otrdiena, 2012. gada 27. novembris

Valsts no 'Krājbankas' atgūst 40 miljonus latu



“Latvijas Krājbankas” (“Krājbanka”) administrators “KPMG Baltics” pārskaitījis Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 40 miljonus latu, kas iegūti no izsolēm, atgūtajiem kredītiem un citiem atgūtiem līdzekļiem, līdz ar to kopumā fondam pārskaitīti jau 90 miljoni latu,  informēja administratora sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.
NGF ir lielākais "Krājbankas" kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 miljoni latu, kas tagad sarukuši līdz 246 miljoniem latu.

NGF saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.
Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai NGF kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses.

Administrators plāno bankas kreditoriem pārskaitījumus veikt divas līdz trīs reizes gadā.

Iepriekšējais maksājumus NGF tika veikts augustā, kad tika pārskaitīti 50 miljoni latu.

"Delfi" jau rakstīja, ka tieši pirms gada "Krājbankas" kraha dēļ iztukšotajā NGF joprojām ir caurums - visu fondā ienākošo naudu no atgūtajiem "Krājbankas" līdzekļiem un tirgū strādājošo banku iemaksām novirza Valsts kasei (VK), lai atmaksātu aizdevumu garantētās atlīdzības izmaksai visiem bankas krahā cietušajiem noguldītājiem.

Šo parādu plānots segt līdz 2014.gada beigām un līdz tam laikam arī fondā būs robs, portālam "Delfi" atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pēc "Krājbankas" kraha pērn novembrī fondā bija uzkrāti 149 miljoni latu, taču ar šo naudu nepietika pat tam, lai visiem "Krājbankas" noguldītājiem varētu izmaksāt garantēto atlīdzību - ne vairāk kā 100 000 eiro jeb aptuveni 70 000 latu katram noguldītājam. Garantēto atlīdzību izmaksai kopumā bija nepieciešami aptuveni 335 miljoni latu, tāpēc VK ar valdības akceptu fondam aizdeva trūkstošos 185,58 miljonus latu. Līdz šim garantētajās atlīdzībās 115 708 "Krājbankas" noguldītājiem izmaksāti aptuveni 328,66 miljoni latu. Iespēja saņemt atlīdzību par savu noguldījumu pilnā apmērā tika nodrošināta 99,8% noguldītāju, uzsver FKTK.

Jau vēstīts, ka pērn 21.novembra vēlā vakarā FKTK paziņoja par lēmumu apturēt "Krājbankas" darbību saistībā ar bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko informētas tiesībsargājošās iestādes. Nedaudz vairāk kā nedēļu pēc bankas darbības apturēšanas - 29.novembrī - valstij daļēji piederošā banka "Citadele" sāka maksāt valsts garantētos noguldījumus. "Krājbankas" maksātnespējas dēļ Latvijā pirmo reizi tika iedarbināts NGF - valsts katram "Krājbankas" klientam atmaksāja bankā noguldīto, kas nepārsniedza 100 000 eiro (70 000 latus).

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru