ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris

SEB: iedzīvotājiem vajadzētu gudrāk tērēt savu naudu



Mēs arī darām visu iespējamo, lai Latvijai palīdzētu ieviest eiro. Bet iedzīvotājiem vajadzētu gudrāk tērēt savu naudu, jo tas ietekmē cenu kāpumu un valsts iespējas izpildīt Māstrihtas kritērijus.
Tā intervijā atzina SEB grupas Baltijas valstīs vadītājs Deivids Tīrs (David Teare). Kanādiešu izcelsmes baņķieris ar 25 gadu darba pieredzi banku nozarē SEB grupā Zviedrijā sācis strādāt 2006.gadā, bet pašreizējo amatu ieņem kopš pērnā gada novembra. Toreiz Baltijas valstis pāršalca ziņas par Lietuvas Snoras bankas un Latvijas Krājbankas problēmām. Kā atzīst baņķieris, tā dēļ viņam darbs jaunajā amatā sācies, izejot ugunskristības un piedzīvotais pāris nedēļās izvērties par vērtīgāko laiku viņa karjerā.

Vai notikumi ap Snoras un Krājbanku ir mainījuši viedokli par banku tirgus uzraudzību Latvijā un Lietuvā?
Kad uzzināju par Krājbankas un Snoras banku, jaunajā amatā biju pavisam īsu laika periodu, nebija vēl izveidojies viedoklis par uzraudzību. Tomēr mācība, ko guvu no procesa, ir tā, ka ir ļoti svarīgi panākt uzticēšanos finanšu sektoram no sabiedrības puses. Svarīga ir sadarbība ar uzraugošām iestādēm un uzraugoši iestāžu regulāra un kvalitatīva informācija sabiedrībai, lai cilvēkiem skaidrs, kā novērtēt finanšu sektora stabilitāti un kā sekot līdzi informācijai.
 Vai SEB bankas darbības stratēģija šobrīd atšķiras starp Baltijas valstīm, ņemot vērā to, ka Igaunijā ir ieviests eiro?
Mūsu darbības stratēģijas visās Baltijas valstīs ir vienādas - to saucam par mājas bankas stratēģiju: vēlamies būt privātpersonu un uzņēmumu galvenā banka viņu ikdienas finanšu vajadzībām. Šobrīd mēs daudz diskutējam par filiāļu nākotni, analizējam klientu plūsmas. Secinām, ka mainās klientu skaits, kas ierodas filiālē, mainās tas, kādus pakalpojumus klients izmanto. Tā ir interesanta transformācija mūsu prātos, mūsu izpratnē par laiku – darīt efektīgāk.
 Tātad no bankas viedokļa nav atšķirības tajā, vai ir vai nav eiro, proti, vai valūtai ir nozīme bankas attieksme pret klientu?
Tas, vai Latvija ieviesīs vai neieviesīs eiro, neietekmēs mūsu darbības stratēģiju. Bet mēs jau šobrīd domājam un plānojam savu darbību scenārijam, ka eiro tiek ieviests. Zviedrijā, Baltijas valstīs SEB bankai ir universālas bankas stratēģija. Mēs uzticamies valdībai, mēs arī darām visu iespējamo, lai Latvijai palīdzētu ieviest eiro.
 Kādā veidā palīdzat?
Apzinām visu, kas nepieciešams prasību izpildei, to darām arī caur saviem pētījumiem. Cenšamies informēt klientus, izglītot tos par šiem procesiem, šobrīd vairāk tieši lielo uzņēmumu segmentā. Mēs gatavojamies, diskutējot ar dažādām valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka mēs paši esam gatavi eiro ieviešanai. Nevaram sagatavoties tikai saviem spēkiem, mēs nepārtraukti komunicējam ar atbildīgajām iestādēm - gan valsts iestādēm, gan uzraugu, lai pārliecinātos, ka virzāmies pareizā virzienā un ātrumā.
Viens no riskiem kritēriju izpildei ir inflācija. Kādi būtu ieteikumi, kā varētu noturēt inflāciju nepieciešamā līmenī, lai varētu ieviest eiro?
Inflācija ir grūti kontrolējama, ierobežojama, īpaši, ja tā ir ārējo faktoru izraisīta. Viens no grūtāk ietekmējamiem elementiem ir energoresursu cenas. Protams, vienkāršākā atbilde būtu tērēt mazāk, kas, protams, neatbilst tam, ko cilvēks vēlētos darīt. Tā ir vispārīga atbilde, bet kopumā vajadzētu gudrāk tērēt savu naudu un ņemt vērā, ka tas, cik daudz patērējat, ietekmē cenu kāpumu. Līdz ar to katram cilvēkam jāatceras, ka valstij jāizpilda šie Māstrihtas kritēriji.
Vai kreditēšana kā instruments no bankas puses tiek izmantots, lai palīdzētu ierobežot inflāciju? Patēriņa kredīti bija vieni no tiem, kas netieši ietekmēja inflāciju?
Māstrihtas kritēriju, eiro ieviešanas prasību izpilde neietekmē mūsu šī brīža stratēģiju jeb plānus attiecībā uz kreditēšanu. Mūsu kreditēšana plāns ir tāds pats, kāds bijis pēdējos gadus – turpināsim izsniegt kredītus uzņēmumiem ar stabilu finanšu veselību un privātpersonām, kas saistības uzņemas pārdomāti un nekaitē savai finansiālajai situācijai. Un turpināsim kreditēt tos, ar kuriem vēlamies saglabāt attiecības ilgtermiņā. Es uzskatu, ka sabiedrība, organizācijas, privātie un korporatīvie klienti daudz pārdomātāk attiecas pret kreditēšanu. Arī mūsu bilance šobrīd ir ļoti labā stāvoklī. Neesam mainījuši kreditēšanas stratēģiju kopš krīzes.
Vai banka būtu gatava teikt nē kredītkartēm, lai neveicinātu patēriņu?
Mēs turpināsim sekot pārdomāti izsvērtai politikai, izsniedzot kredītkartes cilvēkiem. Politika saskan ar bankas stratēģiju, tā paredz veidot ilgtermiņa attiecības ar klientu.
Kas, jūsuprāt ir tas, kas visspilgtāk raksturo krīzes beigšanos? Vai joprojām ir jābūt piesardzīgiem, piemēram, kreditēšanā, ņemot vērā parādu krīzi Eiropā?
Krīze, kādu mēs to saprotam, ir beigusies. Par to liecina Latvijas ekonomikas rādītāji, piemēram, eksporta pieaugums. Ja runa ir par eirokrīzi, tad tā ir jauna krīze. Vecā krīze beigusies, par to liecina bezdarba samazināšanās, arī kredītu amortizācija, atmaksa uzlabojas, pieaug IKP. Domāju, ka ir pašsaprotami, ka, ja situācija Eiropā turpinās pasliktināties, arī Latvijai, Baltijas valstīm no tā nāksies ciest. Tomēr Baltijas valstis ir mazas, spējīgas labāk piemēroties mainīgiem apstākļiem.
Vai jābūt īpaši piesardzīgiem, plānojot sākt jaunus projektus, uzsākot biznesu?
Ņemot vērā neskaidrību pasaulē, domāju, cilvēkiem jābūt uzmanīgiem gan šobrīd, gan arī nākotnē. Negribētos redzēt, ka cilvēki tērē vairāk nekā nopelna, kad valda neskaidrība.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru