pirmdiena, 2012. gada 5. novembris

Prezidents apšauba pētījumu par nabadzību datus



Valsts prezidents Andris Bērziņš apšauba vietējos un starptautiski veiktos nabadzības pētījumu datus, vēstī TV3 raidījums «Nekā Personīga».
Pēc Labklājības ministrijas datiem lielākajā nabadzības riskam pakļautajā grupā Latvijā kopumā ir 425 tūkstoši jeb katrs piektais iedzīvotājs, kuru mājsaimniecību ienākumi ir ap 150 vai mazāk latu mēnesī.

Visur pasaulē nabadzības līmeni regulē politiskas izvēles. Tādu bija apņēmies izdarīt arī premjers Valdis Dombrovskis (V) ar savām valdībām, solot nodokļu slogu pārdalīt tā, lai tas vairāk gultos uz turīgākās sabiedrības daļas pleciem. Tomēr izrādījies, ka, cilvēki ar mazākiem ienākumiem Latvijā nodokļos vēl arvien samaksā vairāk, nekā cilvēki ar līdzīgiem ienākumiem citās Eiropas valstīs.

GINI koeficients, kas mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, Latvijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā. Tas tāpēc, ka Latvijas nodokļu sistēma visvairāk naudas iekasē no tā sauktajiem netiešajiem nodokļiem, kā PVN, caur patēriņa precēm, pārtiku, apģērbu, medikamentiem. Tieši šādiem mērķiem savu naudu iztērē trūcīgākie cilvēki.

Lai tie mazāk ciestu, citas valstis izvēlas iekasēt nodokļus tieši no nekustamā īpašuma, noguldījumu procentiem, dividendēm un peļņas, kas nozīmē, ka vairāk maksā turīgākie. Lai arī valdība pirmoreiz kopš neatkarības atgūšanas ieviesa nodokli dividendēm, kapitāla pieaugumam un mājokļiem, tik un tā smagākais slogs palika trūcīgākajiem, kam neapliekamais minimums samazinājās no 70 uz 35 latiem.

Kaut arī starptautiskie aizdevēji stingri ieteica vairāk celt nekustamā īpašuma nodokli, ieviest progresīvo nodokli turīgajiem, vai arī maksāt lielākus ģimenes pabalstus trūcīgajiem, bet pārtikušajiem nemaksāt nemaz, Latvija šos padomus nepieņēma. Labklājības ministrijā vēl nav gatava atbalsta programma, kas spētu palīdzēt tiem, kuri nokļuvuši trūkumā un ir bez darba savā pagastā, bet gribētu strādāt citā Latvijas vietā, kur darbs ir.

Valsts prezidents intervijā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» paziņoja, ka informācijas esot vēl par maz. Lai atklātu patieso situāciju, tā jāpēta vēl un uz dažiem piemēriem nevar balstīt priekšstatu par kopējo ainu, ka viss ir tik slikti, kā izskatās.

«Šo te vērtēt un it sevišķi pēc.., ka tas saistīts ir ar to uzsvēršanu, ka Latvijā GINI indekss pasliktinās, es tam negribu piekrist. Tad tomēr jāatrod ir metode, kā precīzāk novērtēt cilvēku ienākumus reālos. Jo, ja mums vēsta, ka mums ir ļoti liels tomēr šīs te pelēkās ekonomikas sektors, tad ir jautājums, kurā vietā uzskaitās tie viņa ieņēmumi? Ja saka, tur var strīdēties 30% vai 40% no kopējā, tad tas arī dod ieņēmumus un tas ļoti izkropļo šo te kopējo situāciju. Vērtējot šo konkrēto, ko jūs man prasījāt, man liekas, ka nav labi, ko es arī Sprūdža kungam pārmetu, ka nevar no negatīvā būvēt..izdarīt..No dažiem negatīviem piemēriem nevar izdarīt kopējos secinājumus un būvēt nākotnes attīstību,» sacīja prezidents.

Viņš sacīja: «Es iepazinos ar... tieši šis «Eurostat» pētījums, kur Latvija ir faktiski trešā sliktākā Eiropas Savienībā, jo rāda tas, ka 40% mums ir zem nabadzības līmeņa. Vācijā ir, viņi rādīja, ka ir 21,3%. Es redzēju, kā Vācija noreaģēja uz šo, izlasīja un kā viņi to vērtē. Viņi novērtē, ka viņiem šis indekss ir... reālais viņš ir zem 5%. Protams, es nedomāju, ka mums ir četrreiz labāk, ja, bet to, ka tur ir koeficients ievērojams tajā reālajā dzīvē.»

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru