ceturtdiena, 2012. gada 15. novembris

Studiju programmu izvērtējums varētu būt viltots



Pārmetumi, kas adresēti izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim (RP) saistībā ar studiju programmu izvērtējumu, patiesībā ir pārmetumi Augstākās izglītības padomei (AIP) un tās vadītājam Jānim Vētram.
Tā paziņojumā medijiem norāda Ķīlis.

«Izglītības un zinātnes ministrija pēc publiski pieejamas un viegli paskaidrojamas metodoloģijas veica AIP savākto un autorizēto datu analīzi. Tikai tagad augstskolu pārstāvji ir gatavi atzīt, ka dati bijuši nekorekti un būtībā viltoti. Tā ir vistiešākā AIP, nevis IZM atbildība un Jānim Vētram kā tās vadītājam jāatbild gan saviem kolēģiem, gan nodokļu maksātājiem par datu ievākšanas apstākļiem, patiesumu un izmantojamību,» norāda Ķīlis.

Ministrijas rīcībā nonākusi informācija, ka AIP paši ir labojuši ārzemju ekspertu novērtējumus.

«Pēc ārzemju ekspertu aizbraukšanas, lai izvērtēšana neizskatītos nepabeigta, vietējie eksperti šos punktus vērtējumu tabulās tomēr salika. Vēl vairāk – bieži starptautisko un vietējo ekspertu programmu sadalījums grupās nonāca pretrunās,» norādījis Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

Ja tas atbilst patiesībai, tad AIP ir melojusi gan Latvijas sabiedrībai, gan Ministru kabinetam, kur šis izvērtējums un dati tika publiskoti bez kādām atrunām kā uzticami un korekti.

«Ja apstiprināsies, ka AIP datus ir viltojuši, ņemot vērā, ka izvērtējumam iztērēts miljons latu, es par to ziņošu Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī aicināšu padomi atkāpties un rūpēšos par jauna kvalitatīva izvērtējuma nodrošināšanu,» – tā Ķīlis.

Kā atgādina LETA, 7.novembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu.

Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secināja, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.

IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika pārvērtēts AIP vērtējums.

IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu.

AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas.

Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā - 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas.

IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru