Publicētajā rakstā «Smart Austerity and the Latvian turnaround» (Gudrā taupība un Latvijas atkopšanās) ekonomikas ministrs argumentēti oponē ekonomista Paula Krugmana paustajam, ka Latvijas ekonomikas atkopšanos nevar uzskatīt par veiksmes stāstu, jo iekšzemes kopprodukta (IKP) kopapjoms vēl nav sasniedzis pirmskrīzes perioda rādītājus.
Kā rakstā uzsver Pavļuts, pirmskrīzes izaugsme nav uzskatāma par piemērotu mērauklu veselīgas ekonomikas attīstības noteikšanai. Latvijas izaugsme un straujie IKP pieauguma rādītāji periodā no 2005.-2007.gadam balstījās masīvā lēta ārvalstu kapitāla ieplūdē nekustamā īpašuma darījumos, iekšējā patēriņā, nevis reālajā - ražojošajā un eksportējošā - ekonomikas sektorā. Rezultātā, lai arī bezdarba līmenis bija zems un IKP izaugsme strauja, ekonomikas struktūra bija nesabalansēta, izveidojās nekustamo īpašumu tirgus «burbulis», valsts dzīvoja pāri saviem ienākumiem un nonāca tuvu bankrota stāvoklim.
Vienlaikus ministrs arī skaidro, ka Latvija ne tikai drastiski samazināja tēriņus, bet īstenoja pasākumus un izmantoja krīzes sniegtās iespējas, lai uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, padarītu kompaktāku valsts pārvaldi, uzlabotu valsts uzņēmumu pārvaldību, ieviestu izmaiņas nodokļu administrēšanā un bezdarbnieku pārkvalifikācijā.
Pavļuts rakstā uzsver, ka atšķirībā no iepriekš piedzīvotā Latvijas ekonomikas izaugsme patlaban ir ilgtspējīga, jo to nenodrošina «augšanas hormoni», bet gan veselīga izaugsme un ekonomikas struktūras maiņa.
Vienlaikus viņš norāda, ka ne visām valstīm būs piemērota Latvijas izvēlētā taupības stratēģija un īstenotie pasākumi, bet Latvijas gadījumā tā deva rezultātu.
«The Wall Street Journal» ir viens no ietekmīgākajiem pasaules biznesa un finanšu jomas laikrakstiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru