sestdiena, 2012. gada 1. decembris

Premjers kongresā stāsta, kā cilvēkus atbrīvot no «nabadzības slazda»



Partijas «Vienotība» politiskā atbildība ir pielikt visas pūles, lai pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju Latvijas veiksmes stāstu varētu saukt arī par savējo, nodrošinot visiem cilvēkiem iespējas saņemt labu izglītību, iemācīties jaunu amatu, atgriezties darbā pēc bērna piedzimšanas, uzsākt savu biznesu un īstenot savas idejas, sestdien kongresā, uzrunājot partijas biedrus, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Pasaulē Latvijas ekonomikas transformāciju un spēju salīdzinoši īsā laikā ne tikai sakārtot finanses, bet arī kļūt par straujāk augošo Eiropas Savienības (ES) ekonomiku uzskata par veiksmes stāstu. Latvijā tas diemžēl nereti tiek apšaubīts. Un tas ir saprotams, jo ne visi šo veiksmes stāstu izdzīvo vienādi, norādīja Dombrovskis.

Šī gada laikā Latvijas ir kļuvusi par visstraujāk augošo ekonomiku visā ES. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai arī turpmāk mēs būtu starp izaugsmes līderiem. Krīzes laikā Latvija kļuva par ES valsti, kas piedzīvoja lielāko IKP kritumu. Pašlaik mums straujā tempā jāatgūst nokavētais, pauda premjers.

«Varam apgalvot, ka šī gada laikā ir paveikts daudz. Latvija ir kļuvusi konkurētspējīgāka, patstāvīgāka, uzticamāka, un pārliecinātāka par savām vērtībām,» norādīja Dombrovskis.

Kā vienu no svarīgajiem izaicinājumiem valstij un tautai Dombrovskis minēja tautas ataudzi. «Šis ir kritisks faktors mūsu valsts pastāvēšanai nākotnē. Tautas ataudzi kā vienu no četrām galvenajām prioritātēm uzsvērām manas trešās valdības deklarācijā jau pagājušā gada novembrī. Šī ir pirmā valdība, kuras prioritāšu sarakstā šis jautājums ir tik augstu,» uzsvēra premjers.

«Atbilstoši augstajai prioritātei, demogrāfijas atbalstam esam paveikuši daudz – nebaidīšos pat sacīt – vairāk kā jebkura cita no iepriekšējām valdībām,» premjers uzsvēra, norādot, ka jau šogad uzsākta mātes un bērna veselības programma un valsts apmaksāta mākslīgās apaugļošanas programma.

Tāpat viņš atgādināja, ka arī nākamgad paredzēta virkne būtisku pasākumu kopumā vairāk nekā 50 miljonu latu apjomā – minimālo māmiņu algu dubultošana, māmiņu algu «griestu» dubultošana, bērna kopšanas pabalstu par bērnu vecumā no viena līdz pusotram gadam palielināšana līdz 100 latiem, bērnudārzu rindu problēmu risināšana, piešķirot pašvaldībās aizņemšanās iespējas un paredzot mērķa maksājumus 100 latu apmērā tiem vecākiem, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma sasniegšanas netiek nodrošināta vieta bērnudārzā, NĪN atlaides daudzbērnu ģimenēm, papildus līdzekļi skolām mācību grāmatu iegādei, kā arī finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai ne tikai pirmo, bet arī otro klašu skolēniem un virkne citu iniciatīvu, kas vērstas uz ģimeņu ar bērniem finansiālās stabilitātes nostiprināšanu.

«Atsevišķi demogrāfi prognozējuši, ka šo lēmumu rezultātā nākamgad dzimstība Latvijā pieaugs līdz pat 15%. Būšu gandarīts, ja šīs prognozes piepildīsies,»  norādīja premjers.

Runājot par partijas piedāvājumu labklājības izaugsmei, Dombrovskis norādīja, ka partijas  pienākums ir ne tikai gādāt par valsts atbalstu cilvēkiem, bet arī pievērst uzmanību ikkatra cilvēka paša rīcībai un izvēlēm un nodrošināt visiem cilvēkiem iespējas – saņemt labu izglītību, neatkarīgi no dzīvesvietas un vecāku ienākumiem, iemācīties jaunu amatu, ja vecais vairs nav pieprasīts darba tirgū, atgriezties darbā pēc bērna piedzimšanas, uzsākt savu biznesu un īstenot savas idejas.

Lai to panāktu, jau ar 2014.gadu ir jāatgriežas pie ikgadējas minimālās algas paaugstināšanas, norādīja Dombrovskis. Tas ne vien palielinās zemāk atalgoto darbinieku ienākumus, bet arī stimulēs darba ražīguma palielināšanu un samazinās aplokšņu algu īpatsvaru, viņš pauda.

«Otrkārt, jāturpina algu paaugstināšana sabiedriskajā sektorā, uzsvaru liekot uz zemāk atalgoto strādājošo algu palielināšanu,» savā uzrunā uzsvēra premjers. «Situācija, kad arī pilna laika strādājošie nonāk maznodrošināto statusā ir īpaši demotivējoša. Ja mums jāizšķiras starp mazo algu vai pabalstu paaugstināšanu, uzskatu, ka lielāks uzsvars liekams uz algām,» pārliecināts premjers. Tieši darbs, nevis pabalstu atkarība ir ceļš pretī labklājībai, viņš norādīja.

Savukārt pabalstu un sociālās drošības sistēmai jāatbalsta sociāli mazaizsargātākā sabiedrības daļa un maksimāli jāveicina darba spējīgo iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū, uzsvēra premjers.

«Jānodrošina arī pabalstu sistēmas stingrāka sasaiste ar cilvēku reālajām vajadzībām. Mūs pamatoti kritizē par sistēmu, kurā atsevišķi pabalstu saņēmēji saņem daudzos tūkstošos latu mērāmus pabalstus, laikā, kad daudzām citām lietām naudas nepietiek. Šī situācija jākoriģē, nosakot pabalstu izmaksu griestus, kā tas ir vairumā citu valstu,» uzsvēra Ministru prezidents.

«Treškārt, jāīsteno sociāli atbildīga nodokļu politika. Līdz ar minimālās algas palielināšanu, progresīvi jāsamazina nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem un bērnu vecākiem. Savukārt pašvaldībām ir jāpalīdz īstenot sociāli atbildīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku,» norādīja Dombrovskis.

«Mūsu piedāvātajiem darba algas, nodokļu un pabalstu risinājumiem ir jāatbrīvo Latvijas cilvēki no «nabadzības slazda» – no situācijas, kurā daudzi cilvēki uzskata, ka «strādāt neatmaksājas», ka saņemt pabalstus ir vienkāršāk un pat izdevīgāk nekā strādāt par minimālo algu,»  pārliecību pauda premjers.

Ceturtkārt, uzsvēra premjers, 2014. gadā jāatgriežas pie pensiju indeksācijas. «Šo solījumu devām vēl 2009.gadā, finanšu krīzes smagākajā punktā, un šo solījumu nedrīkstam lauzt. Visiem Latvijas senioriem pienākas pateicība par izpratni un atbalstu krīzes pārvarēšanā un ekonomikas stabilizācijā,»  uzrunā norādīja Dombrovskis.

Kā svarīgu uzdevumu Latvijas un it īpaši reģionu attīstībai premjers minēja nepieciešamību atjaunot Latvijas ceļus, no kuriem teju puse šobrīd ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. «Ceļu tīklu mēdz arī saukt par ekonomikas asinsriti, un, uzlabojot tā kvalitāti, augs arī ekonomikas aktivitāte,»  norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka ievērojamas investīcijas – 700 miljonus latu ceļu atjaunošanai, lai līdz 2020.gadam savestu kārtībā 90% valsts galveno un 75% reģionālo autoceļu – paredzētas Nacionālajā attīstības plānā.

Infrastruktūras uzlabošanai un efektivitātes kāpināšanai ir pilnvērtīgi jālieto vēl viens finansējuma avots - tajā ir jāiegulda otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļi, pauda premjers. «Pašlaik fondēto pensiju shēmā ir uzkrāts gandrīz viens miljards latu. Tikai puse šo līdzekļu strādā Latvijā, jo pensiju fondiem Latvijā trūkst drošu ilgtermiņa ieguldījumu iespēju. Mums tādas ir jāizveido – sistēmu, kurā Latvijas cilvēku pensiju uzkrājumi var tikt ieguldīti pārskatāmos un drošos valsts infrastruktūras attīstības ilgtermiņa projektos,»  viņš norādīja.

Runājot par Latvijas pievienošanos vienotajai ES valūtai, Dombrovskis norādīja, ka, Latvijas gadījumam ir piemērota Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa atziņa, ka pievienošanās eiro bija izšķirošs solis, ģeopolitiski fiksējot Igauniju kā neatņemamu Eiropas sastāvdaļu. Tāpat viņš atzina, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedzīvojuši vairākas naudas maiņas un hiperinflācijas izraisīto nedrošību par naudas vērtību, piesardzība ir vietā.

«Taču es aicinu šo piesardzību pārvarēt un mēģināt izsvērt racionālos argumentus par un pret eiro,» pauda premjers.

Kaut arī lielai daļai iedzīvotāju izveidojušās sentimentālas jūtas pret Latvijas latu, ekonomikā nozīme ir valūtas stabilitātei, tās vērtības garantijām un tam, cik plaši tā tiek pieņemta kā maksāšanas līdzeklis, uzsvēra Ministru prezidents. «Ja salīdzinām latu ar eiro pēc šiem kritērijiem, vienīgais rādītājs, kur lats neatpaliek, ir stabilitāte – un arī tikai tādēļ, ka lata kurss ir piesaistīts eiro. Tādēļ, pieņemot lēmumu, vai atbalstīt eiro ieviešanu vai nē, es tomēr aicinu vadīties no racionāliem, nevis sentimentāliem argumentiem. Racionālais arguments, kas man liek izšķirties par labu eiro ir: tas radīs labvēlīgākus priekšnosacījumus mūsu valsts un tautas labklājības pieaugumam un stabilitātei,» norādīja Dombrovskis.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana