Valodas referendums ir mēģinājums sanaidot tautas

Latvijas studentu korporācijas uzskata, ka referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu ir mēģinājums sanaidot valstī dzīvojušās tautas, un 18.februārī notiekošajā referendumā aicina Latvijas pilsoņus balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, otrdien žurnālistiem sacīja krievu studentu korporācijas "Fraternitas Arctica" pārstāvis Dmitrijs Trofimovs.

"Studentu korporācijas ar politiku nenodarbojas, bijuši tikai divi gadījumi, ka tās ir iesaistījušās šajos procesos. Taču šodien šis laiks ir pienācis. Ir pienācis laiks, kad cilvēkiem jāizsakās pret mēģinājumiem sanaidot tautas. Citas valodas ir pieļaujamas, tomēr tieši latviešu valoda mūs vieno, latviešu valoda rada piederības izjūtu valstij. Tāpēc mēs aicinām balsot pret Latvijas valsts pamatvērtību graušanu," teica Trofimovs.

"Vienīgais ceļš, kā nepieļaut valsts pamatu graušanu un pielikt punktu turpmākai nācijas sanaidošanai, ir ikviena balsstiesīgā pilsoņa dalība referendumā un balsošana pret piedāvātajām izmaiņām," paskaidroja Trofimovs.
Latviešu studenšu korporācijas "Staburadze" pārstāve Daina Āboliņa pievienojās Trofimovam un aicināja iedzīvotājus doties uz referendumu un balsot pret. "Latvijā vienmēr ir pastāvējušas dažādas kultūras, taču valoda ir vienojošais faktors. Tāpēc mēs aicinām balsot pret," norādīja Āboliņa.

Arī Latvijas Rektoru padomes pārstāvis Olafs Brinkmanis mudināja Latvijas iedzīvotājus piedalīties referendumā.

"Rektoru padome rosinājumu aicināt iedzīvotājus piedalīties referendumā un balsot pret atbalstījusi gandrīz 100%, no 31 padomes locekļa balsojumā atturējās tikai divi. Man vienmēr ir bijusi vēlme savā darbā runāt latviski, un cenšos to ievērot. Padome aicina visu pilsoņus piedalīties referendumā un balsot pret," uzsvēra Brinkmanis.

Latvijas studentu korporāciju un rektoru padomes aicinājumam iedzīvotājiem piedalīties referendumā un balsot pret pievienojas arī Latvijas Studentu apvienība (LSA).

"Tikai aktīva rīcība mūs spēs pasargāt no negatīvām sekām," paziņoja LSA prezidents Edvards Ratnieks.

Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši vairāki "Saskaņas centra" (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.

'Dzimtā valoda' aicinājusi vairākas starptautiskās organizācijas novērot valodas referenduma norisi Latvijā

Biedrība "Dzimtā valoda" vērsusies pie vairākām starptautiskajām organizācijām - Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas un Apvienoto nāciju organizācijas, piedāvājot apmeklēt Latviju saistībā ar 18.februārī gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, informēja biedrības līderis Vladimirs Lindermans.

Vēstulē minētajām organizācijām norādīts, ka 18.februārī Latvijā notiks bezprecedenta gadījums un tiks balsots par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Lai referendums notiktu, 2011.gada rudenī pēc biedrības aicinājuma parakstījušies aptuveni 200 000 iedzīvotāju. Tie esot tie, kas sašutuši par nemitīgajiem mēģinājumiem asimilēt Latvijas krievus, padarīt viņus par "otrās šķiras" pilsoņiem.

Biedrība arī atzīmē, ka valstī dzīvo vairāk nekā 300 000 cilvēku, galvenokārt krievi, kuriem nav atļauts piedalīties nekādās tautas gribas izpausmēs - tā saucamie "Latvijas nepilsoņi". Ja viņiem būtu balsstiesības, parakstu skaits būtu daudz lielāks, norāda Lindermans.
"Dzimtā valoda" vēstulē starptautiskajām organizācijām aicina tās apmeklēt Latvija pirms referenduma, lai iepazītos ar situāciju uz vietas.

Ar savu vēršanos pie starptautiskajām organizācijām biedrība vēlas tām parādīt, ka Latvijas krievu iedzīvotāji mēģina iegūt likumīgās tiesības, darbojoties pilnīgi demokrātiskā ceļā, kamēr valdošie savā histēriskajā reakcijā uz referendumu atklāj savu mežonīgo nacionālismu, kas ir nesavienojams ar mūsdienu Eiropas principiem.

Kā ziņots, 18.februārī notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Fotoradaru auto pats pārsniedz ātrumu! Машина по обслуживанию фоторадаров привысила скорость

«Svētdienas vakarā, atgriežoties galvaspilsētā no Daugavpils puses, izdevās nofilmēt interesantu video. Uz Krasta ielas aiz «Lido», dodoties pilsētas centra virzienā, mani apsteidza zils «Opel Combo». Zināju, ka tajos pēdējā laikā slēpjas fotoradari - šis bija viens no tiem. Krustojumā pie t/c «Mols» tas nostājās pirmās joslas priekšā un es aiz tā. Sākot braukt, tas strauji uzņēma ātrumu, un tā nu gadījās, ka pārsniedza atļautos 70 km/h par apmēram 10 km/h - vēl vairāk, tas ar ātrumu virs 70 km/h pabrauca arī zem zīmes 50 km/h, kas atrodas pirms nobrauktuves uz Lāčplēša ielu. Kādu tad piemēru rāda «fotoradaristi» citiem satiksmes dalībniekiem?» jautā Imants.

Administrators neredz iespēju Krājbankas sanācijai; rosinās sākt bankrotu

Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratots "KPMG Baltics", rūpīgi izvērtējis iesniegtos sanācijas priekšlikumus pēc vairākiem kritērijiem, uzskata, ka neviens no iesniegtajiem risinājumiem nav īstenojams un līdz ar to administratoram nav pamata rekomendēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai citu risinājumu kā bankas bankrotu.

"KPMG Baltics" skaidro, ka viens no kritērijiem, kas vērtēti, bija kreditoru prasību restrukturizācija, kur visi priekšlikumi balstījās uz pieņēmumu, ka visi kreditori, tai skaitā Latvijas valsts, ir gatavi finansiāli iesaistīties Krājbankas glābšanā. "Taču saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds, kas ir lielākais bankas kreditors, nedrīkst līdzekļus izmantot citiem mērķiem, kā tikai garantēto atlīdzību izmaksai. Bez kreditoru līdzdalības potenciālā investora piedāvātais finanšu ieguldījums bija nepietiekams," skaidro administrators.

Bankas sanācijas priekšlikumos "KPMG Baltics" vērtēja, vai ieguldījums bankas pamatkapitālā ir pietiekošs, lai tas atbilstu minimālajām kapitāla pietiekamības prasībām, vai bankas likviditāte ir nodrošināta tādā apmērā, lai tā atbilstu minimālajām likviditātes prasībām un bankai būtu pietiekoši resursi atsākt ilgtspējīgu darbību. Tāpat administrators vērtēja, vai bankas kreditoru prasību restrukturizācija (norakstāmo prasījumu apjoma vai izmaiņas prasījumu atmaksas grafikā) ir tāda, lai banka varētu atsākt darbu, kā arī vīziju par bankas nākotni un biznesa plānu, kas nodrošinātu ilgtspējīgu bankas darbību, un citus noteikumus, ko ir izvirzījis restrukturizācijas priekšlikuma iesniedzējs.
Administrators informē, ka pavisam tika vērtēti četri sanācijas priekšlikumi. Diviem priekšlikumiem bija dažādi iesniedzēji, bet viens un tas pats investors, kura piedāvātais finanšu ieguldījums neesot bijis pietiekams, lai banku sanētu. Turklāt tas prasīja arī būtisku valsts līdzdalību, tai skaitā pārvēršot lielākā bankas kreditora Noguldījuma garantiju fonda prasījumu pret Latvijas Krājbanku, kas izveidojies, izmaksājot garantētos noguldījumus bankas klientiem, ilgtermiņa parādzīmēs. Tādējādi neviens no piedāvātajiem sanācijas priekšlikumiem neatbilda visiem izvirzītajiem kritērijiem.

Līdz ar to šobrīd administrators ir apstiprinājis FKTK savu rekomendāciju par bankrotu kā Latvijas Krājbankas maksātnespējas risinājumu. Ja FKTK to akceptēs, tiks uzsākta dokumentācijas gatavošana, kuru iesniegt tiesā, lai ierosinātu bankrota procedūru.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija administratora iesniegto precizēto bankas maksātnespējas risinājumu saņēmusi pirmdien, informē komisijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte. Mēneša laikā, tas ir, ne vēlāk kā 22. februārī, FKTK pieņems lēmumu par "KPMG Baltics" priekšlikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Ja komisija administratora pieņemto lēmumu apstiprinās, administrators vērsīsies tiesā, kas lems par Krājbankas bankrota procedūras uzsākšanu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu "KPMG Baltics", bet kā "Krājbankas" pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.

Auditorkompānija pēc maksātnespējas pasludināšanas apņēmās mēneša laikā vērtēt bankas sanācijas iespējas. Pagājušajā nedēļā administrators lūdza FKTK dot vēl nedēļu laika, lai izvērtētu saņemtos priekšlikumu bankas sanācijai un pārliecinātos par to ekonomisko pamatotību un izdevīgumu bankas kreditoriem. Kopumā līdz noteiktajam termiņam bija saņemti četri bankas sanācijas priekšlikumi.

Ar "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības.

FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vAdītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar "Snoras" bankrotu, tomēr Lielbritānijas tiesa pagaidām nav apmierinājusi Lietuvas valdības izdošanas lūgumu.

Baltijas ceļu policijas meklēs iespējas sodīt fotoradaru 'pieķertos' ārzemniekus! Балтийские страны будут искать возможности штрафовать иностранцев пойманых фоторадарами

Pašlaik nav iespējams sodīt fotoradaru pieķertos ātruma pārkāpējus ar ārvalstīs reģistrētiem auto, taču Baltijas valstu ceļu policijas vadība ir apņēmusies tuvākajā laikā rast risinājumu šai problēmai un panākt informācijas apmaiņu, lai par ātruma pārsniegšanu varētu sodīt arī ārzemniekus.

Latvijā 16% no visiem fotoradaru pieķertajiem ātruma pārkāpējiem ir ārvalstīs reģistrētie auto, bet Lietuvā ārzemju auto īpatsvars ir pat 60%.

"Šobrīd aktuālākā visu trīs Baltijas valstu problēma ir nepietiekamā informācijas apmaiņa, kas sarežģī administratīvā soda piemērošanu ārzemniekiem par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem," skaidro Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.

Piemēram, pērn Lietuvā par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu fotoradars 49 reizes fiksējis kādu Latvijā reģistrētu transportlīdzekli, taču pašlaik Eiropā nav kopēja šādu pārkāpumu reģistra, tāpēc nav iespējams noskaidrot arī šīs automašīnas īpašnieku.

Lai varētu informēt vadītājus par citā valstī izdarītajiem pārkāpumiem un piemēroto sodu, pagājušajā nedēļā notikušajā starptautiskajā satiksmes drošības konferencē policijas pārstāvji nolēmuši izstrādāt iespējamo Baltijas valstu ceļu policiju sadarbības modeli.

Policijas vadība arī vienojās par sadarbības uzlabošanu autopārvadājumu uzraudzības un kontroles jomā. Līdz ar to drīzumā tiks nodrošināta informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīm par tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pieļāvuši pārkāpumus kaimiņvalstīs. Tāpat nolemts organizēt starptautiskos reidus starp Latviju un Igauniju.

Valsts policija arī atgādina - ES direktīva paredz, ka līdz 2013. gada 7. novembrim katrā Eiropas valstī jānodrošina mehānisms, kas veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Šis arī ir termiņš, līdz kuram pilnībā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar ārvalstnieku sodīšanu.

Vaira mudina cilvēkus noteikti doties uz referendumu

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga mudina cilvēkus noteikti doties uz referendumu un aizstāvēt latviešu valodā, pretējā gadījumā starptautiskajā politikā Latviju sagaidīs liels skaits populistisku uzbrukumu.
Vīķe-Freiberga šorīt Latvijas Radio pauda viedokli, ka līdz referendumam par valodas jautājumu nevajadzēja nonākt, jo viņas skatījumā Satversmē ir kodols, kas ar referenduma rīkošanu tiek aizskarts. Ekspolitiķe referendumu uzskata par ceļu atpakaļ un naudas šķērdēšanu. Viņas skatījumā, Satversmē vajadzētu paredzēt negrozāmus pantus.

Tomēr bijusī prezidente uzsvēra, - ja reiz Latvijas likumos nav izvērsti noregulēts, ka par šādiem jautājumiem nevar rīkot referendumus, ja tika atļauts vākt parakstus un tie tika savākti, tad neko vairs nevar darīt un referendumam ir jānotiek.

Vīķe-Freiberga uzskata, ka īpaša referenduma jautājuma būtību skaidrojoša kampaņa nebūtu nepieciešama, jo cilvēkiem tomēr pašiem vajadzētu saprast, ka tālāk vairs nav kur - ka latviešu valodas neaizstāvēšana būtu pielīdzināma atvadām no nacionālas valsts, tā būtu gulšanās zārkā un atvadīšanās no šīs pasaules.

Tomēr bijusī politiķe uzskata, ka cilvēkus vajag aicināt piedalīties referendumā. Viņa nevarot piekrist «daža laba» izteikumiem, ka referendums jau vien ir tāda māžošanās, uz kuru var nereaģēt. Vīķe-Freiberga brīdināja, - ja uz referendumu nebūs aizgājis pietiekami liels skaits latviešu, Latviju starptautiski sagaidīs ļoti daudz populistisku uzbrukumu.

Vīķe-Freiberga pati centīšoties ierasties vēlēšanu iecirknī un aicina arī citus aizstāvēt savu valodu. «Šis ir referendums, kurā katram jāpapūlas būt klāt,» mudināja ekspolitiķe.

Eksprezidente pauda viedokli, ka kampaņa varētu noderēt krievvalodīgo vidū, lai viņi vairāk aizdomātos, par ko tad īsti balsos, jo pašlaik referenduma aizstāvju runās ir jaušama apgalvojumu putra.

Nevar taisīt referendumu par valodu un teikt, ka tas ir par aizvainojumu, tas nav normāli, sacīja eksprezidente, piebilstot, ka psiholoģijā aizvainojumu ārstē ar terapiju, bet politikā - ar dialogu. Ja krievvalodīgajos ir aizvainojums, tad šo elektorātu pārstāvošajām partijām jānāk un jāpiedāvā konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot dialogu.

Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka nevar būt tā, ka bezjēdzīga referenduma pamatā ir vienas partijas politiskais aizvainojums. Turklāt šai partijai vajadzētu saprast, ka demokrātijā tā nu ir iekārtots, ka visi 100 deputāti nevar būt valdībā.

Video: Madonna un BMW M5

Video: Kaķis un batuts. Кот и батут

Video: Gravitācija

GRAVITY // UN RÊVE DE DEMAIN from Filip Piskorzynski on Vimeo.

Video: Dope Zebra

'Veriko' prasīs arī 'airBaltic' maksātnespējas pasludināšanu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" mazākuma akcionāra "Baltijas aviācijas sistēmu" (BAS) maksātnespējas pieteicējs "Veriko" tiesā prasīs arī "airBaltic" maksātnespējas pasludināšanu, pirmdien BAS maksātnespējas lietas izskatīšanā atzina "Veriko" pārstāvis Raivo Sjademe.

Viņš sagatavoto "airBaltic" maksātnespējas pieteikumu lūdza pievienot BAS maksātnespējas lietai.

Sjademe sacīja, ka "airBaltic" maksātnespējas pieteikums vēl nav iesniegts. "Esam ceļā uz tiesu," viņš teica.

Degvielas tirgotāji samazina cenu. Торговцы горючем снижают цены

Latvijas degvielas tirgotāji "Latvija Statoil" un "Neste Latvija" par 0,5 santīmiem samazinājuši dīzeļdegvielas cenu, savukārt benzīna cena palikusi iepriekšējā līmenī, liecina informācija uzņēmumu mājaslapās.

Sekojot naftas produktu cenu izmaiņām, benzīna cenas šonedēļ SIA "Latvija Statoil" degvielas uzpildes stacijās (DUS) nav mainījušās un litrs maksā 97,4 santīmus.

Savukārt dīzeļdegvielas cena "Latvija Statoil" tīklā tika samazināta par 0,5 santīmiem - līdz 96,9 santīmiem. Cena samazināta arī uzlabotajai dīzeļdegvielai - "Fortis plus" - līdz 97,9 santīmiem par litru.
Arī "Neste Latvija" DUS cenu dinamika ir līdzīga - benzīns joprojām maksā 96,2 santīmus par litru, bet dīzeļdegvielai cena par 0,5 santīmiem samazināta - līdz 95,7 santīmiem.

Rīgā aizturēts autovadītājs kukuļdevējs. В Риге задержен водитель-взяточник

Policisti sestdien aizturējušu kārtējo autovadītāju, kurš mēģināja piekukuļot likumsargus, portāls  uzzināja Rīgas reģiona policijas pārvaldē.

Sestdien ap pulksten pussešiem vakarā Brīvības ielā policists apturēja automašīnu «Mercedes», kuras vadītājs bija pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, šķērsojot krustojumu pie sarkanā luksofora signāla.

47 gadus vecais autovadītājs vēlējās izvairīties no administratīvā soda, tādēļ viņš policistiem deva kukuli.

Šogad šis ir jau otrais gadījums Rīgas reģionā, kad sākts kriminālprocess par kukuļa došanu ceļu policistam.

Pagājušajā gadā Rīgā konstatēti 16 kukuļu došanas gadījumi.

Baumas par «Swedbank» bankrotu Latvijā nākušas no Krievijas! Слухи о банкротстве Swedbanka пришли из России

Baumas par bankai «Swedbank» it kā draudošo bankrotu, kuru dēļ no šīs bankas decembrī Latvijā tika izņemta desmitā daļa noguldījumu, nākušas no Krievijas, sacīja Lietuvas Seima spīkere Irēna Degutiene.
SākumlapaZiņasEkonomika
Lietuvas Seima spīkere: baumas par «Swedbank» bankrotu Latvijā nākušas no Krievijas

Degutiene pastāstījusi par decembrī notikušo Seima frakciju vadītāju tikšanos ar Lietuvas Bankas priekšsēdētāju Vitu Vasiļausku, kas lūdzis deputātus neveidot komisiju Lietuvas bankas «Snoras» sabrukuma apstākļu izmeklēšanai vai vismaz pagaidīt līdz pavasarim, norādot, ka finanšu jomā situācija ir ļoti nestabila, vēsta portāls «Lrytas.lt».

«Viņš tobrīd pievērsa uzmanību sarežģītajai finanšu situācijai Latvijā pēc «Krājbankas» bankrota. Pēc bezatbildīgiem politiķu paziņojumiem un organizēti izplatītām baumām par zviedru banku Latvijā bija izcēlusies panika un iedzīvotāji sāka masveidā izņemt noguldījumus. Tie tika izņemti aptuveni 10% apmērā. Zviedri uzskata, ka informācija izplatījusies no Krievijas puses,» norādījusi Degutiene.

Lietuvas Seims pirmdien ārkārtas sēdē izskata jautājumu par to, vai izveidot īpašu komisiju, kura izmeklētu Lietuvā darbojošos komercbanku uzraudzības efektivitāti un situāciju likvidējamajā bankā «Snoras», kas bija «Latvijas Krājbankas» lielākā akcionāre.

Šādas komisijas izveidi pieprasa opozīcija, kamēr valdošā koalīcija to neatbalsta.

Degutiene sēdes sākumā vēlreiz atkārtoja valdošās Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu viedokli, ka tāda komisija ne tikai dublētu tiesībsargāšanas institūciju veikto pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamajām finanšu mahinācijām bankā «Snoras», bet arī nozīmētu visu šīs situācijas izmeklēšanas politizēšanu.

Kā ziņu portālam «Delfi.lt» nesen skaidroja jurists Rītis Valūns, ja Seims izveidotu īpašu komisiju «Snoras» lietas izmeklēšanai, tad Lielbritānijā esošo bijušo Lietuvas bankas «Snoras» vadītāju un īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska advokāti iegūtu papildu argumentus apgalvojumam, ka process Lietuvā esot politizēts un bijušie akcionāri tiekot vajāti politisku motīvu dēļ.

Decembra vidū Latvijā izplatījās baumas, ka «Swedbank» nonākusi uz bankrota robežas, ka bankas vadītāji Zviedrijā un Igaunijā arestēti un naudu vairs nevarot izņemt, atgādina «Lrytas.lt».

«Swedbank» līdz šim nav atklātībā komentējusi, kas varēja izplatīt šādas baumas, bet viena no «Swedbank» Igaunijas struktūrvienības vadītājām atklāti norādīja, ka baumas Latvijā sākušas izplatīties starp krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

ES fondu naudas izmaksas atjaunošanai audzēs auditoru štatu un birokrātisko slogu

Lai Eiropas Komisija (EK) atjaunotu pagājušajā nedēļā Latvijai apturēto Eiropas Savienības (ES) fondu naudas izmaksu, Finanšu ministrijai (FM) nāksies palielināt ES fondu uzraudzībā iesaistīto darbinieku skaitu un birokrātisko slogu ES līdzfinansētajiem projektiem, to pirmdien preses konferencē atzina FM amatpersonas.

FM valsts sekretāra vientnieks Aleksandrs Antonovs žurnālistiem sacīja, ka ES fondu naudas izmaksa Latvijai apturēta saistībā ar EK iebildēm pret FM kā vadošo ES fondu apguves iestādi. Pēc komisijas domām, ministrijai vajadzētu būt lielākai ietekmei ES fondu projektu uzraudzībā.

Ministrija gan nevēlas būt visur klāt ES fondu naudas uzraudzībā, teica Antonovs, tomēr tā centīsies atrast kompromisu un iespēju robežās ņemt vērā EK ieteikumus tā, lai tie būtiski nepalielinātu birokrātisku slogu. FM aptuveni divu mēnešu laikā plāno atrast "zelta vidusceļu", lai atjaunotu EK apturēto ES fondu naudas izmaksu Latvijai, teica Antonovs.
Lai izpildītu EK prasības, FM plāno izveidot jaunu nodaļu ar piecām štata vietām, šīs nodaļas darbinieki pārbaudīs gan ES fondu administrējošas iestādes, gan arī apmeklēs ES fondu projektu īstenotājus. Tāpat plānots stiprināt FM iekšējā audita daļu, papildus pieņemot darbā trīs cilvēkus, kuri pārņems audita funkcijas ministrijās, kurās pašu auditu daļas netiks galā ar ES fondu projektu revīzijām. "Tad mūsu cilvēki palīdzēs viņiem darīt viņu darbu," sacīja Antonovs.

FM plāno arī noteikt gadījumus, kad ministrija kā vadošā ES fondu apguves iestāde problēmu dēļ varētu apturēt fondu programmas, sacīja Antonovs, piebilstot, ka šie gadījumi būs jānosaka valdībai, un galvenokārt tie būs saistīti ar risku, ka projekts varētu nesaņemt ES naudu lielu neattiecināmu izmaksu dēļ.

Antonovs atzina, ka Latvija nebūt nav vienīga ES dalībvalsts, kurai EK iebildumu dēļ ir pārtraukta fondu naudas izmaksa – nesen problēmas bija arī Igaunijā, taču kaimiņvalsts pati nolēma pārtraukt ES fondu naudas izmaksu, līdzīgas problēmas ir arī Lietuvā, un patlaban neviena no Baltijas valstīm ES naudu nesaņem.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) pauda neizpratni par EK iebildēm, jo vārdos EK pārstāvji saka, ka ir jāsamazina birokrātiskai slogs ES fondu naudas apguvē, bet darbi liecina par ko citu. Ministrs uzsvēra, ka pastiprināta uzraudzība no FM puses vairos birokrātisko slogu un, iespējams, pat sadārdzinās dažus projektus, kā arī varētu palēnināt ES fondu apguvi Latvijā.

Līdz ar EK lēmumu apturēt Eiropas reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ES līdzfinansējuma daļu izmaksu patlaban ir "aizturēti" 182 miljoni latu. FM gan atgādina, ka projekta īstenotājiem nevajadzētu satraukties par to, ka viņi varētu nesaņemt ES atbalstu pēc projekta īstenošanas, jo naudu atmaksās no valsts budžeta līdz tiks atjaunota ES fondu izmaksa Latvijai.

Vilks neizslēdza iespēju, ka pēkšņas EK prasības par birokrātijas sloga palielināšanu ir saistītas ar cīņu par naudu ES, kas cenšas pārvarēt krīzi un diskutē par nākamo ES daudzgadu budžetu, kas paredz kopēja fondu apjoma samazināšanos.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) sestdien paziņoja, ka uzdevis Finanšu ministrijai (FM) un atbildīgajām institūcijām novērst nepilnības un neprecizitātes, kuru dēļ apturēti divu Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi.

EK uz laiku apturējusi ES fondu maksājumus Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmās "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi".

EK lēmuma pamatā ir trīs revīzijas ziņojumi no Latvijas atbildīgās fondu audita iestādes, kuros konstatēti būtiski trūkumi ES fondu vadībā un uzraudzībā. EK tos uzskatīja par pietiekami nopietniem, lai pagaidām apturētu maksājumus.

Rīkos protesta akciju pret ACTA ieviešanu! Пройдет акция против ACTA

Rīgas domē (RD) ir iesniegts pieteikums 13.februārī rīkot protesta akciju pret Latvijas valdības lēmumu pievienoties līgumam pret pirātismu internetā, kā arī pret vārda brīvības ierobežošanu kopumā.
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma («Anti-Counterfeiting Trade Agreement», ACTA) mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, ko 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības valstu. Piecas ES dalībvalstis, tostarp Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija, to vēl nav parakstījušas.

RD pārstāvis Uģis Vidauskis teica, ka pikets pret ACTA ieviešanu pieteikts likumā noteiktajā kārtībā. Paredzēts, ka pasākums no plkst.13 līdz 15 notiks pie Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī 36. Pēc piketa pieteicēju minētā, protesta akcijā varētu piedalīties apmēram 400 cilvēku.

Protesta akciju pieteicis Danko Aleksejevs.

Jau vēstīts, ka pēc protesta akcijām pasaulē arī Latvijā radusies pretestība Latvijas valdības lēmumam pievienoties līgumam pret pirātismu internetā, kas vēl būs jāratificē arī Saeimai.

Portālā «manabalss.lv», kas pēc desmit tūkstošu parakstu savākšanas vēršas parlamentā, ievietota iniciatīva «Stop ACTA», bet sociālajā tīklā «Twitter» tiek ziņots arī par Rīgā gaidāmu protesta akciju.

Portāla «manabalss.lv» iniciatīvā uzsvērts, ka cilvēki jāinformē par to, ka «tagad jūsu interneta provaiders zinās visu par jums un jūs novēros, ja tam tā labpatiksies». Iniciatīvas izveidotājs Gatis Gailītis raksturo, ka «tas būs tāpat kā, ja mājās atnāktu korporācijas pārstāvis, sēdētu blakus un skatītos visu, ko jūs darāt internetā».

ACTA ir starptautisks nolīgums, kura mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji ceturtdien parakstīja. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm. Latvijā tas patlaban tiek virzīts uz Saeimu.

Latvijas vārdā ACTA parakstīja vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars.

Аutortiesību dēļ internetā nedrīkst publicēt līdzjūtības

Lubānas novada pašvaldības laikraksta «Lubānas Ziņas» desmitajā lapaspusē atvēlēta vieta līdzjūtībām, apsveikumiem un tamlīdzīgiem vēstījumiem. Tā kā līdzjūtības un apsveikumi «dīvainā kārtā» mēdz saturēt pazīstamāku un mazāk zināmu autoru dzejas rindas, pie lietas ķērušies Latvijas autortiesību aizstāvji.
«Sakarā ar to, ka Lubānas novada pašvaldībai noslēgts līgums ar autortiesību aģentūru AKKA/LAA uz 1 gadu par autordarbu (dzejas rindu) ievietošanu internetvidē (laikraksta 10. lpp. – līdzjūtības, apsveikumi utt.), turpmāk mūsu mājas lapā būs apskatāmi tikai tekošā gada laikraksta «Lubānas Ziņas» numuri,» teikts laikraksta «Lubānas Ziņas» interneta vietnē.

Kā sarunā ar TVNET skaidro AKKA/LA Literāro un dramatisko darbu nodaļas vadītāja Sandra Millere, šāda nodaļa autortiesību likumā ir jau sen. «Autortiesību likums nenodala līdzjūtību publicēšanas. Ja izmanto ar autortiesībām aizsargātus autoru darbus, ir jāsaņem atļauja,» viņa skaidro.

Līgumi ar preses izdevumiem par dzejas darbu publicēšanu AKKA/LA ir noslēgti daudzus gadus, un tarifs šāda veida publikācijām ir 10 santīmi par rindiņu. Kā piebilst Millere, viss esot atkarīgs no tā, ko publicē. Tāpat darbu publicētājam var būt vienošanās ar autoru vai viņa mantiniekiem, kas nozīmē, ka par viņu darbu izmantošanu jāmaksā nav.

Autortiesības ir spēkā autora dzīves laikā un 70 gadus pēc nāves. Tātad, piemēram, tāda dzejnieka kā Rainis darbus var publicēt bez atļaujas prasīšanas AKKA/LA, jo viņa autortiesību termiņš ir beidzies.

Fotoradaru firmai sodu maksāšana izdevīgāka nekā līgumu pildīšana! Фирме, поставщику фоторадаров, оплачивать штрафные выгодней, чем исполнять условия договора

Firmai "Vitronic Baltica", kas ar valsti noslēgusi līgumu par foto radaru uzstādīšanu, izdevīgāk ir maksāt soda procentus, nekā pildīt līgumu. Pie šādiem secinājumiem no tā rīcībā esošās noslēgtā līguma kopijas nācis TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Raidījuma rīcībā esošā līguma kopijā rāda, ka paredzētais līgumsods ir salīdzinoši niecīgs - 0,001 procents. Līdz ar to "Vitronic Baltica" izdevīgāk ir maksāt līgumsodu un strādāt ar pārvietojamiem radariem, kuri nes peļņu. Stacionāros radarus firma vēl aizvien nav uzstādījusi.

Līgums, kurš līdz šim nav bijis publiski pieejams, liecina, ka kopējais projekta apjoms uz pieciem gadiem ir 11 miljoni 253 tūkstoši latu. Lielākā daļa izmaksu – 6,7 miljoni – plānoti projekta apkalpošanai, divi miljoni latu – radaru iegādei un vēl gandrīz divi miljoni latu- iekārtu uzturēšanai. Šajā summā nav iekļauta firmas peļņa, taču līgums liecina, ka "Vitronic Baltica" to plānojusi – 9% no projekta izmaksām.
Kāds līguma punkts paredz, ka noteiktā ātruma pārkāpuma fiksēšanas robežai nevajadzētu pārsniegt 20 kilometrus stundā, ja vien policija neprasa samazināt ātruma pārkāpuma fiksēšanas robežu. Atšķirībā no līgumā lasāmā, Valsts policijas Prevencijas nodaļas vadītājs Edmunds Zivtiņš šonedēļ vairākkārt uzsvēra, ka visos gadījumos ātruma pārkāpumu fiksē no plus trīs kilometriem stundā.

Par projekta apturēšanu policija šobrīd negrib runāt – "Vitronic Baltica" dots laiks līdz 20.maijam un līgumu lauzīs, ja stacionārie fotoradari netiks uzstādīti līdz tam.

Līgumu parakstīja nu jau bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V). Līgumu noslēdza krīzes augstākajā punktā, kad Starptautiskais Valūtas fonds iebilda pret valsts naudas ieguldīšanu fotoradaru projektā. "Vitronic Baltica" uzvarēja, jo valstij piedāvāja vislielāko procentu no soda naudām – 65%, atgādina raidījums.

Tikmēr šobrīd jau vairāki autovadītāji apstrīdējuši viņiem izsniegtos protokolus tiesā, viens no tiem - par fiksēto ātrumu 100 kilometri stundā uz Jūrmalas šosejas pie Babītes, vēsta raidījums. Fotogrāfijā ir divas automašīnas, bet vadītājs pārliecināts, ka braucis, nepārkāpjot noteikumus, un radars nofiksējis blakus braucošā auto ātrumu.

Līdzšinējā finanšu statistika "Vitronic Baltica" un arī valsts kasei bijusi pozitīva, vēsta raidījums. Gandrīz trīs mēnešos soda kvītīs izrakstīti 280 tūkstoši latu. Trīs mēnešos visvairāk ātruma pārkāpumi fiksēti Ulmaņa gatvē – 2494. Krasta ielas vienā galā - 1821 ātruma pārkāpums, otrā - 1809 pārkāpumi. Ceturtā "sodītākā" vieta ir Ādaži pie Baltezera kapiem -1701 protokols. Piektajā vietā ir A10 autoceļš Babītes novadā virzienā uz Jūrmalu (1664), bet sestajā – Garkalnes A2 autoceļš virzienā uz Rīgu (1591).

Zivtiņš pārliecināts, ka rezonanse par fotoradariem ātri noplaks, līdzīgi kā tas bijis pēc pirmo četru pārvietojamo fotoradaru ieviešanas. Viņaprāt, daudz būtiskāk tagad pieņemt lēmumu, ka naudu, kas ienāk budžetā par fotoradaru fiksētajiem ātruma pārkāpumiem, tiek novirzīta jauno autovadītāju apmācībai un ceļu remontiem.

Rīgas 'Dinamo' svarīgā mačā piekāpjas Maskavas CSKA. "Динамо" Рига уступило ЦСКА, команды вновь идут вровень

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārajā čempionātā sestdien Rīgas "Dinamo" savā laukumā svarīgā mačā ar 1:2 (1:0, 0:1, 0:1) piekāpās vienības bijušā galvenā trenera Jūliusa Šuplera vadītajam Maskavas CSKA.

Spēles devītajā minūtē pirmos vārtus guva Jānis Sprukts. Otrā perioda sestajā minūtē Ņikita Gusevs izlīdzināja rezultātu 1:1. Uzvaras vārtus CSKA labā nepilnas astoņas minūtes pirms mača beigām guva Igors Ožiganovs.

Tagad abām komandām kopvērtējumā ir pa 62 punktiem, kas dod septīto un astoto vietu Rietumu konferencē, tomēr CSKA vienība aizvadījusi par diviem mačiem vairāk.
Pirms spēles

Abas komandas turpina savstarpējo cīņu par septīto vietu Rietumu konferencē, un savstarpējām spēlēm šajā cīņā ir īpaša nozīme. Arī šīsdienas spēlei "Dinamo" treneri pieteiks septiņus aizsargus un 13 uzbrucējus. Sastāvs būs tāds pats kā iepriekšējā, tikai ceturtajā maiņā Bukarta vietā spēlēs Cipulis.

1.periods

Jau pirmajā minūtē pēc Gunta Galviņa metiena ripa trāpīja pa vārtu stabiņu un arī turpinājumā cīņas sākumā Rīgas "Dinamo" komandai piederēja ievērojams pārsvars. Septītajā minūtē pēc Aleksandra Guskova noraidījuma viesi palika mazākumā un to rīdziniekiem izdevās izmantot - pēc Krišjāņa Rēdliha metiena no zilās līnijas pirmais pie atsistās ripas nokļuva Sprukts un ieraidīja to vārtos.

Pēc zaudētajiem vārtiem CSKA komanda ievērojami aktivizējās, izveidojot vairākus bīstamus momentus, bet 14.minūtē pie divu minūšu noraidījuma tika "Dinamo" hokejists Marcels Hosa. Šo mazākumu mājinieki noturēja, tomēr uzreiz pēc tam Latvijas klubs pieļāva rupju kļūdu un vēlreiz palika mazākumā, noraidoties Frēderikam Varjam.

Šajā mazākumā Miķelim Rēdliham bija iespēja gūt vārtus, izejot vienatnē pret pretinieku vārtsargu Rastislavu Staņu, tomēr šis moments netika realizēts. Mazākumu rīdzinieki vēlreiz izturēja un pēc tā līdz pirmās trešdaļas izskaņai cīņas gaitā nekas vairs nemainījās - Rīgas "Dinamo" atradās vadībā ar 1:0.

2.periods

Otrajā trešdaļā jau gandrīz visas 20 minūtes diezgan ievērojams pārsvars piederēja CSKA komandai. Spēles daļas sestajā minūtē tai izdevās izlīdzināt rezultātu, kad Gusevs izgāja viens pret Holtu un raidīja ripu vārtsargam starp kājsargiem, panākot neizšķirtu 1:1.

Pāris minūtes vēlāk divu minūšu noraidījumu nopelnīja Ainārs Podziņš un Rīgas "Dinamo" komanda jau trešo reizi palika mazākumā. Šajā laikā CSKA bija vairākas ļoti labas iespējas gūt vārtus, tomēr, vairākkārt arī pateicoties veiksmei, rīdziniekiem tomēr izdevās izvairīties no vēl vienu vārtu zaudēšanas.

Trešdaļas beigās divus noraidījumus neilgā laikā nopelnīja CSKA komanda un rīdziniekiem nepilnu pusminūti bija iespēja spēlēt piecatā pret trijiem pretiniekiem. Visā vairākuma laikā Rīgas "Dinamo" komanda izveidoja dažus bīstamus momentus, tomēr kopumā tā arī būtu varējusi noturēt sekmīgāk. Otrās trešdaļas izskaņā vēl pie nevajadzīgām divām soda minūtēm pamanījās tikt Galviņš, tomēr rezultāts vairs nemainījās un saglabājās 1:1.

3.periods

Trešās trešdaļas sākumā Rīgas "Dinamo" līdz galam izturēja Galviņa noraidījumu, tomēr brīdi vēlāk saņēma vēl divas soda minūtes, kas tika piešķirtas par skaitliskā sastāva pārkāpšanu. Arī šo mazākumu rīdzinieki izturēja, tomēr arvien vairāk iniciatīvu pārņēma CSKA hokejisti.

Trešdaļas vidū rupji nospēlēja Sprukts, saņemot noraidījumu uz 2+10 minūtēm, un šo vairākumu jau ātri vien CSKA realizēja, Ožiganovam gūstot savus pirmos vārtus KHL karjerā. Atlikušajā mača daļā CSKA ļoti sekmīgi atvairīja visus rīdzinieku uzbrukumus un izcīnīja svarīgu uzvaru.

Par labākajiem spēlētājiem mačā tika atzīti abu komandu vārtsargi Holts un Staņa.

Šī abām komandām bija ceturtā savstarpējā spēle šosezon - savā pirmajā mājas cīņā septembrī rīdzinieki triumfēja ar 5:3, bet divus mēnešus vēlāk Latvijas klubs izbraukumā uzvarēja ar 2:1. Savukārt 13.janvārī Rīgas "Dinamo" izbraukumā piedzīvoja zaudējumu ar rezultātu 1:2.

Tagad jau pirmdien Rīgas "Dinamo" uzsāks šīs sezonas priekšpēdējo regulārā čempionāta izbraukuma spēļu sērijā, kurā aizvadīs četrus mačus. Pēc tam sekos februāra izlašu pārtraukums, pēc tā Rīgas "Dinamo" gaidāmas vēl divas izbraukuma spēles, bet pēdējie četri regulārā čempionāta mači tiks aizvadīti savā laukumā.

Rīgas "Dinamo" sastāvs spēlei

Vārtsargi: #31 Chris Holt (#37 Māris Jučers).
Aizsargi: #9 Krišjānis Rēdlihs - #13 Guntis Galviņš, #8 Sandis Ozoliņš - #44 Oskars Cibuļskis, #6 Arvīds Reķis - #11 Kristaps Sotnieks, #3 Jānis Andersons.
Uzbrucēji: #15 Mārtiņš Karsums - #5 Jānis Sprukts – #19 M. Rēdlihs, #17 Aleksandrs Ņiživijs - #79 Fredrik Warg - #83 Jamie Lundmark, #81 Marcel Hossa - #73 Niclas Lucenius - #75 Ģirts Ankipāns, #87 Gints Meija - #96 Māris Bičevskis - #47 Mārtiņš Cipulis, #66 Ainārs Podziņš.

Maskavas CSKA sastāvs spēlei

Vārtsargi: #31 Stana (#1 Gaidučenko).
Aizsargi: #4 Sergejev - #76 Guskov, #21 Caslava - #77 Rjasenskij, #92 Ožiganov - #59 Buravčikov, #8 Kurbatov.
Uzbrucēji: #52 Širokov - #23 Persson - #43 Surovy, #22 Barbašev - #38 Zubov - #27 Paršin, #97 Gusev - #55 Badjukov - #86 Kučerov, #95 Kuļomin - #93 Prohorkin - #7 Proņin, #16 Andronov.

Swedbank komunikācijai baumu gadījumā bija jābūt ātrākai un tiešāka.

Laikā, kad pērn decembrī izplatījās baumu vilnis ap AS "Swedbank", komunikācijai ar sabiedrību vajadzēja būt ātrākai, pāris dienas iepriekš, kad baumas tikai sāka izplatīties atsevišķās pilsētās, kā arī komunikācijai bija jābūt tiešākai un uz katru baumu jāsniedz konkrēta atbilde un pierādījumi, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
"Pēc kara jau visi ir gudri, un tagad ir viegli pateikt divus galvenos secinājumus - pirmkārt, komunikācijai vajadzēja būt ātrākai, pāris dienas iepriekš, kad baumas tikai sāka izplatīties atsevišķās pilsētās. Otrkārt - komunikācijai bija jābūt tiešākai, un uz katru baumu jāsniedz konkrēta atbilde un pierādījumi, ka nav apturēta darbība ne Latvijā, ne citur, ka bankomāti darbojas gan Latvijā, gan citās valstīs, un tā tālāk," sacīja Zakulis.

Viņš skaidroja, ka bankas ar sabiedrību komunicē visu laiku, bet vairāk komunicē tieši ar katru konkrētu klientu, izskaidrojot visas neskaidrības. Arī "Swedbank" baumu krīzes gadījumā banka skaidroja situāciju klientiem, kuri zvanīja uz banku, vismaz nedēļu vai pusotru pirms baumu kulminācijas svētdienā.
"Ceru, ka man izdosies pārliecināt tirgus dalībniekus nebaidīties arī no publiskās komunikācijas. Pieņemu, ka tad, ja pāris nedēļas pēc "Latvijas Krājbankas" kraha kāda banka sāktu publiski stāstīt, ka tā ir droša, publika to uztvertu gluži pretēji. Tomēr ceru, ka arī komunikācijas aspektā secinājumi ir izdarīti un izdosies pārliecināt, ka vairāk ir jāvirzās uz atklātu komunikāciju, un zināmos gadījumos varbūt tieši ātrāka publiskā komunikācija dotu lielāku publisko efektu nekā rindu sagaidīšana pie bankomātiem un pēc tam to uzpildīšana ar naudu," uzskata Zakulis.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad baumas un panika ap kādu banku sasniegušas kulmināciju, nelīdz nekādi skaidrojumi, tos var sniegt jebkurš, bet viņam neviens neticēs un neviens neklausīsies. Šādā brīdī vienīgais, ko var darīt, ir naudas nodrošināšana bankomātos un filiālēs, lai klientus pārliecinātu par bankas stabilitāti un iespējām piekļūt savai naudai, sacīja Zakulis.

"Es neapgalvoju, ka "Swedbank" gadījumā tika speciāli gaidīta panikas kulminācija, komunikācija tika veidotā tā, kā tobrīd tika uzskatīts, ka ar to būs pietiekami. Tas nenozīmē, ka komunikācija bija slikta, bet acīmredzot šī komunikācija nespēja baumu vilni apslāpēt," piebilda Zakulis.

Jautāts, vai ar sabiedrību biežāk un atklātāk komunicēt vajadzētu bankām, vai arī FKTK ar zināmu regularitāti varētu vienkārši un saprotami skaidrot sabiedrībai situāciju banku sektorā, Zakulis atbildēja, ka ir jābūt vispārējai un pastāvīgai komunikācijai, lai radītu pārliecību, ka banku sektoru uzrauga, ka tas ir regulēts tirgus, kuram vēl ir arī drošības spilvens - Noguldījumu garantiju fonds.

"Jārada pārliecība, ka banku sektors ir zināms, pārredzams un skaidrs spēles lauciņš ar konkrētiem noteikumiem, zināmiem un licencētiem tirgus dalībniekiem," uzsvēra Zakulis.

Jau rakstīts, ka 11.decembrī strauji izplatījās baumas par "Swedbank" bankrotu, kā dēļ Latvijas reģionos, bet vēlāk arī Rīgā pie bankomātiem pulcējās desmitiem cilvēku. Sākotnēji garākās rindas bija pie "Swedbank" bankomātiem, bet, kad nauda no tiem bija izņemta, radās jauns baumu vilnis un cilvēki metās arī pie pārējo banku bankomātiem. Saceltā nepamatotā ažiotāža ap AS "Swedbank" iespējamām problēmām 12.decembrī pakāpeniski ir norimusi. Līdz 12.decembra vakaram no "Swedbank" klienti izņēma aptuveni 33 miljonus latu. 19.decembrī "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis norādīja, ka bankas "mīnusi", ņemot vērā naudas izņemšanu un vēlāku atkal iemaksāšanu, bija 100 miljoni latu.

Zakulis par FKTK vadītāju tika ievēlēts 12.janvārī.

Zakulis līdz šim bija SIA "Lattelecom" Drošības nodaļas vadītājs. No 2000.gada līdz 2009.gadam Zakulis bijis AS "Swedbank" Drošības daļas vadītājs.

Miķeļa Rēdliha ātruma rekords. Рекорд скорости Микелиса Редлихса

ES aptur maksājumus Latvijai. ЕС останавливает платежи Латвии

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka uz laiku aptur Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Latvijai. EK Finanšu ministrijai (FM) kā ES fondu vadošajai iestādei pārmet ietekmes mehānisma trūkumu attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu izlietojumu.
EK Finanšu ministrijai (FM) kā ES fondu vadošajai iestādei pārmet ietekmes mehānisma trūkumu attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par ES fondu līdzekļu izlietojumu. Identificēto nepilnību novēršanai EK uz laiku aptur ES fondu maksājumus un uzdod Latvijai divu līdz trīs mēnešu laikā izstrādāt rīcības plānu un novērst trūkumus vadības un kontroles sistēmā.

FM: lēmums ir pārmērīgs

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Beļkeviča uzskata, ka ES fondu vadošā iestāde EK lēmumu uzskata par pārmērīgu.

«FM uzsver, ka izveidojusies situācija nekādi neskar projektu īstenotājus, tas ir tikai sistēmas jautājums. Projektu realizētāji savus pieteiktos maksājumus visu laiku ir saņēmuši un turpinās saņemt,» paskaidroja FM pārstāve.

Pēc viņas teiktā, FM turpinās sadarbību ar EK, skaidrojot sistēmas pamatprincipus un pārliecinot par sistēmas pilnvērtīgu darbību.

Kontroles sistēma bijusi akreditēta

Beļkeviča norādīja, ka ES fondu vadības un kontroles sistēma 2007.-2013. gada plānošanas periodam ir akreditēta un akceptēta no EK puses, sistēma ir atbilstoša EK prasībām un nodrošina drošu finanšu vadību. Faktu, ka ES fondu vadības un kontroles sistēma darbojas atbilstoši, apliecina tas, ka konstatētais kļūdu līmenis Latvijai (1,76%) ir zemāks par EK noteikto pieļaujamo kļūdas līmeni (2%).

Tāpat FM turpinās īstenot jau septembra sākumā apstiprināto rīcības plānu pašas FM konstatēto uzlabojumu nepieciešamībai, panākot vēl pilnīgāku vadības un kontroles sistēmas darbību, atzīmēja FM pārstāve.

Viņa arī vērsa uzmanību, ka EK un Eiropas Revīzijas palāta 2011.gada laikā ir veikusi 10 auditus Latvijā, nekonstatējot būtiskus trūkumus sistēmai, uz kuriem jau iepriekš nebūtu norādījusi FM Revīzijas iestāde.

«Attiecībā uz ES fondu līdzekļu cirkulāciju, FM paskaidro, ka ieguldīto naudu projektu īstenotājiem vispirms atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc tam Latvija EK iesniedz izdevumu deklarācijas par projektos veiktajām atmaksām un saņem no EK atmaksas savā budžetā. Tādēļ arī šobrīd uzņēmēji un citi projektu īstenotāji turpina saņemt maksājumus,» sacīja Beļkeviča.

Maksājumus atjaunos, kad novērsīs trūkumus

EK pārstāvniecības Latvijā preses pārstāvis Jānis Krastiņš  sacīja, ka ES fondu maksājumi apturēti uz laiku, pamatojoties uz FM audita ziņojumā konstatētajiem trūkumiem ES fondu uzraudzībā. Viņš uzsvēra, ka maksājumi ir apturēti un tad, kad konstatētie trūkumi tiks novērsti, tie atkal tiks atjaunoti.

«Tā nav unikāla situācija,» norādīja Krastiņš, piebilstot, ka šādi gadījumi ES notiek salīdzinoši bieži.

EK bažījas par naudas izlietošanas nelietderīgumu

Jau vēstīts, ka EK ir radies iespaids, ka Latvijā ES fondu līdzekļi netiek ieguldīti stratēģiski un lietderīgi.

Pērnā gada beigās lielākā daļa ministriju atpalika no 2011.gada ES fondu apguves plāniem, apgūstot tikai 73% no plānotā.

FM gan iepriekš prognozēja, ka kopumā Latvija izpildīs finanšu apguves saistības pret EK un valdības iepriekš noteikto ambiciozo apguves mērķu neizpilde varētu būt robežās no 2% līdz 5%. Savukārt no valsts budžetā ieplānotā finansējuma apmēra – 648 miljoniem latu – neizlietoti varētu palikt apmēram 62 miljoni latu.

Latvijai 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopumā no ES fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda – pieejami 3,18 miljardi latu. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015.gada beigām.

Twitter ieviesīs vēstījumu cenzūru! Twitter вводит цензуру

No 26.janvāra īso vēstījumu sociālais tīkls «Twitter» sācis bloķēt nepiemērotu saturu (tā sauktos «tvītus») saskaņā ar atsevišķu valstu likumdošanu un paradumiem, paziņots «Twitter» oficiālajā blogā «Twitter Blog».
Līdz šim «Twitter» ir bijis spiests izņemt un padarīt visiem lietotājiem neredzamu saturu, kas aizliegts tikai dažās valstīs - piemēram, nacisma slavēšanu, kas aizliegta Vācijā un Francijā.

Turpmāk šāds saturs tiks bloķēts tikai attiecīgajās valstīs, par to informējot vēstījuma autoru un «Twitter» auditoriju. Tas nozīmē, ka aizliegtu saturu, piemēram, jūsmošanu par Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru, varēs bloķēt Vācijā un Francijā, bet to redzēs «Twitter» lietotāji citās valstīs.

Kā ziņo informācijas tehnoloģiju (IT) portāls «News.com», sakarā ar «Twitter» paziņojumu izskanējušas pirmās bažas, ka tagad autoritāras valstis, uzzinājušas par iespējām piemērot savus cenzūras standartus «Twitter» ierakstiem, šādu iespēju izmantos.

«Twitter» jurists Aleksis Mekgilvrejs atbildējis, ka «Twitter» centīsies «tvītu» bloķēšanas procesu padarīt iespējami caurskatāmu. Uzsākta arī sadarbība ar interneta izteiksmes brīvības organizāciju «www.chillingeffects.org», kas apvieno interneta lietotāju interešu aizstāvju organizāciju «Electronic Freedom Foundation» un vairākas ASV universitātes un to juridiskās fakultātes - citu starpā Hārvardu, Stenfordu un Berkleju.

«Twitter» blogā teikts, ka pagaidām jaunās vēstījumu bloķēšanas iespējas vēl nav izmantotas. Savukārt «News.com» norāda, ka pazīstamas IT kompānijas jau ir piemērojušas dažādu valstu likumos paredzētos ierobežojumus darbībai internetā. «Google» 2006.gadā piemēroja savu meklēšanas rīku Ķīnas prasībām bloķēt dažas politiskas tēmas, bet portāls «Yahoo!» no 2001.gada bloķēja ar nacismu un rasistisko organizāciju saistītu piemiņas priekšmetu tirdzniecību Vācijas un Francijas lietotājiem.

Pērn septembrī «Twitter» oficiāli paziņoja, ka sociālajam tīklam ir aptuveni 100 miljoni aktīvu lietotāju.

Pēc interneta projektu izstrādes kompānijas «Soon» līdzīpašnieka Ernesta Štāla rīcībā esošās informācijas, «Twitter» lietotāju skaits, kas saistīti ar Latviju, ir aptuveni 50 000, taču aktīvi esot tikai aptuveni 15 000. Šis skaitlis gan katru dienu pieaug.

Uzņēmumu reģistrs atsaka reģistrēt 'airBaltic' 47,2% akciju apķīlāšanu. Регистр предприятий отказался арестовывать акции airBaltic

Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notārs, izskatot iesniegto lūgumu reģistrēt valstij piederošo Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 224 453 jeb 47,2% akciju apķīlāšanu, atteicis reģistrēt šādu prasības nodrošinājuma līdzekli, pavēstīja UR galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos Sandis Karelis.

Viņš paskaidroja, ka UR kompetencē neietilpst izmaiņu reģistrācija akcionāru sastāvā, attiecīgi akciju apķīlāšana nevar tikt veikta UR. "Saskaņā ar likumu akciju sabiedrību akcionāru reģistra kārtošana, tostarp izmaiņu reģistrācija, ir pašas akciju sabiedrības valdes ziņā, savukārt uzrādītāja akciju iegrāmatošana notiek Latvijas Centrālajā depozitārijā. Tāpat iesniegtajā tiesas lēmumā par akciju apķīlāšanu norādīts, ka apķīlātas tiek akcijas, kas atrodas finanšu instrumentu kontā, par to izdarot ierakstu akcionāru sarakstā, kuru kārto depozitārijs," sacīja Karelis.

"Acīmredzami ir nobriedusi vajadzība izlemt jautājumu par akcionāru reģistra kārtošanas nodošanu UR kompetencē, jo sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā šādu aizliegumu reģistrācijas tiek veiktas UR, kamdēļ gan nevarētu padarīt skaidrāku un caurredzamāku šo procesu?" viņš teica.
Laikraksts "Dienas Bizness" piektdien ziņo, ka ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu apķīlātas valstij piederošās Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas.

Laikraksts informē, ka apķīlātas tās lidsabiedrības vārda akcijas, kuras agrāk piederēja privātajam akcionāram "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS). Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Rīgas apgabaltiesā iesniegto BAS prasību pret maksātnespējīgo "Latvijas Krājbanku", Lietuvas banku "Snoras" un Latvijas Satiksmes ministriju par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, īpašuma tiesību atzīšanu, valdījuma nodibināšanu un komercķīlas izlietošanas paziņojuma atzīšanu par spēkā neesošu, kurā iekļauts arī pieteikums par prasības nodrošināšanu.

BAS uzskata, ka finanšu ķīlas līgumi nav spēkā, jo to noslēgšanas brīdī "airBaltic" akcijas bija slēgtas emisijas akcijas ar atsavināšanas ierobežojumiem. Tāpēc tās neesot uzskatāmas par finanšu instrumentiem, neatradās publiskā apgrozībā un nevarēja būt par komercķīlas priekšmetu, tās nevarot ieķīlāt arī pēc citu ķīlas veidu noteikumiem. Satiksmes ministrijai bijis zināms par akciju atsavināšanas ierobežojumiem, un tādējādi, pēc BAS paustā, to nevar uzskatīt par labticīgu ieguvēju. Vēl vairāk – 2011.gada 22.decembrī notikušajā "airBaltic" akcionāru sapulcē izdarīti grozījumi statūtos, svītrojot nosacījumu par akcionāru pirmpirkuma tiesībām. Tāpēc, pēc BAS minētā, ir nepieciešams attiecīgs akciju apķīlājums, jo citādi Latvijas valstij nebūs šķēršļu tiesvedības laikā akcijas pārdot jebkurai personai.

Vēl jo vairāk, ja publiskajā telpā parādījusies informācija, ka Latvijas valdība risina
sarunas ar Ķīnas aviosabiedrību "Hainan Airlines" par "airBaltic" akciju pārdošanu.

Satiksmes ministrija 2011.gada 30.novembrī iegādājās BAS piederošos 47,2% "airBaltic" akciju un tādējādi valsts kļuva par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieci.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri līdz šim bija Latvijas valsts ar 52,6% akciju un "BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder bijušajam "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

Ziņas: CSDD rosinās mazināt sodu par nelieliem ātruma pārkāpumiem. CSDD предлагает уменьшить штрафы за небольшие превышения скорости

Tuvāko nedēļu laikā Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) grasās ierosināt izmaiņas likumā, kas mīkstinās sodu par ātruma pārkāpšanu. Ja šoferis ātrumu būs pārsniedzis ne vairāk kā 10 kilometrus stundā, naudas sodu aizstās ar brīdinājumu, ziņo laikraksts "Neatkarīgā".

CSDD priekšnieks Andris Lukstiņš stāsta: "Ja pārkāpumu fiksēs ceļu policijas inspektors, autovadītājam izteiks brīdinājumu un piešķirs soda punktu – no tā mēs atteikties negrasāmies. Ja pārkāpumu fiksēs fotoradars, būs tikai brīdinājums, jo, cik zināms, par fotoradara fiksētajiem pārkāpumiem soda punktus nepiešķir."

Tuvāko mēnešu laikā, iespējams, veiks vēl kādas izmaiņas likumā, ar kurām paredzēts stingrāk kontrolēt firmu "Vitronic Baltica" un partneri, kas uzņēmusies fotoradaru uzstādīšanu, taču kavējas ar līgumsaistību izpildi.
"Līgumsodu par neizdarīto aprēķina un maksā, bet acīmredzot tas ir pārāk maigs. Tāpēc sekosim situācijai un, ja vēl atkārtosies tādi firmas pārstāvju izteicieni, ka viņi nezina, vai varēs laikā izpildīt līguma nosacījumus, esam gatavi ceļu satiksmes likumā izdarīt izmaiņas, ar kuru noteiksim, ka tikai 30% no fotoradariem uz Latvijas ceļiem drīkst būt pārvietojamie," saka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis. Tādējādi komisija cer paātrināt stacionāro radaru ieviešanu.

Jau ziņots, ka Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pieprasījis uzņēmumam "Vitronic Baltica", kas ir valsts privātais partneris fotoradaru ieviešanas projektā, līdz maija nogalei uzstādīt Latvijā visus līgumā paredzētos mobilos un stacionāros fotoradarus. Uzņēmums atzīst, ka tas var neizdoties.

Kamēr nav uzstādīti visi fotoradari, saskaņā ar līgumu uzņēmumam ir jāmaksā soda naudas, taču ne uzņēmuma, ne policijas pārstāvji otrdien nevarēja nosaukt, cik uzņēmums jau ir parādā valstij par līguma nepildīšanu.

Līgumsods ir 0,001% dienā no līguma summas. Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā publicētajā paziņojumā par fotoradaru konkursa iepirkuma procedūras rezultātiem kā kopējā līgumcena minēti 11,25 miljoni latu, tādējādi līgumsods dienā varētu būt 112,5 lati jeb vairāk nekā 3000 latu mēnesī.

No sestdienas uz Latvijas ceļiem ātruma pārkāpumus fiksē vēl 15 jauni pārvietojamie fotoradari, un kopumā ātruma pārkāpējus ķer jau 34 mobilie fotoradari. Kopumā līgums paredz ieviest Latvijā 160 fotoradarus.

Latvija pievienojas interneta pretpirātisma līgumam ACTA. Латвия присоединилась к ACTA

Latvijas valdības vārdā ceturtdien parakstītā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ideja principiāli nav pieņemama, biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. «Postimees Online» ziņo, ka Igaunijas Ārlietu ministrija negrasās parakstīt dokumentu, jo par to vēl nepieciešama diskusija valdībā.

Viņš atzina, ka asociācija vēl nav izstrādājusi savu pozīciju, jo par šāda dokumenta esamību uzzināja pirms dažām dienām. Paužot savu personīgo viedokli, Šeļmanovs-Plešs norādīja, ka neatbalsta Latvijas rīcību, parakstot nolīgumu, kā arī aktu pēc būtības. Dokuments faktiski paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību, un tas, viņaprāt, ir pašā saknē nepareizi.

Jāmaksā par datorā saglabātu Mikipeles bildīti

Nolīguma izraisītās izmaiņas gan patlaban ir sākuma stadijā, un tālāk iespējami dažādi scenāriji, taču viens no tiem var būt, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāvēro lietotāji un jāizspiego, vai kāds nav saglabājis multiplikācijas filmas varoņa Mikipeles bildīti un aizmirsis par to samaksāt, situāciju raksturoja Šeļmanovs-Plešs.

Nemaz nerunājot par to, ka tas būtu papildu slogs pakalpojumu sniedzējam, pēc Šeļmanovs-Pleša domām, pati ideja, ka cilvēks jāizseko it kā autortiesību aizsardzības vārdā, pieņemot jau uzreiz, ka viņš ir vainīgs, nav atbalstāma.

Viņš norādīja, ka aiz ACTA stāv milzīgas korporācijas, kuras tā vietā, lai izveidotu labus un vienkāršus produktus, ko var viegli nopirkt, cenšas izspiegot cilvēkus un piedzīt naudu.
Asociācijai pirms dokumenta parakstīšanas viedoklis neesot prasīts, un par šādu nolīgumu Šeļmanovs-Plešs uzzinājis, lasot avotus internetā. Pēc viņa domām, Latvijas nostāja nav korekta, ņemot vērā sekas, ko ACTA var radīt.

Kā ziņots, vakar Japānas Ārlietu ministrijā kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstniekiem Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja «Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm».

Plānotie ierobežojumi izraisa plašus protestus

Minēto nolīgumu iniciēja Japāna 2007.gadā, tas paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Polijā trešdien tūkstošiem jauniešu protestēja pret šīs valsts valdības lēmumu parakstīt šo dokumentu. Kritiķu vidū ir arī hakeru grupējums «Anonymous», kas to uzskata par interneta brīvības ierobežošanu.

Protesta akcijas tiek rīkotas arī internetā, piemēram, tiek vākti paraksti aicinājumam Eiropas Parlamentam noraidīt ACTA ratifikāciju. Aktīvisti šo dokumentu uzskata par lielāku draudu nekā ASV tapušo pirātisma apkarošanas likumprojektu «Stop Online Piracy Act» (SOPA) un līdzīgo likumprojektu «Protect IP Act» (PIPA), pret kuriem vērienīgi protesti tika vērsti pagājušajā nedēļā.

Ziņas: Referendumā par divvalodību gatavi balsot 25% pilsoņu! На референдуме за русский язык готовы голосовать 25% граждан

18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina "Latvijas faktu" janvārī veiktā aptauja.

"Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis informēja, ka, pēc aptaujas datiem, referendumā nolēmuši nepiedalīties 12,8% pilsoņu, savukārt daļa iedzīvotāju vēl svārstās – 13% domā, ka drīzāk piedalīsies, 4,5% – ka drīzāk nepiedalīsies, bet 7% vispār nezina, kā rīkosies.

Komentējot iedzīvotāju aktivitātes rādītājus, Freimanis atzina, ka līdzīgās aptaujās pirms vēlēšanām gatavību balsot parasti pauž lielāks skaits cilvēku. Iespējams, ka salīdzinoši zemie rādītāji saistīti arī ar to, ka politiskā elite nav nākusi klajā ar skaidru pozīciju, kā referendumā rīkoties – kamēr partiju pārstāvji un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsver, ka tautas nobalsošanā jāpiedalās, Valsts prezidents izteicies, ka uz referendumu neies.
Sociologs arī uzskata, ka, tuvojoties referenduma dienai, kaut kāda kampaņa tomēr tiks īstenota, lai gan koalīcija vienojusies valsts apmaksātu kampaņu neveidot. "Kaut kāda kampaņa noteikti būs, tas ir neizbēgami," teica Freimanis.

Referendumā gatavojas piedalīties 76% latviešu un 74,9% cittautiešu. Abās grupās ir līdzīgs skaits referenduma pretinieku – uz balsošanas iecirkņiem drīzāk vai noteikti nedosies 17,2% aptaujāto latviešu un 17,7% cittautiešu.

Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai domā balsot 87,1% aptaujāto latviešu un 10,2% cittautiešu, bet par – 73,2% cittautiešu un arī 6,3% latviešu. Par to, kā balsot, vēl nav izlēmuši 9,9% pilsoņu – 6,7% latviešu un 16,6% cittautiešu.

Krievu valodu kā otro valsts valodu visvairāk atbalsta "Saskaņas centra" vēlētāji – viņu vidū par balsos 77,3%, bet pret – 12,3%. Par gatavi balsot arī 19,9% aptaujāto Zatlera Reformu partijas vēlētāju, 8,8% "Vienotības" vēlētāju un 2,1% Zaļo un zemnieku savienības vēlētāju.

Reģionālā izteiksmē vismazākais atbalsts divvalodībai ir Vidzemē – tur pret krievu valodu kā otru valsts valodu ir 81,7% aptaujāto, bet par – 14,8%. Kurzemē pret ir 75,1%, par – 17,9%, Zemgalē pret – 72,4% un par – 18,3%, Rīgā pret – 49,6% un par – 37,6%.

Savukārt vairāk atbalstītāju nekā pretinieku krievu valodai kā otrai valsts valodai ir Latgalē - tur par būtu gatavi balsot 44,6% iedzīvotāju, savukārt pret – 38,6%, bet 16,8% vēl nav izlēmuši.

Lielākais krievu valodas pretinieku īpatsvars ir vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, kur pret krievu valodu kā otru valsts valodu iebilst 73,3%, bet par ir tikai 15,9%. Savukārt visvairāk atbalstītāju divvalodībai ir jauniešu vidū no 18 līdz 24 gadiem – šajā grupā par referendumā gatavojas balsot 31,7% iedzīvotāju, bet pret – 61,5%.

Ziņas: Ar tiesas lēmumu prasa apķīlāt valstij piederošos 47,2% aviokompānijas 'airBaltic' akciju. Суд арестовал государственные акции airBaltic

Ar Rīgas apgabaltiesas nolemts apķīlāt Latvijas valstij piederošās 224 453 jeb 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akciju - šāds lūgums saņemts Uzņēmumu reģistrā.

Galvenā valsts notāra Ringolda Baloža palīdze Evija Ivdra portālam "Delfi" piektdien apstiprināja, ka iesniegums ar lūgumu reģistrēt akciju apķīlājumu ir saņemts. Piektdien izteiktais lūgums tiks izskatīts UR un par to pieņemts lēmums.

"airBaltic" valsts kapitāldaļu turētājas Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Ilze Svikliņa portālam "Delfi" sacīja, ka SM par Rīgas apgabaltiesas pieņemto lēmumu ir uzzinājusi vien piektdien no rīta. SM šobrīd analizē tiesas lēmumu un izvērtē turpmāko iespējamo rīcību.
Laikraksts "Dienas Bizness" (DB) piektdien vēsta, ka prasīts apķīlāt tās lidsabiedrības vārda akcijas, kuras agrāk piederēja privātajam akcionāram SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS). Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Rīgas apgabaltiesā iesniegto BAS prasību pret maksātnespējīgo AS "Latvijas Krājbanka", AB "Bankas Snoras" un Latvijas SM par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, īpašuma tiesību atzīšanu, valdījuma nodibināšanu un komercķīlas izlietošanas paziņojuma atzīšanu par spēkā neesošu, kurā ietverts arī pieteikums par prasības nodrošināšanu.

To, ka Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis attiecīgu iesniegumu par "air Baltic" 224 453 akciju apķīlājumu, DB apstiprināja Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Jau vēstīts, ka pērnā gada novembra nogalē "Latvijas Krājbanka" izmantoja savas ķīlas ņēmēja tiesības un pārdeva ķīlu – 224 453 lidsabiedrības "air Baltic" akcijas par to nominālvērtību Latvijas valstij — SM personā Šī darījuma rezultātā gan samazināts BAS parāds bankai un tās rīcībā esot palikusi tikai viena "air Baltic" akcija.

BAS arī uzskata, ka finanšu ķīlas līgumi nav spēkā, jo to noslēgšanas brīdī "airBaltic" akcijas bija slēgtas emisijas akcijas ar atsavināšanas ierobežojumiem. Tāpēc tās neesot uzskatāmas par finanšu instrumentiem, neatradās publiskā apgrozībā un nevarēja būt par komercķīlas priekšmetu, nevarot arī ieķīlāt pēc citu ķīlas veidu noteikumiem. Turklāt SM bijis zināms par akciju atsavināšanas ierobežojumiem un tādējādi, pēc BAS domām, to nevar uzskatīt par labticīgu ieguvēju.

Vēl vairāk – 2011. gada 22.decembrī notikušajā "air Baltic" akcionāru sapulcē, izdarīti grozījumi statūtos, svītrojot nosacījumu par akcionāru pirmpirkuma tiesībām. Tāpēc, pēc BAS domām, ir nepieciešams attiecīgs akciju apķīlājums, jo citādāk Latvijas valstij nebūs šķēršļu tiesvedības laikā akcijas pārdot jebkurai personai. Vēl jo vairāk, ja publiskajā telpā parādījusies informācija, ka Latvijas valdība vedot sarunas ar Ķīnas aviosabiedrību "Hainan Airlines" par "air Baltic" akciju pārdošanu, vēsta DB.

Ziņas: Vietās, kur izvietoti fotoradari, avāriju skaits samazinājies gandrīz uz pusi! В местах установки фоторадаров количество аварий сократилось наполовину

Vietās, kur izvietoti fotoradari, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies gandrīz uz pusi.
Kā liecina Valsts policijas apkopotie dati, 2010./2011.gadā vietās, kur izvietoti fotoradari, reģistrēti 85 negadījumi, bet 2011./2012.gadā - vien 52 avārijas.

Policija informē par trīs visspilgtākajiem piemēriem, kas ļauj izdarīt secinājumus par fotoradaru pozitīvo ietekmi. Piemēram, uz Saltu tilta kopš pērnā gada rudens, kad sāka izmantot pārvietojamos fotoradarus, reģistrētas vien divas avārijas, bet gadu iepriekš analogā laika posmā notikuši 14 ceļu satiksmes negadījumi.
Tādā pašā laika periodā Salaspils novadā, uz autoceļa Ulbroka-Ogre, 9.kilometrā, šoziem avāriju vispār nav bijis, bet pērn - četras.

Pagājušā gada decembrī, kad jau darbojās fotoradari, reģistrēti 817 ceļu satiksmes negadījumi, bet 2010.gadā - 1178. Tāpat pēc fotoradaru ieviešanas samazinājies negadījumu skaits, kuri notikuši ātruma pārsniegšanas dēļ. Pērn šī iemesla dēļ notikušas 1872 avārijas, 2010.gadā - 2199, 2009.gadā - 2404, bet 2008.gadā - 4585.

Ziņas: Valsts policija prasa izvietot visus 160 fotoradarus līdz 20.maijam! Полиция просит установить все 160 фоторадаров до 20 майя

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pieprasījis uzņēmumam "Vitronic Baltica", kas ir valsts privātais partneris fotoradaru ieviešanas projektā, līdz maija nogalei uzstādīt Latvijā visus līgumā paredzētos mobilos un stacionāros fotoradarus. Uzņēmums atzīst, ka tas var neizdoties.

Policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka privātajam partnerim pieprasīts izpildīt līguma nosacījumus un uzstādīt visus fotoradarus līdz 20.maijam. Līdz šim datumam jāsāk darboties arī visiem stacionārajiem radariem, kuri vēl Latvijā nav uzstādīti.

Fotoradaru ieviešanas uzņēmuma pārstāvis Dmitrijs Osipovs atzina - pastāv iespēja, ka līdz 20.maijam visus fotoradarus uzstādīt neizdosies, jo to izbūvēšanu kavējis Latvijas Krājbankas krahs, kā arī ķibeles ar zemes īpašniekiem. Taču uzņēmuma pārstāvis atzina, ka firma centīsies pildīt policijas priekšnieka prasību.
Kamēr nav uzstādīti visi fotoradari, saskaņā ar līgumu uzņēmumam ir jāmaksā soda naudas, taču ne uzņēmuma, ne policijas pārstāvji otrdien nevarēja nosaukt, cik uzņēmums jau ir parādā valstij par līguma nepildīšanu.

Līgumsods ir 0,001% dienā no līguma summas. Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā publicētajā paziņojumā par fotoradaru konkursa iepirkuma procedūras rezultātiem kā kopējā līgumcena minēti 11,25 miljoni latu, tādējādi līgumsods dienā varētu būt 112,5 lati jeb vairāk nekā 3000 latu mēnesī.
Gan Zivtiņš, gan Osipovs otrdien sasauktajā preses konferencē uzsvēra, ka neviens nemēģina iedzīvoties uz ātruma pārkāpējiem, maskējot vai slēpjot radarus. Abi atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad darbinieki mēģina uzstādīt radaru tā, lai tas nav manāms, taču par to viņiem aizrādīts. Zivtiņš arī aicināja autovadītājus ziņot policijai, ja gadās novērot radaru, kas ir novietots aiz krūmiem vai citādi paslēpts.

Policijas pārstāvis mudināja cilvēkus nevis filmēt un interneta vidē apspriest redzēto nesmukumu, bet gan ziņot par to likumsargiem, zvanot uz telefonu 112.

Zivtiņš vairakkārt uzsvēra, ka tikai un vienīgi policija izlemj, kur fotoradari tiks uzstādīti, un to galvenais mērķis ir samazināt pārkāpumus uz ceļa. Ceļu policijas šefs norādīja, ka radari ne tikai iemācīs cilvēkiem ievērot noteikto brukšanas ātrumu, bet arī izslēgs iespēju autovadītājam un policistam "kaut ko sarunāt".

Policijas apkopotā statistika liecina, ka kopš pērnā gada 21.novembra ar 15 pārvietojamajiem radariem fiksēts 15 981 ātruma pārkāpējs, tiem uzliekot 280 430 latu naudas sodu. Līdz šim brīdim apmaksāts ir 5391 fotoradara protokols un tie ir 85 705 latu.

Jau ziņots, ka no sestdienas uz Latvijas ceļiem ātruma pārkāpumus fiksē vēl 15 jauni pārvietojamie fotoradari, un kopumā ātruma pārkāpējus ķer jau 34 mobilie fotoradari. Kopumā līgums paredz ieviest Latvijā 160 fotoradarus.

Pirmajā darbības mēnesī - laikā no 21.novembra līdz 23.decembrim - 15 jaunie pārvietojamie fotoradari fiksējuši 4663 ātruma pārkāpumus, par kuriem uzlikta soda nauda 84 845 latu apmērā.

Sākotnēji daļu jauno fotoradaru bija iecerēts izvietot jau 21.oktobrī, bet iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ to nebija iespējams izdarīt, tādēļ policija ar fotoradaru piegādātājiem vienojās par mēnesi pagarināt līguma izpildes termiņu.

Saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem fotoradarus piegādā un uzstāda trīs juridisko personu apvienība, kurā iekļauta AS "Vitronic Baltica", vācu kompānija "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme" un SIA "Komerccentrs DATI grupa".

No sestdienas, 21.janvāra uz Latvijas ceļiem darbojas 34 fotoradari ! С 21 января на дорогах Латвии работает 34 фоторадара

No sestdienas, 21.janvāra, uz Latvijas ceļiem ātruma pārkāpumus fiksē vēl 15 jauni pārvietojamie fotoradari, apstiprināja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte.
Līdz ar to patlaban kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 34 radari.
Līdz sestdienai kopumā darbojās 19 pārvietojami fotoradari, no kuriem 15 darbojās dažādās vietās Rīgas reģionā, bet Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales reģionā - katrā pa vienam. Stacionārie fotoradari vēl nevienā Latvijas vietā nav sākuši darboties.

Juberte norādīja, ka 15 jaunie radari ir izvietoti visā Latvijas teritorijā, taču par precīzu sadalījumu informācija tikšot sniegta nākamnedēļ.

Kā ziņots, pirmajā darbības mēnesī - laikā no 21.novembra līdz 23.decembrim - 15 jaunie pārvietojamie fotoradari fiksējuši 4663 ātruma pārkāpumus, par kuriem uzlikta soda nauda 84 845 latu apmērā, iepriekš informēja Juberte.

Tādējādi viens fotoradars dienā fiksējis vidēji 145,7 pārkāpumus, par kuriem uzliktā soda nauda veido 2651 latu, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Kā ziņots, sākotnēji daļu jauno fotoradaru bija iecerēts izvietot jau 21.oktobrī, bet iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ to nebija iespējams izdarīt, tādēļ policija ar fotoradaru piegādātājiem vienojās par mēnesi pagarināt līguma izpildes termiņu.

Saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem fotoradarus piegādā un uzstāda trīs juridisko personu apvienība, kurā iekļauta AS "Vitronic Baltica", vācu kompānija "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme" un SIA "Komerccentrs DATI grupa".

Lindermans aicina latviešus "nepiedalīties krusta karā pret krievu valodu". Линдерман призывает латышей не участвовать в крестовом походе против русского языка

Kā ziņots, Lindermans ir iniciators 18.februārī gaidāmajai tautas nobalsošanai par krievu valodas statusu. Satversmes tiesa nolēmusi neapturēt iecerēto tautas nobalsošanu.
Šonedēļ Rīgā izplatītas skrejlapas, kurās Lindermans uzrunā savus līdzpilsoņus - latviešus. Lindermans aicina ieklausīties viņā - "gudrā un godīgā cilvēkā, kas bija kopā ar jums barikādēs". Viņa uzskati kopš tā laika neesot mainījušies un Lindermans joprojām iestājoties par taisnīgumu.
"Valdošie politiķi aicina uz krusta karu pret krievu valodu. Ar putām uz lūpām viņi cenšas pārliecināt latviešus, ka tā esot svēta cīņa par Latviju. Viņi melo. Tā ir cīņa par viņu savtīgajām interesēm," raksta biedrības "Dzimtā valoda" līderis.
Viņš aicina latviešus nedoties "krusta karā" pret saviem krievu kaimiņiem, jo "nekas labs tur neiznāks".
"Mēs kopā dzīvojam un dzīvosim šajā zemē. Kopā mēs varam izveidot lielisku valsti, ko apskaudīs visa pasaule. Latvijas krievi ir gatavi strādāt Latvijas labā, bet tikai ar vienādām tiesībām, nevis kā otrās šķiras cilvēki," norāda Lindermans. "Mēs neesam šeit nedz nejauši viesi, nedz ārzemnieki, nedz okupanti. Mēs esam tādi paši saimnieki šajā zemē kā latvieši."
Lindermans jautā, vai ir noziegums, ja cilvēki vēlas, lai viņu dzimtā valoda tiktu legalizēta. "Īsts noziegums un pilnīgs absurds ir fakts, ka krievu valodai Latvijā šodien ir tāds pats svešvalodas statuss kā, piemēram, portugāļu vai hindi valodai," apgalvo politiķis.
Viņš aicina neticēt pasākām par "zaļo dzīvi "latviskajā Latvijā bez krieviem"". Tās esot tukšas iedomas un "bez krieviem nesanāks".
"Māja, ja tā ir sašķēlusies divās pusēs, nepastāvēs. Bet kopā mēs esam spēks. Tikai balstoties uz šo spēku, Latvija atdzims," rezumē Lindermans.
Skrejlapās iekļauts aicinājums krievu tautības cilvēkiem, ja šis uzsaukums nonācis viņu rokās, iedot to izlasīt latvietim - savam radiniekam, draugam vai kaimiņam.
Kā ziņots, februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

KHL Zvaigžņu spēlē uzvaru izcīna Fjodorova komanda. Команда Федорова выиграла в Матче звезд КХЛ у команды Озолиньша

Rīgā notikušajā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Zvaigžņu spēlē sestdien Sanda Ozoliņa komanda ar rezultātu 11:15 (4:3, 4:5, 3:7) zaudēja Sergeja Fjodorova komandai.
No Latvijas kluba Rīgas "Dinamo" pārstāvjiem šajā spēlē ar vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm izcēlās Ozoliņš, bet ar vārtiem un vienu rezultatīvu piespēli atzīmējās Mārtiņš Karsums. Miķeļa Rēdliha kontā viena rezultatīva piespēle.
Fjodorova komandā par labāko spēlētāju tika atzīts pats Fjodorovs, bet Ozoliņa komandā balva tika piešķirta pašam Ozoliņam.

Mača desmitajā minūtē Ozoliņa komandu vadībā izvirzīja Karsums, bet jau pēc 21 sekundes izlīdzinājumu panāca Čeļabinskas "Traktor" aizsargs Aleksandrs Rjazancevs.

Mača 14.minūtē 29 sekunžu laikā divus vārtus guva Ozoliņa komandas pārstāvji Vadims Šipačovs un Sergejs Širokovs. Abos gadījumos rezultatīvo piespēļu autors bija Ozoliņš.

Trešdaļas beigu daļā Fjodorova komanda tomēr prata panākt izlīdzinājumu - vispirms tiesneša piešķirto "bullīti", kas šajā mačā aizstāj noraidījumus, realizēja Aleksandrs Radulovs, bet mazliet vēlāk 3:3 panāca Aleksejs Kaļužnijs.

Pirmās trešdaļas pēdējā minūtē otros vārtus mačā guva Širokovs, atkal izvirzot vadībā Ozoliņa komandu.

Otrās trešdaļas sākumā divreiz precīzs bija Ozoliņa komandas spēlētājs Mihails Aņisins, bet Fjodorova komandā uz katru no viņa vārtu guvumiem ar to pašu atbildēja Romāns Červenka un Jevgēņijs Kuzņecovs. Jāizceļ, ka otrajā Aņisina vārtu guvumā ar rezultatīvu piespēli izcēlās Karsums.

Turpinājumā komandas atkal divreiz apmainījās ar vārtu guvumiem. Ozoliņa komandas rindās izcēlās Zbineks Irgls un Aņisins, kurš līdz ar to noformēja "hat-trick", bet Fjodorova vienības labā vārtus guva Iļja Ņikuļins un Kaļužnijs, kuram otrie vārti mačā.

Trešdaļas 18.minūtē 8:8 panāca Brendons Bočenskis.

Trešo trešdaļu Fjodorova komanda sāka ar četriem pēc kārta gūtiem vārtiem - divreiz precīzs bija Bočenskis, tādējādi iekrājot "hat-trick", bet pa reizei izcēlās Červenka un Rjazancevs.

Turpinājumā Kirils Koļcovs un Sergejs Širokovs, kuram šie bija trešie vārti mačā, divus vārtus atspēlēja, bet pēc tam precīzi bija Fjodorova komandas spēlētāji Jakubs Petružaleks un Vladimirs Tarasenko.

Mača priekšpēdējā minūtē vārtus ar soda metiena palīdzību guva arī Ozoliņš, bet pēdējiem teikšana bija Fjodorova komandas pārstāvjiem, kas izmantoja Ozoliņa vienības pārgalvīgo došanos uzbrukumos, kad tukšos vārtos ripu raidīja Jevgēņijs Medvedevs.

Līdz otrās trešdaļas vidum Ozoliņa komandas vārtus sargāja Konstantīns Baruļins, bet Fjodorova vienības vārtus sargāja Mihails Birjukovs, taču tad vārtos stājās attiecīgi Kriss Holts un Maikls Gārnets.

Jau ziņots, ka pirms spēles notikušajos meistarības pārbaudījumos ar rezultātu 5:4 uzvarēja Fjodorova komanda.

Rīgas "Dinamo" Zvaigžņu spēlē pārstāvēja četri spēlētāji - vārtsargs Holts, uzbrucēji Karsums un Miķelis Rēdlihs, kā arī aizsargs Ozoliņš, kurš bija Rietumu konferences komandas kapteinis.

Savukārt Austrumu konferences komandas bija pieredzējušais Magņitogorskas "Metallurg" vienības uzbrucējs Fjodorovs.

Kā ziņots, Miķelis Rēdlihs pēc līdzjutēju vērtējuma tika iebalsots Rietumu konferences komandas sākumsastāvā.

KHL Zvaigžņu spēle tika translēta uz 26 pasaules valstīm. Tā kā pagājušajā gadā mačs tika pārraidīts kopumā 12 valstīs, šogad aptverto valstu skaits ir divkāršojies.

Jau vēstīts, ka KHL Zvaigžņu spēles nedēļas nogale piektdien tika atklāta ar Leģendu spēli, kurā Helmuta Baldera vadītā Latvijas leģendu komanda ar rezultātu 7:11 (1:5, 3:2, 3:4) zaudēja Vjačeslava Fetisova Krievijas leģendām.

Rīgā notika ceturtā KHL Zvaigžņu spēle. Pirmā notika Maskavā, Sarkanajā laukumā, otrā tika aizvadīta Minskā, bet trešā pagājušajā gadā notika Sanktpēterburgā.

Benzīna cenai ceturtais rekords mēneša laikā ! Цена на бензин бъет новый рекорд

Lielākie degvielas tirgotāji – "Latvija Statoil" un "Neste Latvija" – šonedēļ atkal palielināja cenas 95.markas benzīnam Rīgā, un benzīna cenas sasniedza kārtējo, nu jau ceturto rekordu pēdējā mēneša laikā, strauji tuvojoties psiholoģiskajai barjerai "lats par litru".

Pirmdien degvielas cenas palielinātas attiecīgi par 0,6 un 0,3 santīmiem litrā, kad "Latvija Statoil" pilna servisa degvielas uzpildes stacijās 95.benzīna cena sasniedza 96,9 santīmus par litru. Piektdien tā bija jau 0,974 santīmi par litru. Dīzeļdegvielas cena kopš pirmdienas nav mainījusies – tā maksā 97,9 santīmus litrā, liecina "Gudriem.lv" apkopotā informācija par degvielas cenām piektdien.

"Neste Latvija" automātiskajās degvielas uzpildes stacijās 95.benzīna cena darba nedēļas laikā pieauga no 95,7 santīmiem līdz 96,2 santīmiem par litru. Dīzeļdegvielas cena kopš pirmdienas kāpuma nav mainījusies – tā maksā 96,7 santīmus litrā.
Iepriekš degvielas cenas mainījās 10.janvārī, kad degvielas tirgotāji Rīgā palielināja dīzeļdegvielas un benzīna cenas par vienu santīmu litrā.

"Latvija Statoil" un "Neste Latvija" ir vieni no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā.

Satversmes tiesa neaptur 'krievu valodas referendumu'! Конституционный суд не преостановил языковой референдум

Satversmes tiesas (ST) otrā kolēģija piektdien nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts, piektdien pavēstīja ST.

ST otrās kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta informēja, ka ST nolēma ierosināt lietu daļā par Nobalsošanas likuma normu atbilstību Satversmei. Saeimai līdz šī gada 20.martam jāsniedz atbilde.

Pēc šī lēmuma sasaukta ST rīcības sēde, lai izvērtētu lūgumu noteikt pagaidu noregulējumu – apturēt referenduma norisi.

ST priekšsēdētājs Gunars Kūtris pastāstīja, ka ST secināja, ka, arī neapturot referendumu, ST spriedums nebūs bezjēdzīgs. Tiesai vajadzētu ļoti nozīmīgus argumentus, lai apturētu šobrīd ierosināto likumdošanas procesu - referendumu, bet rīcības sēdē ST secināja, ka tās rīcībā šādu argumentu nav, sacīja Kūtris.

Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības sagatavotajā pieteikumā lūgts apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu izsludināto tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē.

Tāpat tajā lūgts ST atzīt par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļu, kas paredz - ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.

Par neatbilstošu šiem pašiem Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.

Pieteikumā uzvērts, ka likumā par tautas nobalsošanu Valsts prezidentam un Saeimai nav paredzētas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei un tajā nostiprinātiem pamatprincipiem. Tādēļ prezidents un Saeima nevar izlemt vēlētāju iesniegto likumprojektu nevirzīt tālāk gadījumos, kad konstatēts, ka tas neatbilst Satversmei.

Pieteikuma sagatavotāji uzskata, ka Satversmes 76.pants, kurā noteikta Satversmes grozīšanas kārtība, neparedz "Satversmes kodola" grozīšanu, un uzsver, ka latviešu valoda ir iekļauta šai pamatlikuma kodolā. Tāpat iesniedzēji uzsver, ka Satversmes 78.pants, kas paredz vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus, uzskatāms par "vispārīgu tiesību normu", un gadījumos, kad ar iesniegto likumprojektu tiek mainīts "Satversmes kodols", tas neesot piemērojams.

Savukārt likumdevējam esot pienākums ņemt vērā Satversmes 1.pantu, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, un paredzēt likumā procedūru, kādā šāds valsts pamatus grozošs likumprojekts būtu noraidāms.

Referenduma apturēšanu pieteikuma sagatavotāji lūdz kā pagaidu līdzekli, lai nodrošinātu ST sprieduma izpildi. Viņi uzskata, ka tiesvedība būtu efektīva un noslēgtos ar reāli izpildāmu spriedumu tikai gadījumā, ja līdz ST sprieduma pasludināšanai tautas nobalsošana tiktu apturēta.
Jau vēstīts, ka nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK izdevās savākt 30 Saeimas deputātu parakstus pieteikumam ST, kurā lūgts apturēt "valodas referendumu".

Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti un, kā norāda VL-TB/LNNK, šis skaitlis "sasniegts ar uzviju". Pieteikumu ST parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti – visi 14 VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, 15 "Vienotības'' deputāti, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.

Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.

Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Prezidents - referendumu nedrīkstētu apturēt ! Президент - референдум останавливать нельзя!

Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka referendumu krievu valodas statusa noteikšanu Satversmē nedrīkstētu pārtraukt, bet ir jārada "bāze nākotnei", lai referendumos nenonāktu valsts pamatus apdraudoši jautājumi.

Prezidents Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" ceturtdien pauda, ka labāk būtu, ja referendums notiktu, jo referenduma process jau nonācis tālu. "[..] es neredzu izskaidrojumu, kā viņu tagad pārtraukt," sacīja prezidents.

Viņš piekrīt, ka referenduma pārtraukšana palielinātu spriedzi sabiedrībā, jo paliktu "neatbildēts jautājums, kuru varēs ilgi cilāt".

Prezidents arī pauda, ka ekspertiem un Satversmes tiesai būtu jāizvērtē situācija un jārada "kaut kāda bāze nākotnei" attiecībā uz referendumiem, kas skar valstiskuma pamatus.

Jau ziņots, ka piektdien ST lems, vai ierosināt lietu pēc Saeimas deputātu pieteikuma, kurā lūgts arī apturēt 18.februārī ieplānoto referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

30 deputāti apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu, un lūguši piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi. Ja ST kolēģija izlems, ka lieta jāierosina, par pagaidu noregulējumu rīcības sēdē būs jālemj pilnam ST sastāvam, un teorētiski arī tas iespējams jau piektdien.

Nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK izdevās savākt 30 Saeimas deputātu parakstus pieteikumam ST, kurā lūgts apturēt "valodas referendumu". Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti un, kā norāda VL-TB/LNNK, šis skaitlis "sasniegts ar uzviju". Pieteikumu ST parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti – visi 14 VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, 15 "Vienotības'' deputāti, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.

Par neatbilstošu Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.

Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.

Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Degvielas cenām jauns rekords ! Новый рекорд цен на бензин!

Degvielas tirgotāji – "Latvija Statoil" un "Neste Latvija" – otrdien par vienu santīmu litrā palielināja 95.benzīna un dīzeļdegvielas cenas Rīgā, novēroja aģentūra BNS. Tādējādi degvielas cenas Latvijā ir sasniegušas jaunu rekordu un strauji tuvojas viena lata atzīmei.

Pēc cenas palielinājuma 95.benzīns "Latvija Statoil" pilna servisa degvielas uzpildes stacijās maksā 96,6 santīmus litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena sasniegusi 97,3 santīmus litrā.

Savukārt "Neste Latvija" automātiskajās degvielas uzpildes stacijās 95.benzīns pēc cenu palielinājuma maksā 95,4 santīmus litrā, bet dīzeļdegviela nopērkama par 96,1 santīmu litrā.
"Latvija Statoil" degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns uzsvēra, ka janvāra pirmajās nedēļās naftas produktu cenas pasaules tirgos turpināja palielināties. Benzīna cenas gada sākumā palielinājās no 950 līdz 980 ASV dolāriem par tonnu, savukārt dīzeļdegvielas cenas pieauga jau līdz 980 ASV dolāriem par tonnu.

Viņš piebilda, ka arī ASV dolāra kurss pēdējo nedēļu laikā turpināja palielināties un pirmdien, 9.janvārī, sasniedza jaunu rekordaugstu līmeni - 55 santīmus par vienu ASV dolāru.

Pēc Skrābāna paskaidrotā, galvenie notikumi, kas ietekmēja naftas un to produktu, kā arī ASV dolāra kursa izmaiņas, ir bažas par militāru konfliktu Persijas jūras līcī, kad Irāna draudēja bloķēt kuģu satiksmi, ja netiks pārtrauktas pret to vērstās sankcijas, dati par Vācijas eksporta apmēra pieaugumu pērn novembrī, kā arī bezdarba datu uzlabošanās ASV, kas var veicināt pieprasījumu pēc naftas produktiem.

"Latvija Statoil" un "Neste Latvija" ir vieni no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā.