trešdiena, 2012. gada 5. decembris

FM: eiro referenduma iznākumu nav viegli prognozēt



Iespējamās tautas nobalsošanas par eiro ieviešanu Latvijā 2014.gadā iznākumu nav viegli prognozēt, neskatoties uz aptauju datiem, kas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju šādu soli neatbalsta, trešdien konferencē «Biznesa prognozes» atzina Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Pēc viņa teiktā, nav izslēgts, ka referendums šajā jautājumā Latvijā notiks, tomēr tā rezultātu ir grūti prognozēt.

«Kā tādā gadījumā nobalsotu iedzīvotāji? To prognozēt ir grūti, tāpēc, ja mēs aizejam līdz referendumam, jebkurā gadījumā cilvēki sāks apdomāt šo jautājumu.
Es domāju, ka tas nav tā: «Mēs esam pret tāpēc, ka valdība ir par.» Iedzīvotāji sāks izsvērt, kas ir tas sliktais un labais,» sacīja FM pārstāvis un norādīja, ka atbildīgs lēmums būs abos gadījumos.

Atteikšanās no eiro - politiskā kursa maiņa

Latvijas atteikšanās no dalības eiro zonā būtu valsts politiskā kursa maiņa, atzina Sakss.

Viņš pauda viedokli, ka tad, ja Latvija konsekventi turpina dalību Eiropas Savienībā (ES), jautājums arī par eiro ir loģisks. «Ja atsakāmies [no eiro ieviešanas], tad jāapzinās, ka tā būs politiskā kursa maiņa,» norādīja FM pārstāvis un piebilda, ka tas savukārt

negatīvi atspoguļosies valsts kredītreitingos ar visām no tā izrietošajām sekām.

Argumentējot, kādēļ Latvijai vajag pievienoties eiro zonai, Sakss atgādināja, ka tas paaugstinās valsts kredītreitingu, uzlabos nosacījumus valsts parāda pārfinansēšanai un investīciju piesaistei, kas kopumā veicinās izaugsmi. Šie ieguvumi atsvērs valsts un privātā sektora ieguldījumus, kas būs nepieciešami saistībā ar pievienošanos eiro zonai.

Eiro ieviešana varētu izmaksāt 12,2 miljonus

Pēc FM aprēķiniem, sabiedriskajā sektorā eiro ieviešana varētu izmaksāt 12,2 miljonus eiro, savukārt privātajā sektorā – 110 līdz 219 miljonus eiro. Latvijas ieguvums savukārt būs zemākas procentu likmes valsts parādzīmēm, kas savukārt pozitīvi ietekmēs arī privātā sektora aizņemšanos. Tāpat izzudīs valūtas maiņas izmaksas, kā arī līdz ar pievienošanos eiro bankām būs pieeja Eiropas Centrālās bankas likviditāti nodrošinošām operācijām. Tas pasargās finansiāli veselas bankas no panikas viļņiem un depozītu aizplūdes, informēja Sakss.

Ministrijas pārstāvis arī pastāstīja, ka Latvijas iemaksas Eiropas stabilitātes mehānismā pirmo piecu gadu laikā būs aptuveni 200 miljoni eiro jeb 40 miljoni eiro gadā.

Sakss uzsvēra, ka Latvija jau tagad ir cieši saistīta ar eiro zonu un Eiropas parādu krīzes sekas izjūt neatkarīgi no tā, vai mums ir lats vai eiro.
Vienlaikus, iestājoties eiro zonā, Latvijai pavērsies jaunas priekšrocības.

Latvija 2014.gada 1.janvārī plāno pievienoties eiro zonai. Aptauju dati gan rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju to neatbalsta. Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība pašlaik aktualizējusi jautājumu par iespējamu referenduma rīkošanu.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru