pirmdiena, 2012. gada 3. decembris

Kāpēc iedzīvotājiem nepatīk eiro?


Minot būtiskākos potenciālos zaudējumus, Latvijai 2014.gadā ieviešot eiro, iedzīvotāju atbildes vairāk balstītas uz emocijām un neskaidriem minējumiem, liecina jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma dati.
Pētījuma rezultāti liecina, ka, vērtējot galvenos eiro ieviešanas radītos ieguvumus, iedzīvotāji biežāk min atbildes, kas saistītas ar praktiskiem labumiem, piemēram, to, ka nebūs jāuztur vairāki konti latiem un eiro, jāmaina valūta ceļojot, jāpārrēķina cenas u.tml. (31%), kā arī nebūs jāmaksā par latu konvertāciju uz eiro ceļojot, iepērkoties, veicot darījumus ar citām eirozonas valstīm (29%).

Salīdzinoši bieži respondenti kā ieguvumu atzīmējuši arī ciešāku iekļaušanos Eiropas Savienībā (20%) un to, ka vairs nebūs jābaidās no lata devalvācijas draudiem (17%).

Tikmēr, minot būtiskākos potenciālos zaudējumus, ko Latvijai radītu eiro ieviešana, iedzīvotāju atbildes vairāk balstītas uz emocijām un neskaidriem minējumiem. Visbiežāk iedzīvotāji atzīmējuši, ka visticamāk pieaugs inflācija (55%), kā arī pauduši savu apbēdinājumu par nacionālās valūtas zaudēšanu (54%).

Līdzās šiem kā lielākie iespējamie mīnusi norādīti arī izdevumi saistībā ar eiro ieviešanu (41%), risks, ka eirozona sabruks vai transformēsies un līdz ar to piedzīvosim papildu problēmas (38%), valsts neatkarības, patstāvības mazināšanās (36%) un nepieciešamība turpmāk vairāk iesaistīties ES norisēs, palīdzot citām eirozonas valstīm (32%).

Kopumā, ņemot vērā asās diskusijas par eiro ieviešanu, iedzīvotāji par eiro ieviešanu izsakās ļoti piesardzīgi. Neskatoties uz to, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju zina, ka eiro Latvijā tiek plānots ieviest 2014.gadā (59%), un uzskata, ka šis plāns visticamāk īstenosies (53%), vien astoņi procenti aptaujāto pauž tam pilnīgu atbalstu.

Vairākums aptaujāto ir piesardzīgi, tostarp 42% norādījuši, ka kopumā atbalsta pievienošanos eirozonai, tomēr šo soli nevajadzētu sasteigt.

«Ekonomistu apvienības 2010» pārstāvis Edmunds Krastiņš, komentējot pētījuma rezultātus, saka: «Latvijas iedzīvotāju skeptiskajai attieksmei pret pievienošanos eirozonai ir dažādi iemesli. Viens no tiem noteikti ir recesija un zināma krīze eirozonā, kas pastiprināti tiek attēlota medijos. Otrs iemesls ir izteiktā Latvijas valdības vēlme ieviest eiro, kas rada savā veidā negatīvu atbildes reakciju sabiedrībā - ja jau to vēlas amatpersonas, mēs [iedzīvotāji] būsim pret.»

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle piebilst: «Iedzīvotāju negatīvā attieksme pret eiro ieviešanu ir saprotama, taču jāatgādina, ka faktiski divas trešdaļas no iedzīvotāju ieguldījumiem bankās glabājas eiro valūtā, nevis latos. Turklāt 90% kredītu, kurus arī ir ņēmuši Latvijas iedzīvotāji, ir eiro valūtā. Var teikt, ka izvēle par eiro ieviešanu apzināti vai neapzināti jau ir izdarīta.»

Interesanti, ka, aicināti nosaukt, kuras Latvijas iedzīvotāju grupas iegūs no eiro ieviešanas, visbiežāk «DNB Latvijas barometra» aptaujātie norādījuši politiķus (41%) un bagātos iedzīvotājus (39%). Tikmēr iedzīvotāji, kuri aktīvi ceļo un regulāri iepērkas ārzemēs, kā ieguvēji atzīmēti nedaudz retāk - 32%.

Gandrīz trešdaļa aptaujāto uzskata, ka no eiro ieviešanas Latvijā iegūs uzņēmēji (28%) un Eiropas Savienības amatpersonas (27%), bet tikai seši procenti aptaujāto norāda, ka ieguvēji būs visi Latvijas iedzīvotāji.

Iespējams, minētos rezultātus var skaidrot ar iedzīvotāju vērtējumu pētījuma jautājumā par to, kuru personu vai institūciju sniegtajai informācijai par eiro ieviešanu, tās radītajiem ieguvumiem un trūkumiem aptaujātie uzticas.

Gandrīz ceturtā daļa respondentu atzina, ka šajā jautājumā neuzticas nevienam, turklāt 12% aptaujāto bija «grūti pateikt», kam viņi uzticas. Taču zināmu iedzīvotāju uzticību tomēr spējuši iekarot ekonomikas eksperti un pētnieki (25%). Nedaudz retāk iedzīvotāji pauž uzticību arī Latvijas Bankas (15%) un eirozonas valstu iedzīvotāju (14%) sniegtajai informācijai par eiro.

Tikmēr visretāk aptaujātie norādījuši, ka uzticas nevalstisko organizāciju (6%) un valdības un ministriju pārstāvju (5%) sniegtajai informācijai par vienoto Eiropas valūtu un tās ieviešanu Latvijā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana