trešdiena, 2012. gada 14. novembris

Samazinājies to skaits, kas «uz rokas» pelna līdz 200 latiem



Šā gada trešajā ceturksnī samazinājās to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma neto darba samaksu līdz 200 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Šā gada trešajā ceturksnī algu līdz 200 latiem saņēma 32,2% darba ņēmēju, liecina CSP dati par darba ņēmēju sadalījumu pēc mēneša neto darba samaksas lieluma pamatdarbā.

Šā gada otrajā ceturksnī algu līdz 200 latiem saņēma 34,4% nodarbināto, bet pērn trešajā ceturksnī - 37,3% darba ņēmēju.

Nedaudz kāpis to īpatsvars, kuru alga ir no 200,01 līdz 300 latiem. Algu robežās no 200,01 līdz 300 latiem šā gada trešajā ceturksnī saņēma 29,4%, gada otrajā ceturksnī - 27,2%, bet pērn trešajā ceturksnī - 28,3%.

Algu robežās no 300,01 līdz 500 latiem šā gada trešajā ceturksnī saņēma 23,6%, iepriekšējā ceturksnī šādu algu saņēma 23,8%, bet pērn atbilstošajā ceturksnī - 21%.

Audzis to īpatsvars, kas saņem algu robežās no 500,01 līdz 1000 latiem. Šā gada trešajā ceturksnī šādu algu pelnīja 8,2%, otrajā ceturksnī - 7,9%, bet pērn trešajā ceturksnī - 7,2%.

Algu, kas pārsniedz 1000 latus, šogad trešajā ceturksnī saņēma 1,2%, otrajā ceturksnī - 1,5%, bet pērn trešajā ceturksnī - 0,9%.

Šogad trešajā ceturksnī alga netika aprēķināta vai izmaksāta 3,2% darba ņēmēju, bet tā netika uzrādīta 2,2% darba ņēmēju.

CSP darbaspēka apsekojums rāda, ka iedzīvotājiem iztikas līdzekļi veidojas no dažādiem ienākumu veidiem. Pusei jeb 50,1% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru