piektdiena, 2012. gada 7. decembris

Briselē slavē Dombrovski; Ždanoka kritizē


Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Latvijas premjera pārstāvētās Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas ceturtdien konferencē Briselē aizgūtnēm slavēja Valdi Dombrovski («Vienotība») par krīzes pārvarēšanu un Latvijas veiksmes stāstu, bet vienīgo kritiku premjers izpelnījās no eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas («Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā»), novēroja aģentūra BNS.
Eiropas Studiju centra («Center for European Studies», CES) rīkoto konferenci «No grūtām reformām līdz dalībai eiro zonā: Latvijas ceļš uz izaugsmi» atklāja ETP grupas un CES prezidents Vilfrīds Martenss (Wilfried Martens), sakot, ka Latvija ir viens no iespaidīgākajiem Eiropas veiksmes stāstiem pēdējo divdesmit gadu laikā.

«Globālā finanšu krīze smagi skāra agrāko «Baltijas tīģeri», un Latvija piedzīvoja vienu no smagākajām recesijām Eiropas Savienībā, zaudējot gandrīz 25% no tās iekšzemes kopprodukta un bezdarbam pārsniedzot 20%. Laiki bija smagi, bet šim Eiropas veiksmes stāstam nebija lemtas ātras beigas. Laimīgā kārtā palīgā nāca Valdis Dombrovskis, ieviešot skarbus taupības pasākumus, lai glābtu valsti no bankrota un virzītu Latviju uz eiro zonu,» klāstīja Martenss.

Viņš atzina, ka krīze smagi skārusi Latvijas iedzīvotājus un daudzi ekonomisti apšaubījuši Dombrovska lēmumu turpināt lata piesaisti eiro, tomēr Latvijas premjeram izrādījusies taisnība, un tagad Latvija atkal ir viena no straujāk augošajām ES ekonomikām.

«Turklāt Dombrovskim ar visiem šiem taupības pasākumiem izdevās tikt pārvēlētam. Pie mums, Briselē, saka, ka mēs zinām, kā tikt galā ar Eiropas problēmām, bet nezinām, kā pēc tam nezaudēt vēlēšanās. Dombrovskis ir pierādījis, ka tas ir iespējams,» slavēja ETP prezidents.

Cildinoši izteicās arī ETP ģenerālsekretārs Antonio Lopess-Isturiss (Antonio López-Istúriz), uzsverot, ka laikā, kad Eiropa piedzīvo smagu krīzi, ir jāskatās un jāmācās no veiksmes stāstiem un Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm tāda neapšaubāmi ir.

«Dombrovskis Latvijas valdības vadību uzņēmās krīzes vidū, un viņa vadībā tika pieņemti smagi lēmumi un veiktas reformas. (..) Kopš 2010.gada Latvija ir atgriezusies pie izaugsmes, un laikā, kad daži kritiķi uzskata eiro zonu par cēloni Eiropas neveiksmēm, Dombrovskis droši ved savu valsti pretī dalībai eiro zonā. Viņš zina, ka Latvijas un Eiropas nākotnei nepieciešama lielāka, nevis mazāka integrācija,» klāstīja EP deputāts.

Viņaprāt, īpašība, kuras dēļ Dombrovskim izdevās tikt pārvēlētam amatā, ir «efektīva pazemība». «Viņa attieksme nekad nav mainījusies. Viņam bija jāpieņem smagi lēmumi, un viņš ir bijis veiksmīgs, tomēr vienmēr ir palicis tāds pats,» slavēja Lopess-Isturiss.

Par veiktajām reformām Dombrovskis saņēma atzinīgus vārdus arī no citiem ETP biedriem Eiropas Parlamentā – ETP viceprezidentes Korīnas Vortmanes-Kolas (Corien Wortmann-Kool) un Igaunijas eiroparlamentārieša Tunnes Kelama (Tunne Kelam). Premjeru atbalstīt konferencē bija ieradušies arī viņa partijas biedri Sandra Kalniete un Kārlis Šadurskis, kuri darbojas EP.

Jautājumu un atbilžu sesijā vienīgā kritika Dombrovska darbam izskanēja no opozicionāres Ždanokas, kura vērsa uzmanību uz Latvijas demogrāfijas problēmām, augsto nabadzības risku un neaktīvo pilsonisko sabiedrību, kuras dēļ izdevies izvairīties no masveida protestiem pret taupības pasākumiem. Ždanoka arī pieminēja pēc ANO pasūtījuma izveidoto laimes reitingu, kurā Latvija ir tabulas apakšgalā, vēl pēc Irākas, Lībijas un Baltkrievijas.

«Neesmu liels laimes indeksu eksperts, bet zinu, ka latviešiem patīk sūdzēties,» atbildēja Dombrovskis. Viņš arī piebilda, ka šādiem rādītājiem mēdz būt maz saistības ar reālo labklājības līmeni un arī nabadzīgās valstīs cilvēki sevi uzskata par laimīgiem.

Premjers arī nepiekrita, ka Latvijā būtu mazaktīva sabiedrība – daudzos sektoros tā esot pat ļoti aktīva, un arī 2009.gadā, sākoties taupības pasākumiem, notikuši protesti, pēc kuriem valdībai bijušas nopietnas bažas, vai tie neizplatīsies. Attiecībā uz emigrācijas tendencēm premjers atkārtoti norādīja, ka tam nepieciešama ekonomiskā izaugsme un darbavietas, savukārt demogrāfijas problēmu risināšanai Latvija jau pievērsusies, izvirzot to kā prioritāti 2013.gada budžetā.

Igaunijas deputāts Kelams atgādināja, ka lielāko ekonomisko krīzi Baltijas valstis piedzīvojušas 90.gadu sākumā. «Tas bija padomju ekonomikas dēļ. Tādēļ paldies Ždanokas kundzei par jautājumu. Ja jūs jautājat, kādēļ mums ir tik lielas sociālās atšķirības ar Zviedriju vai Dāniju, tad jautājiet to Komunistiskajai partijai, kurai jūs piederējāt līdz pēdējam brīdim,» ironiski piebilda Kelams.

Dombrovskis bija galvenais runātājs CES rīkotajā konferencē, vairāk nekā pusstundas garumā prezentējot auditorijai Latvijas virzību cauri krīzei, soļus tās pārvarēšanā un nākotnes plānus, tostarp pievienošanos eiro zonai.

Savu stāstījumu premjers beidza ar citātiem, kas pieder Latvijas veiksmes stāsta vienam no lielākajiem kritiķiem – ekonomistam Polam Krugmanam. «2008.gadā viņš teica, ka Latvija ir jaunā Argentīna. Savukārt 2012.gadā – ka faktiski nevienam, izņemot Latviju, nav izdevies atgūt finanšu tirgu uzticību,» norādīja Dombrovskis.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru