trešdiena, 2012. gada 12. decembris

Klientiem var nākties piemaksāt par naudas glabāšanu drošās bankās



Gadījumā, ja turpināsies zemo likmju periods un pieaugs prasības banku sistēmas drošībai, tad klientiem nāksies maksāt par naudas glabāšanu drošās un prestižās bankās, uzskata ABLV grupas galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.
Decembra sākumā Šveices banka Credit Suisse brīdināja savus klientus par to, ka, sākot ar 10. decembri, tā plāno ieviest pagaidu komisiju par līdzekļu glabāšanu kontos, ja šo līdzekļu apjoms pārsniegs noteiktu summu, kura tiks precizēta vēlāk. Pēc neoficiālām ziņām, maksa par kontu atlikumiem varētu būt 0,75% gadā, uzsver eksperts.

Pagaidām gan šie pasākumi tiks piemēroti tikai finanšu kompānijām un tas neattieksies uz privātpersonām.
Šis pasākums ataino kopējo situāciju, kurā šobrīd nonākušas amerikāņu un Eiropas bankas – zemas bāzes likmes (Šveicē tā praktiski ir līdzīga nullei) un kapitāla pietiekamības prasību pieaugums, norāda eksperts.
Šobrīd īstermiņa depozīti pieprasa arvien lielāku līdzekļu rezervēšanu centrālajā bankā, praktiski nenesot peļņu. Piemēram, likmes Šveices valsts īstermiņa vērtspapīriem ar termiņu līdz 3 gadiem šobrīd ir negatīvas, t.i. ieguldījumi tajos bankām nes zaudējumus.
Pasākumu mērķis, pēc Credit Suisse vadības apgalvotā, ir bankas bilances atvieglošana un samazināšana jaunajā gadā no 1,03 triljoniem līdz 900 miljardiem franku.
Credit Suisse galvenais konkurents UBS banka līdzīgu praksi ieviesa jau kopš 2011. gada augusta.
Šie fakti liecina par to, ka gadījumā, ja turpināsies zemo likmju periods un pieaugs prasības banku sistēmas drošībai, tad klientiem nāksies maksāt par naudas glabāšanu drošās un prestižās bankās, uzskata L. Aļšanskis.
Viņam piekrīt arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, norādot, ka tiek prognozēts, ka tuvākajā laikā bāzes procentu likmes saglabāsies tuvu nullei un eirozonas parādu krīzes jautājums nezaudēs savu aktualitāti, līdz ar to investoru riska apetīte saglabāsies pietiekami zema. Finanšu tirgos lielāka ienesīguma un peļņas gūšanas jautājuma vietā turpinās dominēt naudas līdzekļu saglabāšanas faktors, kā rezultātā investori varētu būt gatavi piemaksāt par savu naudas līdzekļu izvietošanu ekonomiski stabilu valstu obligācijās un šo valstu drošākājās bankās. Iespējams, ka arī citas bankas (piemēram, Šveices vai Vācijas) varētu sekot šim piemēram, ieviešot nelielu komisiju par naudas līdzekļu turēšanu kontos, pieļauj eksperts.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru