trešdiena, 2012. gada 7. novembris

Santa Bērziņa: Eiro ieviešana – atspēriens ekonomikas izaugsmei



Vienlaikus tuvojoties valdības noteiktajam eiro ieviešanas datumam Latvijā - 2014. gada 1. janvārim - un saglabājoties neskaidrībām par eiro zonas ekonomisko situāciju, sabiedrībā virmo gan atbalsts, gan bažas par Latvijas ceļu uz eirozonu. Vēlos izskaidrot, kāpēc nevaram atļauties stāvēt malā un jābūt klāt notiekošajos procesos eiro zonā, kā arī - kā eiro kalpo kā atspēriens tālākai izaugsmei.

Nenoliedzami, iedzīvotāju attieksmi pret eiro ieviešanu ietekmē neskaidrā situācija eiro zonā un atsevišķo valstu sarežģītā finansiālā situācija. Psiholoģisku un emocionālu apsvērumu vadīti, cilvēki dažādās aptaujās atbild nogaidoši vai noraidoši, savukārt ikdienas dzīvē iedzīvotāji un uzņēmēji jau sen ir parādījuši uzticību eiro valūtai. Daži piemēri. 44% no naudas, ko noliekam uzkrājumā jeb noguldījumos bankās, tiek glabāti eiro (2012. gada dati). Brīžos, kad izskan bažas par lata stabilitāti, iedzīvotāji uzticas eiro. Tas bija vērojams pat krīzes laikā, kad eiro zonā problēmvalstu situācija jau bija saasinājusies, bet Latvijā eiro joprojām tika uzskatīta par stabilu ieguldījumu valūtu. 2009. gada vasarā noguldījumi eiro kopējā noguldījumu struktūrā pieauga par 10 procentpunktiem, pārsniedzot 50% no kopējiem noguldījumiem.

Kredīti lielākoties tiek ņemti eiro (84% no kopējā apmēra), nekustamā īpašuma cenas tiek izteiktas eiro. Arī uzņēmēji ārējās tirdzniecības darījumos, eksportējot un importējot preces un pakalpojumus, galvenokārt izmanto eiro (60% no norēķiniem ir eiro). Eiro ir dominējošā valūta ne tikai darījumos ar eiro zonas valstīm, bet arī ar valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), piemēram, ap 70% no eksporta darījumiem ar Krieviju tiek veikti eiro.

Zinot eiro nozīmīgo lomu mūsu ekonomikā, nenoliedzami svarīgi būt klāt lēmumu pieņemšanas procesos, kas mūs ietekmē jau šobrīd. Tas ir panākams, iestājoties eiro zonā, sēžot un diskutējot pie viena galda kopā ar pārējiem lēmumu pieņēmējiem. Atšķirībā no citām starptautiskajām finanšu institūcijām, Eiropas Centrālās bankas padome darbojas pēc principa "viens dalībnieks - viena balss", nevis vadoties no ekonomikas, kvotas vai cita rādītāja lieluma. Līdz ar to tiek ņemtas vērā visu - gan lielu, gan mazu - valstu intereses. Protams, ir svarīga arī sabiedroto meklēšana, līdzīgi kā Latvija rīkojas ES diskusijās Briselē, darbojoties kopā ar citām valstīm ar līdzīgām interesēm.

Bieži tiek prasīts - varbūt labāk izvēlēties atlikt eiro ieviešanu uz laiku, kad eiro zona atrisina ekonomikas strukturālās problēmas, kā arī uzlabo banku sistēmas un dalībvalstu valdību finanšu uzraudzību? Manuprāt, būtiski ir iesaistīties lēmumu pieņemšanā jau brīdī, kad notiek nozīmīgas pārmaiņas un tiek runāts par tālāku eiro zonas stiprināšanu ilgtermiņā, nevis noraudzīties uz to no malas.

Turklāt eiro ieviešanas ieguvumi būs jūtami uzreiz, kāpēc tos atlikt malā un atpalikt no kaimiņiem igauņiem? Tādi eiro ieviešanas ieguvumi kā, piemēram, konvertāciju izmaksu izzušana, valsts budžeta ietaupījums mazāku procentu maksājumu dēļ, ir taustāmi.

Savukārt ieguvumi, ko līdz ar atspērienu ekonomikas straujākai attīstībai izjutīs arī tie, kam nav kredītu, kuriem nav sakari uzņēmējdarbībā ar eiro zonas valstu partneriem, kuri neceļo un nemaina valūtu, ir grūtāk aptverami. Sagaidāmai ekonomikas pieauguma novērtēšanai Latvijas Bankas speciālisti izmanto Latvijas makroekonomisko modeli[i]. Efektu lielumu novērtējumi balstīti uz starptautiskiem pētījumiem un citu valstu pieredzi, taču tie pielietoti mūsu valsts ekonomikā, atbilstoši tās struktūrai.

Eiro ieviešanas ietekmes kanāli Latvijas makroekonomiskajā modelī



Starptautisku pētnieku novērtējumi liecina, ka viens no būtiskākajiem ieguvumiem, pievienojoties kopīgai valūtas zonai, ir eksporta kāpums, atšķiras vien novērtētie pieauguma lielumi. Pēc sākotnējās eiro ieviešanas 11 valstīs diskusiju par vienotās valūtas ietekmi uz ārējo tirdzniecību aizsāka Endrjū Rouzs (Andrew Rose (2000)), vērtējot, ka sagaidāmais eksporta pieaugums varētu būt 300%. Pētījumu metodoloģijai attīstoties, atdalot eiro ieviešanas ieguvumus no citu politiku ietekmes uz eksportu, vērtējums sašaurinājās. Interese pētniecības vidē par vienotas valūtas ieviešanas ietekmi uz eksportu bija liela un pētījumos sagaidāmais eksporta kāpums atkarībā no metodes un pieņēmumiem variē no 5% līdz aptuveni 50%. Šāds novērtējums tiek balstīts uz eiro zonas valstu savstarpējās tirdzniecības izmaksu samazināšanos, ko savukārt nosaka zemākas darījumu un valūtas riska apdrošināšanas izmaksas. Turklāt konkurences palielināšanās rezultātā sagaidāma cenu mazināšanās, kas palielina pieprasījumu. Pētījumi rāda, ka iestāšanās kopīgas valūtas zonā veicina arī produktu klāsta paplašināšanos. Mūsu aprēķinos esam pieņēmuši piesardzīgāko scenāriju, ka eksports pieaugs tikai par 5% vidējā termiņā.

Mans kolēģis jau rakstīja par eiro ieviešanas pozitīvo ietekmi uz aizņēmumu procentu likmēm. Kredītreitinga paaugstinājums pēc iestājas eiro zonā (ko apliecina arī "Moody's" 06.04.2012. un "Standard&Poor's" 11.05.2012. ziņojumi par Latviju, paredzot kredītreitinga paaugstinājumu, ja Latvija pievienosies eiro zonai) samazinās aizņēmumu procentu likmes, un, pārfinansējot parādu, nākamajos desmit gados valsts ietaupīs procentu maksājumus gandrīz 900 miljonu eiro (630 miljonu latu) apmērā. Ietaupījumam valsts budžetā būs stimulējoša ietekme uz patēriņu, jo ietaupītos līdzekļus varēs izmantot citiem ekonomiskajiem un sociāliem mērķiem. Procentu likmju samazinājums nodrošinās arī labvēlīgākus nosacījumus privātā sektora aizņēmējiem un veicinās pozitīva lēmuma pieņemšanu par investīciju veikšanu, kas ir pamats ekonomikas tālākai "būvēšanai". Likmju samazinājums nodrošinās zemākas izmaksas jau esošajiem kredītņēmējiem, tai skaitā iedzīvotājiem. Paredzami mazāki procentu maksājumi, savukārt tiem, kuriem alga ir latos, bet kredīts eiro, vairs nebūs konvertācijas izmaksas. Citu valstu pieredze uzrāda vidēji 1.5 procentpunktu procentu likmju samazinājumu pēc eiro ieviešanas, Latvijas Bankas aprēķinos pieņēmums ir vēl piesardzīgāks - 0.5 procentpunktu samazinājums.

Tātad, ņemot vērā gaidāmo eksporta pieaugumu, kā arī procentu likmju ietekmi uz investīcijām un patēriņu, iegūstam eiro ieviešanas efektu uz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Pieņemot piesardzīgāko vērtējumu par eksporta pieaugumu 5% vidējā termiņā un nelielu - 0.5 procentpunktu - efektu uz procentu likmju samazinājumu un izmantojot Latvijas makroekonomisko modeli, novērtētais eiro ieviešanas papildu ieguvums uz tautsaimniecības (reālā iekšzemes kopprodukta) pieaugumu sagaidāms ap 8 miljardiem eiro (5.6 miljardiem latu) septiņu gadu laikā (no 2014. līdz 2020. gadam). Tie ir 2700 lati uz vienu iedzīvotāju.

Eiro ieviešanas radītais papildus IKP pieaugums, milj. EUR (2014. gada cenās)




Ekonomikas aktivitātes pieaugums atspoguļosies privātā sektora ieņēmumos, tai skaitā darba vietu izveidē un iespējās palielināt algas. Tas savukārt nodrošinās nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā. Lielāki ieņēmumi ļaus valstij stiprināt sociālo jomu - atlicināt vairāk līdzekļus pensijām, sociāliem pabalstiem, izglītībai un veselībai.

Likmju kritums ietekmēs arī procentu maksājumu samazinājumu par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijā un ārvalstu aizdevumiem (shēmā - caur ienākumu kontu), līdz ar to samazinot Latvijas parādu pret ārvalstīm (t.i. uzlabojot rādītāju "Neto ārējie aktīvi"). Tomēr šīs Latvijas iedzīvotāju ienākumu pozitīvās pārmaiņas ("Wealth effect") procentu maksājumu mazināšanās dēļ uz ārvalstīm ir nelielas, svarīgāki ir iepriekš apskatītie efekti ar ietekmi uz investīcijām un valdības budžetu.

Protams, jāņem vērā arī izdevumi, it īpaši pirmajā gadā, piemēram, tirgotāju minētie 160 miljoni latu, Finanšu ministrijas aprēķini par izdevumiem valsts sektoram (8.7 miljoni latu) un Latvijas sagaidāmais ieguldījums Eiropas Stabilizācijas mehānismā - ap 140 miljoniem latu pirmo piecu gadu laikā.

Tomēr skaidri redzams, ka pēc eiro ieviešanas septiņu gadu laikā izdevumi ir ievērojami mazāki nekā ieguvumi. Tiesa, tālāks labklājības pieaugums ir atkarīgs no valsts spējas izmantot eiro ieviešanas priekšrocības. Eiro ieviešana neaizstāj nepieciešamās strukturālās reformas un budžeta prātīgu apsaimniekošanu (to uzskatāmi parāda Dienvideiropas valstu bēdīgā pieredze). Taču eiro zonā stiprinātā ekonomiskā, fiskālā un finanšu politika dod pamatu sagaidīt līdzsvarotāku un spēcīgāku izaugsmi.

Visbeidzot, eiro ieviešana būtu labs atspēriena punkts - Latvija laikā, kad daudzas valstis vēl cīnās ar pēckrīzes sekām, būs sasniegusi atbilstību Māstrihtas kritērijiem un varēs iestāties eiro zonā. Tas cels mūsu valsts atpazīstamību un investoru uzticamību. Jau šobrīd veiktie pārkārtojumi Latvijas ekonomikā nodrošina straujāko tautsaimniecības izaugsmi ES, kas turklāt nerada jaunas nesabalansētības. Atpazīstamība un uzticamība realizētajām politikām ir priekšnoteikums, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, īpaši ārvalstu tiešās investīcijas, kas nepalielina parāda nastu.

Latvijā kā piemērs daudz minētā Igaunija ir paveikusi ceļu, lai pieteiktu sevi kā stabilu ekonomiku ar uzticamu politiku, un spējusi iestāties eiro zonā krīzes laikā. Kaimiņvalsts jau ir ieguvēja - eiro ieviešanas gaidu laikā 2010. gadā un pēc eiro ieviešanas 2011. gadā Igaunija ir piesaistījusi vairāk ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā (2.8% no IKP) nekā pārējās Baltijas valstis, arī Latvija (ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā - 0.9% no IKP).

Mēs nedrīkstam no malas noraudzīties eiro zonā notiekošajos nozīmīgajos procesos un lēmumos, jo tie būtiski ietekmē Latvijas attīstību un ikviena cilvēka labklājību. Eiro ieviešanai būs ne tikai pozitīvs efekts uz ienākumu pieaugumu, bet tas būs arī apliecinājums, ka esam ekonomiku sakārtojuši ilgtspējīgai izaugsmei, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas tēlu. Tas savukārt paaugstinās attīstībai nepieciešamo investīciju pieejamību.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru