīto mājdzīvnieku relatīvi lielo skaitu, tāpēc APK pagaidām noteikti lieli intervāli, kuros, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, nav obligāti piemērojams naudas sods. Tomēr Valsts policijai nekad nav bijis liegts rosināt grozījumus likumā, lai noteiktu, ka, piemēram, apdzīvotās vietās obligāts naudas sods piemērojams par jebkuru reģistrētu ātruma pārsniegšanu. Taču, kamēr APK nav grozīts, Valsts policijai šis likums jāpiemēro esošajā redakcijā, pretrunu gadījumos sistēmiski piemērojot arī citus spēkā esošus tiesību aktus.

Protams, izvērtēt, vai autovadītājs ātrumu pārsniedzis īslaicīgi un pamatotu iemeslu dēļ var tikai Ceļu policijas amatpersona klātienē. APK 17.pantā noteikts, ka zināmos apstākļos persona var tikt atbrīvota no administratīvās atbildības, savukārt, Administratīvā procesa likuma 150.pantā noteikts, ka iestādei ir pierādīšanas pienākums gadījumos, kad privātpersona apstrīdējusi administratīvā akta pamatojumu.

Tādējādi, autora ieskatā, interpretējot sistēmiski un vēsturiski tiesību normas, kas reglamentē administratīvā soda piemērošanu, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transporta līdzekli, būtu tiesiski piemērot naudas sodu vieglās automašīnas vai motocikla īpašniekam, ja autovadītājs pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 30 km/h, bet apdzīvotā vietā par vairāk nekā 20 km/h. Ja atbildīgā valsts pārvaldes iestāde neklātienē piemēro naudas sodus arī gadījumos, kad klātienē aizturētam vadītājam amatpersona, iespējams, piemērotu mutisku aizrādījumu vai brīdinājumu, tad šāda prakse nav pieļaujama demokrātiskā sabiedrībā. Vienlīdzības principa kontekstā autovadītājs, kuru Ceļu policijas amatpersona aiztur klātienē, jau tā ir salīdzinoši labākos tiesiskos apstākļos, jo pats spēj operatīvi norādīt uz vainu mīkstinošiem vai administratīvo atbildību konkrētā situācijā izslēdzošiem apstākļiem.

Administratīvo tiesību jautājumi juristu aprindās nav prestiži un var šķist nebūtiski, ciktāl runa ir par konkrētām publiski tiesiskām attiecībām. Kuru interesē problēma, ja kādai personai piemērots dažus latus liels naudassods? Tomēr fotoradaru projekts ir apjomīgs, paredzēto iekasējamo summu kopapjoms rādās iespaidīgs. Par cik būtisku daļu no iekasētajām soda naudām saņems nevis valsts, bet Vitronic Baltica, tad Iekšlietu ministrijai jānovērš iespēja, ka perspektīvā daļu no jau izdotajiem administratīvajiem aktiem nāktos atzīt par prettiesiskiem un atcelt, piemēram, tiesu prakses dēļ, kas kaut kad noteikti veidosies. Lai arī tā būtu atsevišķa raksta tēma, šādā gadījumā jau iekasētās naudas summas nepamatoti sodītajām privātpersonām pilnībā nāksies atgriezt no valsts budžeta, jo firma ar savu peļņu, protams, nedalīsies.

Aprīļa beigās varētu sākt stacionāro fotoradaru atrašanās vietu būvdarbus

Aprīļa beigās uzņēmums "Vitronic Baltica un Partneri" plāno sākt stacionāro fotoradaru atrašanās vietu būvdarbus, lai līdz 20.maijam uzstādītu radarus atbilstoši noslēgtajam līgumam, pastāstīja uzņēmuma preses sekretāre Antra Gaile.
Par fotoradaru uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums jau kādu laiku visā Latvijā sācis stacionāro fotoradaru atrašanās vietu testēšanu.
Gaile norādīja, ka pašlaik tiek testētas vietas, kurās tiks izvietoti stacionārie fotoradari, lai izpētītu apvidus reljefu un citus apstākļus.

"Stacionāro radaru mērierīces un citas iekārtas vēl nav pie mums. Pašlaik tiek testētas vietas, kurās tiks izvietoti stacionārie fotoradari. Ierīce ir pārveidojama divos veidos. Ja mērierīci uzliek uz trijkāja, tā kļūst mobila un ir izmantojama kā pārvietojamais radars. Savukārt otrs variants paredz, ka mērierīce ar attiecīgajām komunikācijām tiek ievietota ietvarā, kurš tiek uzmontēts uz betona pamata, tā iegūstot stacionāru radaru," paskaidroja Gaile.

Testēšana ir viens no darbiem, kas ir jāveic, lai līdz 20.maijam varētu uzstādīt stacionāros fotoradarus. "Testēšana jau ir iegājusi gala fāzē, lai aprīļa beigās uzņēmums varētu sākt būvdarbus un līdz 20.maijam uzstādītu stacionāros radarus," uzsvēra Gaile.

Paralēli testēšanai turpinoties stacionāro fotoradaru atrašanās vietu būvniecības atļauju saskaņošana ar visām iesaistītajām pusēm – gan pašvaldībām, gan privātpersonām atkarībā no tā, kur radars atradīsies.

Jau ziņots, ka pirmās kārtas 15 jaunie pārvietojamie fotoradari tika uzstādīti pērn 21.novembrī, janvārī ieviesti vēl 15 jaunie pārvietojamie fotoradari, bet no 2008.gada Latvijā darbojas četri pārvietojamie radari, līdz ar to kopumā uz ceļiem atrodas 34 radari.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis janvāra beigās licis uzņēmumam "Vitronic Baltica un Partneri" līdz 20.maijam Latvijā ieviest atlikušos 130 jaunos fotoradarus, tostarp 110 stacionāros.

Pasaulē būtiski sarūk jēlnaftas cenas; pieļauj degvielas cenu kritumu

Pasaulē trešdien būtiski kritās jēlnaftas cenas, reaģējot uz ziņām, ka ASV, Francija un Lielbritānija plāno izmantot savas stratēģiskās naftas rezerves, lai veicinātu degvielas cenu kritumu.
Francijas avīze "Le Monde" trešdien, atsaucoties uz avotiem prezidenta Nikolā Sarkozī aprindās, vēstīja, ka Francija, Savienotās Valstis un Lielbritānija iesaistījušās sarunās par savu stratēģisko naftas krājumu izmantošanu. Šo krājumu izmantošana "ir dažu nedēļu jautājums", ziņoja laikraksts.

Šo ziņu ietekmē "Brent" jēlnaftas cena kritās par 1,5%, noslīdot zem 124 ASV dolāriem barelā, bet ASV jēlnaftas nākotnes līgumu cenas zaudēja 1,2% vērtības, samazinoties līdz 105,05 ASV dolāriem. Kopš šāgada sākuma "Brent" jēlnaftas cenas kāpušas vairāk nekā par 15%, bet ASV jēlnaftas cenas – par 6,4%.

Iespēja, ka degvielas cenas varētu kristies, ierobežoja cenu samazinājumu akciju tirgos. Samazinājuma iemesls bija jaunākie ASV ekonomikas dati, kas bija sliktāki par prognozētajiem. Februārī jauni pasūtījumi ilglietošanas preču iegādei Savienotajās Valstīs kritās vairāk, nekā gaidīts, un arī dati par uzņēmumu investīcijām bija vājāki par prognozētajiem, kas savukārt lika šaubīties par rūpniecības nozares atbalstu ekonomikai tās atveseļošanās procesā.

Pasaules akciju indekss MSCI trešdien zaudēja 0,6% vērtības, bet Eiropas nozīmīgāko akciju indekss "FTSEurofirst 300" samazinājās par 0,8%. ASV akciju indeksi tirdzniecības sākumā bija nedaudz sarukuši.

EP noraida ACTA vērtēšanu ES Tiesā

Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteja trešdien noraidījusi priekšlikumu iesniegt izskatīšanai Eiropas Savienības (ES) Tiesā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs.
Lēmumu nesniegt ACTA izvērtēšanai ES Tiesā atbalstījis 21 komitejas deputāts, pret balsojuši pieci, bet atturējās divi. Iepriekš Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka rosinās ES Tiesai vērtēt ACTA atbilstību ES pamattiesībām un brīvībām.

Nākamajā komitejas sēdē, kas norisināsies 25. un 26. aprīlī, par ACTA jautājuma virzību atbildīgais deputāts Deivids Martins paudīs savu nostāju - atbalstīt vai noraidīt ACTA nolīguma apstiprināšanu Eiropas Savienībā.
Galīgais Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas balsojums par ACTA ieviešanu plānots sanāksmē maija beigās. Eiropas Parlamenta galīgais balsojums par ACTA paredzēts plenārsēdēs, kas norisināsies no 11. līdz 14. jūnijam.

Jau vēstīts, ka februārī EK paziņoja, ka lūgs Eiropas Kopienu tiesai vērtēt ACTA atbilstību ES pamattiesībām un brīvībām. Komisārs Karels de Guhts informēja, ka tiesai būs jāizvērtē ACTA atbilstība vārda un informācijas brīvībai, datu aizsardzībai un intelektuālā īpašuma tiesībām.

ACTA ir starptautisks līgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Vairākas starptautiskās organizācijas, arī "Free Software Foundation" (FSF), iepriekš asi kritizēja nolīguma ieceri, uzskatot, ka tas ierobežos pilsoniskās brīvības un radīs kultūru, kurā brīvi pieejamu programmatūru uzskatīs par kaut ko nepieņemamu, nevis par radošuma un inovāciju izpausmi. Interneta vārda brīvības aizstāvji norādījuši, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar nolīgumu būtu jāpārbauda visi lietotāju saņemtie un nosūtītie dati, turklāt pakalpojumu sniedzējiem būs aizliegts uzturēt tādu bezmaksas programmatūru, kas ļauj piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem datiem.

Kā paslēpj fotoradaru uz autoceļa Rīga-Daugavpils ?

«Sestdien, 24.martā, aptuveni plkst.10 ceļa posmā Rīga-Daugavpils netālu aiz Ciemupes pamanīju kārtējo «nenoslēpto» fotoradaru,» raksta Imants.

AirBaltic akcionāru sapulce izlemj celt prasību pret Fliku

Lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par prasības celšanu pret "airBaltic" bijušo valdes locekli Bertoltu Fliku par kompānijai nodarītajiem zaudējumiem, teikts Satiksmes ministrijas (SM) paziņojumā presei.
Akcionāru sapulces lomu pašlaik "airBaltic" pilda SM valsts sekretārs Anrijs Matīss, kurš pārstāv Latvijas valsti, kurai pēc privātā akcionāra daļu pārņemšanas pieder gandrīz visas lidsabiedrības akcijas.

Matīss teica, ka pagaidām nav skaidrs, kurā tiesā tiks celta prasība, un vēl tiek precizēts, par kādu summu tā tiks celta. Tiklīdz juristi būs aprēķinājuši prasības summu, sabiedrība par to tiks informēta, pauda Matīss.
Matīss paskaidroja, ka šāds lēmumu sapulcē, kuras darba kārtībā bija šis vienīgais jautājums, pieņemts saskaņā ar Komerclikuma 172.pantu. paredz kārtību, kādā kāda uzņēmuma akcionāru sapulce var celt prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu. Komerclikums arī nosaka, ka šāda prasība ceļama tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi šādu lēmumu. Sabiedrības prasību pret valdes locekli būs jāuztur uzņēmuma padomei.

Jau vēstīts, ka aviokompānijas akcionāri pērn oktobrī vienojās palielināt "airBaltic" pamatkapitālu par 106 miljoniem latu. Valsts kompānijā proporcionāli tās īpašumā esošo akciju skaitam ieguldīja aptuveni 57 miljonus latu, bet privātajam akcionāram "Baltijas Aviācijas Sistēmas" BAS bija jāiegulda aptuveni 47 miljoni latu, no kuriem ieguldīta mazāk nekā puse naudas.

Valsts SM novembra beigās, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iegādājās Krājbankā BAS ieķīlātās 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akcijas par nominālvērtību 224 453 lati. BAS bija iespēja atjaunot savu līdzdalību aviokompānijā līdz 47,2%, ja tā noteiktajā laikā samaksātu oktobra sākumā solītos aptuveni 47 miljonus latu lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Taču BAS to līdz noteiktajam termiņam šā gada 27.janvārim neizdarīja. Tāpēc tika izsludināta pieteikšanās uz šiem 47 miljoniem jaunemitēto akciju, kas katra ir ar nominālvērtību viens lats. Arī neviens cits šīm iepriekš BAS paredzētajām akcijām nepieteicās.

Ņemot vērā, ka bijušais lielākais lidsabiedrības "airBaltic" privātais akcionārs BAS nenodrošināja visu iepriekš solīto ieguldījumu aviokompānijas attīstībai, lidsabiedrība plāno izmantot iespēju lūgt Valsts kasei 25 miljonu latu valsts aizdevumu. Šāda iespēja ir paredzēta pērn oktobra sākumā panāktajā vienošanā situācijā, ja BAS nepilda savas saistības. Šī 25 miljonu latu aizdevuma ņemšanai atkārtots valdības lēmums nav nepieciešams.

Jau ziņots, ka "airBaltic" dibināta 1995.gadā un šobrīd tā gandrīz pilnībā pieder valstij. Savukārt BAS, kam līdz Krājbankas kraham piederēja 47,2% lidsabiedrības akciju, vienādās daļās pieder iepriekšējam ilggadējam "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited". Par ārzonas kompānijas patiesā labuma guvēju pieteicās Krievijas investors Andrejs Rudeško, lai gan maksātnespējīgās Lietuvas bankas "Snoras" un Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Krievijas baņķieris Vladimirs Antonovs vēlāk izteicās, ka Rudeško pārstāvot viņa intereses "airBaltic".

Apkopoti pērnā gada asprātīgākie uzņēmumu nosaukumi; uzvar «Četri pupi»

 Arī pērn Latvijā turpinājās aktīva jaunu uzņēmumu reģistrēšana. Lai izceltos un pievērstu uzmanību savai produkcijai vai piedāvātajiem pakalpojumiem, uzņēmumu dibinātāji nereti izvēlējušies savus lolojumus nosaukt visai asprātīgi, liecina SIA «Firmas.lv» apkopotie dati.


Ar izdomu izcēlušies arī nevalstisko organizāciju (NVO) – biedrību un fondu dibinātāji, kas, tāpat kā uzņēmumu īpašnieki, izvēlējušies smaidu vai pārdomas izraisošus nosaukumus, portālu «Apollo» informēja «Firmas.lv» valdes priekšsēdētājs Juris Rožkalns.

Aplūkojot pērn dibināto uzņēmumu klāstu, nākas secināt, ka 2011.gadā uzņēmumu un organizāciju dibinātāji nereti iedvesmu meklējuši dabā, tādējādi Latvijā tapuši uzņēmumi «Astēm būt!», «Jautrie putni», «Meduspele», «Lielais Kurmis», Piena veikali «Četri Pupi», «Saldie zaķi», «Sila lācis», «Skrejošā vāvere», «Spoku Lapsa», «Pašā kalna galiņā» u.c.

Nevalstisko organizāciju klāstu savukārt papildinājušas biedrības «D.A.DZ.IS papardēs», «Jautrās pleznas», «Straujie bērīši», «Zivju gani» u.c.

To, ka latvieši ir lieli kulināro gardumu cienītāji, apliecina uzņēmumi ar nosaukumiem «Alus vēstniecība», «Ananāss un Šampanietis», «Buljons», «Eat Latvia, Ēst!», «Kotlete», «manSSierS», «Sula», «Sviestmaize», «Uzjauc pats», «Viss Šokolādē».

Pasakas, stāsti, reliģiskie un literārie tēli visticamāk mudinājuši reģistrēt uzņēmumus «Dvēseles ķēķis», «Eņģeļpoga», «Esi aktīvs vējdzirnavu pakājē!», «Garzeķe», «Kiki-Riki», «KILI-KILI», «Latvijas Sprīdītis», «Mazie Milži», «Reiz Runcis Renārs».

NVO sektoram pērn pievienojušās biedrības «Apokalipses Jātnieki», «Brīnumpastaliņas», «Daugavas Senielejas Raganas», «Gara spēks», «Garīdznieku māja», «Garīgais zobens».

Bezdarbam noteikti spītē uzņēmumi ar nosaukumu «Kadru kalve», «Labi darbinieki» un «Labvēlīgie puikas». Kopš pērnā gada Latvijā strādā arī «Laulību policija», «Mammas rokas», «Sievasmāte», «Sperjānis», «Super Tētis», «Svaruvīrs un O’Mamma», bet NVO sektorā sevi pieteikusi «Lielās Mātes Sapulce», «Pilsonis ar ietekmi», «Uzticīgās acis» un «Vecmāmiņas.lv».

Jaundibināto komersantu vidū pamanāmi arī tādi uzņēmumi kā «Zeķes gaisā», «Saldās pērles», «Taburete», «Murzilka», «5 grāmatveži», «5 labas ziņas», «21.ACS», «32.maijs», «13 mucas», «107300 km/h».

Par izdomu un drosmi noteikti jāuzteic arī uzņēmumi «Ārpus rāmjiem», «Kāp nost», «Kopā Jautrāk», «Kustini Savu», «Ļoti laba doma», «Nākam gaismā», «Nesēdi mājās», «Samburger», «Veselīgiem nodomiem» un daudzi citi.

«Patiešām prieks, ka šajā uzņēmējiem ne pārāk labvēlīgajā laikā cilvēki ir spējuši saglabāt humora izjūtu un savu biznesu uzsāk ar smaidu! Tas tikai kārtējo reizi pierāda, ka mūsu cilvēki ir radoši un grūtības pārvar ar smaidu,» secinājis Rožkalns.

Novērtējot uzņēmumu dibinātāju izdomu, «Firmas.lv» nolēma piešķirt īpašu balvu asprātīgākajam uzņēmuma nosaukumam. Darbinieku un klientu aptaujā šo godu izpelnījās Piena veikali «Četri Pupi», informē Rožkalns.

Kā liecina Uzņēmumu reģistra dati, kopumā 2011.gadā Latvijā dibināti 19942 jauni uzņēmumi, kas ir par 30% vairāk, nekā 2010.gadā.

Fotoradaru sāga: avārijas situācijas rodas pat tur, kur tām nav jābūt

Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi novērojuši, ka pēdējā laikā autovadītāji uz ceļa uzvedas vēl nervozāk. Iemesls - pārvietojamie fotoradari.

Kā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Panorāma», ieraugot fotoradarus, šoferi strauji bremzē un avārijas situācija rodas pat tur, kur tai nav jābūt.

Kā novērojis mediķu automašīnas šoferis, autovadītāji uz ceļa skatās, kur tie fotoradari noslēpti, skatās uz spidometru – vai nav pārsniegts kāds kilometrs.

Kā atzina mediķu auto šoferis, cilvēki nevis skatās uz ceļa, bet skatās gar malām, meklējot, kur tie fotoradari ir noslēpti.

Tikmēr radaru uzraugi joprojām jūtīgi uztver faktu, ka aiz smilšu vaļņa noslēpto radaru LTV žurnālisti grib nofilmēt.

Hakeri visbiežāk uzbrūk viesnīcu un restorānu biznesam

Visbiežāk hakeru un kibernoziedznieku uzbrukumi tiek vērsti pret viesnīcu un restorānu biznesa uzņēmumiem un organizācijām, savukārt lielākos datu ierakstu apjomus zog no ražošanas un informācijas nozarēm.

Tas teikts ASV elektronisko sakaru operatora «Verizon» un piecu dažādu valstu tiesībsargu pētījumā «2012 Data Breach Investigations Report» (DBIR).

Kā liecina pētījums, 54% no uzbrukumiem 2011.gadā veikti pret viesnīcu un restorānu biznesu. Šīs kategorijas ietvaros 95% uzbrukumu skāruši restorānus, bet tikai 5% - viesnīcas. Iemesls tam, kā skaidro pētījuma autori, ir hakeru uzbrukumu «industrializācija», kas dara iespējamus masveida uzbrukumus vāji aizsargātām informācijas sistēmām ar jau «standartizētiem» hakeru rīkiem.

Jau ziņots, ka arī Latvijā pamanīti šādi masveida izķēmošanas uzbrukumi uzņēmumu un organizāciju mājaslapām, kuru starpā arī bijuši viesu nami un restorāni. Arī šajos gadījumos pats lapu drošības pārvarēšanas un izķēmošanas fakts hakeriem ir bijis svarīgākas par datu zagšanu.

Uzbrukumu īpatsvars finanšu un apdrošināšanas nozares informācijas tehnoloģiju (IT) resursiem samazinājies līdz 10% no kopējā skaita (2010.gadā - 22%), liecina DBIR.

Pētījums skaita divus rādītājus - datu sistēmu uzlaušanas gadījumus un zagto vai uzlauzto datu ierakstu skaitu, kas pērn pārsniedzis 174 miljonus vienību.

Pēc zagto un «sakompromitēto» datu ierakstu īpatsvara kopumā vissmagāk skartas ir informācijas (52%) un ražošanas (45%) nozares. Taču apkopojot gadījumus, kur zagts vairāk par vienu miljonu datu vienību, finanšu un apdrošināšanas nozare ir skarta vissmagāk ar 40% īpatsvaru, kam seko mazumtirdzniecība ar 28%

Kā skaidrots ziņojumā, abi rādītāji ir saistīti, taču IT sistēmu uzlaušanas ne visos gadījumos beidzās ar datu izzagšanu vai noplūdi, un zagto datu rādītāji pa nozarēm atšķiras no skaitļiem par incidentu īpatsvaru.

Pētījumā arī secināts, ka divas trešdaļas uzbrukumu datu sistēmām veikti no Austrumeiropas un to, visticamāk, īstenoja organizētās noziedzības bandas. Vienlaikus DBIR brīdina, ka izdarīt secinājumus par uzbrukumu izcelsmi tikai no interneta adresēm un interneta plūsmu maršrutēšanas ceļiem var būt maldinoši. Turklāt uzbrukumi šajā pasaules malā var nākt no ļaundabīgas programmatūras perēkļiem un zombētiem serveriem, kas pārņemti kibernoziedznieku varā, patiesiem saimniekiem par to nezinot. Pētījums uzbrukumu izcelsmi sīkāk par atsevišķām valstīm neizdala.

Galvenie uzbrukumu iemesli ir saistīti ar mantkārību un kriminālu darbību, taču 2011.gadā par būtiski daļu - 58% - zagto datu ierakstu atbildēja tā sauktie «kiberaktīvisti» ar nolūku apkaunot, kaitēt un ņirgāties par uzņēmumiem vai organizācijām, kuras tie uzskatīja par saviem politiskiem ienaidniekiem.

Kā raksta DBIR autori, kiberaktīvisti joprojām izmantoja agrākos paņēmienus - izķēmošanas ar klaji politisku vēstījumu, piekļuves bloķēšanu sava pretinieka interneta resursiem, tiem pievienojot vēstījumu «cita starpā arī nozagsim visus jūsu datus».

Veidojot DBIR ziņojumu par 2011.gadu, «Verizon» sadarbojies ar ASV drošības dienestu «Secret Service», Nīderlandes policijas kibernoziedzības apkarošanas vienību «National High Tech Crime Unit», Austrālijas federālo policiju, Īrijas datu drošības aģentūru «Irish Reporting & Information Security Service» un Londonas policijas «Metropolitan Police» tā saukto e-noziegumu izmeklēšanas vienību. Šī sadarbība ievērojami paplašinājusi DBIR veidotāju globālo redzesloku, teikts pētījumā.

Krājbankas administrators sūdzas par asociācijas spiedienu un izstājas no organizācijas

Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora "KPMG Baltics" pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš otrdien izstājies no Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesu administratoru asociācijas atsevišķu tās biedru pastiprinātās intereses par bankas maksātnespējas procesu dēļ,  informēja "KPMG Baltics" pārstāvis Oskars Fīrmanis.
Fīrmanis pauž uzskatu, ka atsevišķu administratoru asociācijas personu vēlme iegūt informāciju, kas nav viņu un asociācijas kompetencē, "liecina par mērķtiecīga un apzināta spiediena izdarīšanu uz administratora pilnvaroto personu". Izstāšanās no asociācijas neietekmē Ozoliņa profesionālo darbību un iespējas veikt savus pienākumus Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, uzsver Fīrmanis.

Saskaņā ar Maksātnespējas un Civilprocesa likumu maksātnespējas procesa uzraudzību veic valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" un tiesa, savukārt saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām to uzrauga arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija, norāda Fīrmanis.
"Līdz ar to Asociācija, vērtējot Ozoliņa darbības, nepamatoti ierosinot par tām disciplinārlietu un interesējoties par dažādiem darījumiem Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, ir rupji pārkāpusi savas pilnvaras," klāsta "KPMG Baltics" pārstāvis.

Viņš norāda, ka asociācija visus paskaidrojumus Ozoliņam lūgusi sniegt līdz otrdienas vakaram, bet jau trešdien pulksten 9 ir plānots pieņemt lēmumu par soda sankciju piemērošanu. "Šī steiga rada pamatotas bažas par jau iespējams iepriekš pieņemta lēmuma formālu apstiprināšanu, ar centieniem nomelnot Ozoliņu un ietekmēt tiesnesi pirms [ceturtdienas] 29.marta tiesas sēdes par Latvijas Krājbankas bankrotu," uzskata Fīrmanis.

Jau ziņots, ka "KPMG Baltics" kategoriski noraidījis pēdējo dienu laikā publiskajā telpā izteiktos apgalvojumus par neprofesionālu administratora funkciju pildīšanu un strādāšanu savu vai kādu trešo personu labā, ko paudusi, piemēram, gan Rīgas dome, gan Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība (KNKA), kura pārstāv vairākus privātos bankas kreditorus.

""KPMG Baltics" visas līdzšinējās un arī turpmākajās dienās dažādu personu plānotās aktivitātes saista ar viņu vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu, kurai 29. martā ir jālemj par Latvijas Krājbanka bankrotu," iepriekš paudis uzņēmums.

Administrators norāda, ka visas šīs "agresīvās darbības", kas vērstas uz "KPMG Baltics" vārda nomelnošanu un profesionalitātes apšaubīšanu, ir tikai un vienīgi šo personu interesēs. "Nav noslēpums, ka daudzām personām, iepriekšējās bankas vadības prettiesiskās rīcības dēļ, bankā ir iestrēguši lieli līdzekļi, kurus viņas visiem līdzekļiem tagad cenšas atgūt, nerēķinoties ar citu kreditoru interesēm," norādīts administratora paziņojumā.

Jau ziņots, ka FKTK nolēma apstiprināt "Krājbankas" maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, jo neviens no saņemtajiem "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.

No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Rīgas apgabaltiesa pasludināja Krājbanku par maksātnespējīgu pērnā gada beigās pēc FKTK priekšlikuma, jo pēc Krājbankas mātes bankas Lietuvas "Snoras" bankrota bija atklājies, ka ar bijušo īpašnieku un vadības ziņu no bankas aizplūduši lieli līdzekļi. Par to ierosināts kriminālprocess, kurā aizdomās tur bijušo bankas vadību, tai skaitā Krievijas izcelsmes baņķieri Vladimiru Antonovu.

Fotoradaru auto traucas pa šoseju ar 130 km/h

Aizvadītajā piektdienā, 23. martā, braucot mājās no darba, jutās ļoti pārsteigts, kad viņu apsteidza auto ar fotoradaru tā kabīnē.
Mūsu lasītājs apgalvo, ka tas acīmredzot notika pēc fotoradaru apkalpojošā cilvēka darba laika beigām, ap pulksten 18.15.

Kaspars pastāstīja, ka, lai pietuvotos un uzfilmētu šo auto, nācies labi pacensties, jo ātrums bija jāpalielina līdz aptuveni 130 kilometriem stundā.




Šo auto patiešām vadījis uzņēmuma «Vitronic Baltica», kas uzvarējis fotoradaru nodrošināšanas konkursā, darbinieks, to LNT raidījumam «Tautas balss» apstiprināja uzņēmuma pārstāve. Viņa norādīja, ka video tiks detalizēti analizēts, veikta analīze un noskaidrots, kurš no darbiniekiem vadījis automašīnu. Attiecīgi tiks ierosināts disciplinārsods vai pārtrauktas darba attiecības ar šo darbinieku.

Kā paslēpt fotoradaru Jaunciema gatvē ?

Tā radarus slēpj Jaunciema gatves līkumā. Braukāju tur četrus gadus un avārijas nav bijušas. Kā nofotografēju, tā radars «pazuda».

Degvielas tirgotāji palielina 95.benzīna cenu Rīgā; cena sasniedz kārtējo rekordu

Degvielas tirgotāji "Latvija Statoil" un "Neste Latvija" otrdien par vienu santīmu litrā palielināja 95.benzīna cenu Rīgā, novēroja aģentūra BNS. Tādējādi 95.benzīna cena ir sasniegusi kārtējo rekordu.
Pēc cenas palielinājuma 95.benzīns "Latvija Statoil" pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) maksā 1,039 latus litrā, bet dīzeļdegvielas cena nav mainīta, un tā joprojām ir nopērkama par 99,9 santīmiem litrā.

Savukārt "Neste Latvija" automātiskajās degvielas uzpildes stacijās 95.benzīns pēc cenu palielināšanas maksā 1,027 latus litrā, bet dīzeļdegviela nopērkama par 98,7 santīmiem litrā.
"Latvija Statoil" degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka arī pagājušajā nedēļā benzīna cenas Eiropā joprojām turpināja palielināties, sasniedzot jaunus rekordus. Patlaban degvielas cena par tonnu ir virs 1180 ASV dolāriem, bet janvāra sākumā tā bija aptuveni 950 dolāru. Savukārt dīzeļdegvielas cena nepalielinājās un patlaban ir nepilni 1060 ASV dolāru, bet janvārī dīzeļdegvielas cena bija 950 ASV dolāru par tonnu, piebilda Skrābāns.

Viņš arī atzina, ka ASV dolāra kurss kopš marta sākuma ir palielinājies no 52,3 santīmiem līdz 53 santīmiem.

Skrābāns norādīja, ka, neskatoties uz jēlnaftas cenu samazinājumu pagājušajā nedēļā benzīna cenu kāpumu veicināja pieprasījuma palielināšanās Āzijā un Rietumāfrikas valstīs.

Viņš paskaidroja, ka galvenie notikumi pasaulē, kas ietekmēja degvielas cenu izmaiņas, bija pozitīvās ziņas par Grieķijas finansiālās un ekonomiskās situācijas risināšanu, nerimstošais saspīlējums Persijas līcī, kā arī pozitīvie ASV un Vācijas makroekonomiskie dati.

"Latvija Statoil" pārstāvis arī piebilda, ka kopumā degvielas cenas palielinās visā Eiropā, tostarp arī Baltijas valstīs.

Iepriekš degvielas cenas mainījās 21.martā, kad degvielas tirgotāji par vienu santīmu litrā palielināja 95.benzīna cenu Rīgā.

"Latvija Statoil" un "Neste Latvija" pērn bija lielākie degvielas tirgotāji Latvijā.

Fotoradaru operatori dažreiz tik muļķīgi rīkojas – grēks nesodīt

Vakar Rīgā, pretī namam Ulbrokas ielā 1, nevarēja nepamanīt fotoradara operatora nolikto auto uz braucamās daļas. Ja uz ielas nav nepārtrauktās līnijas (vai divu līniju), parkoties uz T veida krustojuma ir aizliegts. Un tieši šajā vietā pašvaldības policija ne reizi vien pie logiem ir līmējusi "plāksterus".

Ko nu? Viens zvans uz Rīgas municipālo policiju, un pēc piecām minūtēm šajā vietā vairs nav ne fotoradara, ne operatora, ne mašīnas :).

Fotoradaru uzstādīšana rada jaunus melnos punktus

Ceļu satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaits, ieviešot fotoradarus, nav mazinājies, radariem neizliek brīdinājuma zīmes, tāpēc radari faktiski rada jaunus "melnos punktus", laikrakstam "Diena" paudis bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, iesakot policijai līgumu par fotoradariem lauzt
"149 melno punktu vietā ar šiem jaunajiem aptuveni 40 radariem esam radījuši vēl 40 melnos punktus. Ir vietas, kur paša radara uzstādīšana rada avārijas situāciju," skarbs ir Rekšņa, skaidrojot, ka avārijas situācijas rodas, jo, tā kā nav savlaicīgu brīdinājuma zīmju par tuvojošos radaru, autovadītāji, pamanot radarus, strauji bremzē, radot avārijas situācijas, kā arī, "ja viens brauc lēnāk, aiz viņa visa kolonna – ātrāk, un tas rada stresu, bīstamas situācijas un problēmas".
"Es gribu redzēt tāpat kā Polijā, Lietuvā, Igaunijā tieši stacionāros fotoradarus tajās vietās, kur ir melnie punkti, civilizēti uzstādīti, kā to prasa likums – ar zīmēm iepriekš," laikrakstam situācijas risinājumu piedāvā pieredzējusī policijas amatpersona.

Vai nu jāliek līgumu pārslēgt, izdarot tā, kā tas ir sabiedrībai nepieciešams, vai tas ir jālauž, secina Rekšņa. Viņš uzskata, ka, radaru uzstādīšana gan ir atrisinājusi "piecīšu problēmu", jo "mums nav jāliek uz ceļa policisti ar "fēniem"."

Tomēr nav izpildīts pats galvenais – samazināts ceļu satiksmes negadījumu skaits. Kā arī aizdomīgs ir radaru uzstādīšanas veids. "Sapirka pārnēsājamos radarus, kuriem nevajag iepriekš izlikt brīdinājuma zīmes. Tos var sabāzt visās vietās, un man ilgi var skaidrot, ka tas nav biznesa projekts. Jo saprotiet – pie katra fotoradara jāpiepērk klāt automašīna, jāpieliek klāt apsargs, bet neviena firma nav altruists, lai to darītu uz sava rēķina. Dabīgi, ka to dara, lai nopelnītu. Šos radarus nevar uzstādīt melnajos punktos – tāpēc tos uzstāda, kur apsargi viegli var nolikt mašīnu, kur radarus var labāk paslēpt, bet satiksmes drošība – tas jau paliek pēdējais jautājums,"  pauž Rekšņa.

Fotoradaru līguma laušana problēmu neatrisinās

Ja izbeigtu līgumu ar fotoradaru piegādātājiem - uzņēmumu «Vitronic Baltica» - problēma ar radaru uzstādīšanu neatrisinātos, bet gluži pretēji - rastos ļoti liels izaicinājums, jo valstij naudas šo radaru uzstādīšanai nav, šodien Latvijas Radio teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP).
Kozlovskis uzsvēra, ka stacionāro fotoradaru uzstādīšanai nepieciešami 10 līdz 11 miljoni latu un valdībai tādas naudas nav.

Līdz 20.maijam uzņēmumam ir uzdots uzstādīt stacionāros fotoradarus, un ministrs arī prasīšot no Valsts policijas, lai tā rūpīgi sekotu līguma nosacījumu izpildei.

Kozlovskis atzina, ka šī ir pirmā reize, kad Valsts policija sastopas ar privāto partnerību, tādēļ arī ir vairākas problēmas. Ministrs arī atzīmēja, ka policija nevar dot pavēles privātam uzņēmumam.

Kopš 2002.gada Ceļu policijas darbinieku skaits ir samazinājies aptuveni trīs reizes. Pirms desmit gadiem Latvijā bija ap 1500 policistu, turpretī patlaban - vien 600 Ceļu policijas darbinieku. Kozlovskis uzskata, ka ceļu satiksmes drošības uzraudzībā nav nepieciešami lieli cilvēku resursi, tādējādi arī mazinās korupcijas riski.

Benzīna cenas Eiropā turpina palielināties

Arī pagājušajā nedēļā benzīna cenas Eiropā joprojām turpināja palielināties, sasniedzot jaunus rekordus - patlaban degvielas cena par tonnu ir virs 1180 ASV dolāriem (612 latiem), informēja «Latvija Statoil» degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns.
Benzīna cenu kāpumu veicināja pieprasījuma palielināšanās

Janvāra sākuma benzīna cena bija ap 950 ASV dolāriem (492 lati). Savukārt dīzeļdegvielas cena nepalielinājās un patlaban ir nepilni 1060 ASV dolāri (549 lati). Janvārī cena bija 950 ASV dolāri par tonnu.

ASV dolāra kurss ir palielinājies kopš marta sākuma no 52,3 santīmiem līdz 53 santīmiem.

Skrābāns skaidro: kaut arī jēlnaftas cena pagājušajā nedēļā samazinājās, benzīna cenu kāpumu veicināja pieprasījuma palielināšanās Āzijā un Rietumāfrikas valstīs.

Galvenie notikumi pasaulē, kas ietekmēja degvielas cenu izmaiņas, ir pozitīvās ziņas par Grieķijas finansiālās un ekonomiskās situācijas risināšanu, nerimstošais saspīlējums Persijas līcī, kā arī pozitīvie ASV un Vācijas makroekonomiskie dati.

Lietuvā cena pārsniegusi piecu litu robežu

Kopumā degvielas cenas palielinās visā Eiropā, tostarp arī Baltijas valstīs - Lietuvā cena ir pārsniegusi psiholoģisko piecu litu (viena lata) robežu, 95.markas benzīna cena šodien ir 5,02 liti, savukārt Igaunijā litrs 95.markas benzīna maksā 1,44 eiro (99 santīmus).

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā par santīmu pieaugušas 95. un 98. markas degvielas cenas.

Latvijas lielākā degvielas mazumtirgotāja «Latvija Statoil» degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīns maksā 1,029 latus, bet 98.markas degviela - 1,059 latus litrā. Dīzeļdegvielas cena joprojām ir 99,9 santīmi. Šis ir jauns degvielas cenu rekords Latvijā.

Kā paslēpj fotoradaru uz autoceļa Rīga-Liepāja ?

18.martā uz autoceļa Rīga-Liepāja, Pienavā fiksēts kārtējais gadījums, kad «neviens nemēģina iedzīvoties uz ātruma pārkāpējiem, maskējot vai slēpjot radarus». Godīgi sakot, ir apnicis, ka interese ir tikai viena - iekasēt pēc iespējas vairāk nodokļu maksātāju tā jau grūti nopelnīto naudu.

Baltkrievija sola reaģēt uz ES lēmumu par sankcijām

Baltkrievija piektdien solīja nekavējoties reaģēt uz Eiropas Savienības (ES) lēmumu noteikt sankcijas pret vairākām personām un uzņēmumiem no Baltkrievijas.
"Mēs esam spiesti nekavējoties sākt īstenot reaģēšanas pasākumu kompleksu. Par šādu iespēju mūsu Eiropas partneri tika brīdināti jau iepriekš," teikts Baltkrievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāra Andreja Saviniha paziņojumā.

"Pašreizējos apstākļos Baltkrievijas puse nesaskata nepieciešamību to valstu atsaukto vēstnieku klātbūtnē Baltkrievijas teritorijā, kuras balsoja par šo lēmumu," uzsvērts paziņojumā.
Baltkrievijas ĀM pārstāvja paziņojumā teikts, ka "Baltkrievijas puse pauž nožēlu par ES Padomes lēmumu par papildu sankciju noteikšanu pret vairākiem Baltkrievijas pilsoņiem un uzņēmumiem".

"Šis solis vēl vairāk attālina attiecību normalizācijas perspektīvu un un dialoga atjaunošanu par abām pusēm jūtīgām tēmām," uzsvēra Savinihs.

"Eiropas politiķi atrodas konfliktu domāšanas gūstā, viņi paliek piespiešanas un šantāžas loģikas ķīlnieki," piebilsts paziņojumā.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri piektdien sanāksmē Briselē nolēma noteikt sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no Baltkrievijas, tādējādi paplašinot sankcijas pret šo valsti, lai sodītu autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu par represijām pret opozīciju.

Jau ziņots, ka ES 28.februārī atsauca uz konsultācijām savus vēstniekus Baltkrievijā. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz Baltkrievijas lēmumu atsaukt uz konsultācijām pārstāvi ES un vēstnieku Polijā un prasību ES un Polijas vēstniekiem no Minskas atgriezties savās galvaspilsētās, kuru Baltkrievija pieņēma, reaģējot uz ES sankciju pastiprināšanu pret Minsku.

Degvielas cenas dzen stūrī

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas biedri piektdien pulcējušies kopīgā sapulcē, lai pārrunātu patlaban valdošo ekonomisko situāciju, un ir nobažījušies par degvielas cenu augšanu. Patlaban valsts mērogā veidojas kopumā ap 8,2 miljonu latu budžeta deficīts sabiedriskā transporta sadaļā, un pašreizējā tendence iedzen stūrī gan pārvadātājus, gan valdību.
Par to aģentūrai LETA sanāksmes pārtraukumā pa tālruni pastāstīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents un SIA «Jelgavas Autobusu parks» valdes loceklis Pēteris Salkazanovs.

Viņš skaidroja, ka atbilstoši Valsts SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) centralizētajam lēmumam gandrīz visi pārvadātāji ir spiesti no 1.aprīļa paaugstināt tarifus starppilsētu pārvadājumiem, savukārt vietējo reģionālo un pilsētu maršrutos pārvadātāji pārsvarā nemaina tarifus.

Lielas bažas pārvadātājiem esot saistībā ar degvielas cenu pārmaiņām.

Saistībā ar tarifu pārmaiņām viņš minēja, ka lielākā daļa pārvadātāju to uztver kā nepieciešamu normu, kuru nosaka pasūtītājs - ATD, tāpēc tam grūti iebilst, jo pasūtītājam nav citas izejas.

Savukārt Jelgavas pilsētas maršrutos tarifi paliek nemainīgi un tie tiks paaugstināti tikai starppilsētu maršrutos atbilstoši ATD prasībām, pauda Salkazanovs.

SIA «Migar» valdes loceklis Uldis Valters skaidroja, ka Jelgavas novada reģionālajos maršrutos tarifi paliks nemainīgi.

Arī SIA «Dobeles autobusu parks» (DAP) valdes priekšsēdētājs Ārvaldis Laumanis skaidroja, ka DAP līdzīgi mainīsies vien starppilsētu maršruti, bet vietējo un reģionālo maršrutu tarifi paliks nemainīgi. «Mūsu gadījumā, piemēram, maršrutā Dobele-Rīga tarifs augs par aptuveni astoņiem procentiem,» pauda Laumanis.

Kā ziņots, Zemgalē vienīgi Bauskas pārvadātājs SIA «AIPS» nemainīs tarifus arī vairākos starppilsētu maršrutos, jo tas neesot ekonomiski izdevīgi un pārvadātājs nesaņem valsts dotāciju,» aģentūrai LETA skaidroja SIA «AIPS» valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs.

Ar šā gada 1.aprīli autobusu un vilcienu starppilsētu nozīmes maršrutos spēkā stāsies jauni tarifi - kāpums vidēji 5% līdz 7% apmērā, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja «Autotransporta direkcijā».

Plānots, ka jauno tarifu ieviešana jau šogad valstij ļaus ietaupīt aptuveni 1,8 miljonus latu un biļešu cenu kāpums pasažieru plūsmu būtiski neietekmēs.

Kargins un Krasovickis apgalvo, ka valsts pret viņiem pielietojusi varu, viltu un spaidus

Kādreizējie «Parex bankas» īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uzskata, ka valsts savulaik viņiem ar draudiem un viltu likusi atteikties no atlikušajām bankas kapitāldaļām un pamest amatus tās vadībā, liecina aģentūras LETA iegūtā informācija no prasības pieteikuma materiāliem.

Kā ziņots, savu prasību bijušie bankas īpašnieki vēsuši pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā, «Parex banku», VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» («Hipotēku banka»), kā arī Privatizācijas aģentūru (PA). Tajā lūgts atzīt par izbeigtiem 2008.gada slēgto ieguldījuma līgumu, ar kuru valsts no viņiem par diviem latiem pārņēma 51% bankas akciju, un tā grozījumus, ar kuriem valsts īpašumā nonāca atlikušās bankas akcijas un kas izslēdza Karginu un Krasovicki no valdes, kā arī paredzēja līdzšinējās padomes pārvēlēšanu ārkārtas akcionāru pilnsapulcē. Tāpat lūgts atzīt par izbeigtiem un spēkā neesošiem vairākus ķīlas līgumus.

Kā izriet no tiesā iesniegto dokumentu kopsavilkuma, Kargins un Krasovickis uzskata, ka globālā finanšu krīze 2008.gada septembrī-oktobrī radīja bankai nopietnas likviditātes problēmas un apdraudēja turpmāk pildīt kapitāla pietiekamības normatīvu.

Latvijas valsts tolaik nebija sagatavojusies globālās finanšu krīzes ietekmei uz Latvijas banku sektoru, un nebija izstrādāta attiecīga normatīvā bāze, tāpēc valsts bijusi spiesta panākt, lai akcionāri ar būtisku ietekmi it kā labprātīgi piekrīt savu akciju bezatlīdzības nodošanai valstij pie pazemojošiem noteikumiem. Šā nodoma īstenošanā valsts pielietoja viltu un spaidus un piespieda akcionārus 2008.gada 2.decembrī parakstīt vienošanos par grozījumiem 2008.gada 10.novembra ieguldījumu līgumā, uzskata prasītāji.

Vienošanās par grozījumiem 2008.gada 10.novembra ieguldījumu līgumā, ko akcionāri bija spiesti parakstīt, atņēma viņiem jebkādas ar banku saistītas tiesības un uzlika nesamērīgus un darījuma patiesajai būtībai neatbilstošus pienākumus. Savukārt draudi izpaudās tādejādi, ka valsts oficiālie pārstāvji (tostarp FM) apgalvoja, ka pretējā gadījumā nekavējoties tiks atprasīti visi Valsts kases un Latvijas Bankas īstermiņa aizdevumi.

Tā rezultātā «Parex banka» tiktu virzīta uz maksātnespēju un lemts par kredītiestādes licences anulēšanu, kā rezultātā bankas vadītāji tiktu saukti pie kriminālatbildības par tīšu bankas novešanu līdz bankrotam, jo, parakstot grozījumus, viņi būtu bankrotu novērsuši, uzskata prasītāji.

Viņu skatījumā, piedraudētais ļaunums nebija mazsvarīgs un akcionāriem bija viss pamats baidīties, ka draudus izpildīs, un viņiem nebija citu iespēju, kā draudus novērst, kā vienīgi padoties, tas ir, parakstīt vienošanos.

LETA jau ziņoja, ka 2008.gada 10.novembra vēlā vakarā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), «Hipotēku bankas» toreizējais prezidents Inesis Feiferis un Kargins parakstīja līgumu, kas paredz «Parex bankas» akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu «Hipotēku bankas» īpašumā.

Par šīm akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tika samaksāts viens lats.

Vēlāk valsts pārņēma arī pārējās bankas akcijas, un patlaban «Parex» 83,07% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

2010.gada augustā notika «Parex bankas» labo aktīvu pārēja uz jaunizveidoto «Citadele banku». Kopš tā brīža «Parex banka» darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā.

Būt šoferim visdārgāk ir Latvijā

Izmaksas, ar kurām jārēķinās, lai ar auto dotos ielās, Latvijā ir visaugstākās Baltijā, trīs reizes lielākas nekā Lietuvā un 17 reizes lielākas nekā Igaunijā, Baltijas auto nozares forumā 2012 uzsvēra Andris Kulbergs, LPAA prezidents.
Ieskaitot PVN, Latvijā nodokļi un maksājumi pēc auto iegādes, lai ar to varētu doties ielās, ir 504.63 eiro. Šīs pašas izmaksas Lietuvā ir 178.95 eiro- trīs reizes mazākas. Igaunijā šīs izmaksas ir 29.48 eiro, kas ir aptuveni 17 reizes mazākas nekā Latvijā.
Kaimiņvalstīs, atšķirībā no Latvijas, nav jāmaksā par auto pirmreizējo reģistrāciju, dabas resursu nodoklis, uz CO2 balstīts auto reģistrācijas nodoklis, ceļu nodoklis.
Nodokļu un nodevu atšķirība pirmajos trijos gados kopš auto iegādes arī ir ievērojamas. Latvijā trīs gadu izmaksas, kopā ar reģistrācijas izmaksām, ir 757 eiro, Lietuvā 42 eiro, bet Igaunijā - 195 eiro.
Lai gan valstis ir tikai stundas attālumā, izmaksu atšķirības ir ievērojamas, uzsver A. Kulbergs, piezīmējot, ka šīs atšķirības ir pārāk lielas un valdībai vajadzētu meklēt risinājumu.

Latvijā jau pirmie Mavrodi finanšu piramīdas upuri

Lai arī policijā pagaidām nav saņemts neviens iesniegums no cilvēkiem, kas būtu cietuši, iesaistoties finanšu piramīdā «MMM-2011», publiski sāk izskanēt pirmās sūdzības par krāpšanu.
Piedāvā necerēti augstus procentus

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis apliecināja, ka policijā neviens ar iesniegumiem pret «MMM-2011» nav vērsies, tikmēr piezvanīja kāds Ēvalds, kurš sevi dēvēja par uzņēmēju un sacīja, ka jūtoties apkrāpts.

Cerot uz peļņu, Ēvalds pirms desmit dienām «MMM-2011» kontos esot ieskaitījis 8000 ASV dolāru (ap 4000 latu), jo esot piedāvāti necerēti augsti procenti - 40%. Viņš esot pakļāvies arī citu savu paziņu rīcībai, daži no kuriem esot ieguldījuši uz pusi lielākas naudas summas. Ēvalds sazinājies ar cilvēkiem, kuri uzdevušies par «MMM-2011» pārstāvjiem Latvijā.

Kad pienākusi diena saņemt solītos procentus, Ēvaldam teikts, ka Latvijas banku sistēmas specifika neļaujot šos procentus samaksāt.

Ēvalds esot piedāvājies naudu pārskaitīt uz saviem banku kontiem Lietuvā vai Lielbritānijā, bet tad saņemtas citas atrunas - ka viņš esot pārāk daudz ieguldījis. Ēvalds iebildis, ka nekādu ierobežojumu jau neesot. Vārds pa vārdam, kamēr Ēvalds esot izslēgts no firmas sistēmas un nosaukts par krāpnieku. «MMM-2011» pārstāvis esot paziņojis, ka pārtrauc ar viņu sadarbību.

Cerētos procentus nesaņem

Ēvalds gan savu ieguldīto naudu pilnā apmērā ir saņēmis atpakaļ, taču cerētos procentus ne viņš, ne viņa paziņas neesot saņēmuši. Ēvalds uzskata, ka viņš ir apkrāpts. Policijā gan viņš nevērsīsies, jo neesot nekādu pierādījumu, ka viņš būtu aizdevis naudu uz kādiem procentiem - esot redzams vien bankas pārskaitījums.

Pirms lielās naudas ieguldīšanas darbīgie «ieguldītāji» esot pārbaudījuši piramīdas darbību un no mazām summām peļņu esot ieguvuši.

Jau ziņots, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis administratīvo lietu par negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpumu finanšu piramīdas «MMM-2011» reklāmās, informēja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Izkrāpj miljardiem dolāru

Jau ziņots, ka Mavrodi 90.gados no Krievijas iedzīvotājiem izkrāpa miljardiem dolāru.

Arī Rīgas dome tiesai lūdz atcelt Krājbankas maksātnespējas administratoru

Rīgas dome (RD) Rīgas apgabaltiesai lūgusi atcelt Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratoru SIA "KPMG Baltics", portālu "Delfi" informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
RD norāda, ka Krājbankas administratora rīcība esot prettiesiska un atzīstama kā līdzekļu izšķērdēšana, kas liek secināt, ka administrators ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras bez likumīga pamatojuma.

Tāpēc dome tiesu lūdz atzīt, ka Krājbankas maksātnespējas procesa administrators SIA "KPMG Baltics" ir rīkojies prettiesiski un ir zaudējis uzticību, kā arī ļaunprātīgi ir izmantojis savas pilnvaras. Tāpat RD lūdz atbrīvot "KPMG Baltics" no administratora amata un iecelt jaunu maksātnespējīgās Krājbankas administratoru, "kuram ir pieredze kredītiestāžu likvidācijā no 2000.gada".
RD iesniegumā uzskaitīti vairāki apgalvojumi, kas, domes ieskatā, pierāda, ka "KPMG Baltics" ar savu darbību nodarot būtiskus zaudējumus Krājbankas kreditoriem un veicot nelikumīgas darbības.

Tā, piemēram, RD uzskata, ka Kredītiestāžu likums neparedz administratoram tiesības noraidīt sanācijas iespēju gadījumā, ja ticis iesniegts likuma prasībām atbilstošs sanācijas plāns. Krājbankas administrators esot publiski atzinis, ka iesniegtie sanācijas plāni atbilst likumu prasībām, līdz ar to "faktiski administrators ir atzinis, ka nepastāv nekādi šķēršļi šo plānu nodošanai apstiprināšanai kreditoru sapulcē".

"Tomēr administrators, pats uzņemoties kreditoru sapulces funkcijas, ir pieņēmis lēmumu, ka iesniegtie plāni, neskatoties uz atbilstību likumu prasībām, nav realizējami un tādēļ racionālākais bankas maksātnespējas procesa risinājums esot bankas bankrota procedūra, tas ir, administrators pats ir lēmis par plānu neapstiprināšanu. Šādu lēmumu ir tiesīga pieņemt tikai un vienīgi kreditoru sapulce," apgalvo RD.

RD arī norāda, ka oficiālie pārskati liecina: janvārī Krājbankas administrators sev un palīgam ir izmaksājis atlīdzību 240 501 lata apmērā, savukārt par februāri izmaksāta atlīdzība 168 926 latu apmērā.

RD apgalvo, ka Kredītiestāžu likumā noteikts administratora atlīdzības apmērs, kas atkarīgs no atgūtās mantas. Tāpat likumā norādīts, ka par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāmi augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā.

"Tā kā kredītu procentu maksājumi ir augļi, kas tiek maksāti par izsniegtajiem kredītiem, tad atgūtie līdzekļi 3 378 516 latu apmērā par februāra mēnesi ir nevis atgūtie līdzekļi, bet gan ikmēneša kredītprocentu maksājumi," uzsver RD. Domes ieskatā, "KPMG Baltics" prettiesiski esot norādījis šos saņemtos līdzekļus kā atgūtos kredītus un attiecīgi aprēķinājis atlīdzību, un šāda rīcība radot zaudējumus kreditoru kopumam un citām ar likumu aizsargātu personu interesēm.

Galvaspilsētas dome arī uzskata, ka Krājbankas administrators esot prettiesiski un bez pamatojuma atsaucis izpildu lietvedības no zvērinātiem tiesu izpildītājiem, "attiecīgi samaksājot zvērinātiem tiesu izpildītājiem takses pilnā apmērā un atsauktās izpildu lietas ir nodotas citiem tiesu izpildītājiem". RD arī šo rīcību uzskata par līdzekļu izšķērdēšanu, kas nodara zaudējumus kreditoru kopumam.

Tāpat RD uzskata, ka "KPMG Baltics" bez tiesiska pamata esot izmainījusi Krājbankas meitasfirmu statūtus. RD apgalvo, ka ticis samazināts firmu pamatkapitāls, dzēšot Krājbankas akcijas, vienlaicīgi palielinot firmu pamatkapitāls, izlaižot jaunas kapitāldaļas, kuras iegādājoties ar administratoru saistītas personas. Kā piemēru RD min izmaiņas AS "IBS Renesourse Capital" statūtos.

"Šāda administratora rīcība ir vērtējama kā slēpta Krājbankas aktīvu pārdošana bez izsoles administratoram pietuvinātām personām. Šāda rīcība ir prettiesiska. Līdzīgas darbības tiek veiktas ar citiem Krājbankas aktīviem, kuros administrators bez izsoles atsavina vērtīgus Krājbankas aktīvus," apgalvots RD paziņojumā.

Savukārt 'KPMG Baltics' kategoriski noraida pēdējo dienu laikā publiskajā telpā izteiktos apgalvojumus par neprofesionālu administratora funkciju pildīšanu un strādāšanu savu vai kādu trešo personu labā. ""KPMG Baltics" visas līdzšinējās un arī turpmākajās dienās dažādu personu plānotās aktivitātes saista ar viņu vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu, kurai 29. martā ir jālemj par Latvijas Krājbanka bankrotu," pausts uzņēmuma paziņojumā.

Administrators norāda, ka visas šīs "agresīvās darbības", kas vērstas uz "KPMG Baltics" vārda nomelnošanu un profesionalitātes apšaubīšanu, ir tikai un vienīgi šo personu interesēs. "Nav noslēpums, ka daudzām personām, iepriekšējās bankas vadības prettiesiskās rīcības dēļ, bankā ir iestrēguši lieli līdzekļi, kurus viņas visiem līdzekļiem tagad cenšas atgūt, nerēķinoties ar citu kreditoru interesēm," norādīts administratora paziņojumā.

"Mūsuprāt, visas sūdzības tiesā ir iesniegtas vienīgo ar mērķi - panākt attiecīgajām personām vēlama administratora iecelšanu, lai varētu realizēt savas intereses uz citu kreditoru rēķina," uzskata KPMG.

Uzņēmums uzsver, ka savu darbu veic profesionāli un atbilstoši visām likuma prasībām, lai varētu atgūt līdzekļus, kas pazaudēti iepriekšējās bankas vadības rīcības rezultātā, un norēķinātos ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā.

Uzņēmums atzīmē, ka "KPMG Baltics" saskaras ne vien ar kreditoru veiktajām aktivitātēm, bet arī atsevišķiem debitoriem, kuri "diemžēl uzskata, ka var ļaunprātīgi nemaksāt kredītus Latvijas Krājbankai".

"Sūdzības pēc būtības tiesā tiks skatītas 29. martā, kur arī mēs detalizēti argumentēsim savu pozīciju. Šobrīd arī ir zināms, ka Andra Ārgaļa iesniegtā sūdzība ir noraidīta un netiks skatīta," noformē administrators.

Jau ziņots, ka ar sūdzību, kurā pieprasīts atcelt "KPMG Baltics" no Krājbankas maksātnespējas administratora amata, Rīgas apgabaltiesā vērsusies arī Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība (KNKA), kura pārstāv vairākus privātos bnkas kreditorus.

Jau ziņots, ka FKTK nolēma apstiprināt "Krājbankas" maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, jo neviens no saņemtajiem "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.

No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu pērnā gada beigās pēc FKTK priekšlikuma, jo pēc Krājbankas mātes bankas Lietuvas "Snoras" bankrota bija atklājies, ka ar bijušo īpašnieku un vadības ziņu no bankas aizplūduši lieli līdzekļi. Par to ierosināts kriminālprocess, kurā aizdomās tur bijušo bankas vadību, tai skaitā Krievijas izcelsmes baņķieri Vladimiru Antonovu.

ES vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju

Oficiāls paziņojums ir gaidāms vēlāk.

Atbilstoši sankciju plānam Baltkrievijas pilsoņu «melnajam sarakstam» tiks pievienoti vēl 12 cilvēki, kuriem tiks liegta iebraukšana ES, bet viņu aktīvi ES dalībvalstīs - iesaldēti. Ekonomiskas sankcijas noteiktas arī virknei Baltkrievijas firmu.

Arī attiecībā uz Sīriju izveidots «melnais saraksts» ar 12 cilvēkiem. Viņu vidū ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada sieva Asma un vairāki režīma līdera radinieki.

Abos gadījumos sankcijas noteiktas personām un organizācijām, par kurām ES radusies pārliecība, ka tās ir līdzvainīgas represijās pret politiskajiem pretiniekiem.

Kā vēsta radio «Brīvība» baltkrievu redakcija, sankcijas noteiktas 29 Baltkrievijas uzņēmumiem un 12 pilsoņiem - tiesnešiem, prokuroriem, uzņēmējiem, kas atbilstoši ES vērtējumam ir vainojami cilvēktiesību pārkāpumos un represijās pret opozīciju un pilsonisko sabiedrību, viņi atbalsta prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu un ir tā patiesie labuma guvēji.

Papildinājumi jau esošajam ES Baltkrievijas «melnajam sarakstam» vēl nav publiskoti, bet, spriežot pēc tā, ka uzņēmumu un personu skaits ir tāds kā iepriekš izskanējušajos priekšlikumos, var pieņemt, ka sankcijas noteiktas uzņēmējiem Anatolijam Tarnavskim, Jurijam Čižam un Vladimiram Peftijevam.

ES sankcijās pret Baltkrieviju nav iekļautas trīs kompānijas, kas sadarbojas ar Latviju, vēsta «Radio Brīvība» Baltkrievijas redakcija.

Sankciju sarakstā nav iekļautas viena baltkrievu uzņēmēja Jurija Čiža kompānija, kas sadarbojas ar Slovēniju, un trīs kompānijas, kurām ir darījuma attiecības ar Latviju, radiostaciju informēja diplomāti.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «melnajā sarakstam» pievienoti 12 cilvēki, starp tiem ir divi uzņēmēji - Jurijs Čižs un Anatolijs Tarnavskis. «Melnajā sarakstā» paliek arī Vladimirs Peftijevs, kurš tajā jau tika iekļauts pērn. Pārējie sarakstā iekļautie ir tiesneši, prokurori, izmeklētāji un tiesībsaizsargājošo iestāžu darbinieki, kas bija iesaistīti represijās pret politiski ieslodzītajiem Baltkrievijā.

Ekonomiskas sankcijas noteiktas arī pret 30 Baltkrievijas uzņēmumiem. Ar Latviju saistītie Peftijeva un Tarnavska uzņēmumi sarakstā nav iekļauti. Mūsu valsti skars vien Čiža vadītā «Triple» iekļaušana šajā sarakstā.

Peftijeva vārds jau atradās iepriekšējā ES «melnajā sarakstā» līdz ar trim viņa uzņēmumiem, bet tagad sankcijas noteiktas arī attiecībā uz cietiem viņa uzņēmumiem.

Tostarp Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis neslēpj, ka ar jaunajām sankcijām lielas cerības nesaista.

«Tā ir izpausme mūsu solidaritātei ar Baltkrievijas sabiedrību un negatīvajam vērtējumam attiecībā uz to, ko dara valsts vara,» sacīja ministrs.

Zivtiņš patiešām bezspēcīgs: fotoradaru uzraugi viltīgi paslēpj ierīces

Ekonomists par degvielas cenām: jāizvairās no panikas

«Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks pauž pārliecību, ka patlaban nav pamata vainot Latvijas degvielas mazumtirgotājus par negodīgu rīcību, strauji palielinot degvielas cenas. Viņš aicina izvairīties no panikas celšanas saistībā ar benzīna cenu izmaiņām.
Sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā «Sastrēgumstunda» Kazāks uzsvēra, ka patlaban nav iemesla apšaubīt degvielas tirgotāju godaprātu attiecībā uz degvielas cenu palielināšanu.

«Mēs nezinām, kā tās cenas veidojas. Vienīgie, kam ir pamatota informācija, ir Konkurences padome, taču tā patlaban  problēmas neatrod. Nav pamata teikt, ka tur kaut kas ir neriktīgi, degvielas tirgotāju godaprātu apšaubīt patlaban nav iemesla,» sacīja Kazāks.

Ekonomists arī norādīja, ka cilvēkiem nevajadzētu celt paniku, tiklīdz degvielas cena tiek palielināta par dažiem santīmiem.


«Mēs nezinām, kā nākotnē veidosies degvielas cenas. Skatoties uz Latviju – jāskatās, kas notiek ar mazumtirgotājiem. Taču te jāizvairās no panikas. Nav tā – ja par dažiem santīmiem palielina degvielas cenu, tad visam jākļūst dārgākam,» norādīja Kazāks.

Kā ziņots, trešdien «Statoil» degvielas uzpildes stacijās benzīna cena palielināta vēl par vienu santīmu. 95.markas benzīns jau maksā 1,029 latus par vienu litru. Tikmēr 98.markas benzīna cena jau sasniegusi 1,056 latus par litru.

Dīzeļdegvielas cena joprojām nav pārsniegusi viena lata robežu.

Aģentūra LETA vēstī, ka arī «Lukoil» un «Neste» ir paaugstinājuši 95.markas benzīna cenu, un tagad tas maksā attiecīgi 1,012 latus un 1,017 latus litrā.

«Lukoil» degvielas uzpildes stacijās 98.markas benzīns maksā 1,042 latus, bet dīzeļdegviela - 99,2 santīmus litrā, savukārt «Neste» stacijās - attiecīgi 1,047 latus un 98,7 santīmus litrā.

Strauji samazina degvielas cenas daļā benzīntanku

Pēc vakardienas jaunā degvielas cenu rekorda šodien lielākais un tradicionāli dārgākais degvielas tirgotājs «Latvija Statoil» daļā benzīntanku samazinājis degvielas cenu. Patlaban tā atkal ir zem lata.
Ceturtdienas rītā uzņēmuma pilna servisa benzīntankos Rīgā 95.benzīna cena samazināta līdz 99 santīmiem par litru.

Vakar, kad degvielas cena sasniedza jaunu rekordu, tā pārsniedza latu un bija 1,029 lati.
Šodien atsevišķos benzīntankos samazināta arī dīzeļdegvielas cena - patlaban tā maksā 98 santīmus litrā. Vakar tās cena bija par santīmu lielāka.

«Latvija Statoil» Degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns apstiprināja, ka daļā benzīntanku degvielas cenas patlaban ir zemākas nekā vakar, taču lielākajā daļā degvielas uzpildes staciju cenas nav mainītas.

Cenu kritums saistīts ar konkurenci.

Pēdējā laikā Latvijā degvielas cenas augušas ļoti strauji. Pēdējo trīs mēnešu laikā cenas kāpušas par aptuveni ceturtdaļu.

Turklāt gan tirgotāji, gan analītiķi un ārlietu pārzinātāji ir vienisprātis, ka negatīvu Irānas notikumu scenārija gadījumā - sākoties starpvalstu militārām operācijām - pasaules degvielas cenas var būtiski kāpt.

Līdz ar degvielas cenu kāpumu Latvijā dārgākas varētu kļūt arī citas preces, tostarp pārtika.
«Latvija Statoil» ir lielākais un tradicionāli dārgākais degvielas mazumtirgotājs, kura cenai mēdz sekot arī tirgus dalībnieki.

Valsts parāds: no katra iedzīvotāja - 2500 lati; šogad procentos katrs strādājošais maksās 29 latus

Latvijas kopējais parāds sasniedzis jau vairāk nekā 5,6 miljardus latus, un, ja šo aizņēmumu sadala uz visiem iedzīvotājiem, katra iedzīvotāja parāds sasniegs 2500 latu, bet šogad procentos vien katrs valstī nodarbinātais samaksās 29 latus, secināts ceturtdien "Latvijas Avīzē" publicētajā pētījumā par valsts parādu.

Pērn procentos Latvijas valdība par saviem parādiem samaksāja 240 miljonus latu, šogad tie būs jau 280 miljoni latu. Pārfinansējot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) krīzes laika aizdevumu, Latvija starptautiskajos finanšu tirgos var naudu dabūt tikai par augstākiem procentiem. Starptautiskie aizdevēji Latvijai naudu aizdeva par 2,65 - 3,375 procentiem gadā, bet tagad, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos, likmes ir augstākas - virs 5% gadā, atgādināts "Latvijas Avīzē" publicētajā pētījumā.

Ja lielo valsts parādu sadala katram Latvijas iedzīvotājam, tad patlaban katrs iedzīvotājs ir parādā 2500 latus plus procentu maksājumus, jo šī nauda tika ņemta, lai valsts spētu finansēt savas ikdienas vajadzības - maksātu algas, pensijas, pabalstus un veiktu līdzmaksājumus ES struktūrfondiem. Šogad procentos vien katrs valstī nodarbinātais samaksās 29 latus, norādīts pētījumā.
"Vidēji gadā viens Latvijas iedzīvotājs nodokļos samaksā 1500 latus. Tas nozīmē, ka pilnīgai parāda atmaksai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāstrādā vairāk nekā pusotrs gads, nomaksājot nodokļus, turklāt ar nosacījumu, ka valdība nevienu nodokļos ieņemto latu netērētu citām vajadzībām kā vien parāda atmaksai," norādījis Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Latvija parāda izmaksas var mazināt, ne tikai pakāpeniski samazinot parāda reālo apmēru, bet arī pārejot uz eiro. "Jau 2014. un 2015. gadā būs jāpārfinansē 2,3 miljardi latu. Ir ļoti svarīgi, par kādiem procentiem to varēsim izdarīt: ar eiro par 2 - 2,5% vai bez - par 5,5 - 6%. Ja bez eiro nākas maksāt dārgāk, starpība desmit gados ir miljards latu jeb ik gadu prom procentos aizmaksāts pēc apjoma veselības vai izglītības budžets," skaidrojis Latvijas Bankas pārstāvis.

Latvijas parādsaistību apmērs patlaban ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Pēc "Eurostat" pēdējiem pieejamiem datiem, 2011. gada rudenī Latvijas ārējais parāds bija 44,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam - Grieķijai tas tolaik bija 159% no IKP, Itālijai - 119,6%, Vācijai - 81,8%. Taču Latvijai ir vislielākais parāda īpatsvars pret IKP Baltijas valstu vidū. Igaunijai parāds ir vien 6% no IKP, Lietuvai - 37,6%.

Tiesa, ekonomikai attīstoties, parāda attiecība pret IKP sarūk. Tieši tas ir viens no argumentiem to ekonomistu rokās, kuri uzskata, ka parāda atdošanai nebūt nav jābūt valsts prioritātei un, rodoties papildu ienākumiem budžetā, vispirms būtu jādomā par valsts pārvaldes un uzņēmumu atbalstu un stiprināšanu, norādīts pētījumā.

Finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka visagrākais, kad Latvija tomēr varētu sākt arī reālu parādu atdošanu jeb nominālās summas mazināšanu, būtu jau pēc četriem gadiem - 2016. gadā. Tad, iespējams, valsts budžets jau būtu ar pārpalikumu. Turklāt aiz muguras būtu arī divi smagākie pašreizējo parādu atmaksas gadi - 2014. un 2015., kuros kopumā būs jārod iespēja pārfinansēt un atdot vecajiem aizdevējiem aptuveni 2,3 miljardus latu.

"Es domāju, ka mums būtu jāsāk vismaz ar mazumiņu. Nedomāju, ka uzreiz būtu jāatdod vairāki simti miljoni latu, iesākumā tie varētu būt 50 - 100 miljoni gadā. Bet mēs paši justos komfortablāk, parādu tomēr mazinot," norādījis Vilks.   Jau ziņots, ka pērn decembrī oficiāli noslēgta starptautiskā aizdevuma programma.

Pirmo reizi iespēja lūgt starptautisko palīdzību izskanēja 2008.gada novembra nogalē, drīz pēc "Parex" bankas pārņemšanas. Toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris lēsa, ka Latvijai būs nepieciešami trīs miljardi eiro.

2008.gada decembra nogalē kļuva zināms, ka Latvija plāno aizņemties 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) . Eiropas Komisijas Latvijai atvēlēja vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu). Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atvēlēja 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija un Norvēģija - kopā pauda gatavību piešķirt 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu), bet Pasaules Banka atvēlēja 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).

Taču Latvija programmas ietvaros kopumā ir izmantojusi tikai 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas aizdevumiem laika posmā no 2008. gada 23. decembra, kad SVF valde apstiprināja pirmo aizdevuma daļu.

Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008. gada ir veikta budžeta konsolidācija 2,3 miljardu latu apmērā ar fiskālo ietekmi 17,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aptuveni 907,2 miljonus latu jeb 7% no IKP veidoja ieņēmumu palielināšana, savukārt budžeta izdevumu mazināšana kopumā sasniedza 1,4 miljardus latu jeb 10,5% no IKP.